bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 20.08.2019 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss, Rojs
LatviaLatvija

Osinovsis ar valsts atbalstu Latvijā cer ražot tramvajus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kukuļdošanā apsūdzētais Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis cer uz ilgtermiņa valsts pasūtījumiem un uz uzvaru tramvaju iepirkumos, tādā veidā no bankrota izdotos izglābt Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcu (DLRR), sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu de facto apliecināja Osinovskis.

Šonedēļ uzņēmuma vadība lūdza valsts garantiju rūpnīcas aizņēmumam bankā. Straujais pasūtījumu kritums Latvijā un Krievijā bez darba var atstāt vairāk nekā pustūkstoti cilvēku.

Vasaras izskaņā DLRR nosvinēja savu 150.pastāvēšanas jubileju. Vēl pirms trīs mēnešiem ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens savā apsveikumā ražotni esot nodēvējis par «vienu no reģionālās uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem». Nu šis stāsts draud pārvērsties drāmā.

«Reālā situācija ir ļoti sarežģīta. Tā pat ir dramatiska. Es ļoti ceru, ka mēs kopā ar valdību atradīsim kādu risinājumu,» norāda DLRR pastarpinātais īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Osinovskis. «Mums lielākais zaudējums, protams, ir lokomotīvju zudums no Krievijas Dzelzceļa. Krievijas Dzelzceļš vēsturiski ir devis remontēt lokomotīves. Pie mums tās nenonāk vien pēdējos divus gadus. Protams, tas saistīts ar to, ka KNAB darbojās kā zilonis trauku veikalā. Tāpat tas saistīts ar sankcijām un politiskās situācijas pasliktināšanos,» skaidro Osinovskis. Viņš piekrīt arī de facto replikai, ka «viens no faktoriem tam, ka mums šo pasūtījumu nav» ir Krievijas Dzelzceļa vadības maiņa».

Viens no bagātākajiem Igaunijas uzņēmējiem Osinovskis un bijušais Krievijas Dzelzceļa šefs Vladimirs Jakuņins pērn tikās bijušā Latvijas Dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa 50. dzimšanas dienas svinībās Rundāles pilī. Simboliski to var uztvert par trijotnes zvaigžņu stundu. Pēc tam divi no viņiem savus amatus zaudēja, kā rezultātā, visticamāk, cieta arī Osinovska bizness.

Ienākumi no pasūtījumiem Latvijā pēdējos gadus bija gana stabili. Turpretim Krievijā pirms četriem gadiem izdevās nopelnīt 21,2 miljonus eiro, taču pērn tie bija vien 4,7 miljoni eiro. Savukārt Latvijā ienākumi vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā bija gan pirms četriem gadiem, gan pērn. Iespējams, ka situācija šobrīd jau ir pasliktinājusies. Nule kā noslēdzies viens no redzamākajiem pasūtījumiem Latvijā – dīzeļvilcienu modernizācija. Taču jaunas uzvaras daudzmiljonu konkursos nav gūtas.

Osinovskis gan izvairās komentēt to, vai iemesls tam ir Magoņa zaudētais amats Latvijas Dzelzceļā. Abi kungi šobrīd atrodas uz viena apsūdzēto sola  – viens par kukuļdošanu, otrs par kukuļņemšanu saistībā ar LDZ ritošā sastāva serviss iepirkumu. «Mēs ražojam trīs tūkstošus dažāda veida rezervju daļu, tostarp dzelzceļam. Remontējam tādu tehniku, ko neviens cits tūkstoš kilometru rādiusā no mums izdarīt nevar. Tāpēc mēs saņēmām no Latvijas Dzelzceļa, precīzāk, no tā meitas kompānijas LDZ ritošā sastāva serviss tikai tādus pasūtījumus, ko viņi paši nevarēja izdarīt,» izvairīgs ir Osinovskis.

Šobrīd DLRR lūdz valsts garantiju, lai saņemtu kredītu no bankas desmit miljonu eiro apmērā ar termiņu uz 15 gadiem. Tas būtu nepieciešams, lai uzņēmums varētu ieguldīt attīstībā un jaunu produktu izveidē. «Valsts ar savām garantijām nemētājas,» strikts ir Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Tas ir viennozīmīgi jāsaprot. Valsts var palīdzēt ar atsevišķām programmām tiem, kas paliek tajā brīdī sociāli neaizsargāti. Var runāt par atsevišķām programmām strādājošajiem, bet nav tāda prakse arī Eiropas Savienībā, kurā vienkārši pēc iesnieguma tiek dotas valsts garantijas. Tāds jautājums ir jāizslēdz.»

Turklāt, izsniegt valsts galvojumus, liedz arī šā brīža likumdošana. Proti, galvojumu nevarot saņemt privātie uzņēmumi, kā arī tie, kuros valstij vai pašvaldībai pieder mazākums. Līdz ar to Liepājas Metalurga scenārijs neesot iespējams. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka «iepriekš tāda pieredze ir bijusi, bet es kopumā esmu diezgan skeptiska pret valsts garantiju izsniegšanu. Mums ir bijusi diezgan bēdīga pieredze ar šādu atbalsta formu. Protams, diezgan liels cilvēku skaits ir uzņēmumā nodarbināts un tas ir iemesls, kāpēc valdībai ir gan emocionāla, gan praktiska interese vismaz lūkot, kā un vai var palīdzēt.»

Šobrīd rūpnīcā nodarbināti 540 cilvēki. Pēdējo gadu laikā darbinieku skaits samazinājies divas reizes. Turklāt viskrasākās pārmaiņas rūpnīcā strādājošie piedzīvoja tieši šogad. «Mums oficiāli ir trīs darba dienu nedēļa,» atzīstas Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Aivars Keskula.

Jaunu un ilgtermiņa pasūtījumu iztrūkums var apdraudēt rūpnīcas turpmāku darbību. Turklāt nav zināms, vai tur strādājošajiem izdotos atrast jaunu darbu. Jau šobrīd bezdarba līmenis Daugavpilī ievērojami pārsniedz vidējos bezdarba rādītājus valstī – katrs desmitais šeit dzīvojošais ir bez darba (10,8%), reģionā bezdarba līmenis ir vēl augstāks (17,4%). Tādēļ pilsētas mērs cer, ka valsts rūpnīcu no bankrota paglābs. Tā reiz jau esot noticis. «2000.gadā uzņēmumam bija piešķirta palīdzība no valsts, notika sociālā nodokļa kapitalizācija. Tur bija runa par nedaudz vairāk nekā diviem miljoniem latu,» norāda Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. «Prakse parādīja, ka bija vērts palīdzēt uzņēmumam, izvērtējot konkrēto situāciju, es ceru, ka arī tagad atradīsies pamatojums, lai sniegtu palīdzību uzņēmumam.»

Bez nepieciešamās valsts garantijas Osinovskim ir vēl kāds iespējamais risinājums: valsts un pašvaldību uzņēmumu iepirkumos turpmāk nevajadzētu pieprasīt «iepriekšēju pieredzi». Visticamāk, šāda ideja radusies tādēļ, ka Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcai nav nepieciešamās pieredzes, lai uzvarētu tramvaju iepirkumos Rīgā un Daugavpilī. «Šodien mums jau ir lieliska pieredze ar dīzeļvilcieniem, tagad mēs gribam iegūt pieredzi ar tramvajiem, iegūt pieredzi ar elektrovilcieniem un tad mēs varam doties uz Eiropu. Protams, tikai uz tām valstīm, kurās nav sava ražotāja. Nekad tu neaiziesi uz Čehiju pārdot tramvajus, bet čehi pie mums var atnākt, lai gan mēs arī varētu saražot tādus tramvajus – vēl labākus nekā viņi,» norāda Osinovskis.

Tomēr maz ticams, ka šāda ideja varētu gūt plašāku atbalstu sabiedrībā. Kaut vai tāpēc vien, ka dīzeļvilciena modernizācijas projektu amatpersonas un politiķi uzskata par neveiksmīgu. Tajā būtiski tika kavēti beigu termiņi, iespējams, daļēji zaudēta Eiropas Savienības fondu nauda un īsā laika periodā veikti desmitiem garantijas remonti, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.13775


Pievienot komentāru

Iekļaujot Rīgas satiksmi valsts budžeta deficītā, fiskālā telpa samazinās par 72 milj.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kā to nosaka Eiropas Savienības kritēriji, ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā.

Rīgas valdošās partijas atradušas kopsaucēju, vienojušās par koalīcijas līgumu

Rīgas Domē partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! ir pārvarējušas domstarpības un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu domes frakciju kopsēdes norādīja partiju pārstāvji.

VARAM nesaskata šķēršļus Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumam uz 20 gadiem

Rīgas domes iecere noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nepārkāpj normatīvos aktus, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Latvijas krājbankas administrators jūlijā atguvis 542 400 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūlijā atguvis 542 444 eiro, kas ir par 75% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Līdz Rail Baltica būvdarbu uzsākšanai tiks atsavināti 123 īpašumi

Uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas – sagatavojis atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus.

Par kāzu teroraktu Afganistānā atbildību uzņemas «Islāma valsts»

Par teroraktu Afganistānā, kur aizvadītajā nedēļas nogalē nogalināti 63 cilvēki, atbildību uzņēmies teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Rīgas domes ārkārtas sēde par mēra ievēlēšanu pārcelta uz vēlāku laiku

Paredzētā Rīgas domes ārkārtas sēde, lai vēlētu galvaspilsētas mēru, pārcelta uz pulksten 13.00, informē domē.

Britu sagrābtais Irānas kuģis atstāj Gibraltāra ostu

Ostu Gibraltārā pametis Irānas naftas tankkuģis, kas bijis aizturēts kopš jūlija sākuma uz aizdomu pamata par naftas piegādāšanu Sīrijai. Lielbritānijai piederošais Gibraltārs kuģi atbrīvojis, nepakļaujoties lūgumam to atkal aizturēt no Amerikas Savienoto Valstu puses.

Administratīvajos centros pēc reformas iedzīvotāju skaits variēs no 2 000 līdz 632 000

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reformas ieviešanas pašvaldību administratīvo centru lielums variēs no 2 000 iedzīvotāju līdz 632 000 iedzīvotāju.

Šajā nedēļā gaidāms silts, taču arī lietains laiks

Nedēļas pirmajā pusē gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, pa laikam uzspīdēs saule, tomēr Latvijas austrumu rajonos gaidāms arī lietus.

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

Nedēļa Lietuvā: Nausēda tiekas ar Merkeli. Skvernelim operācija. Grib atstādināt korumpētus tiesnešus

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas prezidents Gitans Nausēdatikās ar Vācijas kanceli Angelu Merkeli, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmo atvaļinājuma dienu pavadīja operāciju zālē.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!, tādējādi solot Oļegam Burovam savu atbalstu pirmdien, 19.augustā, gaidāmajās Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanās.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.


-->