Eksperte: Latvijas eksporta sniegums ir cieši saistīts ar situāciju Eiropas Savienībā

Svarīgi atzīmēt, ka februārī fiksēts būtisks pakalpojumu eksporta vērtības kāpums, kopumā par 10,1%, pateicoties transporta un citu pakalpojumu eksporta pieaugumam. Tādējādi, pakalpojumu eksporta pārpalikums pieaudzis līdz 175,7 miljoniem eiro, pilnībā kompensējot preču ārējās tirdzniecības deficītu, par Centrālās statistikas datiem vēsta Finanšu ministrija.

Lielāko devumu eksporta izaugsmē februārī (gada griezumā) nodrošināja pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports, galvenokārt dzērieni, ķīmisko produktu un minerālproduktu, kā arī transportlīdzekļu eksports, vēsta Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Kopš pērnā gada decembra strauji aug dzērienu eksports uz Krieviju, ko pozitīvi ietekmē rubļa vērtības pieaugums attiecībā pret eiro. Statistikas dati rāda, ka pērnā gada nogalē atsākās preču eksporta vērtības kāpums uz Krieviju. Šī gada pirmajos divos mēnešos eksports uz šo galamērķi ir vidēji audzis par gandrīz 50% gada griezumā. Vislielāko devumu izaugsmē sniedz dzērienu, kā arī mehānismu un mehānisko ierīču eksports, secina Buceniece.

Savukārt par to, kāpēc eksports vainagojās panākumiem Finanšu ministrija (FM) norāda, ka tas ir pateicoties naftas, pārtikas un citu izejvielu cenu kāpumam pasaules tirgos, stabilai situācijai Latvijas eksporta preču noieta tirgos, kā arī augošiem apstrādes rūpniecības apjomiem Latvijā, februārī preču eksporta vērtība ir palielinājusies par 5,7% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi.

Tādējādi tas ir 4.mēnesis pēc kārtas ar pozitīvu eksporta pieaugumu, atzīmē FM. Tajā pašā laikā importēto preču vērtība gada griezumā palielinājās straujāk, kopumā par 6,5%.

Buceniece norāda, ka kopējo preču eksporta vērtību negatīvi ietekmēja kritums koka un tā izstrādājumu eksportā (‑6.1%), galvenokārt uz Apvienoto Karalisti (-20%) un Igauniju (-25%). Februārī statistikā parādījās arī neliels kritums šīs nozares saražotajā apjomā. Šī krituma iemesls, visticamāk, ir pārejošas mēneša svārstības, nevis tendence. Te gan jāpiebilst, ka aptuveni piektā daļa nozares eksporta nonāk Apvienotajā Karalistē, kas ir uzsākusi izstāšanās procesu no Eiropas Savienības.

Būtiski minēt ekonomistes viedokli par to, kas negatīvi turpmāk ietekmēs tirdzniecības nosacījumus: «Visticamāk, Brexit, to izjutīs arī mūsu eksportētāji. Šobrīd gan ir pāragri spriest par to, kādi tie varētu būt, jo oficiālās sarunas vēl nav sākušās.»

Arī FM uzsver kritumu koka eksportā, tomēr FM norāda, ka lai arī koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība samazinājās par 6,1%, ko galvenokārt ietekmēja zāģmateriālu eksporta samazinājums uz Lielbritāniju, kopējā koksnes eksportētā vērtība februārī (144,6 miljoni eiro) bija tuvu pērnā gada vidējam līmenim. Visticamāk, tas ir īslaicīgs samazinājums un nenorāda uz šīs nozares attīstības trenda izmaiņu, vēstīts FM ziņojumā.

Par kopējo situāciju Buceniece komentē: «Latvijas eksporta sniegums ir cieši saistīts ar situāciju Eiropas Savienībā. Šī gada pirmajos divos mēnešos uz šo galamērķi eksportējām vidēji par 10% vairāk nekā pērn, nogādājot tur aptuveni 74% no Latvijas preču eksporta. Vairākas aptaujas norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī Eiropā uzlabojās patērētāju noskaņojums un arī uzņēmēju izlaides apjomi, kas pozitīvi ietekmē ārējo pieprasījumu,» viņa saka.

Turpinot, ekonomiste cer, ka kopumā varētu teikt, ka eksporta cenu kāpums ir atgriezies, tas palīdzēs kāpināt eksporta ieņēmumus. «Tomēr riski nav izgaisuši,» saka Buceniece, «Eiropā gaidāmās vēlēšanas var iedragāt patērētāju noskaņojumu Latvijas lielākajos eksporta galamērķos. Joprojām saglabājas protekcionisma draudi, kas var ierobežot eksporta izaugsmes tempus. Uzņēmumiem arvien ir jākoncentrējas uz ražīgumu un konkurētspējas celšanu, apgūstot jaunus tirgus un ceļot Latvijā ražoto eksporta preču pievienoto vērtību.»

Ref: 225.000.103.600

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas