bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 18.01.2020 | Vārda dienas: Antis, Antonijs, Antons
LatviaLatvija

Pabriks: Latvija kļūst gatavāka drošības krīzes vairs nepieļaut

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Latvija vienmēr bijusi kādu interesējoša ģeogrāfiska vieta, ceturtdien, 26.septembrī, debatējot par jauno Nacionālo drošības koncepciju, Saeimā norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pabriks uzsvēra, ka pēdējos gados pasaulē kopumā drošības situācija mainījusies – pēc kara Ukrainā 2014.gadā saasinājušās attiecības starp Eiropas Savienību (ES), NATO no vienas puses un Krieviju no otras puses. «Ir pārkāpta virkne norunu, kā arī zudusi savstarpēja uzticība, taču, kad runājam par starptautiskajām attiecībām un drošību, ir būtiski, lai starp valstīm pastāvētu uzticība,» akcentē ministrs.

«Skatoties uz Latvijas un Baltijas ģeopolitiku, mēs nekad neesam bijuši ģeogrāfiska vietas, kas nevienu neinteresētu,» secina Pabriks. Viņš pauda, ka, no vienas puses, tas ir labi, jo miera laikā te brauc tirgoties un investēt. Taču, no otras puses, kad pienāk krīze, mēs esam pirmie, kas cieš, uzsvēra politiķis.

«Mēs esam apņēmības pilni krīzes vairs nepieļaut un būt gataviem,» uzsver Pabriks, piebilstot, ka tam ir vajadzīga visaptveroša sabiedrības atbilde.

Viņš uzsver, ka ir jāmaina sabiedrības domāšana un sabiedrības kultūra attiecībā uz drošības jautājumiem, atzīmējot, ka Aizsardzības ministrija jau ir veikusi virkni pasākumu, lai veicinātu domāšanas maiņu sabiedrībā.

Pabriks stāsta, ka Latvijai ir jādarbojas pretī ļoti labi nostrādātai «propagandas mašīnai», kas cenšas sašķelt ES, NATO un Rietumu sabiedrību. Tāpat pastāv citi draudi, kā arī pastāvīgi notiek kiberuzbrukumi. «Taču mēs nesēžam rokas klēpī salikuši. Mēs domāja par visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanu Latvijā,» skaidroja ministrs.

«Mēs vēlamies drošības jomā nākotnē stāvēt uz divām kājām – viena kāja ir NATO, bet otra – Latvijas sabiedrība,» norāda Pabriks.

Vērtējot Nacionālo drošības koncepciju, Pabriks uzsver, ka tā ļoti reālistiski ataino situāciju reģionā.

Saeima apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju. Koncepcijā cita starpā norādīts, ka interesi par Latvijas aizsardzības spējām un situāciju pierobežā izrāda ne tikai Krievijas, bet arī citu valstu specdienesti, konkrētas valstis gan neminot.

Dokumentā teikts, ka darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti. Būtiskāko apdraudējumu NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai un interesēm rada Krievijas specdienesti, uzsvērts dokumentā.

Tāpat uzsvērts, ka Krievijas bruņotie spēki un militārā infrastruktūra, kas izvietota Eiropas stratēģiskajā virzienā, paredz arī militārajiem mērķiem pieskaņotu izlūkošanas un speciālo uzdevumu spēju attīstību, kas vērstas pret Latviju. Krievijas specdienestu darbība pret Latviju iekļaujas pret rietumvalstīm vērstā aktivitāšu kopumā.

Lai arī koncepcijā nav minēts, kuru citu ārvalstu specdienesti interesējas par Latviju, vēl šogad februārī koncepcijas sagatavošanā iesaistītais Valsts drošības dienests apliecināja, ka pēdējo gadu laikā ir konstatēts Ķīnas izlūkdienestu aktivitāšu pieaugums Rietumvalstīs un tas liek pievērst lielāku uzmanību Ķīnas aktivitātēm arī Latvijā.

Cita Latvijas specdienesta – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) – 2012.gada pārskatā teikts, ka pēdējos gados ar īpaši aktīvi ar Latvijā dzīvojošo kopienu strādā Baltkrievijas Valsts drošības komiteja un šo aktivitāšu mērķis ir kontrolēt, lai diaspora atbalstītu kaimiņvalsts režīmu.

Koncepcijā skaidrots, ka Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Latvijas aizsardzības spējas, NATO rīcības stratēģija reģionā, alianses paplašinātā klātbūtne, kā arī ārējās robežas drošība un situācija pierobežā piesaista pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi.

Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti veido ietekmes aģentu tīklu, veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim vēlamā veidā virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un sabiedrisko domu, norādīts dokumentā.

Tāpat pieaug Krievijas spējas pielietot kompleksas ietekmes operācijas, kombinējot dažādas metodes. Šādās operācijās būtiska loma ir informatīvajai telpai un kibertelpai. Tematiski ietekmes pasākumi visbiežāk saistīti ar centieniem vājināt Latvijas pozīciju NATO un ES, šķelt šīs organizācijas, kā arī veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā, parādot Latviju kā iekšpolitiski vāju, etniski sašķeltu valsti. Uzsvars tiek likts arī uz iedzīvotāju neuzticību valsts varai un politikai. Ietekmes spējas tiek attīstītas ilgtermiņā ar mērķi tās aktivizēt pēc vajadzības konkrētu projektu ietvaros vai izveidojoties noteiktai situācijai, teikts koncepcijā.

Krievijas specdienesti mērķu un uzdevumu sasniegšanai izmanto daudzpusīgas darba metodes, darbu organizē, strādājot no savas valsts teritorijas, īslaicīgi ieceļojot Latvijā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību pozīcijas, aktīvi strādājot informatīvajā telpā, tostarp sociālajos tīklos. Tāpat pieaug tehniskās izlūkošanas spējas – kiberizlūkošana, signālu un datu pārtveršana. Šādi iegūta informācija var tikt izmantota aktīvo pasākumu un ietekmes operāciju īstenošanā, atzīmēts koncepcijā.

Valsts drošības iestāžu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm. Dokumentā uzsvērts, ka prioritāriem uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem apdraudējuma veidiem.

Ņemot vērā minēto, koncepcijā rosināts uzlabot valsts drošības iestāžu spēju attīstību un koordinētu sadarbību. Eksperti rosina turpināt valsts drošības iestāžu spēju stiprināšana gan personāla, gan tehnisko līdzekļu un inovatīvu darba metožu jomās.

Tiek norādīts, ka pretizlūkošanas darbībai jābūt virzītai ne tikai uz ārvalstu specdienestu darbinieku un to aģentūras atklāšanu un neitralizēšanu, kā arī valsts drošībai nozīmīgas informācijas un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī uz ietekmes aģentu un ietekmes operāciju identificēšanu, tostarp medijos un sociālajos tīklos īstenotu aktīvo pasākumu atklāšanu.

Ņemot vērā ārvalstu specdienestu augsto interesi par Latvijas aizsardzības spējām un ārējās robežas drošību, kompleksi pretizlūkošanas pasākumi pastiprināmi vietās un objektos, kur koncentrēti Nacionālie bruņotie spēki un sabiedroto militārie spēki un infrastruktūra, Valsts robežsardzes struktūrvienības, kā arī pierobežas teritorijās. Pastiprināts pretizlūkošanas darbs jāīsteno attiecībā uz kritiskās infrastruktūras objektiem, teikts koncepcijā.

Koncepcijā arī teikts, ka arvien biežāk tiek fiksēti gadījumi, kad dažādi subjekti, tostarp privātpersonas, izmanto bezpilota sistēmas, tāpēc pieaug arī ar to izmantošanu saistītie izlūkošanas un drošības riski. Lai mazinātu potenciālo bezpilota sistēmu draudu apjomu, Latvijai ir jāattīsta šo ierīču kontroles, noteikšanas, atrašanas un to radīto draudu novēršanas mehānismi.

Valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei jāstiprina sadarbība ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstisko un privāto sektoru, kas varētu sniegt ieguldījumu ārvalstu specdienestu darbību identificēšanā, un vispārējas noturības veidošanā. Eksperti rosina turpināt izglītojošo darbu arī ar sabiedrību kopumā, stiprinot izpratni un spēju atpazīt darbības, kas norāda uz slēpti īstenotām izlūkošanas darbībām vai ietekmes operācijām.

Tāpat Latvijas valsts drošības iestāžu sadarbība ar ES un NATO dalībvalstu partneriem ir būtisks līdzeklis ārvalstu specdienestu apdraudējuma apzināšanai, novēršanai un kolektīvās drošības stiprināšanai.

Vienlaikus valsts drošības iestādēm jānodrošina esošo valsts noslēpuma aizsardzību regulējošo normatīvo aktu regulāra pilnveidošana. Arī valsts iestāžu fiziskajiem objektiem jābūt atbilstoši pārvaldītiem.


Pievienot komentāru

FKTK nosaka izņēmumus, kuros bankas drīkst apkalpot sankcionēto Lembergu

FKTK noteikusi gadījumus, kuros Latvijas finanšu tirgus dalībnieki drīkst apkalpot ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu un trīs ar viņu saistītās organizācijas.

Ministru prezidents ekonomikas ministram uzdod rast risinājumus dzīvojamā fonda jautājumā

«Gadiem nerisinātais novecojušā dzīvojamā fonda un nepietiekamo dzīvojamo platību jautājums skar lielu daļu mūsu sabiedrības. Tas kavē iedzīvotāju dzīves kvalitātes, sadzīves apstākļu uzlabošanos un ir steidzami jālabo.»

Martins Dukurs izcīna uzvaru Pasaules kausa piektajā posmā

Labākais Latvijas skeletonists Martins Dukurs piektdien, 17.janvārī, Austrijā izcīnījis uzvaru Pasaules kausa piektā posma sacensībās, Īglsas trasē izcīnot jau desmito panākumu pēc kārtas.

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasa no Irānas kompensācijas upuru tuviniekiem

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasījušas Irānai uzņemties pilnu atbildību par tās notriekšanu un izmaksāt kompensācijas upuru tuviniekiem.

Atlaistajiem LDz darbiniekiem sola piemeklēt piemērotākās vakances

NVA atlaistajiem VAS Latvijas dzelzceļš darbiniekiem piedāvās viņiem piemērotākās vakances, nepieciešamības gadījumā dodot iespēju arī pārkvalifikācijas, paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt jaunu profesiju.

Pērn Pasažieru vilciens pārvadājis par 2% vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā AS Pasažieru vilciens kopumā pārvadājis 18,5 miljonus pasažieru, kas ir par 2,05% vairāk nekā 2018.gadā, informē uzņēmumā.

Ukrainas premjerministrs iesniedz atlūgumu pēc balss ieraksta nopludināšanas

Ukrainas premjerministrs Oleksijs Hončaruks ir iesniedzis atlūgumu no amata pēc tam, kad viņš ticis saistīts ar atklātībā nonākušu audio ierakstu, kur kāds vīrietis dzirdams kritizējam Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa zināšanas ekonomikā.

Latvijā decembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Čehijā, Bulgārijā, Polijā, Nīderlandē un Lietuvā. Pēc Latvijas seko Slovēnija, Austrija, Luksemburga un Igaunija, Zviedrija, Francija un Vācija.

Igaunijā imigrācija turpina veidot iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn reģistrēts iedzīvotāju skaita pieaugums piekto gadu pēc kārtas un ir skaidrojams ar imigrāciju, liecina Igaunijas Statistikas pārvaldes dati par 2019.gadu.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos gaida vairāk nekā 35 000 dalībnieku

Svētku dalībnieku vidū būs gan Latvijas skolu, gan profesionālās izglītības iestāžu, gan mūzikas skolu audzēkņi, latviešu diasporas pārstāvji, kā arī bērni ar īpašām vajadzībām.

BNN pēta | Raunas ielas īpašumi: Klusais vietnieks ar «slepeno maku» Lemberga interesēs

Aizdomas, ka sankcionētais Aivars Lembergs «pārdevis» nekustamo īpašumu Raunas ielā 27, Rīgā, savai māsai «izskata pēc» vien. Tas varētu būt darīts, lai izvairītos no mantas konfiskācijas notiesājoša sprieduma gadījumā vai no iespējamā aresta uzlikšanas tai.

Dzēsts jau pirmais kūlas ugunsgrēks šajā gadā

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019.gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Austrālijā lietus palīdz apdzēst daļu ugunsgrēku

Austrālijas austrumus, kas cietuši apjomīgos un ilgos mežu ugunsgrēkos, ir sasnieguši lietus mākoņi. Ugunsdzēsēji pauduši cerību, ka lietus palīdzēs ierobežot liesmu izplatību.

Bordāns redz labus potenciālos AT priekšsēdētāja un ģenerālprokurora pēctečus

Redzu cilvēkus, kuri varētu godam mainīt Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas darbības standartus, vaicāts, vai redz potenciālus kandidātus šo iestāžu vadībai.

Kariņš apstiprina naftas piegāžu iespēju Baltkrievijai caur Latviju

Pēc sarunas ar Lukašenko Kariņš žurnālistiem norādījis, ka abpusējo ekonomisko attiecību attīstīšanā pats loģiskākais ir pievērsties transportam un loģistikai, jo šajās nozarēs starp abām valstīm jau pastāv attiecības.

Nedēļas nogalē saglabāsies samērā silts laiks

Pūtīs mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas vietām brāzmās sasniegs 14 m/s. Gaisa temperatūra naktī būs 0…+5 grādu robežās, bet dienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +3…+6 grādiem.

GKR palīdz gāzt Rīgas vicemērus un «pieliek punktu» līdzšinējai valdošajai koalīcijai

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova un vietnieks Druvis Kleins ārkārtas sēdē zaudējuši savus amatus, jo par viņu gāšanu kopā ar opozīciju nobalsoja arī vairāki valdošajā koalīcijā esošās GKR deputāti

Arī studējošie kritizē IZM sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu

Arī studējošie kritizē IZM sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu, tajā saskatot pārāk daudz nepilnību.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujākais ES

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 13,5%, kas ir straujākais kāpums no 27 ES dalībvalstīm.

Krievijā apstiprina amatā Putina jauno premjerministru

Krievijas Valsts dome ceturtdien, 16.janvārī, apstiprinājusi valdības vadītāja amatā Mihailu Mišustinu, kura kandidatūru ierosinājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Pērn SEB banka izsniegusi studentiem kredītos izsniegusi 9,4 miljonus eiro

Pērn SEB banka studentiem piešķīrusi 1 469 aizdevumus ar valsts galvojumu un to kopsumma ir aptuveni 9,4 miljoni eiro, informē bankā.

Saeima pieņem paziņojumu par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību

Saeima ceturtdien, 16.janvārī, pieņēmusi paziņojumu par Latvijas okupāciju un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību.

Latvijas dzelzceļš plāno atlaist 1 500 darbinieku

VAS Latvijas dzelzceļš līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1 500 darbiniekiem.

Lietuvas vēlēšanu sliekšņa reformu aptur viena balss

Lietuvas vēlēšanu sistēmas reformēšanai valstī ir teju vispārējs atbalsts, taču mēģinājums pazemināt parlamenta vēlēšanu slieksni partijām no pieciem līdz trim procentiem šonedēļ cietis neveiksmi.

Mūrniece lūdz Dānijas vēstnieku rast risinājumu, lai Kristīne Misāne netiku izdota Dienvidāfrikas Republikai

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece informējusi Dānijas vēstnieku Latvijā par Saeimas lēmumu par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību un lūgusi Dāniju sniegt atbalstu, lai Misāne netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikai kriminālvajāšanai.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!