bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Opozicionāri cīnās ar «Lemberga režīmu». Lieta nonākusi tiesā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis

«Ventspils domē pastāv «autoritārs, prettiesisks režīms» – domē tiesības izteikties un reāli piedalīties tās darbā ir tikai vairākuma deputātiem no partijas Latvijai un Ventspilij, kuri neiebilst no pienākumiem atstādinātajam pašvaldības vadītājam,» uzskatu pauž opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš norāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īpaši nesatraucas par prettiesisko domes darba organizāciju ostas pilsētā, un savās atbildēs ierasti uzsverot, ka Ventspils pašvaldībā iedibināta īpaša kārtība. Par to, kādēļ šobrīd Administratīvā tiesa ierosinājusi lietu pret Ventspils domi par tās «īpašo kārtību», intervijā BNN stāsta Ģirts Valdis Kristovskis.

«Ceļu nobruģēt un puķu paklājus uzlikt ar tādu kārtību, kāda ir Ventspilī, var ļoti efektīvi, taču, ja runā par esošo pārvaldes kārtību, tad demokrātiskā valstī tāda nav pieļaujama,» strikti izsakās Kristovskis. Viņš atzīmē, ka VARAM uzdevums ir kontrolēt pašvaldību tiesiskumu un novērst pārkāpumus, taču līdz šim tas nav noticis. Šī iemesla dēļ četri Ventspils domes opozīcijas deputāti – Ivars Landmanis, Aivis Landmanis, Dace Korna un Ģirts Valdis Kristovskis – ir iesnieguši prasību pret pašvaldību par proporcionalitātes principa neievērošanu domes komisiju un padomju sastāvos – liedzot opozīcijas deputātiem pilnvērtīgi dalību domes darbā. Administratīvā tiesa pirmo reizi Latvijas tieslietu vēsturē skata šāda veida deputātu sūdzību.

Līdz šim prasību administratīvajā tiesā pret pašvaldību varēja iesniegt tikai fiziskas personas, tas ir, pašvaldības iedzīvotāji, bet deputātiem ar pašvaldības darbībā konstatētiem pārkāpumiem bija jātiek galā saviem spēkiem vai talkā jāaicina VARAM. Tomēr pašreiz, kopš vasaras vidus, Latvijā ir iestājusies jauna situācija, šajā jomā ir būtiski paplašināta judikatūra, kad Satversmes tiesa lietā par VARAM lēmumu pret Salaspils pašvaldību noteica, ka pašvaldības deputātu subjektīvo tiesību aizskārumu gadījumi ir Administratīvās tiesas kompetencē. Kristovskis stāsta, ka tas dod viņam pārliecību, ka arī citā viņa ierosinātajā lietā tiks pieņemts līdzīgs spriedums.

Šajā lietā runa ir par tādiem Ventspils pilsētas domes pārkāpumiem, kā informācijas neizsniegšana, piekļuves domes oficiālajiem medijiem liegšana. Kopš 2017.gada rudens viņš tiesu instancēs cīnās par šo pašvaldības prettiesisko rīcību pārtraukšanu. Kristovskis jau ir pārliecinājis tiesu par savu deputāta tiesību aizskārumiem, tomēr kopš šā gada aprīļa joprojām nākas gaidīt uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kopsapulces sasaukšanu un tās lēmumu.

Kāda ir esošā situācija?

«Darbs Ventspils pilsētas domē ir organizēts ačgārni, pretēji likumā Par pašvaldībām noteiktajai kārtībai,» apgalvo deputāts. Kristovskis stāsta, ka Ventspils dome mazākuma deputātus likumā noteiktajās komitejās ieliek, bet tur darbs ir izteikti formāls – tiek balsots ar «par» vai «pret», lēmumus nepārrunājot. «Viss pašvaldības darbs, pašvaldības politikas un konkrētu lēmumu apspriešana notiek komisijās un padomēs, savukārt tajās trīs mazākuma deputāti netiek iekļauti, neskatoties uz viņu neskaitāmiem iesniegumiem pašvaldības vadībai, vēršanos pēc atbalsta VARAM. Šāds mehānisms ir izveidots, lai varētu mazākuma deputātus izolēt no darba un liegt tiem piekļuvi vērtīgai informācijai par apskatāmo pašvaldības darba problemātiku. Ja Lemberga vadītās partijas Latvijai un Ventspilij vairākuma deputātiem katram vidēji ir atvēlētas piecas vietas komisijās un padomēs, tad nevienā no tām nav iekļauti trīs mazākuma deputāti – Ģirts Valdis Kristovskis, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis. Iespējams, ka šāda mērķorientēta diskriminācija, tādā vai citādā formā, notiek vienā vai otrā pašvaldībā, taču līdz šim ir dzirdēts maz, ka mazākuma deputāti atrod ceļus, kā novērst šādu vairākuma patvaļu,» par esošo situāciju Ventspils domē turpina Kristovskis.

Opozīcijas deputāts skaidro, ka lieta, kas šobrīd Administratīvajā tiesā tiek skatīta, ir par četru mazākuma deputātu subjektīvo tiesību aizskārumu, par diskrimināciju, par proporcionalitātes principa neievērošanu. «Satversme nosaka, ka [valstī] jāievēro taisnīgums, līdztiesība, laba pārvaldība, tātad mazākuma deputātu tiesības nevar būt ierobežotākas kā vairākuma deputātiem,» uzsver Kristovskis.

Viņš atzīmē, ka Satversmes tiesa kopš šī gada jūlija ir nepārprotami pateikusi, ka ne tikai pašvaldības komitejās, bet arī komisijās ir jāievēro proporcionalitātes princips. Tāpat ST ir aizrādījusi, ka atkāpes no proporcionalitātes nevar tik attaisnotas ar atsauci uz politisko izšķiršanos. Turklāt tagad ir nepārprotami skaidrs, ka pašvaldības deputāts ieņem publiski tiesisku amatu. «Būtiski, ka tagad ir noteikts, ka pašvaldības deputātu subjektīvo publisko tiesību aizskārumu pārbaudi uz deputāta pieteikuma pamata veic Administratīvā tiesa. Tagad tam ir likuma spēks.»

Kā Ventspils domes opozīcija nonāca līdz tiesai?

Kristovskis stāsta, ka iesākumā, gandrīz pirms gada, viņam bijis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam jāiesniedz blakus sūdzība ar pierādījumiem, ka deputātiem Latvijā nav viņu subjektīvo tiesību aizsardzības mehānisma, ja VARAM piekopj bezdarbību un neaptur patvaļu pašvaldību pārvaldē, konkrēti Ventspilī. Administratīvās tiesas pirmā instance vienkārši nebija pieņēmusi deputāta iesniegumu, norādot, ka likums to neatļauj. Augstākā tiesa (AT) pēc blakus sūdzības saņemšanas atzina, ka deputātu subjektīvo tiesību aizsardzības mehānisms tiešām nepastāv. «Tomēr, lai lēmums [par tiesas procesa uzsākšanu] būtu pēc iespējas autoritatīvs, AT lēma, ka šis atklājums tiesas sprieduma formā ir jāpasludina visai Administratīvā departamenta kopsapulcei. Visticamāk, lai [Aivars] Lembergs vai citi nevarētu [AT lēmumu] apšaubīt. Ne velti 25.aprīļa sēdē Ventspils dome centās panākt, ka manu prasību nepieņem, nevis attaisnot savas prettiesiskās darbības,» uzskata Kristovskis.

Deputāts uzsver, ka Satversmes tiesas (ST) tiesneši ir netieši nākuši viņam talkā, jo «tagad ir noteikts, ka Administratīvajai tiesai ir jāskata lietas, ja pašvaldības prettiesiski aizskar deputātus, ierobežo to darbību, degradē pašvaldību demokrātijas jēgu, kā tas ir Ventspilī». «Lēmums deva mums iespēju nekavējoties sagatavot plašu pārkāpumu izklāstu un ierosināt Administratīvajā tiesā otru, nu jau visu četru mazākuma deputātu ierosinātu lietu par proporcionalitātes principa ignorēšanu komisijās un padomēs,» stāsta deputāts.

Vai ir bijuši citi gadījumi, kad deputāti vērsušies tiesā pret domi?

Kristovskis min gadījumu, kad Jelgavas pašvaldības deputāts 2016.gadā vērsās tiesā, jo pašvaldība neļāva iepazīties ar kāda iepirkuma dokumentiem. «Jelgavas dome dokumentam bija uzlikusi kaut kādu slepenības statusu. Deputāts vērsās tiesā, bet tiesa sūdzību nepieņēma, jo Administratīvā tiesa neskata un nemaz nevar skatīt deputāta sūdzības pret valsts pārvaldes struktūrvienībām. Pēcāk šis deputāts vērsās Augstākajā tiesā ar blakus sūdzību, kur arī norādīja, ka Rajona tiesa ir pareizi lēmusi – viņi [Administratīvā tiesa] nedrīkstēja skatīt lietu, jo deputāts ir valsts pārvaldes sastāvdaļa. AT apstiprināja, ka tas [par ko deputāts iesniedza sūdzību] ir pārkāpums, bet neiejaucās notikušajā. AT par toreizējo situāciju darīja zināmu VARAM, kuras uzdevums ir kontrolēt pašvaldību tiesiskumu un novērst pārkāpumus, kad tie konstatēti. Vai novērsa, tā arī nezinu. Zinot VARAM «bezzobainību», visticamāk, nē,» stāsta Kristovskis.

«Cik saprotu, kādas līdzīgas lietas nav skatītas ES valstīs»

Kristovskis stāsta, ka pirms gada, pēc Administratīvās apgabala tiesas negatīvās nostājas, viņš painteresējies, kā šādus pašvaldību pārkāpumu pret mazākuma deputātiem lietas risina citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. «Nevarēju tādas atrast. Acīmredzot Eiropas Savienības (ES) valstīs demokrātija ir vērtība, pret kuru roku nepaceļ. Tur Ventspils autoritārā režīmam līdzīgas izpausmes pašvaldību pārvaldē nav iedomājamas. Ventspilī ir. Jo Ventspilī ir autoritārs, prettiesisks, nedemokrātisks, totalitārs režīms. Jā, tas var nobruģēt ielu un uzklāt puķu paklājus, nav šaubu. Bet šī acis aizmiglojošā, pārslavētā Ventspils pašvaldības izcilība reizē ir prettiesiska patvaļa, «demokrātijas izsmiekls»,» runājot par ES fonu, nosaka Kristovskis.

«Lembergam ir svarīgi turēt informācijas monopolu tikai savās un viņa sabiedroto antidemokrātu rokās. Brīva piekļuve informācijai ir drauds autoritārā režīma pārvaldības procesam pilsētā. Tāpēc prettiesiski sagrābtās pilsētas kontrole notiek par katru cenu, tajā skaitā antidemokrātiski vadot pilsētu, pakļaujot ne tikai pašvaldības, bet arī pilsētas resursus un ienākumu plūsmas. Tās Ventspilī, kā ostas pilsētā joprojām ir ievērojamas, salīdzinot ar citām pilsētām,» piebilst Kristovskis.

Paralēli iesniegtas prasības Ventspils domei un VARAM

Opozīcijas deputāts pauž, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma Salaspils pašvaldības lietā četri Ventspils domes mazākuma deputāti uzreiz iesniedza lūgumu Ventspils domei pašai nodrošināt tiesas noteikto proporcionālo pārstāvniecību komisijās un padomēs. «Negaidīt, kad mēs vērsīsimies tiesā, bet saprast pašvaldībai pašai, ka pārkāpums ir izdarīts, ka tas jānovērš.» Ventspils dome atbildējusi, ka «likumi, visi labas pārvaldības un tiesiskuma principi ir ievēroti, proti, izmaiņu nebūs,» stāsta Kristovskis.

Viņš turpina: «To redzot, mēs, četri opozīcijas deputāti, atsaucoties uz šo ST jaunāko lēmumu, iesniedzām prasību VARAM atcelt Ventspils pašvaldības prettiesisko lēmumu par tās komisijām un padomēm.» Viņš piebilst, ka līdz šim VARAM atsaucās uz Ventspils pašvaldības īpašo pārvaldes modeli – ka ir tāda kartība iedibināta, proti, «piekrītam, ka īsti pareizi nav, bet nevienu arī nesodām». Bijusi cerība, ka pēc ST lēmuma, VARAM tā vairs nevarētu atbildēt, tomēr VARAM atbilde, Kristovska prāt, bija šokējoša. Ventspils domes 2017.gada 29.septembra lēmums liegt opozīcijas deputātu dalību komisijās un padomēs ir atstājams spēkā. «Pašreiz apsveram iespējas apstrīdēt tiesā šo VARAM, nu jau absurdo nostāju,» cerīgi teic deputāts.

Tiesa pašlaik saskata pārkāpumu

Uz jautājumu, kad varētu sagaidīt Administratīvās tiesas lēmumu lietā, kas rosināta tieši pret Ventspils pašvaldību, Kristovskis atbild, ka domā, ka oktobra beigās, novembrī jau tiesas sēdei būtu jābūt. «Pēc būtības jau nekā sarežģīta tur nav. Viss ir skaidri redzams. Pierādījumi ir. Dome savu atbildi uz prasību jau tiesai ir iesniegusi. ST ir skaidri noformulējusi nepieciešamību ievērot proporcionalitātes principu kā komiteju, tā arī komisiju sastāvos. Nekāda vilcināšanās nav nepieciešama. Sagaidu, ka Administratīvā tiesa neievilks tiesas procesu un šajā rudenī būs rezultāts. Ceru, ka arī manā atsevišķajā prasībā drīz sagaidīšu AT kopsapulces spriedumu, kam būtu jādublē ST jau lēmums.»

Kas notiks turpmāk?

Jautāts, kas sekos pēc pašlaik ierosinātās lietas, opozīcijas deputāts atbild: «Ir vēl vesela virkne citu Ventspils domes pārkāpumu, kas aizskar mūsu [opozīcijas deputātu] subjektīvās tiesības, kas neļauj pilnvērtīgi darboties pašvaldībā». Viņš uzsver, ka opozīcijas deputāti prasīs tos visus novērst.

Vienlaicīgi Kristovskis izvirza jautājumu par to, «kurš ir atbildīgs, ka četriem mazākuma deputātiem demokrātiskā valstī konkrētā pašvaldībā prettiesiski tiek liegtas vispārzināmas Satversmē nostiprinātās tiesības»? «Mūs ievēlēja trešdaļa ventspilnieku. Ja mūsu tiesības ir aizskartas, arī vēlētāju griba ir prettiesiski ierobežota. Tātad runa ir par vainīgo saukšanu pie atbildības.»

Viņš piebilst, ka Krimināllikumā ir panti par noziegumu pret valsts pārvaldību. Par to pārkāpšanu iestājas kriminālatbildība. Likums Par pašvaldībām nosaka, ka par domes darbu atbild domes priekšsēdētājs, tātad šajā gadījumā Aivars Lembergs. «Viņam būs jānes atbildība par notiekošo netaisnību. Tomēr arī ierēdņi, domes juristi par to atbild. Viņi ne tikai pakļaujas prettiesisku lēmumu politiskai direktīvai, bet meklē veidus, kā noziedzīgās ieceres pamatot un noformēt.»

Noslēdzot sarunu, deputāts Kristovskis jautā: «Vai šāda pašvaldība var turpināt darbu? Vai šāda pašvaldība, kur nedemokrātiski, prettiesiski darījumi ir tik noturīgi pat pēc ST lēmuma, nav jāatlaiž? Ja tā, tad runa ir par ārkārtas vēlēšanām.»


Pievienot komentāru

  1. diana.leimane teica:

    Es jau nemaz nedrikstu komentet, jo man ir berni

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.