Maijs iezīmējas kā gada traumatiskākais mēnesis

Iestājoties siltam un saulainam laikam, arvien vairāk bērnu un viņu vecāku izvēlas aktīvu atpūtu brīvā dabā. Diemžēl tas nozīmē arī lielāku iespējamību gūt dažādas traumas un savainojumus, un maijs iezīmējas kā gada traumatiskākais mēnesis, BNN komentē apdrošināšanas kompānijas Balta pārstāvji.

Kā liecina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dati par pagājušo gadu, maijā traumu skaits ir par 58% lielāks nekā decembrī.

«Laiks, ko bērni un pusaudži pavada ārā, aktīvi atpūšoties, nevis pasīvi sēžot pie datora, sniedz prieku katram vecākam. Taču tas nozīmē arī atbildību par atvases drošību. Pērkot batutu vai jaunu braucamrīku, nedrīkst aizmirst iegādāties arī drošības ekipējumu,» norāda Balta Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkēviča.

Uzņēmuma dati liecina, ka iepriekšējo trīs gadu laikā kopējais atlīdzību pieteikumu skaits par bērnu gūtajām traumām ir palielinājies par 47%. Visbiežāk – 86% gadījumu – atlīdzības pieteikumi saistīti ar pavisam ikdienišķiem negadījumiem, piemēram, kritieniem no šūpolēm vai batuta, kā arī braucot ar velosipēdu vai skrituļslidām. Arvien populārāki kļūst arī balansa dēļi.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi šogad jau vairākkārt saskārušies ar balansa dēļu sagādātajām traumām. Ārsti prognozē, ka šādi gūtu traumu pieaugums ir tikai laika un vecāku rocības jautājums. Lai gan, braucot ar šo dēli, fiziska piepūle nav nepieciešama, kritiens var beigties ar nopietniem sasitumiem, lūzumiem un ilgstošu ārstēšanos slimnīcā, skaidro apdrošīnātāji.

«Nokrist, braucot ar elektrisko balansa dēli, nav nekas ārkārtējs, ja vien ir attiecīgs drošības ekipējums. Līdzīgi kā ar skrituļslidām vai skrituļdēli, obligāti jālieto aizsargi ceļiem, elkoņiem, plaukstām un, protams, galvā jāliek ķivere,» stāsta bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks. Daktera pieredze liek secināt, ka vecāku un arī pusaudžu izpratne par drošības ekipējuma nepieciešamību aizvien ir vāja: «Nereti tiek iegādāts dārgs sporta inventārs, taču aizsargiem naudu tērēt vairs nešķiet būtiski – cilvēki ietaupa uz drošību, cerot, ka nekas slikts nenotiks. Taču pieredze rāda pretējo.»

Upenieks norāda uz pozitīvu tendenci nēsāt ķiveri ziemas sporta veidos, ko skaidro ar labi organizētu slēpošanas trašu darbību un cepures nepieciešamību, jo salst ausis. Savukārt vasarā drošības ekipējums aizvien nereti tiek uzskatīts kā atpūtai traucējošs.

Ref:224.000.103.1321

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas