Onkologi aicina amatpersonas iestāties par pienācīgu finansējumu vēža ārstēšanai

Vairāk nekā desmit dažādu onkoloģijas ārstu un pacientu organizāciju nosūtījušas kopīgu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas komisiju vadītājiem, ministriem, kā arī tiesībsargam Jurim Jansonam un citiem, kurā aicina kārtējo reizi neatlikt finansējumu onkoloģijai un iesaistīties lemšanā par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu onkoloģijas pacientu diagnostikai un ārstēšanai.

Līdztekus minētajiem šī vēstule nosūtīta arī veselības ministram Danielam Pavļutam, finanšu ministram Jānim Reiram, Nacionālā veselības dienesta direktoram Ārim Kasparānam, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem un komisijas locekļiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram un komisijas locekļiem, Saeimas deputātu atbalsta grupas onkoloģisko pacientu atbalstam vadītājai Evitai Zālītei–Grosai un grupas locekļiem.

Vēstule tapusi saistībā ar patlaban topošo Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu no 2022. līdz 2024.gadam. Vēstules saņēmēji aicināti iesaistīties un lemt par stratēģisku, finansiāli pamatotu Onkoloģijas plānu un nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu onkoloģijas pacientu diagnostikai un ārstēšanai.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu vēža ārstēšanu, iztrūkst desmitiem miljonu eiro, kas aprēķināti un apspriesti jau agrāk.

«Lūdzam jūsu tūlītēju iesaisti finansējuma nodrošināšanai medikamentiem onkoloģijas pacientu ārstēšanai – 2022.gadā ir nepieciešami 28 miljoni eiro, 2023.gadā – 44 miljoni eiro un 2024.gadā – 55 miljoni eiro. Papildu finansējums ir nepieciešams arī vēža diagnostikai, vēža reģistra izveidei, pacienta ceļa definēšanai un sakārtošanai, skrīningam un profilaksei, papildus medicīnas personāla ieviešanai un atalgojumam,» teikts vēstulē.

Vēstules veidotāji lūdz augstākās amatpersonas un tiesībsargu iestāties par 160 tūkstošu Latvijas onkoloģisko pacientu un viņu līdzcilvēku vajadzībām un tiesībām, lai onkoloģijas pacienti varētu saņemt atbilstošu terapiju.

Tāpat vēstulē uzsvērts kāds unikāli Latvijai raksturīgs trūkums starptautiskā mērogā saistībā ar Kompensējamo zāļu sarakstu. «Diemžēl fakti liecina, ka Latvijā ir garākais laiks līdz onkoloģijas zāļu pieejamībai – 981 diena kopš reģistrācijas Eiropas Zāļu aģentūrā (piemēram, Dānijā tās ir 86 dienas). Tas nostāda Latvijas pacientus nevienlīdzīgā situācijā ar pacientiem citās Eiropas valstīs,» teikts vēstulē.

Tāpat onkologi atzīmē, ka Veselības ministrijā secināts un atzīts, ka kompensējamo zāļu sarakstā iekļautie inovatīvie medikamenti uzrāda ļoti labus ārstēšanas rezultātus un pacientiem ir jāturpina terapija, bet tam ir vajadzīgi finanšu līdzekļi. To apliecina statistikas dati par vēzi, kur redzams, ka ir būtiski samazinājusies pirmā gada letalitāte dažādās stadijās un palielinājusies piecu gadu dzīvildze.

Līdz 2021.gada 1.martam iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā attiecībā uz audzējiem jau ir pieteikti 26 medikamenti dažādās terapijas līnijās. Uz iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā gaida plaušu vēža, krūts vēža, prostatas vēža, dzemdes kakla vēža, kolorektālā vēža, olnīcu u.c. vēžu ārstēšanai. Hematoloģijā uz iekļaušanu sarakstā gaida astoņi medikamenti, un Nacionālais veselības dienests 2021.gada 17.februāra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja, ka ir nepieciešami 28 miljoni eiro medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.

Vairāki nozares līderi aktuālās problēmas šai laikā komentējuši arī medijos.

«Dzīvību, kas izmērāma reālos IKP skaitļos, nevar un nedrīkst atlikt,» uzsver Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa.

«Pēc analoģijas ar Covid-19 vīrusu – mēs taču šobrīd nevaram iedomāties situāciju, ka visi pirmreizējo vakcināciju saņemtu desmit gadu laikā un līdz tam visi sēdētu dīkstāvē?!»

«Nē, mēs darām visu reizē! Onkoloģijā tieši tāpat – mēs nevaram likt pacientiem iet uz skrīningu un pēc tam teikt, – tagad pagaidiet pāris gadus, kamēr mums būs zāles,» turpina Geriņa-Bērziņa.

Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis uzsvēris: «Lai jaunais plāns atbilstu pacientu un mediķu vajadzībām, realitātei un lai tā būtu nevis ideju vīzija, bet gan funkcionējošs un saistošs plāns, kas rada drošību un pārliecību par sekmīgu iznākumu pacientam, ir jāatrod mehānismi, kā jauno tehnoloģiju ieviešanai un medikamentu kompensācijai nepieciešamie finanšu līdzekļi tiktu iezīmēti savlaicīgi, lai mēs to varētu redzēt jau kādu laiku uz priekšu.»

Problēmu, ka atbilstošas ārstēšanas un inovatīvo medikamentu pieejamība pacientiem ar onkoloģiskām slimībām ir ļoti ierobežota, ietver arī Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam projekts, kas nosaka, ka onkoloģija ir viena no veselības aprūpes prioritārajām jomām. Latvijā vīriešiem izplatītākās diagnozes ir plaušu, prostatas (priekšdziedzera) un kolorektālais (zarnu) ļaundabīgais audzējs; sievietēm biežākie ir krūts, ādas, resnās zarnas un dzemdes kakla ļaundabīgie audzēji.

Vēstuli parakstījuši: Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība Onkoalianse, fonds Movember Latvija, melanomas pacientu atbalsta biedrība Soli priekšā melanomai, Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrība, biedrība EuropaColon Latvija, Rozā vilciena labdarības fonds, alianse vīriešu veselībai Dažādas paaudzes par dzīvi, sieviešu volontieru biedrība Vita, Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācija, Latvijas Torakālo ķirurgu biedrība, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Kolposkopijas biedrība un Latvijas Patologu asociācija.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas