Par godu Latvijas Republikas Satversmes simtgadei izdod īpašu pastmarku

Atzīmējot Latvijas Republikas Satversmes simtgadi, Latvijas Pasts sadarbībā ar Satversmes tiesu izdod īpašu pastmarku Satversmei 100, kas simboliski attēlo Satversmes stipro un stabilo vērtību ikviena valsts iedzīvotāja dzīvē, vēsta Latvijas Pasts.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana paredzēta ceturtdien, 6.maijā, Satversmes tiesā Jura Alunāna ielā 1, no plkst. 10.00 līdz 15.00.

2022.gadā aprit simts gadu kopš Satversmes pieņemšanas un spēka stāšanās. Satversmē ietvertās normas un vērtības attiecas uz ikvienu Latvijas valsts darbības jomu un iedzīvotāju. Lai vēstītu par Satversmē ietvertajām vērtībām, radīta īpaša pastmarka. Uz jaunās pastmarkas simboliski attēlota Satversmes stiprā un stabilā vērtība ikviena valsts iedzīvotāja ikdienas dzīvē, un atspoguļota ideja, ka Satversme ir likums ar augstāko juridisko spēku. Pastmarkas autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja.

Pastmarkas vērtība ir 1,20 eiro un tā atbilst vēstuļu korespondences apmaksai līdz 20 gramu Latvijas teritorijā.

Pastmarkas tirāža ir 50 000 eksemplāru.

Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 800 eksemplāru tirāžā. Aploksnes vizuālajā noformējumā izmantots Satversmes simtgades logo, kurš aicina atvērt Satversmi un izzināt konstitūcijas regulējumu, tajā ietvertās vērtības un tās nozīmi mūsdienās, kā arī izstrādāšanas vēsturi. Satversmes simtgades logo autore ir māksliniece Dita Pence.

Aploksnes fonā redzams arī kvadrātkods, ar kura palīdzību var apskatīt Satversmes simtgadei veltītu mājaslapu www.satversme100.lv/.

Satversmi 1922.gada 15.februārī pieņēma Satversmes sapulce, un tā stājās spēkā 1922.gada 7.novembrī.

Satversme ir viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā, un tā ir ne vien sava laika konstitucionālās domas paraugs, bet arī modernas demokrātiskas tiesiskas valsts pamats, kas efektīvi piemērojams mainīgos dzīves apstākļos. Tādējādi Satversme ir unikāls piemērs konstitucionālo tiesību jomā, ar kuru Latvijas valsts var lepoties Eiropas un pasaules kontekstā.

1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.

Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas