bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 17.11.2019 | Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
LatviaLatvija

Ostas pilsētā Ventspilī gaiss nav sliktāks kā visā Latvijā, liecina mērījumi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils Tirdzniecības ostas valdes priekšsēdēdātjs Valērijs Pašuta

«PM10 daļiņu koncentrācija Ventspilī nepārsniedz vidējo rādītāju Latvijā, kas nozīmē, ka ostas pilsētā gaiss nav īpaši sliktāks kā visā Latvijā vidēji,» uzsver SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment valdes locekle Aiga Kāla.

BNN jau vēstīja, ka pēdējo pāris nedēļu laikā Ventspilī daudz runāts par gaisa kvalitāti, īpaši saistībā ar karsto laiku. Saņemtas vairāk Ventspils iedzīvotāju sūdzības par izteikto ogļu putekļu koncentrāciju Ventspilī, kas radusies saistībā ar pilsētai neraksturīgiem laikapstākļiem. Lai arī sūdzas tai skaitā par SIA Bio-Venta radīto «aromātu», kas pēc iedzīvotāju  raksturojuma «smird pēc līķa», ar ventspilniekiem 31.jūlijā tikās šoreiz Ventspils Tirdzniecības ostas (VTO) pārstāvji, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

«Medijos ir daudz dezinformācijas par to, kas ir putekļi un kā tie ietekmē cilvēku veselību. Tās ogļu daļiņas (nevis putekļu), kuru izmērs ir lielāks par desmit mikrometriem, nenonāk cilvēka organismā, tātad – neietekmē veselību,» tikšanos iesāk SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment valdes locekle Aiga Kāla.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viņa atzīmē, ka «lielās, ar aci redzamās daļiņas pilnīgi noteikti rada traucējumus, bet plaušās tās nenonāk». Lai uzlabotu esošo situāciju, pašlaik VTO izskata iespēju darbināt sniega lielgabalus, kas spētu veidot miglai līdzīgu ūdens aizkaru piestātnes pusē. VTO Tehniskais direktors Māris Lieģis tikšanās laikā pastāstīja, ka VTO pašlaik izstrādā priekšlikumu uzstādīt vēl platformas, lai izveidotu vēl vienu ūdens ņemšanas vietu, kurā izvietotu papildu sniega lielgabalus, kas rada tā saucamo «ūdens sienu». Viņš stāstīja, ka nesen viesojies Lietuvā, Klaipēdā, kur nozares kolēģi arī mēģina lietot sniega lielgabalus vasaras sezonā.

VVD gan atkārtoti ir uzsvēris, ka Ventspilī nav konstatēts vides piesārņojums. «Kā informēja Ventspils reģionālā vides pārvalde, akmeņogļu pārkraušanas kompleksā, kur uzglabā un pārkrauj lielāko ogļu apjomu, pirmajā pusgadā ir bijušas desmit cieto daļiņu PM10 pārsniegumu reizes. Jūlijā pārsniegumi vispār nav bijuši. PM10 atļautā koncentrācija dzīvojamā zonā ir 50 mikrogrami/kubikmetrā. Jūlijā maksimāli ir bijis 21,7 (vienu reizi), vēl vienu reizi 21,00. Citās dienās svārstās no 3,1 līdz 18,7 (deviņas dienas ir bijis zem desmit). Tātad nav konstatēts piesārņojums,» iepriekš BNN skaidroja VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.

Par mērījumiem atbild Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) laboratorija, Valsts monitoringa tīkls, kas nodrošina datu monitoringu. LVĢMC ir atbildīgs arī par gaisa kvalitātes mērījumiem visā Latvijā – par staciju uzturēšanu, mērījumu veikšanu un mērījumu precizitātes nodrošināšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā valsts monitoringa tīklā izmantoto metožu līdzvērtīguma pierādīšanu.

Ventspils iedzīvotāja Malda, kuras mājoklis atrodas pretim vienam no termināliem, stāsta, ka putekļi ir bijuši vienmēr, bet pašlaik to ir tik daudz kā nekad. «28., 29. un 30.jūnijā kaut kādu vēju dēļ mēs bijām pilnīgi oglēs. Visu laiku jau ir, bet ciešami. Nu šogad ir vienkārši šausmīgi. Tāpēc nolēmu piezvanīt uz VVD un pajautāt, kas notiek. Viņi man pateica, ka būs tikšanās [ar iedzīvotājiem], tāpēc atnācu.»

Tikmēr Aiga Kāla norāda, ka laikapstākļu dēļ putekļu uzkrāšanās notiek visā Latvijā, arī Rīgā. Toties «atšķirība putekļu koncentrācijā starp 2017. un 2018.gadu Ventspilī ir ļoti zema».

Viņa piebilst, ka vizuālā ietekme un traucējums ir tas, kas Ventspilij ir raksturīgs un ar ko ražošanas uzņēmumiem ir jāstrādā.

Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis tikšanās laikā komentēja, ka viņam nostrādāto gadu laikā ne reizi nav izdevies saņemt informāciju par to, ko Ventspils Brīvostas pārvalde un pilsēta stratēģiski dara, lai uzlabotu situāciju pilsētā. Viņš uzsver, ka «vispirms uz jautājumiem būtu jāatbild Ventspils Brīvostas pārvaldei un Ventspils domei, jo pašreizējās sekas ir šo divu iestāžu ilglaicīgā bezdarbība».

Arī VTO valdes priekšsēdētājs Valērijs Pašuta piekrita, ka problēmas būtu jārisina arī politiskā ceļā.

No iedzīvotāju puses jautāta, kā VTO grasās kompensēt iedzīvotājiem radušās neērtības, VTO Administratīvi tiesiskā direktore Alīna Rugine uzsver, ka VTO radušos piesārņojumu valstij kompensē, regulāri maksājot Dabas resursu nodokli. Šo nodevu iekasē valsts, kas arī turpmāk naudu izmanto, lai veicinātu dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Tā par nodokli skaidrots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā.

Tāpat Rugine uzsvēra, ka VTO ir uzņēmums, kuram izsniegta Atļauja  B kategorijas piesārņojošai darbībai.

Turpinot: «Sabiedrībai ir brīvi pieejami izsniegto A kategorijas un B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju nosacījumi, ko var apskatīt Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā, kā arī informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē.»

Ekspertu viedoklis un likumi tikmēr nav apmierinājuši Ventspils domes pārstāvjus. Ventspils domes personāla nodaļas vadītāja Agnese Jansone, kura vāca parakstus prasībai ierobežot ostā pārkraujamo ogļu putēšanu, tikšanās beigās BNN sacīja: «Šodien esmu sapratusi, ka normatīvi ir nesakārtoti, vienīgais ierocis ir likuma pants.» Viņa teica, ka pilsētai būtu jāparedz striktāki noteikumi.

Arī Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš atzīmēja, ka «VVD ir tiesības iesniegt normatīvo aktu ieteikumus, ja Eiropas Savienības regulās ir «rakstītas absolūtas muļķības», un saistībā ar Ventspils situāciju viņiem tas būtu jādara».

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

VVD ir devis uzdevumus VTO, kas uzņēmumam jāizpilda līdz augusta vidum: 1) turpmāk, veicot akmeņogļu grēdu mērījumus, tos vajadzēs dokumentēt; 2) viena monitoringa stacija jānovieto tuvāk  ogļu uzglabāšanas vietai; 3) jāizveido un jāizvieto videonovērošanas sistēmu ogļu izkraušanas un kuģu iekraušanas novērošanai; 4) jārīko sabiedrības informēšanas pasākums, kas jau izpildīts 31.jūlijā.

Pie VVD dotajiem uzdevumiem nāk klāt VVD reģionālo vides pārvalžu vadītāju rotācija, kas stājas spēkā no 1.augusta. Tās rezultātā līdzšinējais Madonas Reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktors Normunds Broks turpmāk ieņems Ventspils RVP direktora amatu, informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Santa Vaļuma.

Līdz ar to, Ventspils reģionālās vides pārvaldes līdzšinējā direktore Inguna Pļaviņa turpmāk ieņems Madonas RVP vadītājas amatu.

«Amatpersonu pārcelšana (rotācija) VVD ir normāla prakse. Gan ikdienas jautājumu, gan krīzes situāciju risināšanai veidojam vadības komandas un mainām tās, ja nepieciešams, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Pašreiz Ventspils RVP ir nepieciešams cilvēkresursu pastiprinājums, un esam pārliecināti, ka svaigs redzējums un jauni vadības paņēmieni dos nozīmīgu ieguldījumu pārvaldes darba rezultātu uzlabošanā. Secīgi, tas motivēs pārvaldes darbiniekus pielikt vēl lielākas pūles labas vides kvalitātes nodrošināšanā visā reģionā, tostarp Ventspilī,» pauda Stašāne.


Pievienot komentāru

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!