bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 25.06.2019 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Opozicionāri cīnās ar «Lemberga režīmu». Lieta nonākusi tiesā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis

«Ventspils domē pastāv «autoritārs, prettiesisks režīms» – domē tiesības izteikties un reāli piedalīties tās darbā ir tikai vairākuma deputātiem no partijas Latvijai un Ventspilij, kuri neiebilst no pienākumiem atstādinātajam pašvaldības vadītājam,» uzskatu pauž opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš norāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īpaši nesatraucas par prettiesisko domes darba organizāciju ostas pilsētā, un savās atbildēs ierasti uzsverot, ka Ventspils pašvaldībā iedibināta īpaša kārtība. Par to, kādēļ šobrīd Administratīvā tiesa ierosinājusi lietu pret Ventspils domi par tās «īpašo kārtību», intervijā BNN stāsta Ģirts Valdis Kristovskis.

«Ceļu nobruģēt un puķu paklājus uzlikt ar tādu kārtību, kāda ir Ventspilī, var ļoti efektīvi, taču, ja runā par esošo pārvaldes kārtību, tad demokrātiskā valstī tāda nav pieļaujama,» strikti izsakās Kristovskis. Viņš atzīmē, ka VARAM uzdevums ir kontrolēt pašvaldību tiesiskumu un novērst pārkāpumus, taču līdz šim tas nav noticis. Šī iemesla dēļ četri Ventspils domes opozīcijas deputāti – Ivars Landmanis, Aivis Landmanis, Dace Korna un Ģirts Valdis Kristovskis – ir iesnieguši prasību pret pašvaldību par proporcionalitātes principa neievērošanu domes komisiju un padomju sastāvos – liedzot opozīcijas deputātiem pilnvērtīgi dalību domes darbā. Administratīvā tiesa pirmo reizi Latvijas tieslietu vēsturē skata šāda veida deputātu sūdzību.

Līdz šim prasību administratīvajā tiesā pret pašvaldību varēja iesniegt tikai fiziskas personas, tas ir, pašvaldības iedzīvotāji, bet deputātiem ar pašvaldības darbībā konstatētiem pārkāpumiem bija jātiek galā saviem spēkiem vai talkā jāaicina VARAM. Tomēr pašreiz, kopš vasaras vidus, Latvijā ir iestājusies jauna situācija, šajā jomā ir būtiski paplašināta judikatūra, kad Satversmes tiesa lietā par VARAM lēmumu pret Salaspils pašvaldību noteica, ka pašvaldības deputātu subjektīvo tiesību aizskārumu gadījumi ir Administratīvās tiesas kompetencē. Kristovskis stāsta, ka tas dod viņam pārliecību, ka arī citā viņa ierosinātajā lietā tiks pieņemts līdzīgs spriedums.

Šajā lietā runa ir par tādiem Ventspils pilsētas domes pārkāpumiem, kā informācijas neizsniegšana, piekļuves domes oficiālajiem medijiem liegšana. Kopš 2017.gada rudens viņš tiesu instancēs cīnās par šo pašvaldības prettiesisko rīcību pārtraukšanu. Kristovskis jau ir pārliecinājis tiesu par savu deputāta tiesību aizskārumiem, tomēr kopš šā gada aprīļa joprojām nākas gaidīt uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kopsapulces sasaukšanu un tās lēmumu.

Kāda ir esošā situācija?

«Darbs Ventspils pilsētas domē ir organizēts ačgārni, pretēji likumā Par pašvaldībām noteiktajai kārtībai,» apgalvo deputāts. Kristovskis stāsta, ka Ventspils dome mazākuma deputātus likumā noteiktajās komitejās ieliek, bet tur darbs ir izteikti formāls – tiek balsots ar «par» vai «pret», lēmumus nepārrunājot. «Viss pašvaldības darbs, pašvaldības politikas un konkrētu lēmumu apspriešana notiek komisijās un padomēs, savukārt tajās trīs mazākuma deputāti netiek iekļauti, neskatoties uz viņu neskaitāmiem iesniegumiem pašvaldības vadībai, vēršanos pēc atbalsta VARAM. Šāds mehānisms ir izveidots, lai varētu mazākuma deputātus izolēt no darba un liegt tiem piekļuvi vērtīgai informācijai par apskatāmo pašvaldības darba problemātiku. Ja Lemberga vadītās partijas Latvijai un Ventspilij vairākuma deputātiem katram vidēji ir atvēlētas piecas vietas komisijās un padomēs, tad nevienā no tām nav iekļauti trīs mazākuma deputāti – Ģirts Valdis Kristovskis, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis. Iespējams, ka šāda mērķorientēta diskriminācija, tādā vai citādā formā, notiek vienā vai otrā pašvaldībā, taču līdz šim ir dzirdēts maz, ka mazākuma deputāti atrod ceļus, kā novērst šādu vairākuma patvaļu,» par esošo situāciju Ventspils domē turpina Kristovskis.

Opozīcijas deputāts skaidro, ka lieta, kas šobrīd Administratīvajā tiesā tiek skatīta, ir par četru mazākuma deputātu subjektīvo tiesību aizskārumu, par diskrimināciju, par proporcionalitātes principa neievērošanu. «Satversme nosaka, ka [valstī] jāievēro taisnīgums, līdztiesība, laba pārvaldība, tātad mazākuma deputātu tiesības nevar būt ierobežotākas kā vairākuma deputātiem,» uzsver Kristovskis.

Viņš atzīmē, ka Satversmes tiesa kopš šī gada jūlija ir nepārprotami pateikusi, ka ne tikai pašvaldības komitejās, bet arī komisijās ir jāievēro proporcionalitātes princips. Tāpat ST ir aizrādījusi, ka atkāpes no proporcionalitātes nevar tik attaisnotas ar atsauci uz politisko izšķiršanos. Turklāt tagad ir nepārprotami skaidrs, ka pašvaldības deputāts ieņem publiski tiesisku amatu. «Būtiski, ka tagad ir noteikts, ka pašvaldības deputātu subjektīvo publisko tiesību aizskārumu pārbaudi uz deputāta pieteikuma pamata veic Administratīvā tiesa. Tagad tam ir likuma spēks.»

Kā Ventspils domes opozīcija nonāca līdz tiesai?

Kristovskis stāsta, ka iesākumā, gandrīz pirms gada, viņam bijis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam jāiesniedz blakus sūdzība ar pierādījumiem, ka deputātiem Latvijā nav viņu subjektīvo tiesību aizsardzības mehānisma, ja VARAM piekopj bezdarbību un neaptur patvaļu pašvaldību pārvaldē, konkrēti Ventspilī. Administratīvās tiesas pirmā instance vienkārši nebija pieņēmusi deputāta iesniegumu, norādot, ka likums to neatļauj. Augstākā tiesa (AT) pēc blakus sūdzības saņemšanas atzina, ka deputātu subjektīvo tiesību aizsardzības mehānisms tiešām nepastāv. «Tomēr, lai lēmums [par tiesas procesa uzsākšanu] būtu pēc iespējas autoritatīvs, AT lēma, ka šis atklājums tiesas sprieduma formā ir jāpasludina visai Administratīvā departamenta kopsapulcei. Visticamāk, lai [Aivars] Lembergs vai citi nevarētu [AT lēmumu] apšaubīt. Ne velti 25.aprīļa sēdē Ventspils dome centās panākt, ka manu prasību nepieņem, nevis attaisnot savas prettiesiskās darbības,» uzskata Kristovskis.

Deputāts uzsver, ka Satversmes tiesas (ST) tiesneši ir netieši nākuši viņam talkā, jo «tagad ir noteikts, ka Administratīvajai tiesai ir jāskata lietas, ja pašvaldības prettiesiski aizskar deputātus, ierobežo to darbību, degradē pašvaldību demokrātijas jēgu, kā tas ir Ventspilī». «Lēmums deva mums iespēju nekavējoties sagatavot plašu pārkāpumu izklāstu un ierosināt Administratīvajā tiesā otru, nu jau visu četru mazākuma deputātu ierosinātu lietu par proporcionalitātes principa ignorēšanu komisijās un padomēs,» stāsta deputāts.

Vai ir bijuši citi gadījumi, kad deputāti vērsušies tiesā pret domi?

Kristovskis min gadījumu, kad Jelgavas pašvaldības deputāts 2016.gadā vērsās tiesā, jo pašvaldība neļāva iepazīties ar kāda iepirkuma dokumentiem. «Jelgavas dome dokumentam bija uzlikusi kaut kādu slepenības statusu. Deputāts vērsās tiesā, bet tiesa sūdzību nepieņēma, jo Administratīvā tiesa neskata un nemaz nevar skatīt deputāta sūdzības pret valsts pārvaldes struktūrvienībām. Pēcāk šis deputāts vērsās Augstākajā tiesā ar blakus sūdzību, kur arī norādīja, ka Rajona tiesa ir pareizi lēmusi – viņi [Administratīvā tiesa] nedrīkstēja skatīt lietu, jo deputāts ir valsts pārvaldes sastāvdaļa. AT apstiprināja, ka tas [par ko deputāts iesniedza sūdzību] ir pārkāpums, bet neiejaucās notikušajā. AT par toreizējo situāciju darīja zināmu VARAM, kuras uzdevums ir kontrolēt pašvaldību tiesiskumu un novērst pārkāpumus, kad tie konstatēti. Vai novērsa, tā arī nezinu. Zinot VARAM «bezzobainību», visticamāk, nē,» stāsta Kristovskis.

«Cik saprotu, kādas līdzīgas lietas nav skatītas ES valstīs»

Kristovskis stāsta, ka pirms gada, pēc Administratīvās apgabala tiesas negatīvās nostājas, viņš painteresējies, kā šādus pašvaldību pārkāpumu pret mazākuma deputātiem lietas risina citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. «Nevarēju tādas atrast. Acīmredzot Eiropas Savienības (ES) valstīs demokrātija ir vērtība, pret kuru roku nepaceļ. Tur Ventspils autoritārā režīmam līdzīgas izpausmes pašvaldību pārvaldē nav iedomājamas. Ventspilī ir. Jo Ventspilī ir autoritārs, prettiesisks, nedemokrātisks, totalitārs režīms. Jā, tas var nobruģēt ielu un uzklāt puķu paklājus, nav šaubu. Bet šī acis aizmiglojošā, pārslavētā Ventspils pašvaldības izcilība reizē ir prettiesiska patvaļa, «demokrātijas izsmiekls»,» runājot par ES fonu, nosaka Kristovskis.

«Lembergam ir svarīgi turēt informācijas monopolu tikai savās un viņa sabiedroto antidemokrātu rokās. Brīva piekļuve informācijai ir drauds autoritārā režīma pārvaldības procesam pilsētā. Tāpēc prettiesiski sagrābtās pilsētas kontrole notiek par katru cenu, tajā skaitā antidemokrātiski vadot pilsētu, pakļaujot ne tikai pašvaldības, bet arī pilsētas resursus un ienākumu plūsmas. Tās Ventspilī, kā ostas pilsētā joprojām ir ievērojamas, salīdzinot ar citām pilsētām,» piebilst Kristovskis.

Paralēli iesniegtas prasības Ventspils domei un VARAM

Opozīcijas deputāts pauž, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma Salaspils pašvaldības lietā četri Ventspils domes mazākuma deputāti uzreiz iesniedza lūgumu Ventspils domei pašai nodrošināt tiesas noteikto proporcionālo pārstāvniecību komisijās un padomēs. «Negaidīt, kad mēs vērsīsimies tiesā, bet saprast pašvaldībai pašai, ka pārkāpums ir izdarīts, ka tas jānovērš.» Ventspils dome atbildējusi, ka «likumi, visi labas pārvaldības un tiesiskuma principi ir ievēroti, proti, izmaiņu nebūs,» stāsta Kristovskis.

Viņš turpina: «To redzot, mēs, četri opozīcijas deputāti, atsaucoties uz šo ST jaunāko lēmumu, iesniedzām prasību VARAM atcelt Ventspils pašvaldības prettiesisko lēmumu par tās komisijām un padomēm.» Viņš piebilst, ka līdz šim VARAM atsaucās uz Ventspils pašvaldības īpašo pārvaldes modeli – ka ir tāda kartība iedibināta, proti, «piekrītam, ka īsti pareizi nav, bet nevienu arī nesodām». Bijusi cerība, ka pēc ST lēmuma, VARAM tā vairs nevarētu atbildēt, tomēr VARAM atbilde, Kristovska prāt, bija šokējoša. Ventspils domes 2017.gada 29.septembra lēmums liegt opozīcijas deputātu dalību komisijās un padomēs ir atstājams spēkā. «Pašreiz apsveram iespējas apstrīdēt tiesā šo VARAM, nu jau absurdo nostāju,» cerīgi teic deputāts.

Tiesa pašlaik saskata pārkāpumu

Uz jautājumu, kad varētu sagaidīt Administratīvās tiesas lēmumu lietā, kas rosināta tieši pret Ventspils pašvaldību, Kristovskis atbild, ka domā, ka oktobra beigās, novembrī jau tiesas sēdei būtu jābūt. «Pēc būtības jau nekā sarežģīta tur nav. Viss ir skaidri redzams. Pierādījumi ir. Dome savu atbildi uz prasību jau tiesai ir iesniegusi. ST ir skaidri noformulējusi nepieciešamību ievērot proporcionalitātes principu kā komiteju, tā arī komisiju sastāvos. Nekāda vilcināšanās nav nepieciešama. Sagaidu, ka Administratīvā tiesa neievilks tiesas procesu un šajā rudenī būs rezultāts. Ceru, ka arī manā atsevišķajā prasībā drīz sagaidīšu AT kopsapulces spriedumu, kam būtu jādublē ST jau lēmums.»

Kas notiks turpmāk?

Jautāts, kas sekos pēc pašlaik ierosinātās lietas, opozīcijas deputāts atbild: «Ir vēl vesela virkne citu Ventspils domes pārkāpumu, kas aizskar mūsu [opozīcijas deputātu] subjektīvās tiesības, kas neļauj pilnvērtīgi darboties pašvaldībā». Viņš uzsver, ka opozīcijas deputāti prasīs tos visus novērst.

Vienlaicīgi Kristovskis izvirza jautājumu par to, «kurš ir atbildīgs, ka četriem mazākuma deputātiem demokrātiskā valstī konkrētā pašvaldībā prettiesiski tiek liegtas vispārzināmas Satversmē nostiprinātās tiesības»? «Mūs ievēlēja trešdaļa ventspilnieku. Ja mūsu tiesības ir aizskartas, arī vēlētāju griba ir prettiesiski ierobežota. Tātad runa ir par vainīgo saukšanu pie atbildības.»

Viņš piebilst, ka Krimināllikumā ir panti par noziegumu pret valsts pārvaldību. Par to pārkāpšanu iestājas kriminālatbildība. Likums Par pašvaldībām nosaka, ka par domes darbu atbild domes priekšsēdētājs, tātad šajā gadījumā Aivars Lembergs. «Viņam būs jānes atbildība par notiekošo netaisnību. Tomēr arī ierēdņi, domes juristi par to atbild. Viņi ne tikai pakļaujas prettiesisku lēmumu politiskai direktīvai, bet meklē veidus, kā noziedzīgās ieceres pamatot un noformēt.»

Noslēdzot sarunu, deputāts Kristovskis jautā: «Vai šāda pašvaldība var turpināt darbu? Vai šāda pašvaldība, kur nedemokrātiski, prettiesiski darījumi ir tik noturīgi pat pēc ST lēmuma, nav jāatlaiž? Ja tā, tad runa ir par ārkārtas vēlēšanām.»


Pievienot komentāru

  1. diana.leimane teica:

    Es jau nemaz nedrikstu komentet, jo man ir berni

Viņķele: Slimnīcu padomes nebūs politiķu izklaides vietas

«Šīs padomes nebūs politiķu izklaides vietas, bet profesionāli atlasīti cilvēki ar saprašanu gan ārstniecībā, gan uzņēmumu vadībā,» tā par padomju izveidi Latvijas lielajām slimnīcām LTV raidījumā Rīta Panorāma teica veselības ministre Ilze Viņķele.

ASV ievieš jaunas sankcijas pret Irānu un tās augstāko vadītāju

Saasinoties saspīlējumam starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, Vašingtona ir paziņojusi par jaunu sankciju ieviešanu pret Teherānu, mēģinot iegrožot to ārvalstu finanšu resursu pieejamību, kas ir Irānas augstākā vadītāja un Irānas Revolucionārās gvardes rīcībā.

Līgo svētku brīvdienās ugunsgrēkā cieta viens cilvēks, bet ūdenstilpnēs noslīka četri

Svētku brīvdienās, laika posmā no 22.jūnija plkst. 6.30 līdz 25.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 277 izsaukumus.

Liepājas lidostā iecerēts par diviem miljoniem būvēt jaunu pasažieru termināli

Liepājas lidostā iecerēts būvēt jaunu pasažieru termināli, kas varētu izmaksāt apmēram divus miljonus eiro, norāda Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Biznesa attīstības daļas vadītājs Gints Ginters.

Kazahstānā evakuē pilsētu pēc sprādzieniem munīcijas noliktavā

Kazahstānā sākta veselas pilsētas evakuācija pēc tam, kad valstī aizdegusies armijas munīcijas noliktava, izraisot virkni spēcīgi sprādzienu.

Latvijā vairāk nekā 60 valsts ceļu posmos ir būvdarbi; daudzviet uzstādīti luksofori

Garākais remontposms patlaban ir abpus Pāvilostai no Labraga līdz Vērgalei, darbi notiek arī uz pievedceļa Pāvilostai.

Nedēļas sākumā gaidāmi +28 grādi, pēc tam – lietus un +20

Nedēļas pirmajā pusē dienās gaiss vēl vietām iesils līdz +28 grādiem, bet jau nedēļas otrajā pusē daudzviet Latvijas teritorijā ir gaidāms lietus.

Siguldā nenorisināsies daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas.

«Ministru apetīte ir pārāk liela.» Kariņš nav gatavs palielināt budžeta deficītu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nav gatavs palielināt deficītu, lai apmierinātu ministriju budžeta pieprasījumus.

NVD: Kur saņemt medicīnisko palīdzību svētku laikā

Pirms gaidāmajām Līgo svētku brīvdienām, no 22. līdz 24.jūnijam Nacionālais veselības dienests iedzīvotājiem atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām.

Nedēļa Lietuvā: Koalīcijas sarunu finišs. Vienoti kritēriji uzņemšanai universitātēs. Pēdējais veto

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā četras parlamenta partijas pabeidza sarunas koalīcijas veidošanai, divi vīrieši notiesāti par spiegošanu Krievijas labā. Tāpat Lietuva uzrādīja spīdošus rādītājus par mirstības samazinājumu satiksmes negadījumos.

BNN nedēļas apkopojums: Turlā krišana. Alkohola kara turpinājums. Atlaistā Latvenergo padome

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas, Paziņojums, Cīņa, Pārdomas, Amats, Izaugsme, Uzticība, Vēlmes.

Mēra krēslu zaudējusi Gods kalpot Rīgai cer savākt balsis jaunam kandidātam

Partijas Gods kalpot Rīgai valde par Rīgas mēra amata kandidātu plāno lemt nākamnedēļ, 27.jūnijā, stāsta partijas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Eurostat: Latvija un Lietuva starp līderēm nerezidentu īpatsvarā valsts parādā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 74% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir otrs lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā.

Kamēr Lietuvā skandāls par dzelzceļa darījumiem ar bijušā VDK aģenta sievas uzņēmumu, LDz slavē tā reputāciju

Kamēr Lietuvā valsts akciju sabiedrības darījumi ar cilvēkiem, kuru sakari varētu sniegties līdz par Krievijas prezidentam, izraisījuši skandālu, Latvijā rīkojas kūtri, bet LDz pat slavē darījumu partnera reputāciju.

EM: Muitas nodoklis Krievijas elektrībai sadārdzinātu elektroenerģiju Baltijā

Nodokļa ieviešana Krievijas enerģijai varētu sadārdzināt elektroenerģijas cenas, tomēr jārisina situācija, ka Baltijas elektroenerģijas ražotāji nav vienlīdzīgā situācijā ar Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem, tā ministrija.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā maijā samazinājās par 0,6%

Salīdzinot ar aprīli, 2019.gada maijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Premjers cer, ka Dombrovskis arī turpmāk ieņems vadošu amatu EK

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš cer, ka esošais Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis arī jaunajā EK sastāvā varētu ieņemt kādu no vadošajiem amatiem.

Maršruts Līgo svētkiem: No gadatirgiem līdz dančiem un dziesmām

BNN piedāvā ielūkoties dažos no pasākumiem, kurus varat apmeklēt, līgojot Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Liepājā vai Daugavpilī. 

Krimas aneksijas dēļ ES pagarina pret Krieviju vērstās sankcijas

Eiropas Savienība vēl uz gadu pagarinājusi sankcijas, kas 2014.gadā tika vērstas pret Krieviju par Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju.

Tallinā nošauts taksists; policija meklē noziedznieku

Tallinā 21.jūnija rītā sašauti divi taksisti, no kuriem viens miris. Igaunijas policija meklē slepkavu, kurš aizvien ir uz brīvām kājām.

Igauņi grasās pirkt jaunus pasažieru vilcienus

Ekonomisku lietu un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss uzdevis Igaunijas vilcienu satiksmes operatoram Elron sākt iepirkuma sagatavošanu, lai iegādātos vēl četrus vilcienus ar iespēju nopirkt vēl divus.

Autovadītāju ievērībai: pirms svētku brīvdienām Pierīgā satiksme būs palēnināta

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc paredzams, ka pēcpusdienā Pierīgā satiksme būs palēnināta, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi.

Igaunijas premjers sola, ka akcīzes nodoklis netiks vēl vairāk samazināts

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass sola, ka alkohola akcīzes nodoklis valstī netiks tālāk samazināts, komentējot iespēju, ka Latvija nodokli varētu samazināt par 15%.

Pirmais lasījums: Finansējumu padziļinātai mācību priekšmetu apguvei varētu saglabāt

Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz saglabāt papildu finansējumu pedagogu algām tām skolām, kas īsteno vispārējās izglītības programmas ar padziļinātu apguvi kādā no mācību jomām.