«Pagātnes rēgs» grib atgriezties. Apsūdzētais Šlesers nodomājis startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās

Par naudas atmazgāšanu apsūdzētais ekspolitiķis Ainārs Šlesers paudis apņemšanos nākamgad startēt Saeimas vēlēšanās.

Šlesers 25.martā bija uzaicināts uz Ģenerālprokuratūru, kas izmeklē viņam celto apsūdzību digitālās televīzijas lietā.

Šlesers pēc prokuratūras apmeklējuma žurnālistiem stāstīja, ka uzrunās bijušos domubiedrus, bijušos ministrus, nozaru pārstāvjus un cilvēkus, «kuriem acis deg», taču tikai laiks rādīšot, vai viņš dibinās jaunu partiju «vai kā savādāk». 

Šlesers noliedza iespēju pievienoties paša savulaik slavētā Saeimas deputāta Alda Gobzema pārstāvētajai partijai Likums un kārtība.

Nokļūstot valdībā, viņš uz premjera amatu nepretendētu, jo tas nebūtu pareizi, taču viņš esot gatavs vadīt Satiksmes ministriju (SM). Par citiem potenciālajiem valdības locekļiem no savu domubiedru vidus ekspolitiķis ceturtdien nekomentēja. Šlesers arī solīja, ka pēc ievēlēšanas parlamentā un apstiprināšanas valdībā viņš atteiksies no atalgojuma.

Runājot par nupat ierosināto krimināllietu pret viņu, Šlesers visas apsūdzības noliedza. Visus dokumentus par ciparu televīzijas ieviešanu esot kārtojuši profesionāļi, savukārt SM attiecīgi vērsusies valdībā. 

Lasiet arī: Uzlikts arests Šķēles un Šlesera pārstāvēto uzņēmumu daļām

Runājot par bijušā premjera Andra Šķēles lomu, Šlesers norādīja, ka 2008.gadā Šķēle jau bija uzņēmējs, tāpēc viņš nevarot atbildēt par citām personām, «ko katra darījusi vai nav darījusi».

Kā ziņots, kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Šleseram.

Bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā. Šajā kriminālprocesā arī uzlikts arests Šlesera uzņēmumu daļām.

Līdz ar informācijas par apsūdzībām nākšanu klajā Šlesers tajā pašā dienā paziņoja, ka «nopietni apsver» atgriešanos Latvijas politikā, ko viņš savulaik pameta pēc pāris nesekmīgiem startiem vēlēšanās.

Minētajā kriminālprocesā patlaban kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais premjers Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais SIA Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais SM valsts sekretārs Nils Freivalds un bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš vēstīja, ka apsūdzēti ir arī Lattelecom tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital vadītājs Gintars Kavacis.

Deviņas personas apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā.

Šonedēļ prokurors Monvīds Zelčs, neatklājot apsūdzēto vārdus, skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Šķēle arī apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, un LETA zināms, ka šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.

Apsūdzētajām personām inkriminējamie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā uzņēmumu Hannu Digital.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas