Palielinās Latvijas mājsaimniecību ienākumi, taču aug arī ienākumu nevienlīdzība

Latvijā 2020.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 8,1%, sasniedzot 630 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gadā veiktās aptaujas dati. Iedzīvotāju ienākumi pieauga straujāk nekā 2019.gadā, kad bija 6,8% kāpums.

Ienākumu nevienlīdzība pieaug straujāk

Straujāk pieaugot turīgāko (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem, palielinās arī ienākumu nevienlīdzība. 2020.gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,6 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir par 0,3 vairāk nekā 2019.gadā. Džini koeficients pērn bija 35,7%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā.

Sliktāka ienākumu nevienlīdzības situācija ES ir tikai Bulgārijā

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija otra augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2019.gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (40%). Arī kvintiļu attiecības indekss bija otrais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2019.gadā bija tikai Bulgārijā (8,0), savukārt līdzīga situācija bija Rumānijā, kur šis rādītājs bija tāds pats kā Latvijā – 6,6.

Visaugstākie ienākumi Rīgā, viszemākie – Latgalē

Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 751 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā tie sasniedza 718 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē – 557 eiro un Kurzemē – 527 eiro. Viszemākie ienākumi bija Vidzemē (518 eiro mēnesī) un Latgalē (445 eiro mēnesī). Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 657 eiro mēnesī un laukos – 573 eiro mēnesī.

Ienākumu kritums mājsaimniecībās ar vienu pieaugušo un bērniem

Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli samazinājās par 8,9% – no 483 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2019.gadā līdz 440 eiro 2020.gadā. Pāriem ar trīs un vairāk bērniem ienākumi gada laikā samazinājās par 0,3%. Visstraujāk ienākumi pieauga pāriem bez bērniem un pāriem ar vienu bērnu, attiecīgi par 13,7% un 10,6%.

Ienākumu kāpums no pabalstiem straujāks nekā no algas

Saņemto sociālo transfertu (pensiju, pabalstu u.c. budžeta maksājumu) summas pieauga ievērojami straujāk nekā ienākumi no algota darba. Ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 14,1% – no 133 eiro mēnesī 2019.gadā līdz 152 eiro mēnesī 2020.gadā. Savukārt mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās tikai par 6% – no 412 līdz 436 eiro mēnesī.  

Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 69,2% un sociālo transfertu īpatsvars – 24,1%.

Trūcīgākajās mājsaimniecībās vidējie ienākumi uz cilvēku bija 214 eiro mēnesī

2020.gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 214 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 408 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 367 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 721 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas