bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.05.2019 | Vārda dienas: Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
LatviaLatvija

Par kaķu radītām traumām to saimniekiem atlīdzībās izmaksā pat vairākus simtus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mīlīgi un omulīgi, ne vienu vien ģimeni ar savu klātbūtni kuplina kaķi, taču daži mīluļi pamanās saviem saimniekiem sagādāt ne mazumu galvassāpju, turklāt gluži burtiskā nozīmē. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti desmitiem gadījumu, kad atlīdzības izmaksātas par traumām, kuru izraisīšanā iesaistīti kaķi, to saimniekiem gūstot visdažādākās traumas – no skrāpējumiem līdz smagiem lūzumiem, liecina apdrošināšanas sabiedrība BALTA dati.

«Saukt kaķu uzbrukumus par masveidīgiem nebūtu korekti, tomēr šāda rakstura atlīdzību pieteikumi ir gana regulāri, un to gadījumu skaits, kas nenonāk apdrošinātāju redzeslokā, droši vien ir vēl krietni lielāks. Izmaksāto atlīdzību apmērs atkarībā no kaķa nodarījuma un klienta nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises variē, tomēr nopietnākos gadījumos atlīdzība var sasniegt pat vairākus simtus eiro,» stāsta Linda Juhna, apdrošināšanas sabiedrības BALTA Personu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītāja, norādot, ka visbiežāk klienti pēc atlīdzības vērsušies medicīnisku izdevumu segšanai par kostām un plēstām brūcēm.

Lai gan pirmajā mirklī doma par murrājošu negantnieku, kurš uzglūn no slēpņa, drīzāk raisa smaidu, kaķi spēj radīt pamatīgu skādi, atzīst Juhna, pārskatot par kaķu nodarījumiem saņemtos atlīdzību pieteikumus. Tā, piemēram, kāds kaķis nolēmis veikt revīziju ķiploku kastē un, lai krājumi būtu vieglāk pārskatāmi, kasti apgāzis. Tas beidzies bēdīgi kaķa saimniekam, kurš uzkāpis uz ķiploka, paslīdējis, atsities pret sola kanti un guvis abu ceļu endoprotēžu lūzumu.

Vēl kāda apdrošinātā persona vēlējusies nogādāt pagalma kaķi veterinārajā klīnikā uz sterilizāciju. Ne velti mēdz teikt, ka šiem zvēriņiem piemīt sestā maņa, – laikam jau konkrētais kaķis nav bijis gatavs atteikties no privātās dzīves, tāpēc uzbrucis, un ārstu aprūpē ar savainotām plaukstām nonācis pats labdaris. Tā kā nav bijis informācijas par dumpīgā kaķa veselības stāvokli, sakostajam cilvēkam nācies ne tikai apkopt traumas, bet arī saņemt imunoglobīnu, antibiotikas un profilaktiskās potes pret trakumsērgu.

Kāda cita atlīdzība izmaksāta par trīs vietās lauztu kāju, paklūpot pret paklāju, kuru kaķis sarāvis čupā – te gan kaķa aizstāvībai jāpiebilst, ka saimnieks pārvietojies, neieslēdzot gaismu, tāpēc sava mīluļa inženiertehnisko risinājumu nav laikus pamanījis. Savukārt kāds nesekmīgs «arhitekts» vērsies pie apdrošinātāja, kad ar kabatas nazi savainojis sev augšstilbu, no kartona kastes meistarojot kaķim māju. Šajā gadījumā gan kaķim var pārmest vienīgi alkas pēc komforta.

Tāpat reģistrēti gadījumi, kad kaķi sakož ciemiņus, aizstāvot mājiniekus pret iztēlotām briesmām. Reāls vai iedomāts apdraudējums ir tas, kas kaķim visbiežāk liek sakost vai saskrāpēt cilvēku. Tāpēc no kaķiem cietušo klientu biežāk minētie kaķu uzbrukuma iemesli – «kaķis mani pārprata», «kaķis ņēma ļaunā» – gan neiztur vetārstes kritiku.

Veterinārārste, dzīvnieku uzvedības speciāliste Jevgēnija Ostroga skaidro: «Dzīvnieki neapvainojas un nekļūst greizsirdīgi, tie tikai piedzīvo stresu. Kaķu spējas tikt galā ar stresu tāpat kā cilvēkiem ir dažādas – viens metīsies bēgt, cits uzbruks. Ja kaķis rūc, atglauž ausis, savelk muguru – neaiztieciet to. Cilvēki cenšas darīt labu – pārnest siltumā kaķēnus, savākt izbērtu barību, un brīnās, kāpēc negantnieks ieklūp rokās vai kājās. Taču tā jūs pārkāpjat kaķa robežas un radāt stresu, bet stresa situācijā saimnieka kristālskaidros nodomus dzīvnieks nenolasīs.»

«Biežāk izplatītā kaķu uzvedības problēma ir agresija, taču jāsaprot, ka tā nerodas ne no kā; kaķi kļūst agresīvi tikai tad, kad piedzīvo lielu stresu – pārcelšanos, remontu, svešinieku, citu dzīvnieku vai mazu bērnu parādīšanos savā ierastajā vidē, pēkšņu izbīli vai traumu. Ja uzkāpjam kaķim uz astes, protams, viņš uz to reaģēs. Diemžēl cilvēki mēdz pieļaut kļūdas saskarsmē ar agresīvu kaķi un likumsakarīgi gūst dažādas traumas,» stāsta veterinārārste.

Kaķi nenoliedzami ir šarmanti un skaisti, tomēr ir vērts paturēt prātā, ka tie ir arī izcili slepkavas ar atbilstošu tehnisko – zobu un nagu – «aprīkojumu». Un jebkura rotaļa dzīvniekam ir medību imitācija. Tāpēc nekādas atlaides netiks dotas arī saimnieka īkšķim, un mirklī, kad nolemjat, ka rotaļu kautiņš ar mīļoto minci ir laba ideja, jūs, visticamāk, jau esat zaudējis.

«Rotaļājoties ar dzīvniekiem, nekad nespēlējieties ar savām rokām, bet izmantojiet speciālās rotaļlietas vai, vēl labāk, lāzeri. Robeža, kur beidzas rotaļa ar kaķi un sākas cīņa, ir ļoti trausla, tāpēc labāk izvēlēties tādu spēļmantiņu, kas nav jūsu rokas pagarinājums, iesaka veterinārārste.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Raķešsistēma uz robežas, izstājas olimpiskā leģenda, noķerta starptautiska banda

Pagājušajā nedēļā Lietuvā muitnieki uzgājuši raķešsistēmu no Baltkrievijas; 22 gadu vecumā sporta gaitas pametusi olimpiskā un pasaules čempione Rūta Meilutīte; notverta liela starptautiska banda, kas iesaistīta ieroču un narkotiku kontrabandā.

Vēlēšanu līderi – Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionāļi

Pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas Eiropas Parlamenta vēlēšanās līderi ir Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

BNN nedēļas apkopojums: EP vēlēšanu nedienas. LDz mistiskie tēriņi. OECD Baltijas vērtējums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izvērtējums, Ēnu darījumi, Izaugsme, Prognoze, Trīs, Vērtīgākais, Brīdinājums.

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.