bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Ostas pilsētā Ventspilī gaiss nav sliktāks kā visā Latvijā, liecina mērījumi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils Tirdzniecības ostas valdes priekšsēdēdātjs Valērijs Pašuta

«PM10 daļiņu koncentrācija Ventspilī nepārsniedz vidējo rādītāju Latvijā, kas nozīmē, ka ostas pilsētā gaiss nav īpaši sliktāks kā visā Latvijā vidēji,» uzsver SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment valdes locekle Aiga Kāla.

BNN jau vēstīja, ka pēdējo pāris nedēļu laikā Ventspilī daudz runāts par gaisa kvalitāti, īpaši saistībā ar karsto laiku. Saņemtas vairāk Ventspils iedzīvotāju sūdzības par izteikto ogļu putekļu koncentrāciju Ventspilī, kas radusies saistībā ar pilsētai neraksturīgiem laikapstākļiem. Lai arī sūdzas tai skaitā par SIA Bio-Venta radīto «aromātu», kas pēc iedzīvotāju  raksturojuma «smird pēc līķa», ar ventspilniekiem 31.jūlijā tikās šoreiz Ventspils Tirdzniecības ostas (VTO) pārstāvji, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

«Medijos ir daudz dezinformācijas par to, kas ir putekļi un kā tie ietekmē cilvēku veselību. Tās ogļu daļiņas (nevis putekļu), kuru izmērs ir lielāks par desmit mikrometriem, nenonāk cilvēka organismā, tātad – neietekmē veselību,» tikšanos iesāk SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment valdes locekle Aiga Kāla.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viņa atzīmē, ka «lielās, ar aci redzamās daļiņas pilnīgi noteikti rada traucējumus, bet plaušās tās nenonāk». Lai uzlabotu esošo situāciju, pašlaik VTO izskata iespēju darbināt sniega lielgabalus, kas spētu veidot miglai līdzīgu ūdens aizkaru piestātnes pusē. VTO Tehniskais direktors Māris Lieģis tikšanās laikā pastāstīja, ka VTO pašlaik izstrādā priekšlikumu uzstādīt vēl platformas, lai izveidotu vēl vienu ūdens ņemšanas vietu, kurā izvietotu papildu sniega lielgabalus, kas rada tā saucamo «ūdens sienu». Viņš stāstīja, ka nesen viesojies Lietuvā, Klaipēdā, kur nozares kolēģi arī mēģina lietot sniega lielgabalus vasaras sezonā.

VVD gan atkārtoti ir uzsvēris, ka Ventspilī nav konstatēts vides piesārņojums. «Kā informēja Ventspils reģionālā vides pārvalde, akmeņogļu pārkraušanas kompleksā, kur uzglabā un pārkrauj lielāko ogļu apjomu, pirmajā pusgadā ir bijušas desmit cieto daļiņu PM10 pārsniegumu reizes. Jūlijā pārsniegumi vispār nav bijuši. PM10 atļautā koncentrācija dzīvojamā zonā ir 50 mikrogrami/kubikmetrā. Jūlijā maksimāli ir bijis 21,7 (vienu reizi), vēl vienu reizi 21,00. Citās dienās svārstās no 3,1 līdz 18,7 (deviņas dienas ir bijis zem desmit). Tātad nav konstatēts piesārņojums,» iepriekš BNN skaidroja VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.

Par mērījumiem atbild Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) laboratorija, Valsts monitoringa tīkls, kas nodrošina datu monitoringu. LVĢMC ir atbildīgs arī par gaisa kvalitātes mērījumiem visā Latvijā – par staciju uzturēšanu, mērījumu veikšanu un mērījumu precizitātes nodrošināšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā valsts monitoringa tīklā izmantoto metožu līdzvērtīguma pierādīšanu.

Ventspils iedzīvotāja Malda, kuras mājoklis atrodas pretim vienam no termināliem, stāsta, ka putekļi ir bijuši vienmēr, bet pašlaik to ir tik daudz kā nekad. «28., 29. un 30.jūnijā kaut kādu vēju dēļ mēs bijām pilnīgi oglēs. Visu laiku jau ir, bet ciešami. Nu šogad ir vienkārši šausmīgi. Tāpēc nolēmu piezvanīt uz VVD un pajautāt, kas notiek. Viņi man pateica, ka būs tikšanās [ar iedzīvotājiem], tāpēc atnācu.»

Tikmēr Aiga Kāla norāda, ka laikapstākļu dēļ putekļu uzkrāšanās notiek visā Latvijā, arī Rīgā. Toties «atšķirība putekļu koncentrācijā starp 2017. un 2018.gadu Ventspilī ir ļoti zema».

Viņa piebilst, ka vizuālā ietekme un traucējums ir tas, kas Ventspilij ir raksturīgs un ar ko ražošanas uzņēmumiem ir jāstrādā.

Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis tikšanās laikā komentēja, ka viņam nostrādāto gadu laikā ne reizi nav izdevies saņemt informāciju par to, ko Ventspils Brīvostas pārvalde un pilsēta stratēģiski dara, lai uzlabotu situāciju pilsētā. Viņš uzsver, ka «vispirms uz jautājumiem būtu jāatbild Ventspils Brīvostas pārvaldei un Ventspils domei, jo pašreizējās sekas ir šo divu iestāžu ilglaicīgā bezdarbība».

Arī VTO valdes priekšsēdētājs Valērijs Pašuta piekrita, ka problēmas būtu jārisina arī politiskā ceļā.

No iedzīvotāju puses jautāta, kā VTO grasās kompensēt iedzīvotājiem radušās neērtības, VTO Administratīvi tiesiskā direktore Alīna Rugine uzsver, ka VTO radušos piesārņojumu valstij kompensē, regulāri maksājot Dabas resursu nodokli. Šo nodevu iekasē valsts, kas arī turpmāk naudu izmanto, lai veicinātu dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Tā par nodokli skaidrots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā.

Tāpat Rugine uzsvēra, ka VTO ir uzņēmums, kuram izsniegta Atļauja  B kategorijas piesārņojošai darbībai.

Turpinot: «Sabiedrībai ir brīvi pieejami izsniegto A kategorijas un B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju nosacījumi, ko var apskatīt Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā, kā arī informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē.»

Ekspertu viedoklis un likumi tikmēr nav apmierinājuši Ventspils domes pārstāvjus. Ventspils domes personāla nodaļas vadītāja Agnese Jansone, kura vāca parakstus prasībai ierobežot ostā pārkraujamo ogļu putēšanu, tikšanās beigās BNN sacīja: «Šodien esmu sapratusi, ka normatīvi ir nesakārtoti, vienīgais ierocis ir likuma pants.» Viņa teica, ka pilsētai būtu jāparedz striktāki noteikumi.

Arī Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš atzīmēja, ka «VVD ir tiesības iesniegt normatīvo aktu ieteikumus, ja Eiropas Savienības regulās ir «rakstītas absolūtas muļķības», un saistībā ar Ventspils situāciju viņiem tas būtu jādara».

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

VVD ir devis uzdevumus VTO, kas uzņēmumam jāizpilda līdz augusta vidum: 1) turpmāk, veicot akmeņogļu grēdu mērījumus, tos vajadzēs dokumentēt; 2) viena monitoringa stacija jānovieto tuvāk  ogļu uzglabāšanas vietai; 3) jāizveido un jāizvieto videonovērošanas sistēmu ogļu izkraušanas un kuģu iekraušanas novērošanai; 4) jārīko sabiedrības informēšanas pasākums, kas jau izpildīts 31.jūlijā.

Pie VVD dotajiem uzdevumiem nāk klāt VVD reģionālo vides pārvalžu vadītāju rotācija, kas stājas spēkā no 1.augusta. Tās rezultātā līdzšinējais Madonas Reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktors Normunds Broks turpmāk ieņems Ventspils RVP direktora amatu, informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Santa Vaļuma.

Līdz ar to, Ventspils reģionālās vides pārvaldes līdzšinējā direktore Inguna Pļaviņa turpmāk ieņems Madonas RVP vadītājas amatu.

«Amatpersonu pārcelšana (rotācija) VVD ir normāla prakse. Gan ikdienas jautājumu, gan krīzes situāciju risināšanai veidojam vadības komandas un mainām tās, ja nepieciešams, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Pašreiz Ventspils RVP ir nepieciešams cilvēkresursu pastiprinājums, un esam pārliecināti, ka svaigs redzējums un jauni vadības paņēmieni dos nozīmīgu ieguldījumu pārvaldes darba rezultātu uzlabošanā. Secīgi, tas motivēs pārvaldes darbiniekus pielikt vēl lielākas pūles labas vides kvalitātes nodrošināšanā visā reģionā, tostarp Ventspilī,» pauda Stašāne.


Pievienot komentāru

Novembra beigās bijušās prokurores Lozes slepkavības lietā sāks pratināt lieciniekus

Rīgas rajona tiesa 28.novembrī plkst.11 turpinās skatīt krimināllietu pret Edgaru Kadiķi, kurš apsūdzēts bijušās prokurores Birutas Lozes slepkavībā.

Pētījums: Latvijai jāmācās jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu

Ņemot vērā pārmaiņas Eiropas Savienības budžetā, Latvijai ir jāapgūst jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu, pētījumā Eiropas Savienības budžets pēc 2020.gada. Latvijas iespējas secinājusi Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga.

Bezdarba līmenis Latvijā oktobra beigās saglabājās 6,1% līmenī

Latvijā šogad oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Tiesai nodod krimināllietu par mēģinājumu piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainā

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore šī gada 8.novembrī nosūtījusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā.

Latvija turpina sniegt medicīnisko palīdzību konfliktā Ukrainā cietušajiem karavīriem

12.novembrī Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks septiņi konfliktā Ukrainā cietušie karavīri. Šī ir otrā karavīru grupa, kura šogad ir ieradusies Latvijā, lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Brexit sarunas līdz vēlai naktij, Lielbritānija saskata virzību uz vienošanos

Britu valdība un Eiropas Savienības sarunu vedēji veltījuši daļu no nakts uz pirmdienu, lai paietu kaut pāris soļus ceļā uz degošo vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no bloka.

Pieņem grozījumus noteikumos, lai stingrāk uzraudzītu numerācijas lietošanu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome pieņēmusi grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām. Grozījumi veikti, lai SPRK būtu iespēja stingrāk uzraudzīt piešķirto numerācijas lietošanas tiesību izmantošanu, kā arī, lai atvieglotu numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas un anulēšanas procesu, skaidro komisijā.

Īpašniekiem uzdos sakārtot graustus Peitavas ielā un Brīvības ielā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien, 12.novembrī, atbalstīja lēmumprojektus par graustu piespiedu sakārtošanu Peitavas ielā 9/11 un Brīvības ielā 193.

NBS komandieris: Saspīlējums pasaulē aug, bet Latvija var justies droši

Politiskā situācija pasaulē attīstās pēc sinusoīdas principa – brīžiem saspīlējums aug, bet brīžiem nāk atslābums, šādu viedokli telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, atzīstot, ka pašlaik saspīlējums aug.

RD plāno atpirkt Sprūdam un viņa ģimenei piederošās zemes Skanstes apkārtnē

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 12.novembrī, pieņēma lēmumu par kopsummā 443 905 eiro atpirkt bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenei piederošās zemes, kas nepieciešamas Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanai.

SEB banka piešķir 2,7 milj. eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei

SEB banka piešķīrusi 2,7 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei, kas tiks ieguldīti ostas infrastruktūras pilnveidošanā, rekonstruējot zvejas kuģu piestātni un būvējot noliktavu zvejas piederumu uzglabāšanai.

Latvijā šī gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms pieauga par 10,3%

Būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās šī gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, pieauga par 10,3%. Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 9,2%, inženierbūvniecībā – par 5,7% un specializētajos būvdarbos – par 19,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Tevī neklausos! Ukrainas separātisti aizvada «vēlēšanas», kurli pret nosodījumu no Kijevas, Rietumvalstīm

Kremļa atbalstītie separātisti Ukrainas austrumos ir aizvadījuši parlamenta un prezidenta «vēlēšanas», kur gaidāma pašreizējo vietvalžu uzvara balsojumos, ko Ukraina, Francija un Vācija ir nosaukusi par pretlikumīgiem.

Čakša: NMPD finansējums būs

Veselības ministre Anda Čakša atbalstījusi NMPD plānu darba organizēšanai un apliecināja, ka finansējums virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu pagarinātā normālā darba laika jautājumā nākamajā gadā tiks piešķirts.

Ermanbriks apstiprina – viņa vārds ir VDK aģentu kartotēkā

Jau pēc mēneša internetā būs izlasāmi Latvijā labi pazīstamu zinātnieku, kinorežisoru, televīzijas žurnālistu, mākslinieku vārdi, par kuriem ir liecības kā Valsts drošības komitejas ziņotājiem 70.–80.gados. Taču iztrūks komentārs par būtiskāko – kāds bija kartotēkā atrodamo aģentu nodarījums un ko viņi ziņoja. Vairāki no aģentūras, bez kuriem vienlaikus nav iedomājama Latvijas atmoda, par represīvās iestādes vervēšanas metodēm, bailēm un to, kā viņu izpratnē izpaudās šī sadarbošanās, stāsta tikko iznākušajā dokumentālajā filmā Lustrum. Filmai interviju sniedza arī žurnālists, mūziķis un Rīgas skaņu ierakstu studijas direktors Aldis Ermanbriks, kuru atceras kā padomju gados populārā raidījuma Varavīksne veidotāju, iesāk raidījums Nekā personīga.

KNAB uzmanību piesaista vairākas dārgas, bet nedeklarētas Trukšņa mēbeles

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību piesaistījušas vairākas dārgas mēbeles, kuras Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis esot iegādājies savām vajadzībām, iztērējot naudas summu, kas līdzvērtīga vai pat pārsniedz viņa oficiālo gada atalgojumu pašvaldībā, lai gan mēra valsts amatpersonas deklarācijā šādi pirkumi nav norādīti, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pasažiera bagāžā atklāj teju 30'000 viltotu tablešu impotences ārstēšanai

Veicot muitas kontroles pasākumus lidostā Rīga, VID Muitas pārvaldes amatpersonas kādas personas bagāžā atklāja lielu daudzumu recepšu medikamentu impotences ārstēšanai. Oficiālo preču zīmju īpašnieku sniegtie atzinumi liecina, ka šie medikamenti ir viltoti.

Bildēs: Lielvaru līderi atzīmē 100.gadus kopš Pirmā pasaules kara beigām

Ja Ziemeļaustrumeiropas valstīm 2018.gads ir valstiskuma simtgades jubilejas laiks, tad pasaules lielvarām tas liek atcerēties savstarpējā Pirmā pasaules kara beigas un ārkārtīgi lielo skaitu tolaik kritušo tautiešu.

Alus nozare: nav pamata pārmērīgam optimismam

«Atskatoties uz šī gada vasaru, jāatzīst, ka laika apstākļi patiešām bija labvēlīgi dzērienu, tostarp arī alus, ražotājiem. Nevar noliegt, ka ilgstošie karstuma periodi šovasar veicināja dzērienu patēriņu. Tomēr, lai sniegtu objektīvu skatījumu uz situāciju nozarē, nevar raudzīties tikai uz vienu no apstākļiem,» norāda Latvijas Alus Darītāju Savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai

Turpinot digitālo pakalpojumu attīstību, Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai. Tas nozīmē, ka papildus tūlītējiem maksājumiem savas bankas ietvaros Swedbank klienti visā Baltijā var saņemt zibmaksājumus arī no citām bankām Eiropā, kas piedāvā šādu funkcionalitāti.

Bildēs: Polija atzīmē 100.gadus kopš neatkarības atjaunošanas ar milzu gājienu

Vairāk nekā 200 000 cilvēku Varšavā piedalījušies gājienā svētdien, 11.novembrī, par godu simtajai gadadienai, kopš Polija atguvusi savu valstiskumu.

RS parādi tuvojas 300 miljoniem; Ušakovs uzskata, ka uzņēmums strādā labi

Rīgas dome ir nobalsojusi par 22 miljonu papildu dotāciju Rīgas satiksmei, līdz ar to uzņēmums šogad pilsētai izmaksā 123 miljonus, atgādina raidījumā Nekā personīga. Tāpat raidījumā atzīmē, ka pirms pieciem gadiem uzņēmums noslēdza līgumus par 175 autobusu un 125 trolejbusu iegādi, tomēr līdz šim nopirkta mazāk nekā puse no pasūtījuma – «lauvas tiesa» atstāta uz līguma beigām. «Vienlaikus RS pērk arī 20 zemās grīdas tramvajus. Lai plānu izpildītu, uzņēmumam jāaizņemas ap simt miljoniem eiro. Nākamgad uzņēmuma saistības, visticamāk, pārsniegs 300 miljonus,» saka raidījumā Nekā personīga.

NMPD vadītāja: Brīvdienās jaunus atlūgumus neesam saņēmuši

Sākot skaļi runāt par problēmām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, situācija dienestā ir nedaudz nomierinājusies, Latvijas Radio stāsta NMPD vadītāja Liene Cipule.

Kaliforniju skāruši traģiskākie mežu ugunsgrēki kopš 1933.gada

Ugunsgrēkos, kas šobrīd skāruši Kalifornijas štatu Amerikas Savienotajās Valstīs, bojāgājušo skaits sasniedzis 31 cilvēku, bet par vēl aptuveni 200 personām nav skaidru ziņu, tā pavēstījušas vietējās varasiestādes.

Jaunā vienotība topošajā valdībā grib vadīt arī VARAM

Partiju apvienība Jaunā vienotība topošajā valdībā grib vadīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, stāsta Jaunās vienotības politiķis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākie komentāri