bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 27.02.2020 | Vārda dienas: Andra, Līva, Līvija
LatviaLatvija

Ostas pilsētā Ventspilī gaiss nav sliktāks kā visā Latvijā, liecina mērījumi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils Tirdzniecības ostas valdes priekšsēdēdātjs Valērijs Pašuta

«PM10 daļiņu koncentrācija Ventspilī nepārsniedz vidējo rādītāju Latvijā, kas nozīmē, ka ostas pilsētā gaiss nav īpaši sliktāks kā visā Latvijā vidēji,» uzsver SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment valdes locekle Aiga Kāla.

BNN jau vēstīja, ka pēdējo pāris nedēļu laikā Ventspilī daudz runāts par gaisa kvalitāti, īpaši saistībā ar karsto laiku. Saņemtas vairāk Ventspils iedzīvotāju sūdzības par izteikto ogļu putekļu koncentrāciju Ventspilī, kas radusies saistībā ar pilsētai neraksturīgiem laikapstākļiem. Lai arī sūdzas tai skaitā par SIA Bio-Venta radīto «aromātu», kas pēc iedzīvotāju  raksturojuma «smird pēc līķa», ar ventspilniekiem 31.jūlijā tikās šoreiz Ventspils Tirdzniecības ostas (VTO) pārstāvji, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

«Medijos ir daudz dezinformācijas par to, kas ir putekļi un kā tie ietekmē cilvēku veselību. Tās ogļu daļiņas (nevis putekļu), kuru izmērs ir lielāks par desmit mikrometriem, nenonāk cilvēka organismā, tātad – neietekmē veselību,» tikšanos iesāk SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment valdes locekle Aiga Kāla.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viņa atzīmē, ka «lielās, ar aci redzamās daļiņas pilnīgi noteikti rada traucējumus, bet plaušās tās nenonāk». Lai uzlabotu esošo situāciju, pašlaik VTO izskata iespēju darbināt sniega lielgabalus, kas spētu veidot miglai līdzīgu ūdens aizkaru piestātnes pusē. VTO Tehniskais direktors Māris Lieģis tikšanās laikā pastāstīja, ka VTO pašlaik izstrādā priekšlikumu uzstādīt vēl platformas, lai izveidotu vēl vienu ūdens ņemšanas vietu, kurā izvietotu papildu sniega lielgabalus, kas rada tā saucamo «ūdens sienu». Viņš stāstīja, ka nesen viesojies Lietuvā, Klaipēdā, kur nozares kolēģi arī mēģina lietot sniega lielgabalus vasaras sezonā.

VVD gan atkārtoti ir uzsvēris, ka Ventspilī nav konstatēts vides piesārņojums. «Kā informēja Ventspils reģionālā vides pārvalde, akmeņogļu pārkraušanas kompleksā, kur uzglabā un pārkrauj lielāko ogļu apjomu, pirmajā pusgadā ir bijušas desmit cieto daļiņu PM10 pārsniegumu reizes. Jūlijā pārsniegumi vispār nav bijuši. PM10 atļautā koncentrācija dzīvojamā zonā ir 50 mikrogrami/kubikmetrā. Jūlijā maksimāli ir bijis 21,7 (vienu reizi), vēl vienu reizi 21,00. Citās dienās svārstās no 3,1 līdz 18,7 (deviņas dienas ir bijis zem desmit). Tātad nav konstatēts piesārņojums,» iepriekš BNN skaidroja VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.

Par mērījumiem atbild Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) laboratorija, Valsts monitoringa tīkls, kas nodrošina datu monitoringu. LVĢMC ir atbildīgs arī par gaisa kvalitātes mērījumiem visā Latvijā – par staciju uzturēšanu, mērījumu veikšanu un mērījumu precizitātes nodrošināšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā valsts monitoringa tīklā izmantoto metožu līdzvērtīguma pierādīšanu.

Ventspils iedzīvotāja Malda, kuras mājoklis atrodas pretim vienam no termināliem, stāsta, ka putekļi ir bijuši vienmēr, bet pašlaik to ir tik daudz kā nekad. «28., 29. un 30.jūnijā kaut kādu vēju dēļ mēs bijām pilnīgi oglēs. Visu laiku jau ir, bet ciešami. Nu šogad ir vienkārši šausmīgi. Tāpēc nolēmu piezvanīt uz VVD un pajautāt, kas notiek. Viņi man pateica, ka būs tikšanās [ar iedzīvotājiem], tāpēc atnācu.»

Tikmēr Aiga Kāla norāda, ka laikapstākļu dēļ putekļu uzkrāšanās notiek visā Latvijā, arī Rīgā. Toties «atšķirība putekļu koncentrācijā starp 2017. un 2018.gadu Ventspilī ir ļoti zema».

Viņa piebilst, ka vizuālā ietekme un traucējums ir tas, kas Ventspilij ir raksturīgs un ar ko ražošanas uzņēmumiem ir jāstrādā.

Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis tikšanās laikā komentēja, ka viņam nostrādāto gadu laikā ne reizi nav izdevies saņemt informāciju par to, ko Ventspils Brīvostas pārvalde un pilsēta stratēģiski dara, lai uzlabotu situāciju pilsētā. Viņš uzsver, ka «vispirms uz jautājumiem būtu jāatbild Ventspils Brīvostas pārvaldei un Ventspils domei, jo pašreizējās sekas ir šo divu iestāžu ilglaicīgā bezdarbība».

Arī VTO valdes priekšsēdētājs Valērijs Pašuta piekrita, ka problēmas būtu jārisina arī politiskā ceļā.

No iedzīvotāju puses jautāta, kā VTO grasās kompensēt iedzīvotājiem radušās neērtības, VTO Administratīvi tiesiskā direktore Alīna Rugine uzsver, ka VTO radušos piesārņojumu valstij kompensē, regulāri maksājot Dabas resursu nodokli. Šo nodevu iekasē valsts, kas arī turpmāk naudu izmanto, lai veicinātu dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Tā par nodokli skaidrots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā.

Tāpat Rugine uzsvēra, ka VTO ir uzņēmums, kuram izsniegta Atļauja  B kategorijas piesārņojošai darbībai.

Turpinot: «Sabiedrībai ir brīvi pieejami izsniegto A kategorijas un B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju nosacījumi, ko var apskatīt Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā, kā arī informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē.»

Ekspertu viedoklis un likumi tikmēr nav apmierinājuši Ventspils domes pārstāvjus. Ventspils domes personāla nodaļas vadītāja Agnese Jansone, kura vāca parakstus prasībai ierobežot ostā pārkraujamo ogļu putēšanu, tikšanās beigās BNN sacīja: «Šodien esmu sapratusi, ka normatīvi ir nesakārtoti, vienīgais ierocis ir likuma pants.» Viņa teica, ka pilsētai būtu jāparedz striktāki noteikumi.

Arī Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš atzīmēja, ka «VVD ir tiesības iesniegt normatīvo aktu ieteikumus, ja Eiropas Savienības regulās ir «rakstītas absolūtas muļķības», un saistībā ar Ventspils situāciju viņiem tas būtu jādara».

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

VVD ir devis uzdevumus VTO, kas uzņēmumam jāizpilda līdz augusta vidum: 1) turpmāk, veicot akmeņogļu grēdu mērījumus, tos vajadzēs dokumentēt; 2) viena monitoringa stacija jānovieto tuvāk  ogļu uzglabāšanas vietai; 3) jāizveido un jāizvieto videonovērošanas sistēmu ogļu izkraušanas un kuģu iekraušanas novērošanai; 4) jārīko sabiedrības informēšanas pasākums, kas jau izpildīts 31.jūlijā.

Pie VVD dotajiem uzdevumiem nāk klāt VVD reģionālo vides pārvalžu vadītāju rotācija, kas stājas spēkā no 1.augusta. Tās rezultātā līdzšinējais Madonas Reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktors Normunds Broks turpmāk ieņems Ventspils RVP direktora amatu, informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Santa Vaļuma.

Līdz ar to, Ventspils reģionālās vides pārvaldes līdzšinējā direktore Inguna Pļaviņa turpmāk ieņems Madonas RVP vadītājas amatu.

«Amatpersonu pārcelšana (rotācija) VVD ir normāla prakse. Gan ikdienas jautājumu, gan krīzes situāciju risināšanai veidojam vadības komandas un mainām tās, ja nepieciešams, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Pašreiz Ventspils RVP ir nepieciešams cilvēkresursu pastiprinājums, un esam pārliecināti, ka svaigs redzējums un jauni vadības paņēmieni dos nozīmīgu ieguldījumu pārvaldes darba rezultātu uzlabošanā. Secīgi, tas motivēs pārvaldes darbiniekus pielikt vēl lielākas pūles labas vides kvalitātes nodrošināšanā visā reģionā, tostarp Ventspilī,» pauda Stašāne.


Pievienot komentāru

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, migrantiem protestējot pret nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, migrantiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.

Lietuvas trikotāžas ražotājs saņem Greenpeace apstiprinājumu par bīstamu ķimikāliju neizmantošanu

Lietuvas apģērbu ražotājs Utenos Trikotažas izturējis starptautiskās vides aizsardzības organizācijas Greenpeace pārbaudes par videi draudzīgu un izsekojamu ražošanas procesu, raksta Lietuvas raidorganizācija LRT.

Pūce: EK ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības

Eiropas Komisijas ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības ar lielāku kapacitāti un iespējām sniegt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus.

Saeima maina ģenerālprokurora atlases kārtību

Uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.

No 1.marta tiks paaugstinātas alkoholisko dzērienu cenas

Saskaņā ar grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli 2020.gada 1.martā tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot raudzētos dzērienus līdz 6 tilpumprocentiem.

Akciju cenas mainās dažādos virzienos, koronavīrusam turpinot izplatīties

Ķīnā koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits pieauga lēnāk nekā iepriekš, toties infekcijas gadījumi parādījās vēl astoņās valstīs, palielinot valstu skaitu ar koronavīrusa gadījumiem līdz apmēram 40.

Itālijā dienas laikā 80 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi

Itālijā koronavīrusa infekcija konstatēta 400 cilvēkiem, no kuriem 80 konstatēti trešdienas, 26.februāra, laikā. Eiropas Komisija uzskata, ka vīrusa situācija ES ir jārisina pragmatiski, neceļot paniku, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Patlaban neredz pamatu Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju jaunā koronavīrusa dēļ

Latvijā šobrīd nav apstiprināts neviens koronavīrusa COVID-19 gadījums. Vienlaikus situācija var būt strauji mainīga, ņemot vērā saslimstības pieaugumu citās pasaules valstīs, tajā skaitā Itālijā.

Astoņu mēnešu laikā saņemti 435 trauksmes cēlāju ziņojumi

No visiem iesniegumiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119. Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanas.

Lietuva izsludina ārkārtas stāvokli, gatavojoties koronavīrusam

Lietuva, kur pagaidām nav konstatēti jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumi, ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli kā preventīvu soli, lai sagatavotos iespējamam infekcijas uzliesmojumam, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

EK: Jaunā koronavīrusa dēļ var tikt koriģēta Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze

Trešdien, 26.februārī, publicētajā EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2020.gadā varētu būt 2,3% apmērā, bet 2021.gadā – 2,4% apmērā.

Ukraina ievieš Krimas okupācijas pretošanās dienu; Kremlis neizpratnē

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis, ka turpmāk 26.februārī valstī tiks atzīmēta Krimas okupācijas pretošanās diena, ziņo Ukrainas nacionālā ziņu aģentūra Ukrinform.

Saskaņas līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Čekušins

Pirms starta 13.Saeimas vēlēšanās kopā ar Saskaņu Čekušins aktīvi darbojies kopā ar citiem krievu skolu aizstāvjiem, tostarp Latvijas Krievu savienību.

Līdakam piedāvā turpināt strādāt Rīgas zoodārzā; piedāvājumu pieņemt nesteidz

Rīgas zoodārza kapitāldaļu turētājs Radzevičs piedāvājis Ingmāram Līdakam turpināt darbu iestādē sabiedrības izglītošanas jomā, taču Līdaka piedāvājumu pieņemt nesteidz, jo neesot skaidrības par jaunās zoodārza vadības plāniem.

Baltkrievija par piesārņotu naftu no Krievijas plāno saņemt 56 milj. eiro

Baltkrievija, kurai Krievija pērn piegādāja pusmiljonu tonnu nekvalitatīvas naftas, pēc ilgām sarunām ar Maskavu gaida kompensāciju 56 miljonu eiro vērtībā, ziņo Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Igaunijas Rail Baltica uzņēmuma jaunais vadītājs koncentrēsies uz termiņu izpildi

Igaunijas valsts uzņēmumā Rail Baltic Estonia priekšsēdētāja amatā stāsies Tenu Grīnbergs, kurš sola koncentrēties uz būvdarbu grafika izpildi un tālāka finansējuma saglabāšanu, ziņo ERR.

FM: Nākamajā ES plānošanas periodā uzsvars uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju

«Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē.»

SIFFA direktors: Latvijā otrais zemākais vēža ārstēšanas finansējums Eiropā

Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles – medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai.

Igaunijā koronavīrusa analīzes veiktas četrām personām; rezultāti negatīvi

Igaunijā līdz šim jaunā koronavīrusa analīzes veiktas četriem cilvēkiem, un visas bijušas negatīvas, tā Igaunijas Veselības pārvaldes informāciju citē raidorganizācija ERR.

Latvijā samazinās lidojumu kavējuma laiks

Latvijā 2019.gadā kopējais kavējums gaisa satiksmes plūsmas vadībā bija 2 626 minūtes, kas ir par 83,8% mazāk nekā 2018.gadā, kas saistīts ar racionālāku gaisa telpas izmantošanu.

Kariņš mudina Bordānu izpildīt savus «mājasdarbus», pirms kritizēt citus ministrus

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mudina Jaunās konservatīvās partijas līderi, tieslietu ministru Jāni Bordānu izpildīt savus «mājasdarbus», pirms kritizēt citus ministrus.

Maskava noraida Sīrijas pamieru ar opozīciju; karadarbība pastiprinās

Karadarbībai Sīrijā starp valdības-Krievijas spēkiem un opozīcijas grupējumiem prasot arvien jaunus civiliedzīvotāju upurus, Krievija ir noraidījusi pamiera iespēju, jo uzskata pretiniekus par teroristiem, kuriem nevēlas piekāpties ne Maskava, ne Damaska, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Valdība lauksaimniekiem piešķir 8,7 miljonus eiro konkurētspējas nodrošināšanai

Valdība akceptē 8,72 miljonu eiro atbalsta finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!