bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 17.11.2019 | Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
LatviaLatvija

Par Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu nāksies maksāt mūsu bērniem un vēl bērnu bērniem, tā Baltijas ekspresis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts ne tikai nedos gaidīto ekonomisko atdevi, bet par to var nākties maksāt mums, mūsu bērniem un vēl bērnu bērniem. Līdzīgi ikvienam investīciju projektam arī šī pamatā ir to lietotāju vēlme un iespējas atmaksāt projektā ieguldītos līdzekļus. Diemžēl jau šobrīd iespējams prognozēt, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras maksa, kura jau tā ir dārgā – kā Eiropā, dzelzceļa elektrifikācijas projekta rezultātā tikai augs. Taču nepamatota dārdzība nekad nav bijis konkurenci veicinošs faktors,» norāda AS Baltijas ekspresis Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītājs Linards Gulbis.

«Iedomāsimies veikalu, kurā preču cenas jau ir saskrūvētas tiktāl, ka pircēji vairs nespēj tās iegādāties. Veikala vadībai ir skaidrs, ka cenas tālāk palielināt nedrīkst, bet naudu gribas. Un tad tiek piemērota maksa par durvju izmantošanu, atrašanos zem jumta veikala telpās, siltumu utml. Vai šādā bodē būs daudz pircēju?! Nebūs! Līdzīgā situācijā var nonākt arī Latvijas tranzīta nozare,» tā Gulbis.

Viņš atgādina, ka projekta aizstāvji apgalvo, ka, ejot uz elektrifikāciju, Latvija parāda visiem, ka tā ir un paliks tranzītbiznesā, pretējā gadījumā kaimiņi lietuvieši un citi konkurenti vien priecīgi saberzēšot rokas. «Diemžēl realitātē konkurentu vidū priecīgu rosību izsauks tieši šī projekta realizācija, jo līdz ar dzelzceļa elektrifikāciju Latvijas tranzīta nozare par konkurētspējīgas cenas piedāvāšanu varēs aizmirst. Turklāt pēdējā laikā vērojamais un nākotnē gaidāmais kravu kritums šo projektu padarīs par ekonomisku katastrofu,» turpina Gulbis.

«Vēl 2012.gadā veiktā pētījumā nepārprotami norādīts, ka elektrifikācija pieļaujama vien tad, ja pa mūsu dzelzceļa sliedēm pārvadāto kravu apjomi nekrītas. Pētījuma tapšanas laikā – gan 2011., gan 2012.gadā kravu apjomi bija 60 miljoni tonnu. Taču pērn tika pārvadāti vien 40 miljoni tonnu, tātad pats galvenais nosacījums jau nepildās, un tas nozīmē, ka iecerētā elektrifikācija jāizvērtē ļoti kritiski un jāatliek. Vēl kāds 2011.gadā veikts pētījums brīdina, ka «ieguvumi no elektrificēta tīkla var tikt sasniegti tikai tad, ja elektriskā vilce tiek izmantota visu elektrificēto koridoru garumā. Ja pārvadātājiem tiek atļauts sniegt kravas transporta pakalpojumus izmantojot LDz tīklu un tie izmanto dīzeļa vilci elektriskās vilces vietā, ieguldītais kapitāls var neatmaksāties». Ņemot vērā, ka elektrificēts tiks tikai dzelzceļa posms līdz Rīgai, projekts jau šī iemesla dēļ vien ir lemts neveiksmei. Tas ir viens no faktoriem, bet ne tuvu vienīgais,» uzsver Gulbis.

Kā norāda minētā pētījuma autori, viens no vissvarīgākajiem aspektiem ir dīzeļdegvielas cenas izmaiņa attiecībā pret elektrības cenas izmaiņu. «Ja elektrības cenas pieauguma temps ir pastāvīgi lielāks nekā dīzeļdegvielas cenas pieauguma temps, projekta finanšu ilgtspēja var tikt apdraudēta,» teikts pētījumā.

«Un te es vēlos atgādināt pēdējā laika skaļāko – ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saistīto skandālu. Tikai 2016.gadā vien OIK maksājums sasniedza 237 miljonus eiro! Šos miljonus caur saviem elektrības maksājumiem samaksāja ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs. Ir pamatotas bažas, ka pēc dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas katrai mājsaimniecībai un arī uzņēmējiem par elektroenerģiju nāksies maksāt vairāk. Taču Latvijā vidējā elektrības cena par kWH (16,2 eiro) jau tagad ir ievērojami dārgāka nekā Igaunijā (12,4 eiro) un Lietuvā (11,7 eiro). Par kādu konkurētspējas paaugstināšanu ar dzelzceļa elektrifikācijas palīdzību attiecībā pret kaimiņiem šādā gadījumā var runā?» uzsver Gulbis.

«Tā kā lēmums par dzelzceļa elektrifikāciju nav saimnieciskas nepieciešamības, bet gan politisku ambīciju diktēts, neviens no minētajiem riskiem nav ņemts vērā. Vēl vairāk – milzīgs un nepamatots slogs tiek uzlikts uz kravu pārvadātāju pleciem. Jo dzelzceļa tīkla daļa gan tiks elektrificēta par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, bet dīzeļlokomotīvju nomaiņa pret elektriskās vilces lokomotīvēm «brīvprātīgi obligātā» kārtā ir uzkrauta uzņēmēju pleciem. Parēķināsim – ja, teiksim, Siemens dīzeļlokomotīve maksā apmēram piecus miljonus eiro, tad elektrolokomotīve izmaksās vismaz astoņus miljonus eiro. Uzņēmējam jāveido jauns elektrolokomotīvju parks, jāizveido tām jauna remonta bāze, jāapmāca elektrolokomotīvju mašīnistus, turklāt būs nepieciešami divi lokomotīvju parki – līdz Rīgai kravas tiks vestas ar elektrisko vilci, bet tālāk – Ventspils virzienā – tās vedīs dīzeļlokomotīves. Ekonomisku ieguvumu tautsaimniecībai te var saskatīt tikai politiski ļoti angažēti eksperti. Latvijas iedzīvotājiem šis projekts labumu nedos,» turpina Gulbis.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    ….lai maksā resnvēderi ar savām prēmijām un piemaksām, algu atstāsim, savādāk vēl emigrēs prom no Latvijas!!!

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!