bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Osinovsis ar valsts atbalstu Latvijā cer ražot tramvajus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kukuļdošanā apsūdzētais Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis cer uz ilgtermiņa valsts pasūtījumiem un uz uzvaru tramvaju iepirkumos, tādā veidā no bankrota izdotos izglābt Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcu (DLRR), sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu de facto apliecināja Osinovskis.

Šonedēļ uzņēmuma vadība lūdza valsts garantiju rūpnīcas aizņēmumam bankā. Straujais pasūtījumu kritums Latvijā un Krievijā bez darba var atstāt vairāk nekā pustūkstoti cilvēku.

Vasaras izskaņā DLRR nosvinēja savu 150.pastāvēšanas jubileju. Vēl pirms trīs mēnešiem ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens savā apsveikumā ražotni esot nodēvējis par «vienu no reģionālās uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem». Nu šis stāsts draud pārvērsties drāmā.

«Reālā situācija ir ļoti sarežģīta. Tā pat ir dramatiska. Es ļoti ceru, ka mēs kopā ar valdību atradīsim kādu risinājumu,» norāda DLRR pastarpinātais īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Osinovskis. «Mums lielākais zaudējums, protams, ir lokomotīvju zudums no Krievijas Dzelzceļa. Krievijas Dzelzceļš vēsturiski ir devis remontēt lokomotīves. Pie mums tās nenonāk vien pēdējos divus gadus. Protams, tas saistīts ar to, ka KNAB darbojās kā zilonis trauku veikalā. Tāpat tas saistīts ar sankcijām un politiskās situācijas pasliktināšanos,» skaidro Osinovskis. Viņš piekrīt arī de facto replikai, ka «viens no faktoriem tam, ka mums šo pasūtījumu nav» ir Krievijas Dzelzceļa vadības maiņa».

Viens no bagātākajiem Igaunijas uzņēmējiem Osinovskis un bijušais Krievijas Dzelzceļa šefs Vladimirs Jakuņins pērn tikās bijušā Latvijas Dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa 50. dzimšanas dienas svinībās Rundāles pilī. Simboliski to var uztvert par trijotnes zvaigžņu stundu. Pēc tam divi no viņiem savus amatus zaudēja, kā rezultātā, visticamāk, cieta arī Osinovska bizness.

Ienākumi no pasūtījumiem Latvijā pēdējos gadus bija gana stabili. Turpretim Krievijā pirms četriem gadiem izdevās nopelnīt 21,2 miljonus eiro, taču pērn tie bija vien 4,7 miljoni eiro. Savukārt Latvijā ienākumi vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā bija gan pirms četriem gadiem, gan pērn. Iespējams, ka situācija šobrīd jau ir pasliktinājusies. Nule kā noslēdzies viens no redzamākajiem pasūtījumiem Latvijā – dīzeļvilcienu modernizācija. Taču jaunas uzvaras daudzmiljonu konkursos nav gūtas.

Osinovskis gan izvairās komentēt to, vai iemesls tam ir Magoņa zaudētais amats Latvijas Dzelzceļā. Abi kungi šobrīd atrodas uz viena apsūdzēto sola  – viens par kukuļdošanu, otrs par kukuļņemšanu saistībā ar LDZ ritošā sastāva serviss iepirkumu. «Mēs ražojam trīs tūkstošus dažāda veida rezervju daļu, tostarp dzelzceļam. Remontējam tādu tehniku, ko neviens cits tūkstoš kilometru rādiusā no mums izdarīt nevar. Tāpēc mēs saņēmām no Latvijas Dzelzceļa, precīzāk, no tā meitas kompānijas LDZ ritošā sastāva serviss tikai tādus pasūtījumus, ko viņi paši nevarēja izdarīt,» izvairīgs ir Osinovskis.

Šobrīd DLRR lūdz valsts garantiju, lai saņemtu kredītu no bankas desmit miljonu eiro apmērā ar termiņu uz 15 gadiem. Tas būtu nepieciešams, lai uzņēmums varētu ieguldīt attīstībā un jaunu produktu izveidē. «Valsts ar savām garantijām nemētājas,» strikts ir Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Tas ir viennozīmīgi jāsaprot. Valsts var palīdzēt ar atsevišķām programmām tiem, kas paliek tajā brīdī sociāli neaizsargāti. Var runāt par atsevišķām programmām strādājošajiem, bet nav tāda prakse arī Eiropas Savienībā, kurā vienkārši pēc iesnieguma tiek dotas valsts garantijas. Tāds jautājums ir jāizslēdz.»

Turklāt, izsniegt valsts galvojumus, liedz arī šā brīža likumdošana. Proti, galvojumu nevarot saņemt privātie uzņēmumi, kā arī tie, kuros valstij vai pašvaldībai pieder mazākums. Līdz ar to Liepājas Metalurga scenārijs neesot iespējams. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka «iepriekš tāda pieredze ir bijusi, bet es kopumā esmu diezgan skeptiska pret valsts garantiju izsniegšanu. Mums ir bijusi diezgan bēdīga pieredze ar šādu atbalsta formu. Protams, diezgan liels cilvēku skaits ir uzņēmumā nodarbināts un tas ir iemesls, kāpēc valdībai ir gan emocionāla, gan praktiska interese vismaz lūkot, kā un vai var palīdzēt.»

Šobrīd rūpnīcā nodarbināti 540 cilvēki. Pēdējo gadu laikā darbinieku skaits samazinājies divas reizes. Turklāt viskrasākās pārmaiņas rūpnīcā strādājošie piedzīvoja tieši šogad. «Mums oficiāli ir trīs darba dienu nedēļa,» atzīstas Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Aivars Keskula.

Jaunu un ilgtermiņa pasūtījumu iztrūkums var apdraudēt rūpnīcas turpmāku darbību. Turklāt nav zināms, vai tur strādājošajiem izdotos atrast jaunu darbu. Jau šobrīd bezdarba līmenis Daugavpilī ievērojami pārsniedz vidējos bezdarba rādītājus valstī – katrs desmitais šeit dzīvojošais ir bez darba (10,8%), reģionā bezdarba līmenis ir vēl augstāks (17,4%). Tādēļ pilsētas mērs cer, ka valsts rūpnīcu no bankrota paglābs. Tā reiz jau esot noticis. «2000.gadā uzņēmumam bija piešķirta palīdzība no valsts, notika sociālā nodokļa kapitalizācija. Tur bija runa par nedaudz vairāk nekā diviem miljoniem latu,» norāda Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. «Prakse parādīja, ka bija vērts palīdzēt uzņēmumam, izvērtējot konkrēto situāciju, es ceru, ka arī tagad atradīsies pamatojums, lai sniegtu palīdzību uzņēmumam.»

Bez nepieciešamās valsts garantijas Osinovskim ir vēl kāds iespējamais risinājums: valsts un pašvaldību uzņēmumu iepirkumos turpmāk nevajadzētu pieprasīt «iepriekšēju pieredzi». Visticamāk, šāda ideja radusies tādēļ, ka Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcai nav nepieciešamās pieredzes, lai uzvarētu tramvaju iepirkumos Rīgā un Daugavpilī. «Šodien mums jau ir lieliska pieredze ar dīzeļvilcieniem, tagad mēs gribam iegūt pieredzi ar tramvajiem, iegūt pieredzi ar elektrovilcieniem un tad mēs varam doties uz Eiropu. Protams, tikai uz tām valstīm, kurās nav sava ražotāja. Nekad tu neaiziesi uz Čehiju pārdot tramvajus, bet čehi pie mums var atnākt, lai gan mēs arī varētu saražot tādus tramvajus – vēl labākus nekā viņi,» norāda Osinovskis.

Tomēr maz ticams, ka šāda ideja varētu gūt plašāku atbalstu sabiedrībā. Kaut vai tāpēc vien, ka dīzeļvilciena modernizācijas projektu amatpersonas un politiķi uzskata par neveiksmīgu. Tajā būtiski tika kavēti beigu termiņi, iespējams, daļēji zaudēta Eiropas Savienības fondu nauda un īsā laika periodā veikti desmitiem garantijas remonti, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.13775


Pievienot komentāru

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,