Par dzīvības apdrošināšanu visbiežāk aizdomājas, dzirdot ziņas par negadījumiem

Lielākoties par dzīvības apdrošināšanu cilvēki aizdomājas reizēs, kad medijos lasa vai dzird par kādiem negadījumiem – traģiski bojā gājušiem cilvēkiem, vecākus zaudējušiem bērniem, liecina DNB bankas un apdrošināšanas sabiedrības Ergo pētījuma rezultāti.

Savukārt katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka nekad nav aizdomājies par dzīvības apdrošināšanas nepieciešamību.

Ziņās dzirdētais saistībā ar pēkšņi vai traģiski bojā gājušiem cilvēkiem vai situācijām, kad nelaimes gadījuma dēļ bērni zaudējuši apgādniekus, par dzīvības apdrošināšanas nepieciešamību licis aizdomāties katram piektajam aptaujātajam iedzīvotājam.

«Aptaujas dati liecina, ka tieši dažāda traģiska rakstura ziņas – piemēram, par traģiski bojā gājušiem cilvēkiem vai vecākus zaudējušiem bērniem, daudziem Latvijas iedzīvotājiem kalpo kā ierosmes avots apdrošināt savu dzīvību,» aptaujas rezultātus vērtē arī SKDS direktors Arnis Kaktiņš. 

Savukārt 8% gadījumu par dzīvības apdrošināšanas izmantošanu aizdomājušies tie cilvēki, kuriem ir apjomīgākas kredītsaistības, kā arī tie, kas dzirdējuši par lielām apdrošināšanas atlīdzībām ārzemju informācijas kanālos vai arī piedzīvojuši tuvinieku nāvi.

Pētījumā arī novērots, ka sabiedrībā notiekošās aktualitātes daudz biežāk par savu dzīvību un ģimenes labklājību ilgtermiņā liek aizdomāties sievietēm – attiecīgi biežāk par savas dzīvības apdrošināšanu aizdomājas katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis.

To praksē apstiprina arī Ergo dati – dzīvību visbiežāk apdrošina sievietes vidējā vecumā – 43 gados, slēdzot līgumus uz vidēji uz astoņiem gadiem un ik mēnesi tam atvēlot aptuveni 50 eiro. Savukārt paskatoties no ienākumu prizmas – situācijās, kad tiek paņemts kredīts, par dzīvības apdrošināšanu aizdomājas 17% cilvēku ar augstiem ienākumiem un vien 6% cilvēku ar zemiem ienākumiem.

Pretēja tendence iezīmējas apkārtējo apstākļu ietekmē: ziņās dzirdētais par dzīvības apdrošināšanas atlīdzībām biežāk liek aizdomāties aptuveni katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ar vidējiem un zemiem ienākumiem un katram piektajam iedzīvotājam ar augstiem ienākumiem.

«Kā esam novērojuši, par dzīvības apdrošināšanu aizdomājas aizvien vairāk cilvēku ar zemiem ienākumiem, ko daļēji varētu izskaidrot ar rūpīgāku savu finanšu uzraudzīšanu – ne vien kontrolējot ienākumus un izdevumus, bet arī saprātīgi izvērtējot neparedzētus gadījumus,» stāsta DNB bankas Uzkrājumu un apdrošināšanas produktu kategorijas vadītājs Lauris Bojārs.

Aptauju  piedalījās 1 005 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Ref:224.000.103.1009

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas