bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.10.2018 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Opozicionāri cīnās ar «Lemberga režīmu». Lieta nonākusi tiesā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis

«Ventspils domē pastāv «autoritārs, prettiesisks režīms» – domē tiesības izteikties un reāli piedalīties tās darbā ir tikai vairākuma deputātiem no partijas Latvijai un Ventspilij, kuri neiebilst no pienākumiem atstādinātajam pašvaldības vadītājam,» uzskatu pauž opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš norāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īpaši nesatraucas par prettiesisko domes darba organizāciju ostas pilsētā, un savās atbildēs ierasti uzsverot, ka Ventspils pašvaldībā iedibināta īpaša kārtība. Par to, kādēļ šobrīd Administratīvā tiesa ierosinājusi lietu pret Ventspils domi par tās «īpašo kārtību», intervijā BNN stāsta Ģirts Valdis Kristovskis.

«Ceļu nobruģēt un puķu paklājus uzlikt ar tādu kārtību, kāda ir Ventspilī, var ļoti efektīvi, taču, ja runā par esošo pārvaldes kārtību, tad demokrātiskā valstī tāda nav pieļaujama,» strikti izsakās Kristovskis. Viņš atzīmē, ka VARAM uzdevums ir kontrolēt pašvaldību tiesiskumu un novērst pārkāpumus, taču līdz šim tas nav noticis. Šī iemesla dēļ četri Ventspils domes opozīcijas deputāti – Ivars Landmanis, Aivis Landmanis, Dace Korna un Ģirts Valdis Kristovskis – ir iesnieguši prasību pret pašvaldību par proporcionalitātes principa neievērošanu domes komisiju un padomju sastāvos – liedzot opozīcijas deputātiem pilnvērtīgi dalību domes darbā. Administratīvā tiesa pirmo reizi Latvijas tieslietu vēsturē skata šāda veida deputātu sūdzību.

Līdz šim prasību administratīvajā tiesā pret pašvaldību varēja iesniegt tikai fiziskas personas, tas ir, pašvaldības iedzīvotāji, bet deputātiem ar pašvaldības darbībā konstatētiem pārkāpumiem bija jātiek galā saviem spēkiem vai talkā jāaicina VARAM. Tomēr pašreiz, kopš vasaras vidus, Latvijā ir iestājusies jauna situācija, šajā jomā ir būtiski paplašināta judikatūra, kad Satversmes tiesa lietā par VARAM lēmumu pret Salaspils pašvaldību noteica, ka pašvaldības deputātu subjektīvo tiesību aizskārumu gadījumi ir Administratīvās tiesas kompetencē. Kristovskis stāsta, ka tas dod viņam pārliecību, ka arī citā viņa ierosinātajā lietā tiks pieņemts līdzīgs spriedums.

Šajā lietā runa ir par tādiem Ventspils pilsētas domes pārkāpumiem, kā informācijas neizsniegšana, piekļuves domes oficiālajiem medijiem liegšana. Kopš 2017.gada rudens viņš tiesu instancēs cīnās par šo pašvaldības prettiesisko rīcību pārtraukšanu. Kristovskis jau ir pārliecinājis tiesu par savu deputāta tiesību aizskārumiem, tomēr kopš šā gada aprīļa joprojām nākas gaidīt uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kopsapulces sasaukšanu un tās lēmumu.

Kāda ir esošā situācija?

«Darbs Ventspils pilsētas domē ir organizēts ačgārni, pretēji likumā Par pašvaldībām noteiktajai kārtībai,» apgalvo deputāts. Kristovskis stāsta, ka Ventspils dome mazākuma deputātus likumā noteiktajās komitejās ieliek, bet tur darbs ir izteikti formāls – tiek balsots ar «par» vai «pret», lēmumus nepārrunājot. «Viss pašvaldības darbs, pašvaldības politikas un konkrētu lēmumu apspriešana notiek komisijās un padomēs, savukārt tajās trīs mazākuma deputāti netiek iekļauti, neskatoties uz viņu neskaitāmiem iesniegumiem pašvaldības vadībai, vēršanos pēc atbalsta VARAM. Šāds mehānisms ir izveidots, lai varētu mazākuma deputātus izolēt no darba un liegt tiem piekļuvi vērtīgai informācijai par apskatāmo pašvaldības darba problemātiku. Ja Lemberga vadītās partijas Latvijai un Ventspilij vairākuma deputātiem katram vidēji ir atvēlētas piecas vietas komisijās un padomēs, tad nevienā no tām nav iekļauti trīs mazākuma deputāti – Ģirts Valdis Kristovskis, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis. Iespējams, ka šāda mērķorientēta diskriminācija, tādā vai citādā formā, notiek vienā vai otrā pašvaldībā, taču līdz šim ir dzirdēts maz, ka mazākuma deputāti atrod ceļus, kā novērst šādu vairākuma patvaļu,» par esošo situāciju Ventspils domē turpina Kristovskis.

Opozīcijas deputāts skaidro, ka lieta, kas šobrīd Administratīvajā tiesā tiek skatīta, ir par četru mazākuma deputātu subjektīvo tiesību aizskārumu, par diskrimināciju, par proporcionalitātes principa neievērošanu. «Satversme nosaka, ka [valstī] jāievēro taisnīgums, līdztiesība, laba pārvaldība, tātad mazākuma deputātu tiesības nevar būt ierobežotākas kā vairākuma deputātiem,» uzsver Kristovskis.

Viņš atzīmē, ka Satversmes tiesa kopš šī gada jūlija ir nepārprotami pateikusi, ka ne tikai pašvaldības komitejās, bet arī komisijās ir jāievēro proporcionalitātes princips. Tāpat ST ir aizrādījusi, ka atkāpes no proporcionalitātes nevar tik attaisnotas ar atsauci uz politisko izšķiršanos. Turklāt tagad ir nepārprotami skaidrs, ka pašvaldības deputāts ieņem publiski tiesisku amatu. «Būtiski, ka tagad ir noteikts, ka pašvaldības deputātu subjektīvo publisko tiesību aizskārumu pārbaudi uz deputāta pieteikuma pamata veic Administratīvā tiesa. Tagad tam ir likuma spēks.»

Kā Ventspils domes opozīcija nonāca līdz tiesai?

Kristovskis stāsta, ka iesākumā, gandrīz pirms gada, viņam bijis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam jāiesniedz blakus sūdzība ar pierādījumiem, ka deputātiem Latvijā nav viņu subjektīvo tiesību aizsardzības mehānisma, ja VARAM piekopj bezdarbību un neaptur patvaļu pašvaldību pārvaldē, konkrēti Ventspilī. Administratīvās tiesas pirmā instance vienkārši nebija pieņēmusi deputāta iesniegumu, norādot, ka likums to neatļauj. Augstākā tiesa (AT) pēc blakus sūdzības saņemšanas atzina, ka deputātu subjektīvo tiesību aizsardzības mehānisms tiešām nepastāv. «Tomēr, lai lēmums [par tiesas procesa uzsākšanu] būtu pēc iespējas autoritatīvs, AT lēma, ka šis atklājums tiesas sprieduma formā ir jāpasludina visai Administratīvā departamenta kopsapulcei. Visticamāk, lai [Aivars] Lembergs vai citi nevarētu [AT lēmumu] apšaubīt. Ne velti 25.aprīļa sēdē Ventspils dome centās panākt, ka manu prasību nepieņem, nevis attaisnot savas prettiesiskās darbības,» uzskata Kristovskis.

Deputāts uzsver, ka Satversmes tiesas (ST) tiesneši ir netieši nākuši viņam talkā, jo «tagad ir noteikts, ka Administratīvajai tiesai ir jāskata lietas, ja pašvaldības prettiesiski aizskar deputātus, ierobežo to darbību, degradē pašvaldību demokrātijas jēgu, kā tas ir Ventspilī». «Lēmums deva mums iespēju nekavējoties sagatavot plašu pārkāpumu izklāstu un ierosināt Administratīvajā tiesā otru, nu jau visu četru mazākuma deputātu ierosinātu lietu par proporcionalitātes principa ignorēšanu komisijās un padomēs,» stāsta deputāts.

Vai ir bijuši citi gadījumi, kad deputāti vērsušies tiesā pret domi?

Kristovskis min gadījumu, kad Jelgavas pašvaldības deputāts 2016.gadā vērsās tiesā, jo pašvaldība neļāva iepazīties ar kāda iepirkuma dokumentiem. «Jelgavas dome dokumentam bija uzlikusi kaut kādu slepenības statusu. Deputāts vērsās tiesā, bet tiesa sūdzību nepieņēma, jo Administratīvā tiesa neskata un nemaz nevar skatīt deputāta sūdzības pret valsts pārvaldes struktūrvienībām. Pēcāk šis deputāts vērsās Augstākajā tiesā ar blakus sūdzību, kur arī norādīja, ka Rajona tiesa ir pareizi lēmusi – viņi [Administratīvā tiesa] nedrīkstēja skatīt lietu, jo deputāts ir valsts pārvaldes sastāvdaļa. AT apstiprināja, ka tas [par ko deputāts iesniedza sūdzību] ir pārkāpums, bet neiejaucās notikušajā. AT par toreizējo situāciju darīja zināmu VARAM, kuras uzdevums ir kontrolēt pašvaldību tiesiskumu un novērst pārkāpumus, kad tie konstatēti. Vai novērsa, tā arī nezinu. Zinot VARAM «bezzobainību», visticamāk, nē,» stāsta Kristovskis.

«Cik saprotu, kādas līdzīgas lietas nav skatītas ES valstīs»

Kristovskis stāsta, ka pirms gada, pēc Administratīvās apgabala tiesas negatīvās nostājas, viņš painteresējies, kā šādus pašvaldību pārkāpumu pret mazākuma deputātiem lietas risina citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. «Nevarēju tādas atrast. Acīmredzot Eiropas Savienības (ES) valstīs demokrātija ir vērtība, pret kuru roku nepaceļ. Tur Ventspils autoritārā režīmam līdzīgas izpausmes pašvaldību pārvaldē nav iedomājamas. Ventspilī ir. Jo Ventspilī ir autoritārs, prettiesisks, nedemokrātisks, totalitārs režīms. Jā, tas var nobruģēt ielu un uzklāt puķu paklājus, nav šaubu. Bet šī acis aizmiglojošā, pārslavētā Ventspils pašvaldības izcilība reizē ir prettiesiska patvaļa, «demokrātijas izsmiekls»,» runājot par ES fonu, nosaka Kristovskis.

«Lembergam ir svarīgi turēt informācijas monopolu tikai savās un viņa sabiedroto antidemokrātu rokās. Brīva piekļuve informācijai ir drauds autoritārā režīma pārvaldības procesam pilsētā. Tāpēc prettiesiski sagrābtās pilsētas kontrole notiek par katru cenu, tajā skaitā antidemokrātiski vadot pilsētu, pakļaujot ne tikai pašvaldības, bet arī pilsētas resursus un ienākumu plūsmas. Tās Ventspilī, kā ostas pilsētā joprojām ir ievērojamas, salīdzinot ar citām pilsētām,» piebilst Kristovskis.

Paralēli iesniegtas prasības Ventspils domei un VARAM

Opozīcijas deputāts pauž, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma Salaspils pašvaldības lietā četri Ventspils domes mazākuma deputāti uzreiz iesniedza lūgumu Ventspils domei pašai nodrošināt tiesas noteikto proporcionālo pārstāvniecību komisijās un padomēs. «Negaidīt, kad mēs vērsīsimies tiesā, bet saprast pašvaldībai pašai, ka pārkāpums ir izdarīts, ka tas jānovērš.» Ventspils dome atbildējusi, ka «likumi, visi labas pārvaldības un tiesiskuma principi ir ievēroti, proti, izmaiņu nebūs,» stāsta Kristovskis.

Viņš turpina: «To redzot, mēs, četri opozīcijas deputāti, atsaucoties uz šo ST jaunāko lēmumu, iesniedzām prasību VARAM atcelt Ventspils pašvaldības prettiesisko lēmumu par tās komisijām un padomēm.» Viņš piebilst, ka līdz šim VARAM atsaucās uz Ventspils pašvaldības īpašo pārvaldes modeli – ka ir tāda kartība iedibināta, proti, «piekrītam, ka īsti pareizi nav, bet nevienu arī nesodām». Bijusi cerība, ka pēc ST lēmuma, VARAM tā vairs nevarētu atbildēt, tomēr VARAM atbilde, Kristovska prāt, bija šokējoša. Ventspils domes 2017.gada 29.septembra lēmums liegt opozīcijas deputātu dalību komisijās un padomēs ir atstājams spēkā. «Pašreiz apsveram iespējas apstrīdēt tiesā šo VARAM, nu jau absurdo nostāju,» cerīgi teic deputāts.

Tiesa pašlaik saskata pārkāpumu

Uz jautājumu, kad varētu sagaidīt Administratīvās tiesas lēmumu lietā, kas rosināta tieši pret Ventspils pašvaldību, Kristovskis atbild, ka domā, ka oktobra beigās, novembrī jau tiesas sēdei būtu jābūt. «Pēc būtības jau nekā sarežģīta tur nav. Viss ir skaidri redzams. Pierādījumi ir. Dome savu atbildi uz prasību jau tiesai ir iesniegusi. ST ir skaidri noformulējusi nepieciešamību ievērot proporcionalitātes principu kā komiteju, tā arī komisiju sastāvos. Nekāda vilcināšanās nav nepieciešama. Sagaidu, ka Administratīvā tiesa neievilks tiesas procesu un šajā rudenī būs rezultāts. Ceru, ka arī manā atsevišķajā prasībā drīz sagaidīšu AT kopsapulces spriedumu, kam būtu jādublē ST jau lēmums.»

Kas notiks turpmāk?

Jautāts, kas sekos pēc pašlaik ierosinātās lietas, opozīcijas deputāts atbild: «Ir vēl vesela virkne citu Ventspils domes pārkāpumu, kas aizskar mūsu [opozīcijas deputātu] subjektīvās tiesības, kas neļauj pilnvērtīgi darboties pašvaldībā». Viņš uzsver, ka opozīcijas deputāti prasīs tos visus novērst.

Vienlaicīgi Kristovskis izvirza jautājumu par to, «kurš ir atbildīgs, ka četriem mazākuma deputātiem demokrātiskā valstī konkrētā pašvaldībā prettiesiski tiek liegtas vispārzināmas Satversmē nostiprinātās tiesības»? «Mūs ievēlēja trešdaļa ventspilnieku. Ja mūsu tiesības ir aizskartas, arī vēlētāju griba ir prettiesiski ierobežota. Tātad runa ir par vainīgo saukšanu pie atbildības.»

Viņš piebilst, ka Krimināllikumā ir panti par noziegumu pret valsts pārvaldību. Par to pārkāpšanu iestājas kriminālatbildība. Likums Par pašvaldībām nosaka, ka par domes darbu atbild domes priekšsēdētājs, tātad šajā gadījumā Aivars Lembergs. «Viņam būs jānes atbildība par notiekošo netaisnību. Tomēr arī ierēdņi, domes juristi par to atbild. Viņi ne tikai pakļaujas prettiesisku lēmumu politiskai direktīvai, bet meklē veidus, kā noziedzīgās ieceres pamatot un noformēt.»

Noslēdzot sarunu, deputāts Kristovskis jautā: «Vai šāda pašvaldība var turpināt darbu? Vai šāda pašvaldība, kur nedemokrātiski, prettiesiski darījumi ir tik noturīgi pat pēc ST lēmuma, nav jāatlaiž? Ja tā, tad runa ir par ārkārtas vēlēšanām.»


Pievienot komentāru

  1. diana.leimane teica:

    Es jau nemaz nedrikstu komentet, jo man ir berni

Gobzems: Premjera nominācija pienākas KPV LV

Ministru prezidenta amata nominācija pienākas partijai KPV LV, intervijā Latvijas Radio šādu pārliecību pauž partijas KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Apšauba Latvijas slimnīcu gatavību reaģēt katastrofu gadījumā

Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā, pausts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījumā, kas veikts kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību.

Lāčplēsis apstiprina koalīcijas izjukšanu Daugavpils domē

Latgales partija izstājas no koalīcijas ar Daugavpils mēra Riharda Eigima pārstāvēto Mūsu partiju, tādējādi koalīcija pilsētas domē vairs nedarbojas, sasauktajā preses konferencē paziņoja domes deputāts, Latgales partijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Virza noteikumus par finanšu noziegumu apkarošanu nebanku kreditēšanas jomā

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 22.oktobrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Latvija turpina sniegt medicīnisku atbalstu Ukrainas krīzē cietušajiem

Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari pirmdien, 22.oktobrī, 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks astoņi Ukrainas krīzē cietušie.

Par sievas slepkavību notiesātais Ivanovs no Latvijas vēlas piedzīt 54 miljonus eiro

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

VID: Auto tirgotāji sāk iznākt no ēnu ekonomikas

Par vairāk nekā 9,7 miljoniem eiro ir pieauguši kopbudžeta ieņēmumi automašīnu tirdzniecības nozarē, sasniedzot 119,6 miljonus eiro, tā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati par šī gada deviņiem mēnešiem.

Pabriks uzskata, ka Rinkēvičam vajadzētu saglabāt ārlietu ministra amatu

Edgars Rinkēvičs pagaidām ir labākais pieejamais kandidāts uz ārlietu ministra amatu neatkarīgi no tā, vai jaunā valdība tiks veidota no piecām vai sešām partijām, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta 13.Saeimā ievēlētais apvienības Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks.

Bankā: Reģionos pieaug nekustamā īpašuma iegādes darījumi

Šogad teju par piektdaļu pieaudzis nekustamo īpašumu darījumu skaits reģionos par summu līdz 20 000 eiro bez pirmās iemaksas, liecina Swedbank apkopotie dati.

Finanšu un Veselības ministrijas aprēķini par veselībai iztērēto budžetu atšķiras

Apmulsumu starp Finanšu un Veselības ministrijām radījis 2019.gada budžeta plāna projektā norādītais finansējums veselības nozarei, jo, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, veselības aprūpes budžets šogad veido 4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, tas ir tikai 3,5% no IKP.

Ievērībai: No rīta redzamību var apgrūtināt migla un lietus; mitri ceļi var būt slideni

Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, aicina autovadītājus ņemt vērā to, ka rīta un vakara stundās kļūst arvien tumšāks, redzamību var pasliktināt arī migla. Lietus un kritušo lapu dēļ ceļi var kļūt slideni.

Bordāns: Panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienība paliek opozīcijā

Mēs panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienības valdībā nav, tik kategoriski intervijā Latvijas Radio izteicās Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

ASV izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju

Amerikas Savienotās Valstis vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju,  paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.

Gaidāms lietus un brāzmains vējš, iespējams arī slapjš sniegs

Nedēļas sākumā Latvijas teritoriju šķērsos dziļš ciklons, tādēļ tuvākās nedēļas laikā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts. Gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 grādiem pēc Celsija, iespējams arī slapjš sniegs.

Nedēļa Lietuvā. Dubultpilsonības jautājumu izšķirs referendumā

Lietuvā ilgi apspriestais jautājums par dubultpilsonības regulējuma paplašināšanu tiks izlemts tautas nobalsošanā 2019.gada maijā, vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām, tā ceturtdien 18.oktobrī, nolēmis Lietuvas Seims.

BNN nedēļas apkopojums: Apstiprinātā Saeima. Atklāts prezidents.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Prezidenta vēlēšanas; Konkurence; Reputācija; Pārmaiņas; Izglītība; Valdība; Cerība; Apstiprinājums.

Vējonis turpinās izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras premjera amatam

Pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema, Jāņa Bordāna, Arta Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Igaunijas premjers tiekas ar filantropu, Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu

Tikšanos ar programmatūras ražotāja Microsoft bijušo izpilddirektoru, filantropu Bilu Geitsu aizvadījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

Ekonomikas ministrija rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām.

Brīvdienās iespējami uzduļķojumi Rīgas ūdensvadā

Sakarā ar liela diametra pieslēguma izbūvi ūdensvadam Krasta ielā un ar to saistītajām ūdens plūsmu pārmaiņām Rīgas ūdensvada tīklā, nedēļās nogalē un nākamās nedēļas sākumā iespējami uzduļķojumi pilsētas centrā Pļavniekos, Purvciemā, Maskavas priekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā un Juglā, informē SIA Rīgas ūdens.

Saeimas komisija pabeidz darbu pie Diasporas likumprojekta

Saeimas Ārlietu komisijas piektdien, 19.oktobrī, panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu; iedzīvotāji kategoriski iebilst

Igaunijas banka AS Coop Pank Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Tikmēr vietējie iedzīvotāji un biedrības Zolitūde 21 11 pārstāvji izsaka kategoriskus iebildumus šiem plāniem.

CVK apstiprina 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 19.oktobrī, apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība  – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.

Latvijas Radio paredz nākotnē sev 35,7% radio tirgus daļas

Tuvāko piecu gadu laikā Latvijas Radio paredz, ka tam piederēs 35,7% radio tirgus daļas, tostarp tiks būtiski palielināts sasniegtais auditorijas apjoms internetā un sociālajos tīklos. «Astoņi no desmit klausītājiem pilnībā uzticēsies sabiedriskā medija radītajam saturam,» pauž Latvijas Radio pārstāve Ieva Aile.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā Latvijā gada griezumā samazinājās par 5%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gada griezumā ir pieaudzis par 5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2018.gada septembri.

Jaunākie komentāri