Jaunās vienotības (JV) valde un frakcija atbalstījusi labklājības ministres Evikas Siliņas (JV) kandidatūras virzīšanu Ministru prezidenta amatam, noskaidroja aģentūra LETA.
Tālāk par to tiks lemts šovakar Vienotības domes sēdē un JV kopsapulcē.
JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta.
Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 63 840 plusus un 2154 svītrojumus.
Jaunās vienotības premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.
Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības Tēva mantojums dibinātāja.
2011.gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri. 2018.gada septembrī Siliņa atkārtoti kļuva par IeM parlamentāro sekretāri.
Siliņa 2018.gada oktobrī kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās JV sarakstā.
2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.
Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas Vienotība valdes locekle.
Kā ziņots, par domes un kopsapulcē gaidāmo lēmumu paredzēts paziņot preses konferencē šovakar plkst.18.30 JV birojā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12-3.
Jau vēstīts, ka labklājības ministre Siliņa kuluāros tiek vērtēta kā reāla JV kandidāte premjera amatam.
Ierasti pēc konsultēšanās ar politiķiem Valsts prezidents atbilstoši Satversmei nominē premjera kandidātu.
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS – 16, bet Progresīvajiem – 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA – 13 deputātu vietas.
Opozīcijas partijai Stabilitātei ir desmit mandāti un Latvija pirmajā vietā – astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.
Lasiet arī: Progresīvie un ZZS pozitīvi noskaņoti par Siliņas iespējamo kandidatūru premjera amatam