Padome: Vērtējums investīciju klimatam Latvijā saglabājas vidējs

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019.gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no pieciem, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā Ārvalstu investīciju vides indekss 2019.

«Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018.gadā līdz 64% šogad,» vērtē Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

«Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību,» brīdina Sauka.

«Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,» secina profesors.

2019.gada pētījumā lielāka uzmanība tika pievērsta četrām tēmām, kas investoru ieskatā pašlaik ir īpaši būtiskas, lai Latvija spētu konkurēt investīciju piesaistē, proti, finanšu sektora stabilitātei, nodokļu sistēmas attīstībai, augstākās izglītības kvalitātei un darbaspēka produktivitātei.

Sasniegto progresu gada laikā attiecībā uz ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas efektivitāti Latvijā investori ir novērtējuši ar 3,2 punktiem piecu punktu skalā. Iepriekšējais gads finanšu sektorā ir pagājis sistēmas «kapitālā remonta» zīmē un, lai arī investori to vērtē atzinīgi, tomēr skaidrība par to, vai Latvijai izdosies izvairīties no nokļūšanas pelēkajā sarakstā, būs tikai februārī.

«Tas ir būtisks risks, ko vērtē uzņēmēji pie katra investīciju lēmuma. Vienlaikus, jaunās banku prasības uzņēmumiem ir radījušas grūtības un papildus slogu. Banku sektorā tiek uzstādītas augstas prasības klientiem, un ne visiem uzņēmumiem ir zināšanas un rīki, kā tās izpildīt,» secināts pētījumā.

Ārvalstu investoru vidējais vērtējums 2018.gadā veiktajai nodokļu reformai ir ieguvis atzīmi 3,1, kas ir nedaudz virs vidējā rādītāja.

Investori norāda, ka jāvirzās uz nodokļu sistēmas vienkāršošanu. Vairums investoru jo īpaši uzsvēra nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai kā ļoti pozitīvu uzlabojumu, un atsevišķos gadījumos investori atzinīgi novērtējuši arī progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem no algota darba. Tomēr pirms uzsākt diskusiju par 2021.gada nodokļu reformas saturu, lielākā daļa aptaujāto norāda, ka būtu jāveic visaptverošs iepriekšējās reformas rezultātu izvērtējums.

Izglītības un zinātnes kvalitāte Latvijā 2019.gadā investoru skatījumā sasniegusi vērtējumu 2,7, kas ir samērā ievērojams kritums, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad vērtējums bija 3,0.

«Latvijai kā valstij ar aizvien sarūkošu iedzīvotāju skaitu ir īpaši svarīgi rūpēties par kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību, jo bez tās nebūs iespējams ilgtermiņā nodrošināt ekonomisko izaugsmi. Investori rosina turpināt uzsāktās pārmaiņas augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijā, kā arī pievērst uzmanību finansējuma apjomam,» norāda FICIL.

Darbaspēka produktivitātes līmenis 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem četriem gadiem, ir sasniedzis visaugstāko novērtējumu – 3,4 punktus piecu punktu skalā. Tomēr investori norāda, ka produktivitāte joprojām ir izaicinājums gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē.

Redzot, ka nav iespējams atrast pietiekami daudz darbinieku, uzņēmēji aktīvi investē jaunās ražošanas tehnoloģijās, automatizācijas un digitalizācijas risinājumos, lai daļēji mazinātu vajadzību pēc papildus darbiniekiem. Investori uzskata, ka arī valsts pārvaldē ir daudz iespēju mazināt birokrātijas apjomus, efektivizēt procesus, attīstīt e-pakalpojumus. Daudzos gadījumos investori arī pauda viedokli, ka novadu reforma pozitīvi ietekmēs publiskā sektora efektivitāti.

Vēl par šo tematu: Ārvalstu ieguldījumu apmērs Latvijā pērn sasniedzis 7,03 miljardus

«Kritiskais investoru vērtējums iezīmē tos izaicinājumus, kuri prasa tūlītēju rīcību no politikas veidotāju puses. Tie ir darbaspēka pieejamības, demogrāfiskās situācijas un veselības aprūpes, uzņēmējdarbības vides prognozējamības, kā arī godīgas konkurences, ēnu ekonomikas jautājumi, un skaidras vīzijas noteikšana valsts attīstībai,» komentē FICIL, norādot, ka darbaspēka pieejamība pēdējā gada laikā turpinājusi pasliktināties, bet nav ieviesti risinājumi darba spēka piesaistei no ārpuses.

«Lai arī uzņēmēji aktīvi iegulda savas produktivitātes uzlabošanā, tomēr tas tikai daļēji risina šo problēmu,» norāda FICIL un atzīme, ka pēc investoru domām skaidras vīzijas trūkums traucē Latvijai veiksmīgāk konkurēt par jaunām ārvalstu investīcijām, jo Latvijai nav skaidra pozicionējuma, kas izceltu mūsu stiprās puses.

Iepriekšējā gada laikā ir uzlabojies investoru novērtējums politiķu veikumam, vērtējumam palielinoties no 2,9 līdz 3,1.

FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015. gadā izveidoja FICIL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Pētījuma galvenais mērķis ir veicināt pierādījumos balstītus politikas lēmumus, kas sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā.

Lasiet arī: OECD Latvijai iesaka ieguldīt pētniecībā un attīstībā

Šīs ir piektais investīciju vides ziņojums un līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šis ziņojums balstās uz intervijām – mini situāciju analīzēm ar ārvalstu investoriem. No 2019.gada septembra līdz novembra sākumam tika intervēti 47 vadošie darbinieki, kas pārstāv nozīmīgus ārvalstu investorus Latvijā, kuru ieguldījums Latvijas ekonomikā ir būtisks, veidojot turpat ceturto daļu (23%) no uzņēmumu maksāto nodokļu ieņēmumiem, 9% no kopējās peļņas un vairāk nekā desmito daļu (11%) no kopējā darbaspēka uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 145 000 eiro un kam ir 50% ārvalstu kapitāla.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas