bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 29.02.2020 | Vārda dienas:
LatviaLatvija

Par desmito tiesu plāno palielināt valsts budžeta tēriņus Saeimai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUNo valsts budžeta Saeimas izdevumiem nākamajam gadam plānots prasīt par aptuveni 2,6 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, un lielāko daļu no papildu līdzekļiem paredzēts izlietot balsošanas sistēmas nomaiņai, drošībai un būvniecības lietām.

Nākamajam gadam Saeimas darbības nodrošināšanai paredzēti aptuveni 25,93 miljoni eiro, kurus segt plānots ar dotāciju no valsts budžeta aptuveni 25,15 miljonu eiro apmērā, un pašas Saeimas ieņēmumiem, kas paredzēti aptuveni 280 000 eiro apmērā.

Izdevumu sadaļā iekļauta arī pozīcijas – negatīva finansiālā bilance 500 000 eiro apmērā un finansēšana 500 000 eiro apmērā.

Salīdzinoši šogad Saeimas darbības nodrošināšanai piešķirti 23 miljoni eiro, no kuriem dotācija no valsts budžeta ir 22,56 miljoni un pašas Saeimas ieņēmumi ir paredzēti ap 450 000 eiro.

Līdz ar to valsts budžeta dotācija nākamgad paredzēta par aptuveni 11,5% jeb 2,6 miljoniem eiro lielāka nekā šogad.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, budžeta projektā paredzēts finansējums «vairākiem būtiskiem un neatliekamiem ieguldījumiem parlamenta infrastruktūrā», kas arī pamatā izraisot plānotā budžeta pieaugumu salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Lielākos papildu izdevumus veidos elektroniskās balsošanas sistēmas nomaiņa Saeimas Sēžu zālē, Saeimas nama Jēkaba ielā 11 būvniecības darbu projektēšana un parlamenta drošības risinājumu ieviešana – katra no šīm trim iecerēm izmaksās 600 000 eiro.

Kā norāda Saeimā, viena no galvenajām prioritātēm ir novecojušās elektroniskās balsošanas sistēmas nomaiņa, lai nodrošinātu Saeimas sēžu norises pārvaldības un vadības procesu nepārtrauktību. Parlamentā skaidro, ka pašreizējās iekārtas ir kalpojušas kopš 1997.gada, un ražotājs vairāk nekā desmit gadus tām nenodrošina tehnisko atbalstu.

Pašreizējās balsošanas pultis vairs netiek ražotas un tām nav pieejamas rezerves detaļas, tāpēc pēdējo gadu laikā sabojājušās pultis nomainītas ar aparatūru, kas sakomplektēta no iepriekšējos gados nolietoto pulšu detaļām. Plānotās izmaksas aparatūras maiņai (balsošanas pultis, tulkošanas iekārtas, mikrofoni, tīklu komunikācijas u.c.) un programmatūras salāgošanai ar jauno balsošanas iekārtu ir 600 000 eiro, informēja parlamentā.

Attiecībā uz Saeimas namu Jēkaba ielā 11 parlamentā skaidro, ka tā ir ne tikai deputātu darbavieta, bet arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un ka būtiski ieguldījumi ēkā pēdējā laikā nav veikti.

Pēdējais kapitālais remonts daļā no Saeimas nama bijis pirms 40 gadiem, taču ne visā ēkā un ne visām konstrukcijām.

«Veicot Saeimas nama tehniskos apsekojumus, konstatēts, ka atsevišķi ēkas inženiertehniskie elementi ir sliktā stāvoklī, tādēļ jāveic to padziļināta izpēte, lai noskaidrotu problēmas apmērus un vai tas neapdraud ēkas turpmāku drošu ekspluatāciju. Tiek veiktas padziļinātas ekspertīzes, bet jau pašlaik var teikt, ka ēkas pagrabstāvā nākamajos trīs gados būs jāveic būtiski kapitālieguldījumi, tostarp jāveic ēkas pamatu hidroizolācija,» norāda Saeimas Preses dienestā.

Parlamentā skaidro, ka ēkas pamatiem trūkst gan horizontālās, gan vertikālās hidroizolācijas. Līdz ar to grunts mitrums brīvi migrē pa sienām un bojā tās. Tāpat tiek bojāta cokola apdare, kurai tādēļ ļoti bieži jāveic kosmētiskais remonts. Iekštelpās uz pagraba sienām mitruma ietekmē rodas izsāļojumi, kā arī sairst un atslāņojas apdares kārta. Bojājumus pastiprina arī neefektīva ventilācijas sistēma, kas nespēj izvadīt esošo mitrumu.

Saeimā norāda, ka nepieciešams arī atjaunot inženiertehniskās komunikācijas, piemēram, kanalizāciju, siltumtrases un elektrotīklus. Atsevišķi šo sistēmu elementi ir kritiskā stāvoklī, kas ir iemesls biežiem un neplānotiem remontdarbiem, kas, veicot kapitālus ieguldījumus, vairs nebūtu nepieciešami, prognozē likumdevēja pārstāvji. Tāpat atsevišķās vietās nepieciešams rast konstruktīvu risinājumu bojāto pārsedžu funkcionalitātes saglabāšanai.

«Kritiskā stāvoklī ir arī ēkas ziemeļu fasāde, kuru nepieciešams atjaunot. Tajā ir caurejošas plaisas, un šie bojājumi katru gadu arvien vairāk ietekmē ēkas konstruktīvos elementus. Ārsienas bojājuma dēļ sienās iekļūst mitrums, kas bojā sienas mūri. Tas var ietekmēt pārsegumu stiprību,» norāda parlamentā.

Saeimas nama būvniecības darbu projektēšanai paredzēti 600 000 eiro, bet kopumā ar ēkas Jēkaba ielā 11 uzturēšanu, tostarp kapitālajiem remontiem, nepieciešamās izmaksas plānotas 1,23 miljonu eiro apmērā.

Tāpat papildu izmaksas 350 000 eiro apmērā paredzētas nozīmīgiem kapitāliem ieguldījumiem, lai nodrošinātu citas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 16 atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām darba vides prasībām. No minētās kopsummas 150 000 eiro nepieciešami atbilstošu darba vietu nodrošināšanai, pilnveidojot vēdināšanas un izbūvējot kondicionēšanas sistēmu. Pašlaik karstā laikā atsevišķās telpās ir neatbilstošs mikroklimats un tiek pārsniegta pieļaujamā plus 28 grādu temperatūra, kā arī pieļaujamais oglekļa dioksīda daudzums telpā.

Ēkai Jēkaba ielā 16 no minētās kopsummas vēl 200 000 eiro nepieciešami būtiski novecojušās ugunsdrošības sistēmas nomaiņai

Papildu līdzekļi 600 000 eiro apmērā nākamgad paredzēti, lai nozīmīgi pilnveidotu parlamenta drošības risinājumus. Šie būs ilgtermiņa ieguldījumi drošības infrastruktūrā uz vismaz tuvākajiem desmit gadiem, norāda Saeimā.

Vienlaikus nākamgad plānots finansējums svinīgajiem pasākumiem par godu Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienas trīsdesmitgadei, kuru laikā 2020.gada 4.maijā tiks rīkota arī Saeimas svinīgā sēde, kas plānota Latvijas Nacionālās operas un baleta namā.

Tāpat ik gadu saskaņā ar likumu, pieaugot vidējai algai, nākamgad pieaugs arī deputātu atalgojums un 2020.gada Saeimas budžetā tam plānoti papildu 268 000 eiro.

Bez Saeimas darbības nodrošināšanas izdevumiem vēl aptuveni 142 000 eiro paredzēti iemaksām starptautiskajās organizācijās.

Saeimas budžeta pieprasījums 2020.gadam ir apstiprināts Saeimas Prezidijā un nodots Finanšu ministrijai iekļaušanai nākamā gada valsts budžeta projektā.


Pievienot komentāru

Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme pērn kļuva krietni lēnāka

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka galīgie 2019.gada pēdējā ceturkšņa un visa 2019.gada IKP dati apstiprina, ka ekonomikas pieaugums pērnā gada nogalē Latvijā gandrīz apstājās. 

ST vērtēs vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtību priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem

Satversmes tiesa šonedēļ ierosinājusi lietu par vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtības priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem atbilstību Satversmei.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību turpmāk vadīs Gints Miķelsons

Ar šī gada 1.martu Latvijas Būvuzņēmēju partnerību vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes vadītājs Gints Miķelsons. Reizē abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

PVO: Situācija ar koronavīrusu pasaulē prasa iestāžu rīcību, nevis bailes

Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka koronavīrusa uzliesmojums pasaulē ir nonācis izšķirošā punktā un tam ir potenciāls izplatīties tālāk, ja vīrusa skarto valstu valdības nerīkosies iedarbīgi, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Vienotības Rīgas nodaļu turpinās vadīt Ķirsis

Partijas Vienotība Rīgas nodaļas kopsapulcē, ceturtdien, 27.februārī, par nodaļas vadītāju atkārtoti ievēlēts Vilnis Ķirsis.

Kamēr Latvijas IKP audzis par 2,2%, Lietuvā pieaugums par 3,9%, bet Igaunijā – par 4,3%

Latvijā 2019.gadā IKP salīdzinājumā ar 2018.gadu, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2,2%, Igaunijā ekonomika augusi par 4,3%, bet Lietuvā IKP pieaudzis par 3,9%.

Latvijā janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 2,6%

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 4,7%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 7,2%.

Latvija un ASV ar kopīgu deklarāciju stiprinās 5G tīkla drošību

Tajā uzsvērts, ka ir būtiski aizsargāt sakaru tīklus pret traucējumiem vai manipulācijām, nodrošinot  gan Latvijas un ASV iedzīvotāju privātumu, gan drošību. 

Tallink grupai gada peļņas kāpums par 9,7 miljoniem eiro

Igaunijas prāmju satiksmes operators Tallink Grupp 2019.gadā strādājis ar neto peļņu 49,7 miljonu apmērā, tā rāda uzņēmumu grupas publicētie finanšu rezultāti, vēsta ERR.

Laikraksts: Jakrins slēpti ir labuma guvējs uzņēmumā, kas organizē Brasas un Deglava tiltu remontus

Portāla Firmas.lv dati liecina, ka 2011.gadā dibinātās SIA TecPro Construction vienīgais īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Artūrs Bergholcs. TV3 raidījums Nekā personīga savulaik vēstīja, ka Bergholcs ir Jakrina labs draugs.

Nodibinājums: Ārvalstu studenta pienesums Latvijas ekonomikai gadā ir ap 300 miljoniem

IT uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs diskusijas laikā pauda viedokli, ka izglītības eksportam svarīga ir pēctecība, tāpēc Latvijai ir svarīgi pozicionēt jomas, kur ārvalstu studenti var iegūt prakses un darba iespējas.

Obligātās deklarācijas var iesniegt līdz 1.jūnijam; VID aicina to darīt elektroniski

VID aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties neadekvāti liels lietotāju skaits, tās darbība var tikt apgrūtināta un deklarācijas iesniegšana tajā brīdī vienkārši var nebūt iespējama.

Lielbritānija: Nepanākot vienošanos ar ES līdz gada beigām, pāriesim uz PTO noteikumiem

Londona brīdinājusi, ka, ja sarunās ar Briseli nepiekāpsies pretējā puse, tad no 2021.gada Lielbritānija ar ES tirgosies uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, raksta The Guardian.

Sīrijā uzlidojumā nonāvē Turcijas karavīrus; Ankara atsakās kontrolēt bēgļu plūsmu uz ES

Sīrijas kara pašreizējā epicentrā Idlibas provincē ir nonāvēti 33 NATO dalībvalsts Turcijas karavīri, Sīrijas valdības aviācijai īstenojot uzbrukumus Turcijas militāriem posteņiem kaimiņvalstī, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Zemās temperatūras dēļ ceļi daudzviet apledojuši; autovadītājiem jāuzmanās

Uz reģionālajiem autoceļiem sniega un apledojuma dēļ 28.februārī apgrūtināti braukšanas apstākļi ir visā Latvijā, izņemot Rīgas un Jelgavas apkārtni.

Lietuvas robežsargi sāk informēt iebraucējus no Latvijas un Polijas par ieteicamo rīcību saistībā ar koronavīrusa situāciju

Eiropā turpinot izplatīties jaunajam koronovīrusam, Lietuvas robežsargi cilvēkiem, kas valstī iebrauc no Latvijas un Polijas, sākuši sniegt informāciju par ieteicamo rīcību slimības pazīmju parādīšanās gadījumā.

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemīgāki laikapstākļi

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemai raksturīgāki laikapstākļi – termometra stabiņš diennakts tumšajās stundās lielākajā daļā valsts teritorijas noslīdēs zem 0 grādu atzīmes, vietām neliels sals būs jūtams.

Arī Lietuvā apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums

Ar COVID-19 vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

Pērn ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā

Ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.

Igaunijā novēro uzņēmumu apgrozījuma un ieguldījumu kāpumu

Igaunijas uzņēmumi 2019.gadā veikuši kopumā 3,2 miljardus lielus ieguldījumus, kas ir par vienu piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tā liecina sākotnējie dati par pagājušo gadu, ko publicējusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, protesti pret migrantu nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, cilvēkiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!