bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 25.01.2020 | Vārda dienas: Sigurds, Sigvards, Zigurds
LatviaLatvija

Padome: Vērtējums investīciju klimatam Latvijā saglabājas vidējs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

FICIL, investīcijas, Arnis Sauka, ārvalstu investīcijas, Rīgas Ekonomikas augstskola, ekonomika, investori

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019.gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no pieciem, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā Ārvalstu investīciju vides indekss 2019.

«Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018.gadā līdz 64% šogad,» vērtē Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

«Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību,» brīdina Sauka.

«Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,» secina profesors.

2019.gada pētījumā lielāka uzmanība tika pievērsta četrām tēmām, kas investoru ieskatā pašlaik ir īpaši būtiskas, lai Latvija spētu konkurēt investīciju piesaistē, proti, finanšu sektora stabilitātei, nodokļu sistēmas attīstībai, augstākās izglītības kvalitātei un darbaspēka produktivitātei.

Sasniegto progresu gada laikā attiecībā uz ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas efektivitāti Latvijā investori ir novērtējuši ar 3,2 punktiem piecu punktu skalā. Iepriekšējais gads finanšu sektorā ir pagājis sistēmas «kapitālā remonta» zīmē un, lai arī investori to vērtē atzinīgi, tomēr skaidrība par to, vai Latvijai izdosies izvairīties no nokļūšanas pelēkajā sarakstā, būs tikai februārī.

«Tas ir būtisks risks, ko vērtē uzņēmēji pie katra investīciju lēmuma. Vienlaikus, jaunās banku prasības uzņēmumiem ir radījušas grūtības un papildus slogu. Banku sektorā tiek uzstādītas augstas prasības klientiem, un ne visiem uzņēmumiem ir zināšanas un rīki, kā tās izpildīt,» secināts pētījumā.

Ārvalstu investoru vidējais vērtējums 2018.gadā veiktajai nodokļu reformai ir ieguvis atzīmi 3,1, kas ir nedaudz virs vidējā rādītāja.

Investori norāda, ka jāvirzās uz nodokļu sistēmas vienkāršošanu. Vairums investoru jo īpaši uzsvēra nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai kā ļoti pozitīvu uzlabojumu, un atsevišķos gadījumos investori atzinīgi novērtējuši arī progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem no algota darba. Tomēr pirms uzsākt diskusiju par 2021.gada nodokļu reformas saturu, lielākā daļa aptaujāto norāda, ka būtu jāveic visaptverošs iepriekšējās reformas rezultātu izvērtējums.

Izglītības un zinātnes kvalitāte Latvijā 2019.gadā investoru skatījumā sasniegusi vērtējumu 2,7, kas ir samērā ievērojams kritums, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad vērtējums bija 3,0.

«Latvijai kā valstij ar aizvien sarūkošu iedzīvotāju skaitu ir īpaši svarīgi rūpēties par kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību, jo bez tās nebūs iespējams ilgtermiņā nodrošināt ekonomisko izaugsmi. Investori rosina turpināt uzsāktās pārmaiņas augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijā, kā arī pievērst uzmanību finansējuma apjomam,» norāda FICIL.

Darbaspēka produktivitātes līmenis 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem četriem gadiem, ir sasniedzis visaugstāko novērtējumu – 3,4 punktus piecu punktu skalā. Tomēr investori norāda, ka produktivitāte joprojām ir izaicinājums gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē.

Redzot, ka nav iespējams atrast pietiekami daudz darbinieku, uzņēmēji aktīvi investē jaunās ražošanas tehnoloģijās, automatizācijas un digitalizācijas risinājumos, lai daļēji mazinātu vajadzību pēc papildus darbiniekiem. Investori uzskata, ka arī valsts pārvaldē ir daudz iespēju mazināt birokrātijas apjomus, efektivizēt procesus, attīstīt e-pakalpojumus. Daudzos gadījumos investori arī pauda viedokli, ka novadu reforma pozitīvi ietekmēs publiskā sektora efektivitāti.

Vēl par šo tematu: Ārvalstu ieguldījumu apmērs Latvijā pērn sasniedzis 7,03 miljardus

«Kritiskais investoru vērtējums iezīmē tos izaicinājumus, kuri prasa tūlītēju rīcību no politikas veidotāju puses. Tie ir darbaspēka pieejamības, demogrāfiskās situācijas un veselības aprūpes, uzņēmējdarbības vides prognozējamības, kā arī godīgas konkurences, ēnu ekonomikas jautājumi, un skaidras vīzijas noteikšana valsts attīstībai,» komentē FICIL, norādot, ka darbaspēka pieejamība pēdējā gada laikā turpinājusi pasliktināties, bet nav ieviesti risinājumi darba spēka piesaistei no ārpuses.

«Lai arī uzņēmēji aktīvi iegulda savas produktivitātes uzlabošanā, tomēr tas tikai daļēji risina šo problēmu,» norāda FICIL un atzīme, ka pēc investoru domām skaidras vīzijas trūkums traucē Latvijai veiksmīgāk konkurēt par jaunām ārvalstu investīcijām, jo Latvijai nav skaidra pozicionējuma, kas izceltu mūsu stiprās puses.

Iepriekšējā gada laikā ir uzlabojies investoru novērtējums politiķu veikumam, vērtējumam palielinoties no 2,9 līdz 3,1.

FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015. gadā izveidoja FICIL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Pētījuma galvenais mērķis ir veicināt pierādījumos balstītus politikas lēmumus, kas sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā.

Lasiet arī: OECD Latvijai iesaka ieguldīt pētniecībā un attīstībā

Šīs ir piektais investīciju vides ziņojums un līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šis ziņojums balstās uz intervijām – mini situāciju analīzēm ar ārvalstu investoriem. No 2019.gada septembra līdz novembra sākumam tika intervēti 47 vadošie darbinieki, kas pārstāv nozīmīgus ārvalstu investorus Latvijā, kuru ieguldījums Latvijas ekonomikā ir būtisks, veidojot turpat ceturto daļu (23%) no uzņēmumu maksāto nodokļu ieņēmumiem, 9% no kopējās peļņas un vairāk nekā desmito daļu (11%) no kopējā darbaspēka uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 145 000 eiro un kam ir 50% ārvalstu kapitāla.


Pievienot komentāru

Soross ar miljarda universitāti vēlas cīnīties pret klimata pārmaiņām, autoritārismu

Ungāru-amerikāņu finansists un filantrops Džordžs Soross paziņojis, ka ieguldīs vienu miljardu ASV dolāru, lai izveidotu pasaules mēroga universitāti, lai cīnītos pret autoritārām valdībām un klimata pārmaiņām.

Eiropas Komisija aizliedz no Ukrainas ievest putnu gaļu Eiropas Savienībā

Putnu gripa Ukrainā, Bugakivā konstatēta šīs nedēļas sākumā – 20.janvārī. Ukrainas veterinārais dienests veic slimības apkarošanas pasākumus. 

Nākamnedēļ veiks Vanšu tilta inspekciju; vantīs strādās alpīnisti

Alpīnisti līdz pat 3.februārim veiks visu vanšu sistēmas inspekciju, rāpjoties vantīs, un veicot arī pilona inspekciju.

NEPLP atļauj no marta LNT un Kanālu 2 nomainīt ar TV3 Life un TV3 Mini

NEPLP pēc mediju grupas TV3 Group pieteikuma anulējusi TV kanālu LNT un Kanāls 2 licences, tā vietā izsniedzot licences jauniem kanāliem TV3 Life un TV3 Mini.

Rail Baltica trasei piegulošo apkaimju attīstībā jāiegulda vairāk nekā 300 miljoni

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus Rail Baltica piegulošajās Rīgas apkaimēs, desmit gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

Kvoruma trūkuma dēļ nenotiek Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulce

Piektdien sasauktajai akcionāru ārkārtas sapulcei bija reģistrējušies akcionāri, kuri kopā pārstāvēja 2 978 701 balsstiesīgo akciju, kas ir 21,15% no balsstiesīgā kapitāla. Tādējādi akcionāru ārkārtas sapulcei nebija nepieciešamā kvoruma.

Bulgārija apsūdz Krievijas pilsoņus ieroču rūpnieka indēšanas mēģinājumā

Prokurori Bulgārijā ir izvirzījuši apsūdzības trīs Krievijas pilsoņiem par slepkavību mēģinājumiem, izmantojot indi. Izmeklētāji saskata šo noziegumu saikni ar Skripaļu indēšanas gadījumu Lielbritānijā.

Par PSKUS valdes priekšsēdētāju apstiprina Rinaldu Muciņu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dalībnieku sapulcē valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Rinalds Muciņš.

EM 464.sērijas namus atzīst par drošiem tālākai izmantošanai; īpašniekus mudina ēkas atbilstoši uzturēt

Lai gan 464.sērijas daudzdzīvokļu namu apsekošanas laikā konstatētas pazīmes par mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumu, EM secina, ka pie atbilstošas uzturēšanas, ēkas ir drošas turpmākai lietošanai.

Ignorējot ASV sankcijas, Ventspils dome apstiprina Lemberga vadībā tapušu budžetu

Neskatoties uz ASV noteiktajām sankcijām, Ventspils pilsētas domes 2020.gada budžets, kas tapis sankcionētās personas Aivara Lemberga absolūtā ietekmē, ceturtdien, 23.janvārī, tika apstiprināts.

EY: Uzlabojas investoru vērtējums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju

Aizvadītajā gadā gandrīz visos rādītājos uzlabojies investoru vērtējums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju, informē EY Latvija pārstāvji.

Igaunijā rosina par pirmo braukšanu dzērumā paredzēt viena gada cietumsodu

Igaunijā valdības ministri nākuši klajā ar ierosinājumu ieviest bargākus sodus par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā. Iniciatīva saistīta ar nesenu avāriju, kur gāja bojā trīs cilvēki, un bija iesaistīts dzērājšoferis.

Pieaug grants ceļu posmu skaits, kuros šķīdoņa dēļ ieviesti masas ierobežojumi

Saistībā ar to, ka meteoroloģiskā ziema tā arī nav iestājusies un turpinās nokrišņi, pieaug to grants autoceļu posmu skaits, kuros ir iestājies šķīdonis.

Ķīnā aug koronavīrusa upuru skaits; transporta ierobežojumi desmit pilsētās

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojumā mirušo skaits sasniedzis 26 cilvēkus. Varasiestādes cenšas ierobežot vīrusa izplatību, ieviešot transporta ierobežojumus vismaz desmit pilsētās.

Mūrniece Jeruzalemē: Mūsu pienākums – saglabāt holokausta upuru piemiņu

«Holokausts pasaulei ir iemācījis: redzot necilvēcīgu attieksmi, mēs nedrīkstam novērsties un klusēt. Ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai cilvēku dzīvības nekad vairs netiktu izdzēstas viņu tautības dēļ.»

ASV akciju cenas stabilas, WHO neizsludinot globālo trauksmi saistībā ar Ķīnas vīrusu

Eiropas un Āzijas akciju biržās kritušās akciju cenas, valdot nervozitātei par jaunā nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos no Ķīnas, bet Volstrītā akciju cenas bija stabilas.

Polijā pieņem likumu par tiesnešu sabiedriskās darbības iegrožošanu

Polijas Seims pieņēmis likumprojektu, kas paredz tiesnešiem sodu par darbību politikā un kritikas paušanu par jaunieceltiem tiesnešiem un valsts iestāžu pilnvarām. Likumprojekta stadijā tas saņēmis plašu starptautisku nosodījumu.

Informācija par VDD jaunās ēkas projekta izmaksām ir valsts noslēpums

Lai gan medijos jau minētas dažādas summas, cik varētu izmaksāt Valsts drošības dienesta jaunā ēka bijušā velotreka Marss vietā, dienestā norāda, ka šī informācija ir valsts noslēpums.

Brīvdienās gaidāms sauss un mazliet ziemīgs laiks

Maksimālā gaisa temperatūra brīvdienās dienu laikā būs +2…+5 grādi, savukārt naktī uz svētdienu austrumu daļā gaidāms sals līdz 0…–4 grādiem.

Maršruts nedēļas nogalei: Ķīniešu Jaunais gads, Gaismu lietus un nakts pārgājieni

Lai nebūtu sajūtas, ka janvāris pavisam pelēcīgs, nedēļas nogalē risinās daudz krāsainu pasākumu.

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Pētījums: 45% iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, tā pētījums.

Žurnālistikas centrs: Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju par Ventspils svarcelšanas centra slēgšanu sankciju dēļ

Bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka ASV sankciju Aivaram Lembergam dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Koncepta maiņa? Par Dailes teātra māksliniecisko direktoru kļūs Kairišs

Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Linkaits: Bankas ir atsākušas Ventspils brīvostas termināļu apkalpošanu

Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, žurnālistiem apliecinājis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!