bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.05.2019 | Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
LatviaLatvija

Opozicionāri cīnās ar «Lemberga režīmu». Lieta nonākusi tiesā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis

«Ventspils domē pastāv «autoritārs, prettiesisks režīms» – domē tiesības izteikties un reāli piedalīties tās darbā ir tikai vairākuma deputātiem no partijas Latvijai un Ventspilij, kuri neiebilst no pienākumiem atstādinātajam pašvaldības vadītājam,» uzskatu pauž opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš norāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īpaši nesatraucas par prettiesisko domes darba organizāciju ostas pilsētā, un savās atbildēs ierasti uzsverot, ka Ventspils pašvaldībā iedibināta īpaša kārtība. Par to, kādēļ šobrīd Administratīvā tiesa ierosinājusi lietu pret Ventspils domi par tās «īpašo kārtību», intervijā BNN stāsta Ģirts Valdis Kristovskis.

«Ceļu nobruģēt un puķu paklājus uzlikt ar tādu kārtību, kāda ir Ventspilī, var ļoti efektīvi, taču, ja runā par esošo pārvaldes kārtību, tad demokrātiskā valstī tāda nav pieļaujama,» strikti izsakās Kristovskis. Viņš atzīmē, ka VARAM uzdevums ir kontrolēt pašvaldību tiesiskumu un novērst pārkāpumus, taču līdz šim tas nav noticis. Šī iemesla dēļ četri Ventspils domes opozīcijas deputāti – Ivars Landmanis, Aivis Landmanis, Dace Korna un Ģirts Valdis Kristovskis – ir iesnieguši prasību pret pašvaldību par proporcionalitātes principa neievērošanu domes komisiju un padomju sastāvos – liedzot opozīcijas deputātiem pilnvērtīgi dalību domes darbā. Administratīvā tiesa pirmo reizi Latvijas tieslietu vēsturē skata šāda veida deputātu sūdzību.

Līdz šim prasību administratīvajā tiesā pret pašvaldību varēja iesniegt tikai fiziskas personas, tas ir, pašvaldības iedzīvotāji, bet deputātiem ar pašvaldības darbībā konstatētiem pārkāpumiem bija jātiek galā saviem spēkiem vai talkā jāaicina VARAM. Tomēr pašreiz, kopš vasaras vidus, Latvijā ir iestājusies jauna situācija, šajā jomā ir būtiski paplašināta judikatūra, kad Satversmes tiesa lietā par VARAM lēmumu pret Salaspils pašvaldību noteica, ka pašvaldības deputātu subjektīvo tiesību aizskārumu gadījumi ir Administratīvās tiesas kompetencē. Kristovskis stāsta, ka tas dod viņam pārliecību, ka arī citā viņa ierosinātajā lietā tiks pieņemts līdzīgs spriedums.

Šajā lietā runa ir par tādiem Ventspils pilsētas domes pārkāpumiem, kā informācijas neizsniegšana, piekļuves domes oficiālajiem medijiem liegšana. Kopš 2017.gada rudens viņš tiesu instancēs cīnās par šo pašvaldības prettiesisko rīcību pārtraukšanu. Kristovskis jau ir pārliecinājis tiesu par savu deputāta tiesību aizskārumiem, tomēr kopš šā gada aprīļa joprojām nākas gaidīt uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kopsapulces sasaukšanu un tās lēmumu.

Kāda ir esošā situācija?

«Darbs Ventspils pilsētas domē ir organizēts ačgārni, pretēji likumā Par pašvaldībām noteiktajai kārtībai,» apgalvo deputāts. Kristovskis stāsta, ka Ventspils dome mazākuma deputātus likumā noteiktajās komitejās ieliek, bet tur darbs ir izteikti formāls – tiek balsots ar «par» vai «pret», lēmumus nepārrunājot. «Viss pašvaldības darbs, pašvaldības politikas un konkrētu lēmumu apspriešana notiek komisijās un padomēs, savukārt tajās trīs mazākuma deputāti netiek iekļauti, neskatoties uz viņu neskaitāmiem iesniegumiem pašvaldības vadībai, vēršanos pēc atbalsta VARAM. Šāds mehānisms ir izveidots, lai varētu mazākuma deputātus izolēt no darba un liegt tiem piekļuvi vērtīgai informācijai par apskatāmo pašvaldības darba problemātiku. Ja Lemberga vadītās partijas Latvijai un Ventspilij vairākuma deputātiem katram vidēji ir atvēlētas piecas vietas komisijās un padomēs, tad nevienā no tām nav iekļauti trīs mazākuma deputāti – Ģirts Valdis Kristovskis, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis. Iespējams, ka šāda mērķorientēta diskriminācija, tādā vai citādā formā, notiek vienā vai otrā pašvaldībā, taču līdz šim ir dzirdēts maz, ka mazākuma deputāti atrod ceļus, kā novērst šādu vairākuma patvaļu,» par esošo situāciju Ventspils domē turpina Kristovskis.

Opozīcijas deputāts skaidro, ka lieta, kas šobrīd Administratīvajā tiesā tiek skatīta, ir par četru mazākuma deputātu subjektīvo tiesību aizskārumu, par diskrimināciju, par proporcionalitātes principa neievērošanu. «Satversme nosaka, ka [valstī] jāievēro taisnīgums, līdztiesība, laba pārvaldība, tātad mazākuma deputātu tiesības nevar būt ierobežotākas kā vairākuma deputātiem,» uzsver Kristovskis.

Viņš atzīmē, ka Satversmes tiesa kopš šī gada jūlija ir nepārprotami pateikusi, ka ne tikai pašvaldības komitejās, bet arī komisijās ir jāievēro proporcionalitātes princips. Tāpat ST ir aizrādījusi, ka atkāpes no proporcionalitātes nevar tik attaisnotas ar atsauci uz politisko izšķiršanos. Turklāt tagad ir nepārprotami skaidrs, ka pašvaldības deputāts ieņem publiski tiesisku amatu. «Būtiski, ka tagad ir noteikts, ka pašvaldības deputātu subjektīvo publisko tiesību aizskārumu pārbaudi uz deputāta pieteikuma pamata veic Administratīvā tiesa. Tagad tam ir likuma spēks.»

Kā Ventspils domes opozīcija nonāca līdz tiesai?

Kristovskis stāsta, ka iesākumā, gandrīz pirms gada, viņam bijis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam jāiesniedz blakus sūdzība ar pierādījumiem, ka deputātiem Latvijā nav viņu subjektīvo tiesību aizsardzības mehānisma, ja VARAM piekopj bezdarbību un neaptur patvaļu pašvaldību pārvaldē, konkrēti Ventspilī. Administratīvās tiesas pirmā instance vienkārši nebija pieņēmusi deputāta iesniegumu, norādot, ka likums to neatļauj. Augstākā tiesa (AT) pēc blakus sūdzības saņemšanas atzina, ka deputātu subjektīvo tiesību aizsardzības mehānisms tiešām nepastāv. «Tomēr, lai lēmums [par tiesas procesa uzsākšanu] būtu pēc iespējas autoritatīvs, AT lēma, ka šis atklājums tiesas sprieduma formā ir jāpasludina visai Administratīvā departamenta kopsapulcei. Visticamāk, lai [Aivars] Lembergs vai citi nevarētu [AT lēmumu] apšaubīt. Ne velti 25.aprīļa sēdē Ventspils dome centās panākt, ka manu prasību nepieņem, nevis attaisnot savas prettiesiskās darbības,» uzskata Kristovskis.

Deputāts uzsver, ka Satversmes tiesas (ST) tiesneši ir netieši nākuši viņam talkā, jo «tagad ir noteikts, ka Administratīvajai tiesai ir jāskata lietas, ja pašvaldības prettiesiski aizskar deputātus, ierobežo to darbību, degradē pašvaldību demokrātijas jēgu, kā tas ir Ventspilī». «Lēmums deva mums iespēju nekavējoties sagatavot plašu pārkāpumu izklāstu un ierosināt Administratīvajā tiesā otru, nu jau visu četru mazākuma deputātu ierosinātu lietu par proporcionalitātes principa ignorēšanu komisijās un padomēs,» stāsta deputāts.

Vai ir bijuši citi gadījumi, kad deputāti vērsušies tiesā pret domi?

Kristovskis min gadījumu, kad Jelgavas pašvaldības deputāts 2016.gadā vērsās tiesā, jo pašvaldība neļāva iepazīties ar kāda iepirkuma dokumentiem. «Jelgavas dome dokumentam bija uzlikusi kaut kādu slepenības statusu. Deputāts vērsās tiesā, bet tiesa sūdzību nepieņēma, jo Administratīvā tiesa neskata un nemaz nevar skatīt deputāta sūdzības pret valsts pārvaldes struktūrvienībām. Pēcāk šis deputāts vērsās Augstākajā tiesā ar blakus sūdzību, kur arī norādīja, ka Rajona tiesa ir pareizi lēmusi – viņi [Administratīvā tiesa] nedrīkstēja skatīt lietu, jo deputāts ir valsts pārvaldes sastāvdaļa. AT apstiprināja, ka tas [par ko deputāts iesniedza sūdzību] ir pārkāpums, bet neiejaucās notikušajā. AT par toreizējo situāciju darīja zināmu VARAM, kuras uzdevums ir kontrolēt pašvaldību tiesiskumu un novērst pārkāpumus, kad tie konstatēti. Vai novērsa, tā arī nezinu. Zinot VARAM «bezzobainību», visticamāk, nē,» stāsta Kristovskis.

«Cik saprotu, kādas līdzīgas lietas nav skatītas ES valstīs»

Kristovskis stāsta, ka pirms gada, pēc Administratīvās apgabala tiesas negatīvās nostājas, viņš painteresējies, kā šādus pašvaldību pārkāpumu pret mazākuma deputātiem lietas risina citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. «Nevarēju tādas atrast. Acīmredzot Eiropas Savienības (ES) valstīs demokrātija ir vērtība, pret kuru roku nepaceļ. Tur Ventspils autoritārā režīmam līdzīgas izpausmes pašvaldību pārvaldē nav iedomājamas. Ventspilī ir. Jo Ventspilī ir autoritārs, prettiesisks, nedemokrātisks, totalitārs režīms. Jā, tas var nobruģēt ielu un uzklāt puķu paklājus, nav šaubu. Bet šī acis aizmiglojošā, pārslavētā Ventspils pašvaldības izcilība reizē ir prettiesiska patvaļa, «demokrātijas izsmiekls»,» runājot par ES fonu, nosaka Kristovskis.

«Lembergam ir svarīgi turēt informācijas monopolu tikai savās un viņa sabiedroto antidemokrātu rokās. Brīva piekļuve informācijai ir drauds autoritārā režīma pārvaldības procesam pilsētā. Tāpēc prettiesiski sagrābtās pilsētas kontrole notiek par katru cenu, tajā skaitā antidemokrātiski vadot pilsētu, pakļaujot ne tikai pašvaldības, bet arī pilsētas resursus un ienākumu plūsmas. Tās Ventspilī, kā ostas pilsētā joprojām ir ievērojamas, salīdzinot ar citām pilsētām,» piebilst Kristovskis.

Paralēli iesniegtas prasības Ventspils domei un VARAM

Opozīcijas deputāts pauž, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma Salaspils pašvaldības lietā četri Ventspils domes mazākuma deputāti uzreiz iesniedza lūgumu Ventspils domei pašai nodrošināt tiesas noteikto proporcionālo pārstāvniecību komisijās un padomēs. «Negaidīt, kad mēs vērsīsimies tiesā, bet saprast pašvaldībai pašai, ka pārkāpums ir izdarīts, ka tas jānovērš.» Ventspils dome atbildējusi, ka «likumi, visi labas pārvaldības un tiesiskuma principi ir ievēroti, proti, izmaiņu nebūs,» stāsta Kristovskis.

Viņš turpina: «To redzot, mēs, četri opozīcijas deputāti, atsaucoties uz šo ST jaunāko lēmumu, iesniedzām prasību VARAM atcelt Ventspils pašvaldības prettiesisko lēmumu par tās komisijām un padomēm.» Viņš piebilst, ka līdz šim VARAM atsaucās uz Ventspils pašvaldības īpašo pārvaldes modeli – ka ir tāda kartība iedibināta, proti, «piekrītam, ka īsti pareizi nav, bet nevienu arī nesodām». Bijusi cerība, ka pēc ST lēmuma, VARAM tā vairs nevarētu atbildēt, tomēr VARAM atbilde, Kristovska prāt, bija šokējoša. Ventspils domes 2017.gada 29.septembra lēmums liegt opozīcijas deputātu dalību komisijās un padomēs ir atstājams spēkā. «Pašreiz apsveram iespējas apstrīdēt tiesā šo VARAM, nu jau absurdo nostāju,» cerīgi teic deputāts.

Tiesa pašlaik saskata pārkāpumu

Uz jautājumu, kad varētu sagaidīt Administratīvās tiesas lēmumu lietā, kas rosināta tieši pret Ventspils pašvaldību, Kristovskis atbild, ka domā, ka oktobra beigās, novembrī jau tiesas sēdei būtu jābūt. «Pēc būtības jau nekā sarežģīta tur nav. Viss ir skaidri redzams. Pierādījumi ir. Dome savu atbildi uz prasību jau tiesai ir iesniegusi. ST ir skaidri noformulējusi nepieciešamību ievērot proporcionalitātes principu kā komiteju, tā arī komisiju sastāvos. Nekāda vilcināšanās nav nepieciešama. Sagaidu, ka Administratīvā tiesa neievilks tiesas procesu un šajā rudenī būs rezultāts. Ceru, ka arī manā atsevišķajā prasībā drīz sagaidīšu AT kopsapulces spriedumu, kam būtu jādublē ST jau lēmums.»

Kas notiks turpmāk?

Jautāts, kas sekos pēc pašlaik ierosinātās lietas, opozīcijas deputāts atbild: «Ir vēl vesela virkne citu Ventspils domes pārkāpumu, kas aizskar mūsu [opozīcijas deputātu] subjektīvās tiesības, kas neļauj pilnvērtīgi darboties pašvaldībā». Viņš uzsver, ka opozīcijas deputāti prasīs tos visus novērst.

Vienlaicīgi Kristovskis izvirza jautājumu par to, «kurš ir atbildīgs, ka četriem mazākuma deputātiem demokrātiskā valstī konkrētā pašvaldībā prettiesiski tiek liegtas vispārzināmas Satversmē nostiprinātās tiesības»? «Mūs ievēlēja trešdaļa ventspilnieku. Ja mūsu tiesības ir aizskartas, arī vēlētāju griba ir prettiesiski ierobežota. Tātad runa ir par vainīgo saukšanu pie atbildības.»

Viņš piebilst, ka Krimināllikumā ir panti par noziegumu pret valsts pārvaldību. Par to pārkāpšanu iestājas kriminālatbildība. Likums Par pašvaldībām nosaka, ka par domes darbu atbild domes priekšsēdētājs, tātad šajā gadījumā Aivars Lembergs. «Viņam būs jānes atbildība par notiekošo netaisnību. Tomēr arī ierēdņi, domes juristi par to atbild. Viņi ne tikai pakļaujas prettiesisku lēmumu politiskai direktīvai, bet meklē veidus, kā noziedzīgās ieceres pamatot un noformēt.»

Noslēdzot sarunu, deputāts Kristovskis jautā: «Vai šāda pašvaldība var turpināt darbu? Vai šāda pašvaldība, kur nedemokrātiski, prettiesiski darījumi ir tik noturīgi pat pēc ST lēmuma, nav jāatlaiž? Ja tā, tad runa ir par ārkārtas vēlēšanām.»


Pievienot komentāru

  1. diana.leimane teica:

    Es jau nemaz nedrikstu komentet, jo man ir berni

Pirmajā Rīgas maratonā zem IAAF zelta zīmes uzvar etiopieši; Serjogins finišē desmitniekā

Pirmajā Tet Rīgas maratonā, kas ar šo gadu ieguvis Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas Zelta kvalitātes zīmi, uzvaras svinēja etiopieši Andualem Belajs Šiferavs un Birke Debele.

Par spīti spēcīgajiem lietiem šonedēļ gaidāmi +29 grādi

Šīs nedēļas sākumā debesis būs mākoņainas, tomēr tās arī bieži skaidrosies. Saulei uzspīdot, dienās gaiss iesils līdz +24…+29 grādiem pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.