Organizācija: Uz Latvijas austrumu robežas valda visatļautība un cilvēktiesību neievērošana

Nav pieļaujama situācija, kad, pateicoties ārkārtējās situācijas izsludināšanai, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas netiek ievērotas cilvēktiesības un teritorija kļuvusi par visatļautības zonu, šādu nostāju paudis brīvprātīgās palīdzības kustības Gribu palīdzēt bēgļiem pārstāvis Egils Grasmanis.

Grasmanis uzsvēra, ka esošā situācija paredz, ka robežsardze, bruņotie spēki un policija drīkst pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, ja persona nepilda rīkojumu pārtraukt mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu vai rīkojumu nekavējoties atgriezties Baltkrievijā.

Biedrībai nebūtu iebildumu pret ārkārtējās situācijas pagarināšanu, ja šie noteikumi garantētu, ka pret cilvēkiem, kuriem pienākas starptautiskā aizsardzība, spēka pielietošana nav pieļaujama nekādā formā un tiek dota iespējama saņemt patvērumu.

Grasmanis atgādināja, ka pērnā gada augusta beigās no 83 cilvēkiem, kuri tolaik uzturējās uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, 28 bija bērni. «Latvija šos cilvēkus ir pilnībā dehumanizējusi,» uzskata biedrības pārstāvis, uzsverot, ka, pēc biedrības rīcībā esošām liecībām, Latvijas puses spēku struktūras, «iespējams, ne tikai pielietojušas nesamērīgu spēku, bet var būt pastrādājušas noziegumus pret šiem cilvēkiem».

«Mēs, protams, vēlamies, lai tā nebūtu taisnība, taču mūsu raizes un liecības diemžēl netiek uzklausītas,» pauda Grasmanis.

Biedrības pārstāvis izteicās, ka Latvija ir pietiekami stipra un spējīga valsts, lai spētu izvērtēt pāris desmitus cilvēku, lai pārliecinātos, vai starp tiem nav cilvēku, kuriem pienākas starptautiskā aizsardzība.

Jau vēstīts, ka ANO Bēgļu aģentūras un Eiropas savienības amatpersonas 13.janvārī paziņojušas, ka Latvija, Lietuva un Polija turpina izmantot «apšaubāmas metodes», lai neielaistu robežpārkāpējus, kas mēģina iekļūt no Baltkrievijas, un liedz piekļuvi palīdzības organizācijām, kas cenšas palīdzēt migrantiem, kuri iestrēguši pierobežas rajonos.

«Pat šajā bīstamajā un sarežģītajā situācijā, kurā nonākušas šīs trīs ES dalībvalstis, tām nepieciešami likumi, kuros migrantu atgrūšana netiek akceptēta un netiek legalizēta,»

uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) locekļus, paziņojusi ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone.

Komentējot minēto, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) norādīja, ka Latvijas valdība un robežsardze rīkojas atbilstoši Latvijas un ES likumiem un valdība pērn vasarā pieņēma lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latgales pašvaldībās tāpēc, ka situācija tiešām ir ārkārtēja.

«Tas ir lēmums, kas ir pamatots gan realitātē, gan mūsu pienākumos sargāt ES ārējo robežu. Tāpat mēs ļoti uzmanīgi pieejam tam, ka robežsardzei ir jāievēro visi starptautiskie līgumi, proti, pieejai jābūt individuālai un cilvēkiem, kas atrodas dzīvībai bīstamos apstākļos ir jāsniedz palīdzība. To arī robežsardze godprātīgi dara,» norādīja ministre.

Ministre atgādināja, ka humānu apsvērumu dēļ daļa no imigrantiem ir ielaisti Latvijā un attiecīgi liela daļa no šiem cilvēkiem brīvprātīgi izteikuši vēlēšanos atgriezties savā mītnes zemē, lielākoties Irākā.

«Mēs attiecīgi skatāmies, vai cilvēkiem nedraud kādas briesmas, atrodoties pie mūsu robežas. Ja briesmas draud, tad attiecīgi tiek pieņemts lēmums šo cilvēkus ielaist Latvijā un pēc tam attiecīgi tiek risināts jautājums par tālāku procedūru pielietošanu,» norādīja ministre.

Šī nav pirmā reize, kad Johansone izteikusi pretrunīgi vērtētus paziņojumus. Pērn novembrī Johansone EP Pilsoņu brīvību komitejas locekļiem tika izteikusies, ka Eiropas Komisija (EK), visticamāk, pieprasīs Polijai, Latvijai un Lietuvai grozīt likumus, pamatojoties uz kuriem migranti, kas cenšas nelikumīgi šķērsot robežu, tiek atstumti atpakaļ Baltkrievijā.

Toreiz komisāres paziņojumu no Latvijas amatpersonām, piemēram, asi kritizēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP). Ja šādi paziņojumi nāk no attiecīgās komisāres, tad EK joprojām nav īsti izpratnes, kas notiek uz ES ārējās robežas un nav izpratnes par ģeopolitiku kopumā, toreiz paziņoja Pabriks.

Kopš pērnā gada 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti nepilni 5 000 cilvēku.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana vairāk nekā 100 cilvēkiem, savukārt kopumā pērn un šogad aizturēti ap 460 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Ņemot vērā pastiprinātu migrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja pērn no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz šī gada 10.februārim.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem migrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Kopš pagājušā gada 13.decembra vērojams paaugstināts migrantu spiediens uz Latvijas robežu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas