NVA: Prasmes jāattīsta, lai modernizācijas rezultātā nezaudētu darbavietu

Arī nodarbinātiem cilvēkiem ir jāattīsta iemaņas un prasmes, lai modernizācijas rezultātā viņi nezaudētu savas darbavietas, šādu nostāju paudusi Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Aģentūras direktore skaidroja, ka, viņasprāt, arvien vairāk jāfokusējas uz preventīviem pasākumiem, lai cilvēki, kuriem darbavieta ir apdraudēta, nekļūtu par bezdarbniekiem un palīdzētu šo nodarbinātību saglabāt.

Simsone uzsvēra, ka šobrīd arvien vairāk notiek ražošanas modernizācijas, kur bieži vien vienkāršos darbus aizvieto ar tehnoloģijām, kā rezultātā daudzas darbavietas ir apdraudētas. Lai cilvēkiem būtu iespēja savu darba vietu saglabāt, Simsones ieskatā, nepieciešams darbiniekam attīstīt papildus prasmes vai iemaņas jau esot nodarbinātam, tādējādi apgūstot jaunas iemaņas un potenciāli saglabājot savu darbavietu.

Lūgta komentēt Valsts prezidenta Egila Levita izteikumus, ka NVA būtu daudz vairāk jāstrādā, lai cilvēkiem dotu iespējas pašiem nopelnīt iztiku, Simsone tos saredz kā atbalstu no prezidenta, ka jāstiprina iestādes kapacitāte un spēja palīdzēt cilvēkiem atrast darbu un atgriezties darba tirgū.

NVA direktore stāstīja, ka kopš COVID-19 krīzes aģentūrai ir parādījušies vairāk nekā 20 000 jauni klienti, tomēr aģentūra aizvien sniedz atbalstu no esošajiem resursiem, proti, NVA neesot pieņemts neviens jauns darbinieks, kā arī budžeta apmērs neesot mainījies.

«Mēs sniedzam atbalstu un palīdzam saskatīt iespējas atgriezties darba tirgū, kā arī piemērojam atbalsta pasākumus, kad tas ir nepieciešams. Ir skaidrs, ka bez šādiem pasākumiem klientiem nebūs iespējams nonākt darba tirgū,» teica Simsone.

Kā uzsvēra Simsone, lai cilvēki varētu nonākt vai atgriezties darba tirgū, nepieciešama pēc iespējas lielāka darbavietu pieprasījuma un piedāvājuma salāgošana, kā arī efektīvāka brīvo darbavietu salāgošana.

Jau ziņots, ka 7.jūlija intervijā TV3 Valsts prezidents apgalvoja, ka NVA būtu daudz vairāk jāstrādā, lai cilvēkiem dotu iespējas pašiem nopelnīt iztiku.

Uz jautājumu, kādas iespējas būs panākt iedzīvotāju sociālās nevienlīdzības mazināšanos, Levits atbildēja, ka tas būs grūts uzdevums, bet valstij tas noteikti būs jāizdara.

Viņš uzsvēra, ka arī Satversmes tiesa (ST) savā spriedumā par garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa neatbilstību ir atzinusi, ka Latvija līdz šim nav ievērojusi sociāli atbildīgas valsts principu.

Tomēr vienlaikus Valsts prezidents atgādināja, ka sociāli atbildīga valsts nenozīmē tikai pabalstus. «Sociāli atbildīga valsts nozīmē to, ka ir jāveicina sistēma, lai cilvēki varētu arī strādāt un paši nopelnīt sev iztiku. Tas ir ļoti svarīgs sociāli atbildīgas valsts elements, un par to arī es iestājos,» uzsvēra Levits.

Viņš atzina, ka par to ir atbildīga NVA. «Bet daudz vairāk nekā līdz šim tai [NVA] būtu jānodarbojas tieši ar cilvēku iespējošanu pašiem nopelnīt sev iztiku,» sacīja Valsts prezidents.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas