bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.09.2018 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Par atbrīvotām slepkavām ar nepieskaitāmības statusu, laulībām un pašnāvībām Latvijas cietumos. Saruna ar cietumu priekšnieci

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav varējusi saprast savu darbību vai to vadīt,» tā teikts Latvijas Krimināllikumā. Savukārt, kas notiek, kad šie cilvēki atkārtoti veic noziegumu? Vai tā ir Latvijas medicīnisko iestāžu kļūda, ka personas tiek izlaistas joprojām nepieskaitāmas? Vai valdības «aklums» risināt kliedzošo problēmu – institūciju trūkumu, kas kontrolētu un uzraudzītu šīs personas?

«Problēma, ka Latvijā cilvēks ar nepieskaitāmības statusu atkārtoti veic noziegumu, nav risināta īpaši kvalitatīvi. Nav institūcijas, kur šīs personas varētu ievietot, jo psihiatriskajās slimnīcās cilvēki, kas ir sodīti par dzīvības atņemšanu un ir atzīti par nepieskaitāmiem, ir bīstami arī tiem, kas atrodas šajā medicīniskajā iestādē,» BNN intervijā stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ģenerāle Ilona Spure.

Spure uzsver, ka cilvēki, kam ir nosliece uz noziedzīgo nodarījumu pastrādāšanu, bieži nonāk psihiatriskajās slimnīcās uz ne pārāk ilgu laiku. Pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas, proti, pēc nepieciešamo zāļu saņemšanas, viņi tiek izlaisti ar domu, ka ir progress. «Problēma, ka šajās iestādēs ir vietu trūkums, kas var veicināt šo personu ātrāku izlaišanu no psihiatriskās nodaļas. Diemžēl Latvijā nav nevienas institūcijas, kas pietiekami uzraudzītu šos cilvēkus pēc tam, kad viņi ir izlaisti brīvībā. Un tieši tā cilvēks var atkārtoti veikt noziegumu, jo nav šīs uzraudzības.»

Kā norāda Spure, Ieslodzījuma vietu pārvalde nevar spriest par to, cik kvalitatīvi notiek cilvēka statusa noteikšana, kad viņš tiek atzīts par pieskaitāmu vai nepieskaitāmu. Šis lēmums balstās uz medicīnisko iestāžu «pleciem», jo pārvalde izpilda vienīgi notiesājošo spriedumu.

Latvijas cietumu slimnīcā ir arī psihiatriskā nodaļa, kurā tiek ārstēti akūtie gadījumi, kad cilvēkam soda izpildes laikā tiek konstatēta nepieskaitāmība. «Tas ir mūsu kontroles zonā, bet, kad ieslodzītajam beidzas soda termiņš, mums viņš jāatbrīvo – kas notiek tālāk, tā vairs nav mūsu kompetence. Un šeit tā ķēdīte iztrūkst, jo nav uzraudzības. Vairākām Latvijas ministrijām būtu jāsēžas pie viena sarunu galda un jādomā, kā atrisināt šo problēmu,» uzsver Spure.

Uz jautājumu, kāpēc šī problēma netika risināta jau agrāk, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece pieļauj, ka to ietekmējuši ekonomiskie krīzes gadi – budžets neesot ļāvis veidot papildu institūcijas. Viņa min, ka  sociālie centri nav efektīvi attiecībā uz pārraudzību, kas attiecināma uz nepieskaitāmiem cilvēkiem, kuri veikuši noziedzīgus nodarījumus saistībā ar vardarbību.

Ir jāatzīmē, ka formāli nevienu nepieskaitāmu personu nevar ievietot ieslodzījuma vietā. «Ja viņš ir nepieskaitāms, ir jāievieto iestādē, kura piemēro šo medicīniska rakstura piespiedu līdzekli. Bieži cilvēks cietumā nokļūst arī kā daļēji pieskaitāms, kur laika gaitā viņa situācija var pasliktināties, tomēr šeit katrs gadījums ir jāizskata individuāli, jo ir daudz faktoru, kas ietekmē psiholoģisko stāvokli,» uzsver Spure.

Pedofīlija Latvijā nemazinās

Saskaņā ar Valsts policijas statistikas datiem Latvijā noziegumu skaits samazinās, tomēr Spure pieļauj, ka šie dati varētu būt saistīti ar iedzīvotāju skaita izmaiņām. Tāpat viņa uzsver, ka latentā noziedzība, proti, noziegumi, par kuriem nav ziņots, nav atklāti vai nav notiesājoša sprieduma, joprojām paliek gana ievērojamā daudzumā.

«Te runa ir vairāk par vardarbību, kas notiek ģimenēs – pret bērniem un sievietēm –, kā arī dzimumnoziedzība, īpaši pret bērniem. Pedofīlijai pakļautie bērni bieži baidās stāstīt notikušo vecākiem, kur nu vēl ziņot policijai. Šī noziedzība, ko saucam par latento, neļauj spriest par patieso noziegumu skaita samazināšanos.»

Runājot par pedofīliju Latvijā, Spure pastāstīja, ka gada griezumā tie ir ap 350 cilvēkiem, pret kuriem vērsta apsūdzība. Viņa uzsver, ka Latvijā dzimumnoziegumu skaits nemazinās.

«Ir jāmaina sabiedrības attieksme. Nepieciešams saprast, ka iesaistīšanās, līdzatbildība ir ļoti svarīga vardarbības mazināšanai. Joprojām ir novērojama vienaldzība un nevēlēšanās ziņot policijai par novērotu vardarbību. Šeit arī ārkārtīgi svarīgi, lai policija reaģē atbildīgi uz šādiem paziņojumiem – lai cilvēkiem rastos uzticība un pārliecība, ka ziņojot problēma tiks risināta.»

Nedrošie Latvijas cietumi?

Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kurā nav pārapdzīvotības. Ja pirms dažiem gadiem cietumos kopējais ieslodzīto skaits bija 6,5 tūkstoši, tad šobrīd tie ir 3 772. Spure norāda, ka turpina mazināties kopējo ieslodzīto skaits, kas nozīmē, ka Ieslodzījumu vietu pārvalde nevar sūdzēties par brīvu vietu trūkumu.

Tomēr Spure saka, ka Latvijas vecie cietumi nespēj nodrošināt efektīvu soda izpildi. Tāpēc Ieslodzījumu vietu pārvaldei joprojām sāpīgā tēma ir valdības lēmums atlikt Liepājas cietuma būvniecību uz 2020.gadu.

BNN jau vēstīja, ka līdz ar Liepājas cietuma darbības uzsākšanu tiktu slēgtas trīs esošās ieslodzījuma vietas, kurās ir mūsdienu prasībām neatbilstoši darba un uzturēšanās apstākļi un kuru uzturēšanai un drošības nodrošināšanai ik gadu tiek tērēti milzīgi līdzekļi. Cietuma būvniecība tika atlikta, jo būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedza projektam pieejamo finansējumu. Turklāt cietumam paredzētais finansējums novirzīts «prioritāru pasākumu īstenošanai».

«Jaunā cietuma būvniecība radītu milzīgas pārmaiņas drošības jautājumu ziņā. Mums nevajag četrus jaunus cietumus. Latvijai, līdz ar ieslodzīto skaitu samazinājumu, iespējams, pietiktu tikai ar diviem. Esošie cietumi nav pietiekami droši gan no ārpuses, gan pēc sava  ģeogrāfiskā izvietojuma. Jaunie cietumi neapšaubāmi nodrošinātu drošību, turklāt Liepājas cietumā jau bija izstrādāts plāns, kā uzlabot darba efektivitāti.»

Salīdzinot Latviju un Igauniju, Spure atzīmē, ka kaimiņvalsts šos jautājumus ir sakārtojusi pilnībā. Proti, tikko nodots ekspluatācijai trešais jaunais cietums, un vecie ir pilnībā likvidēti. «Tas attiecīgi ļauj kvalitatīvāk veikt soda izpildi. Viņiem ir arī pārdomāta darbinieku personāla atlases sistēma, kā arī apmācības sistēma – darbinieki tur mācās trīs gadu programmā, un cietuma vadība ir ar mieru gaidīt šos trīs gadus, zinot, ka viņiem būs profesionāli darbinieki.»

Savukārt, kas ir Latvijai? «Izglītības iespējas praktiski nekādas, jo arī to, kas ir svarīgi zināt mūsu darbiniekiem, bija iespēja iemācīties Latvijas Policijas akadēmijā. Tas viss ir likvidēts, vietā nav radīta nekā jauna. Šobrīd ir ideja kārtējo reizi rakstīt projekta pieteikumu, pretendējot uz norvēģu finanšu instrumentu, tā kā cita ceļa, kā varētu attīstīties, mums nav.»

Ir jāuzsver, ka pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces teiktā, 150 gadu griezumā Latvijā nav uzbūvēts neviens cietums. «Tas, kas šobrīd ir paveikts, tas ir paveikts ar Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansējumu.»

Pašnāvības cietumos: neiztur psiholoģisko spriedzi pirms atbrīvošanas…

Spure atzīme, ka, strādājot 24 gadus Ieslodzījumu vietu pārvaldē, viņa nevarētu nosaukt kaut vienu gadu, kad cietumos nav notikusi kāda pašnāvība. Savukārt, skatoties uz kopējo suicīdu statistiku, cietums aptver ļoti mazu daļu, kur pašnāvības notiek, pat neskatoties uz izolēto vidi, kas bieži vien cilvēkus ietekmē depresīvi.

«Visbiežāk šādi atgadījumi notiek tieši apcietinājuma laikā pirms tiesas sprieduma vai tuvojoties tiesas spriedumam. Ir vairāki gadījumi, kad tiek saņemta ziņa no mājām – «es no tevis šķiros». Ir arī gadījumi, kad ieslodzītais neiztur psiholoģisko spriedzi, ka tūlīt būs atbrīvots,» BNN stāsta Spure.

Viņa atzīmē, ka pašlaik Ieslodzījuma vietu pārvalde strādā pie projekta, kas ir vērsts uz bijušajiem ieslodzītajiem. «Proti, mēģinām atrast cilvēkus, institūcijas, pašvaldības, kas sniedz arī morālo atbalstu šiem cilvēkiem. Jo diemžēl ir gadījumi, kad cilvēki pēc atbrīvošanas nespēj izdzīvot «brīvībā», tādējādi atkārtoti veic noziegumus un nonāk cietumā. Bieži ar domu, ka cietumā ir vieglāk – nav jādomā pašam par finansiālām lietām. Turklāt katrs nākamais noziegums var būt arvien smagāks,» uzsver Spure.

Latvijas ieslodzītie arvien vairāk precas

Ja kādreiz gada laikā bija vien desmit reģistrētās laulības, tad tagad tās sasniedz jau simts precību gadā. «No vienas puses, tas priecē, ka cilvēki ieslodzījuma vietā var atrast otru pusi, un pēc tam viņiem ir vieta, kur atgriezties. Tomēr ir arī otra puse – laulību kvalitāte. Ir gadījumi, kad cilvēki neaptver, ka stājas šajās laulībās, jo vēlas būt mīlēti, bet, iznākot no cietuma, realitāte var izrādīties pavisam citāda.»


Pievienot komentāru

  1. Bucis teica:

    Paar pašnāvībām:neviens dvieli ap kaklu pats neliek,viņam vienkārši kolektīvi ”palīdz”-fakts!Par pedofiliju:loģiski,saskatās visādas filmiņas un,protams,paša sieva liekas kā vecene,bet TUR:pupucīsi uz augšu vien skatās,meituki kā izvirpoti,bez vienas spalviņas+vēl nedaudz alkahola un ”jumts aizbrauc”,bet cietuma vārti atveras-tā,lūk.

  2. ..... teica:

    kad safrans atbildēs par nevainīga cilvēka pakāršanu alūksnes mentenē?

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.