Par gada labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta kinolente Dvēseļu putenis

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Dvēseļu putenis, kuras producenti ir Inga Praņevska un Dzintars Dreibergs.

Par darbu kinolentē Dvēseļu putenis Dreibergs arī tika pie labākā spēlfilmas režisora titula.

Turklāt par veikumu šajā filma godināts arī Gatis Belogrudovs, saņemot balvu par labāko montāžas režiju. Tāpat par darbu šajā filmā kategorijā Labākā mūzika balvu saņēma Lolita Ritmanis, kategorijā Labākais grima mākslinieka darbs Dzintra Bijubena, bet par labāko operatora darbu Lielais Kristaps piešķirts Valdim Celmiņam.

Dvēseļu putenis arī saņēma sabiedrisko mediju portāla lsm.lv skatītāju balvu par gada labāko veikumu kinomākslā.

Tikmēr par tēlojumu filmā Pilsēta pie upes balvu par labāko aktierdarbu galvenajā lomā saņēma Dāvis Suharevskis, bet par labāko aktierdarbu otrā plāna lomā Brigita Cmuntova.

Lielo Kristapu par mūža ieguldījumu filmu mākslā saņēma kinooperators un pedagogs, Latvijas Kultūras akadēmijas goda profesors Kalvis Zalcmanis.

Par labāko pilnmetrāžas dokumentālā kino filmu atzīta producentu Ivara Zviedra un Martas Bites filma Valkātājs. Par darbu šajā filmā Zviedris un Haralds Ozols saņēma arī Lielo Kristapu kategorijā Labākais operatora darbs dokumentālajā filmā.

Labākās dokumentālās īsmetrāžas filmas titulu nopelnījusi kinolente Pirmais tilts, kuras režisore ir Laila Pakalniņa.

Tai pat laikā balvu kā labākie dokumentālo filmu režisori saņēmuši Liene Linde un Armands Začs par filmu Klātbūtne.

Savukārt kategorijā Labākā debijas filma balvu saņēmusi filma Maiņa ar režisoru Reini Kalviņu un producentu Gintu Grūbi.

Balvu kategorijā Labākā studentu filma ieguvusi kinolente Divas strīpiņas. Tās režisore ir Alise Zariņa.

Labākās animācijas filmas titulu ieguva režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas animētais dokumentālais stāsts Mans mīļākais karš. Par šo filmu Burkovska-Jakobsena arī saņēma Lielo Kristapu par labāko animācijas filmas režiju.

Tikmēr Lielo Kristapu par labāko animācijas mākslinieka darbu saņēma Kārlis Vītols par veikumu filmā Gulbju jaunava.

Par labāko scenāristu atzīts Viesturs Kairišs par scenāriju filmai Pilsēta pie upes. Tāpat par darbu filmā Pilsēta pie upes kategorijā Labākā skaņu režija saņēma Ludvīks Bohadlo un Roberts Slezaks.

Kā labākā kostīmu māksliniece cildināta Keita par sniegumu filmā Ko zina Klusā Gerda. Par darbu šajā kinolentē kategorijā Labākais mākslinieka darbs balvu saņēma Jurģis Krāsons.

Lielā Kristapa balvu rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo Kultūras centru un Kultūras ministriju.

Balva dibināta 1977.gadā, bet kopš 2014.gada tā atkal tiek pasniegta katru gadu.

Pērn balvu kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguva režisora Jura Kursieša filma Oļegs.

Saistītie raksti

Lāčplēša dienā TV pirmizrāde filmai Dvēseļu putenis

Latvijas Televīzija (LTV) Lāčplēša dienā piedāvās īpašu dāvanu visiem skatītājiem – vēsturiskās kara drāmas Dvēseļu putenis televīzijas pirmizrādi bez reklāmas pauzēm. Lāčplēša dienas ierastajā...

Visvairāk nominācijām balvai Lielais Kristaps izvirzīta Kairiša spēlfilma Pilsēta pie upes

Pilsēta pie upes izvirzīta kategorijā Labākā pilnmetrāžas spēlfilma un filmas režisors un scenārija autors Kairišs nominēts kategorijā Labākais scenārijs un Labākā spēlfilmas režija.

Lielais Kristaps. Labākie aktieri – Reinis un Nevarauska, labākā spēlfilma – Oļegs

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna tika piešķirta filmai 1906, kuras režisors ir Gatis Šmits.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Jaunatklātie COVID-19 gadījumi Baltijā. Latvijā – 690, Lietuvā – 2 109, Igaunijā – 524

Latvijā pēdējā diennaktī konstatēti 690 jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu COVID-19, tādējādi kopš pavasara inficēto skaitam sasniedzot 18 377. Savukārt jaunākie publiskie dati par Igauniju liecina,...

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot tēriņus 10,758 miljardu eiro apmērā

Saeima trešdien, 2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā. Par budžeta pieņemšanu nobalsoja...

ES budžets: Fon der Leiena mudina Ungāriju un Poliju tiesāties

ES dalībvalstīm joprojām nespējot vienoties par bloka daudzgadu budžeta un atjaunošanas fonda apstiprināšanu saistībā ar Ungārijai un Polijai nepieņemamu nosacījumu finansējuma piešķiršanā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicinājusi abas valstis vērsties tiesā, nevis bloķēt svarīgo dokumentu pieņemšanu.

Policija aiztur trīs nelegālās televīzijas izplatītājus

Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šā gada novembrī aizturēja trīs personu grupu, kas tiek turēta aizdomās par nelegālās televīzijas izplatīšanu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots,...

COVID-19 ietekme uz kultūras nozari – kompensācijas, un kas varēs strādāt

Mērķtiecīgai cīņai ar COVID-19 pandēmijas izplatību Latvijā valdība lēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 2021.gada 11.janvārim un noteikt papildu drošības pasākumus, tostarp kultūrā. To...

Portugāle savā ES prezidentūrā koncentrēsies uz sociālo jomu

Portugāle, kura 2021.gada 1.janvārī pārņems prezidentūru ES Padomē no Vācijas, vēlas dot koncentrēties uz Eiropas sociālo modeli bloka dienaskārtībā saistībā ar atbalstu iedzīvotājiem krīzes laikā.

Pasaules diktātu latviešu valodā bez kļūdām šogad uzrakstījuši četri cilvēki

Izlabojot 2 457 pārbaudei pieņemtos darbus, kļuvis zināms, ka VI pasaules diktātu latviešu valodā, kas 2020.gada 7.novembrī plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un pasaulē norisinājās...

Epidemiologu aprēķini: Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, varētu apturēt COVID-19 izplatīšanos

Pēc epidemiologu aprēķiniem, vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt COVID-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret COVID-19 vīrusu.

Rīgā oficiāli sākas A.Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments

Otrdien, 1.decembrī, oficiāli sācies A.Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1.aprīlim, vēsta Rīgas domes Satiksmes departaments. Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes...
Do NOT follow this link or you will be banned from the site!