Ozoliņš neizpratnē – ministrs vienīgais spēja virzīt airBaltic jautājumus izskatīšanai

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš ir neizpratnē par bijušā ministra Anrija Matīsa pārmetumiem viņam, jo pie aviokompānijas jautājumu risināšanas strādājuši ar Matīsu kopā, norāda Ozoliņš.

Viņš skaidro, ka nav saprotams, ko Matīss domā ar pārmetumiem Ozoliņam par «iegāšanu». «Ja ir runa, ka ir bijis iztrūkums komunikācijā, pilnībā nepieļauju. Faktoloģiskā izpratne var būt dažāda, bet tomēr nepieļauju, ka tā bija, jo visas lietas darījām tikai un vienīgi kopā,» uzsver Ozoliņš.

Viņš atgādina, ka Matīss airBaltic ir slavējis kā spēcīgu kompāniju. Tāpat slavēta tās pārvaldība. Turklāt visu laiku komanda pie airBaltic darbības strādājusi roku rokā, un Matīss «bija mūsu kapteinis, kurš attiecīgi šos jautājumus virzīja, jo nevienu jautājumu nevaram virzīt bez Matīsa kunga», skaidro Ozoliņš.

Viņš norāda, ka pie airBaltic jautājumiem strādā gan kompānijas valde trīs cilvēku sastāvā, gan kompānijas padome trīs cilvēku sastāvā. Tāpat ministrijā ir kapitāldaļu pārraudzības nodaļa, un tur strādājot vēl vairāk cilvēku. «Visi strādā ar airBaltic jautājumiem, ne tikai viens valsts sekretārs. Būtiski arī saprast, ka ministra birojā strādā airBaltic padomes loceklis. Esmu pilnīgi drošs, ka ikdienā komunikācija tiek veikta. Mēs ar ministru runājām par visām svarīgām tēmām,» uzsver Ozoliņš.

Kā ziņots, Matīss iepriekš skaidroja, ka tā bijusi kompānijas airBaltic vadības atbildība – piedāvāt dažādus attīstības scenārijus, bet tādu neesot. «Varbūt tā ir mana problēma, ka sen jau vajadzēja ķerties klāt kompānijas padomei, kas uzrauga uzņēmumu. Jo manā kā ministra uzmanības lokā ir arī daudzas citas jomas un problēmas. Zināmā mērā var teikt, ka esmu iegāzts gan no pašas ministrijas valsts sekretāra puses, gan airBaltic padomes un valdes puses,» sacījis Matīss.

Kā ziņots, Ministru kabinets 3.novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu. Pēc šīs valdības sēdes ministru prezidente pieprasīja Matīsa demisiju. Tagad Matīss atgriezies strādāt Saeimā ka deputāts.

Aizdevums airBaltic 80 miljonu eiro apmērā neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu, iepriekš apliecināja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis. Valsts aizdevuma izsniegšanai airBaltic tiks izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos. FM uzsvēra, ka šis izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.

Patlaban koalīcijas partneri nav pauduši atbalstu 80 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanai nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic.

2012.gada 20.decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā Farnboro Starptautiskajā aviācijas izstādē airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.

Ref:103.000.103.9045

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas