bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 14.11.2019 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents
LatviaLatvija

Par Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu nāksies maksāt mūsu bērniem un vēl bērnu bērniem, tā Baltijas ekspresis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts ne tikai nedos gaidīto ekonomisko atdevi, bet par to var nākties maksāt mums, mūsu bērniem un vēl bērnu bērniem. Līdzīgi ikvienam investīciju projektam arī šī pamatā ir to lietotāju vēlme un iespējas atmaksāt projektā ieguldītos līdzekļus. Diemžēl jau šobrīd iespējams prognozēt, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras maksa, kura jau tā ir dārgā – kā Eiropā, dzelzceļa elektrifikācijas projekta rezultātā tikai augs. Taču nepamatota dārdzība nekad nav bijis konkurenci veicinošs faktors,» norāda AS Baltijas ekspresis Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītājs Linards Gulbis.

«Iedomāsimies veikalu, kurā preču cenas jau ir saskrūvētas tiktāl, ka pircēji vairs nespēj tās iegādāties. Veikala vadībai ir skaidrs, ka cenas tālāk palielināt nedrīkst, bet naudu gribas. Un tad tiek piemērota maksa par durvju izmantošanu, atrašanos zem jumta veikala telpās, siltumu utml. Vai šādā bodē būs daudz pircēju?! Nebūs! Līdzīgā situācijā var nonākt arī Latvijas tranzīta nozare,» tā Gulbis.

Viņš atgādina, ka projekta aizstāvji apgalvo, ka, ejot uz elektrifikāciju, Latvija parāda visiem, ka tā ir un paliks tranzītbiznesā, pretējā gadījumā kaimiņi lietuvieši un citi konkurenti vien priecīgi saberzēšot rokas. «Diemžēl realitātē konkurentu vidū priecīgu rosību izsauks tieši šī projekta realizācija, jo līdz ar dzelzceļa elektrifikāciju Latvijas tranzīta nozare par konkurētspējīgas cenas piedāvāšanu varēs aizmirst. Turklāt pēdējā laikā vērojamais un nākotnē gaidāmais kravu kritums šo projektu padarīs par ekonomisku katastrofu,» turpina Gulbis.

«Vēl 2012.gadā veiktā pētījumā nepārprotami norādīts, ka elektrifikācija pieļaujama vien tad, ja pa mūsu dzelzceļa sliedēm pārvadāto kravu apjomi nekrītas. Pētījuma tapšanas laikā – gan 2011., gan 2012.gadā kravu apjomi bija 60 miljoni tonnu. Taču pērn tika pārvadāti vien 40 miljoni tonnu, tātad pats galvenais nosacījums jau nepildās, un tas nozīmē, ka iecerētā elektrifikācija jāizvērtē ļoti kritiski un jāatliek. Vēl kāds 2011.gadā veikts pētījums brīdina, ka «ieguvumi no elektrificēta tīkla var tikt sasniegti tikai tad, ja elektriskā vilce tiek izmantota visu elektrificēto koridoru garumā. Ja pārvadātājiem tiek atļauts sniegt kravas transporta pakalpojumus izmantojot LDz tīklu un tie izmanto dīzeļa vilci elektriskās vilces vietā, ieguldītais kapitāls var neatmaksāties». Ņemot vērā, ka elektrificēts tiks tikai dzelzceļa posms līdz Rīgai, projekts jau šī iemesla dēļ vien ir lemts neveiksmei. Tas ir viens no faktoriem, bet ne tuvu vienīgais,» uzsver Gulbis.

Kā norāda minētā pētījuma autori, viens no vissvarīgākajiem aspektiem ir dīzeļdegvielas cenas izmaiņa attiecībā pret elektrības cenas izmaiņu. «Ja elektrības cenas pieauguma temps ir pastāvīgi lielāks nekā dīzeļdegvielas cenas pieauguma temps, projekta finanšu ilgtspēja var tikt apdraudēta,» teikts pētījumā.

«Un te es vēlos atgādināt pēdējā laika skaļāko – ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saistīto skandālu. Tikai 2016.gadā vien OIK maksājums sasniedza 237 miljonus eiro! Šos miljonus caur saviem elektrības maksājumiem samaksāja ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs. Ir pamatotas bažas, ka pēc dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas katrai mājsaimniecībai un arī uzņēmējiem par elektroenerģiju nāksies maksāt vairāk. Taču Latvijā vidējā elektrības cena par kWH (16,2 eiro) jau tagad ir ievērojami dārgāka nekā Igaunijā (12,4 eiro) un Lietuvā (11,7 eiro). Par kādu konkurētspējas paaugstināšanu ar dzelzceļa elektrifikācijas palīdzību attiecībā pret kaimiņiem šādā gadījumā var runā?» uzsver Gulbis.

«Tā kā lēmums par dzelzceļa elektrifikāciju nav saimnieciskas nepieciešamības, bet gan politisku ambīciju diktēts, neviens no minētajiem riskiem nav ņemts vērā. Vēl vairāk – milzīgs un nepamatots slogs tiek uzlikts uz kravu pārvadātāju pleciem. Jo dzelzceļa tīkla daļa gan tiks elektrificēta par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, bet dīzeļlokomotīvju nomaiņa pret elektriskās vilces lokomotīvēm «brīvprātīgi obligātā» kārtā ir uzkrauta uzņēmēju pleciem. Parēķināsim – ja, teiksim, Siemens dīzeļlokomotīve maksā apmēram piecus miljonus eiro, tad elektrolokomotīve izmaksās vismaz astoņus miljonus eiro. Uzņēmējam jāveido jauns elektrolokomotīvju parks, jāizveido tām jauna remonta bāze, jāapmāca elektrolokomotīvju mašīnistus, turklāt būs nepieciešami divi lokomotīvju parki – līdz Rīgai kravas tiks vestas ar elektrisko vilci, bet tālāk – Ventspils virzienā – tās vedīs dīzeļlokomotīves. Ekonomisku ieguvumu tautsaimniecībai te var saskatīt tikai politiski ļoti angažēti eksperti. Latvijas iedzīvotājiem šis projekts labumu nedos,» turpina Gulbis.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    ….lai maksā resnvēderi ar savām prēmijām un piemaksām, algu atstāsim, savādāk vēl emigrēs prom no Latvijas!!!

Video: Venēcijā lielākie plūdi pēdējos 50 gados

Gleznainajā Itālijas kanālu pilsētā ūdens līmenis cēlies par 1,87 metriem. Paisuma atnesti plūdi, kas Venēcijā ir lielākie kopš 1966.gada, prasījuši arī divu cilvēku dzīvības.

Opozīcija asi pārmet pienākumu pašvaldībām līdzfinansēt brīvpusdienas

Asas diskusijas trešdien, 13.novembrī, parlamentā raisījis priekšlikums uzlikt pienākumu pašvaldībām līdzfinansēt 1.–4.klašu skolēnu brīvpusdienas, kas līdz šim nodrošinātas tikai no valsts budžeta līdzekļiem.

Ceturtdien gaidāms rekordsilts un vējains laiks

Ceturtdien Latvijā tiks pārspēti 14.novembra siltuma rekordi un vietām, iespējams, kritīs arī mēneša otrās dekādes rekords.

Pašvaldības 25% vietā saņems 5% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, tostarp mainot minētā nodokļa ieņēmumu sadales proporciju starp valsts un pašvaldību budžetiem.

Saeima līdz 2023.gadam atliek zemes konsolidācijas procesa sākšanu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zemes pārvaldības likumā, kas paredz līdz 2023.gadam atlikt zemes konsolidācijas sākšanas procesu.

Pētījums: 21% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka izglītības kvalitāte valstī ir zema

Gandrīz ceturtā daļa jeb 24% iedzīvotāju vērtē pašreizējo izglītības kvalitāti Latvijā kā augstu, gandrīz puse jeb 49% to vērtē kā viduvēju, savukārt kopumā kā zemu izglītības kvalitāti vērtē 21% iedzīvotāju.

OECD: Lietuvā, no bagātajām valstīm, dzer visvairāk

Alkohola patēriņš Lietuvā ir vislielākais, tā, salīdzinot ar 43 citām valstīm pasaulē, secinājusi Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācija, ko dēvē arī par «bagāto valstu klubu».

Baraņņiks neizprot, par kādiem «grēkiem» Saskaņa pieprasa viņa atstādināšanu

Neatkarīgo deputātu frakciju pārstāvošais Rīgas domes vicemērs Vadims Baraņņiks neizprot, kādēļ Saskaņa tieši šobrīd pieprasījusi viņa atstādināšanu no amata.

Vairākas personas nelikumīgi izgatavojušas apsardzes sertifikātus. Lieta nodota tiesai

Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldē vairākām personām tika nelikumīgi izgatavoti un izsniegti apsardzes sertifikāti.

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus aicina izvirzīt līdz 29.novembrim

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome trešdien, 13.novembrī, nolēma, ka kandidatūras Latvijas Bankas prezidenta amatam jāizvirza no 22. līdz 29.novembrim.

Nelegalizēsim. Igaunijā noraida priekšlikumu marihuānas tirgu pārņemt valsts rokās

Vairāk nekā 1 000 aktīvistu Igaunijā parakstījuši ierosinājumu valstij pārņemt savās rokās nelikumīgo marihuānas tirdzniecību un tās apriti. Likumdevēji priekšlikumu noraidījuši, uzsverot šādas rīcības potenciālo kaitējumu sabiedrības veselībai.

Neapstiprina atkritumu apsaimniekošanu Rīgā regulējošos noteikumus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav apstiprinājusi Rīgas domes saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, kas vienlaikus liedz domei izsludināt arī plānoto jauno iepirkumu.

No nākamā gada pieaugs minimālās pensijas apmērs

Saeima trešdien, 13.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus valsts pensiju likumā, kas paredz no 2020.gada palielināt minimālo vecuma pensiju.

Saskaņa Rīgas domē ir ar mieru turpināt darbu koalīcijā, ja GKR pārtrauks sadarbību ar Neatkarīgo deputātu frakciju

Partija Saskaņa piekrīt turpināt darbu Rīgas domes koalīcijā pie nosacījuma, ja Gods kalpot Rīgai pārtrauks sadarbību ar Neatkarīgo deputātu frakciju.

Igaunijas ministra darbības jāizmeklē, tā premjers Ratass

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis, ka tiks sākta izmeklēšana par Igaunijas lauku lietu ministra rīcību interešu konfliktā par krāpšanos ar lauksaimniecības subsīdijām.

Mudina ministrijas izstrādāt īpašu programmu lībiešu valodas attīstībai

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicinās Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Kultūras ministriju izstrādāt programmu lībiešu kultūras un valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai.

Urbanovičs vēlas pārliecināties par Saskaņas Rīgas domes frakcijas spēju strādāt, solot nemitīgu kontroli pār to

Partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs sola nemitīgi kontrolēt politiskā spēka frakciju Rīgas domē, un vēlas pārliecināties, ka tā spēj strādāt.

Elenger sācis dabasgāzes piegādes Latvijai no Klaipēdas termināļa

Igaunijas Eesti Gaas meitasuzņēmums SIA EG Energija, kas strādā ar zīmolu Elenger, sācis dabasgāzes piegādes Latvijai no Klaipēdas peldošā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa.

Tesla Eiropas elektroauto rūpnīcu cels Vācijā, paziņo Masks

Amerikāņu elekroautoražotājs Tesla Vācijā būvēs rūpnīcu, kur tiks veidotas baterijas, jaudas piedziņas mehānismi un transportlīdzekļi, tā paziņojis uzņēmuma izpilddirektors Īlons Masks.

Sāk kriminālprocesu par Krievijas pilsoņa iespējamu 2,3 miljonu eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Valsts ieņēmumu dienests sācis kriminālprocesu par kāda Krievijas pilsoņa iespējamu 2,3 miljonu eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Pirmajās četrās Čeku loterijas izlozēs – 216 naudas balvas un 219 citas papildu balvas

Valsts ieņēmumu dienesta rīkotajās pirmajās četrās izlozēs izlozētas 216 naudas balvas un 219 citas papildu balvas.

Akciju cenas pieaug, neraugoties uz neskaidrību par tirdzniecības konfliktiem

Akciju cenas pasaulē augušas, neraugoties uz vilšanos par to, ka ASV prezidents Donalds Tramps nav nodrošinājis jaunas pozitīvas pazīmes par tirdzniecības konfliktu risināšanu.

Nīderlandē, lai samazinātu piesārņojumu, būs jābrauc lēnāk

Nīderlandē, lai cīnītos ar slāpekļa oksīda piesārņojumu, maksimālais ātruma ierobežojums uz autoceļiem dienas laikā tiks pazemināts no 130 uz 100 kilometriem stundā, tā liecina nopludināti valdības plāni.

Saistībā ar strādnieka bojāeju FM ēkas jumta nomaiņā VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas ēkas jumta nomaiņā VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata.

Lielais Kristaps. Labākie aktieri – Reinis un Nevarauska, labākā spēlfilma – Oļegs

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna tika piešķirta filmai 1906, kuras režisors ir Gatis Šmits.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!