bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 29.02.2020 | Vārda dienas:
LatviaLatvija

Par Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu nāksies maksāt mūsu bērniem un vēl bērnu bērniem, tā Baltijas ekspresis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts ne tikai nedos gaidīto ekonomisko atdevi, bet par to var nākties maksāt mums, mūsu bērniem un vēl bērnu bērniem. Līdzīgi ikvienam investīciju projektam arī šī pamatā ir to lietotāju vēlme un iespējas atmaksāt projektā ieguldītos līdzekļus. Diemžēl jau šobrīd iespējams prognozēt, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras maksa, kura jau tā ir dārgā – kā Eiropā, dzelzceļa elektrifikācijas projekta rezultātā tikai augs. Taču nepamatota dārdzība nekad nav bijis konkurenci veicinošs faktors,» norāda AS Baltijas ekspresis Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītājs Linards Gulbis.

«Iedomāsimies veikalu, kurā preču cenas jau ir saskrūvētas tiktāl, ka pircēji vairs nespēj tās iegādāties. Veikala vadībai ir skaidrs, ka cenas tālāk palielināt nedrīkst, bet naudu gribas. Un tad tiek piemērota maksa par durvju izmantošanu, atrašanos zem jumta veikala telpās, siltumu utml. Vai šādā bodē būs daudz pircēju?! Nebūs! Līdzīgā situācijā var nonākt arī Latvijas tranzīta nozare,» tā Gulbis.

Viņš atgādina, ka projekta aizstāvji apgalvo, ka, ejot uz elektrifikāciju, Latvija parāda visiem, ka tā ir un paliks tranzītbiznesā, pretējā gadījumā kaimiņi lietuvieši un citi konkurenti vien priecīgi saberzēšot rokas. «Diemžēl realitātē konkurentu vidū priecīgu rosību izsauks tieši šī projekta realizācija, jo līdz ar dzelzceļa elektrifikāciju Latvijas tranzīta nozare par konkurētspējīgas cenas piedāvāšanu varēs aizmirst. Turklāt pēdējā laikā vērojamais un nākotnē gaidāmais kravu kritums šo projektu padarīs par ekonomisku katastrofu,» turpina Gulbis.

«Vēl 2012.gadā veiktā pētījumā nepārprotami norādīts, ka elektrifikācija pieļaujama vien tad, ja pa mūsu dzelzceļa sliedēm pārvadāto kravu apjomi nekrītas. Pētījuma tapšanas laikā – gan 2011., gan 2012.gadā kravu apjomi bija 60 miljoni tonnu. Taču pērn tika pārvadāti vien 40 miljoni tonnu, tātad pats galvenais nosacījums jau nepildās, un tas nozīmē, ka iecerētā elektrifikācija jāizvērtē ļoti kritiski un jāatliek. Vēl kāds 2011.gadā veikts pētījums brīdina, ka «ieguvumi no elektrificēta tīkla var tikt sasniegti tikai tad, ja elektriskā vilce tiek izmantota visu elektrificēto koridoru garumā. Ja pārvadātājiem tiek atļauts sniegt kravas transporta pakalpojumus izmantojot LDz tīklu un tie izmanto dīzeļa vilci elektriskās vilces vietā, ieguldītais kapitāls var neatmaksāties». Ņemot vērā, ka elektrificēts tiks tikai dzelzceļa posms līdz Rīgai, projekts jau šī iemesla dēļ vien ir lemts neveiksmei. Tas ir viens no faktoriem, bet ne tuvu vienīgais,» uzsver Gulbis.

Kā norāda minētā pētījuma autori, viens no vissvarīgākajiem aspektiem ir dīzeļdegvielas cenas izmaiņa attiecībā pret elektrības cenas izmaiņu. «Ja elektrības cenas pieauguma temps ir pastāvīgi lielāks nekā dīzeļdegvielas cenas pieauguma temps, projekta finanšu ilgtspēja var tikt apdraudēta,» teikts pētījumā.

«Un te es vēlos atgādināt pēdējā laika skaļāko – ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saistīto skandālu. Tikai 2016.gadā vien OIK maksājums sasniedza 237 miljonus eiro! Šos miljonus caur saviem elektrības maksājumiem samaksāja ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs. Ir pamatotas bažas, ka pēc dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas katrai mājsaimniecībai un arī uzņēmējiem par elektroenerģiju nāksies maksāt vairāk. Taču Latvijā vidējā elektrības cena par kWH (16,2 eiro) jau tagad ir ievērojami dārgāka nekā Igaunijā (12,4 eiro) un Lietuvā (11,7 eiro). Par kādu konkurētspējas paaugstināšanu ar dzelzceļa elektrifikācijas palīdzību attiecībā pret kaimiņiem šādā gadījumā var runā?» uzsver Gulbis.

«Tā kā lēmums par dzelzceļa elektrifikāciju nav saimnieciskas nepieciešamības, bet gan politisku ambīciju diktēts, neviens no minētajiem riskiem nav ņemts vērā. Vēl vairāk – milzīgs un nepamatots slogs tiek uzlikts uz kravu pārvadātāju pleciem. Jo dzelzceļa tīkla daļa gan tiks elektrificēta par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, bet dīzeļlokomotīvju nomaiņa pret elektriskās vilces lokomotīvēm «brīvprātīgi obligātā» kārtā ir uzkrauta uzņēmēju pleciem. Parēķināsim – ja, teiksim, Siemens dīzeļlokomotīve maksā apmēram piecus miljonus eiro, tad elektrolokomotīve izmaksās vismaz astoņus miljonus eiro. Uzņēmējam jāveido jauns elektrolokomotīvju parks, jāizveido tām jauna remonta bāze, jāapmāca elektrolokomotīvju mašīnistus, turklāt būs nepieciešami divi lokomotīvju parki – līdz Rīgai kravas tiks vestas ar elektrisko vilci, bet tālāk – Ventspils virzienā – tās vedīs dīzeļlokomotīves. Ekonomisku ieguvumu tautsaimniecībai te var saskatīt tikai politiski ļoti angažēti eksperti. Latvijas iedzīvotājiem šis projekts labumu nedos,» turpina Gulbis.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    ….lai maksā resnvēderi ar savām prēmijām un piemaksām, algu atstāsim, savādāk vēl emigrēs prom no Latvijas!!!

Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme pērn kļuva krietni lēnāka

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka galīgie 2019.gada pēdējā ceturkšņa un visa 2019.gada IKP dati apstiprina, ka ekonomikas pieaugums pērnā gada nogalē Latvijā gandrīz apstājās. 

ST vērtēs vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtību priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem

Satversmes tiesa šonedēļ ierosinājusi lietu par vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtības priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem atbilstību Satversmei.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību turpmāk vadīs Gints Miķelsons

Ar šī gada 1.martu Latvijas Būvuzņēmēju partnerību vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes vadītājs Gints Miķelsons. Reizē abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

PVO: Situācija ar koronavīrusu pasaulē prasa iestāžu rīcību, nevis bailes

Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka koronavīrusa uzliesmojums pasaulē ir nonācis izšķirošā punktā un tam ir potenciāls izplatīties tālāk, ja vīrusa skarto valstu valdības nerīkosies iedarbīgi, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Vienotības Rīgas nodaļu turpinās vadīt Ķirsis

Partijas Vienotība Rīgas nodaļas kopsapulcē, ceturtdien, 27.februārī, par nodaļas vadītāju atkārtoti ievēlēts Vilnis Ķirsis.

Kamēr Latvijas IKP audzis par 2,2%, Lietuvā pieaugums par 3,9%, bet Igaunijā – par 4,3%

Latvijā 2019.gadā IKP salīdzinājumā ar 2018.gadu, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2,2%, Igaunijā ekonomika augusi par 4,3%, bet Lietuvā IKP pieaudzis par 3,9%.

Latvijā janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 2,6%

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 4,7%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 7,2%.

Latvija un ASV ar kopīgu deklarāciju stiprinās 5G tīkla drošību

Tajā uzsvērts, ka ir būtiski aizsargāt sakaru tīklus pret traucējumiem vai manipulācijām, nodrošinot  gan Latvijas un ASV iedzīvotāju privātumu, gan drošību. 

Tallink grupai gada peļņas kāpums par 9,7 miljoniem eiro

Igaunijas prāmju satiksmes operators Tallink Grupp 2019.gadā strādājis ar neto peļņu 49,7 miljonu apmērā, tā rāda uzņēmumu grupas publicētie finanšu rezultāti, vēsta ERR.

Laikraksts: Jakrins slēpti ir labuma guvējs uzņēmumā, kas organizē Brasas un Deglava tiltu remontus

Portāla Firmas.lv dati liecina, ka 2011.gadā dibinātās SIA TecPro Construction vienīgais īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Artūrs Bergholcs. TV3 raidījums Nekā personīga savulaik vēstīja, ka Bergholcs ir Jakrina labs draugs.

Nodibinājums: Ārvalstu studenta pienesums Latvijas ekonomikai gadā ir ap 300 miljoniem

IT uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs diskusijas laikā pauda viedokli, ka izglītības eksportam svarīga ir pēctecība, tāpēc Latvijai ir svarīgi pozicionēt jomas, kur ārvalstu studenti var iegūt prakses un darba iespējas.

Obligātās deklarācijas var iesniegt līdz 1.jūnijam; VID aicina to darīt elektroniski

VID aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties neadekvāti liels lietotāju skaits, tās darbība var tikt apgrūtināta un deklarācijas iesniegšana tajā brīdī vienkārši var nebūt iespējama.

Lielbritānija: Nepanākot vienošanos ar ES līdz gada beigām, pāriesim uz PTO noteikumiem

Londona brīdinājusi, ka, ja sarunās ar Briseli nepiekāpsies pretējā puse, tad no 2021.gada Lielbritānija ar ES tirgosies uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, raksta The Guardian.

Sīrijā uzlidojumā nonāvē Turcijas karavīrus; Ankara atsakās kontrolēt bēgļu plūsmu uz ES

Sīrijas kara pašreizējā epicentrā Idlibas provincē ir nonāvēti 33 NATO dalībvalsts Turcijas karavīri, Sīrijas valdības aviācijai īstenojot uzbrukumus Turcijas militāriem posteņiem kaimiņvalstī, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Zemās temperatūras dēļ ceļi daudzviet apledojuši; autovadītājiem jāuzmanās

Uz reģionālajiem autoceļiem sniega un apledojuma dēļ 28.februārī apgrūtināti braukšanas apstākļi ir visā Latvijā, izņemot Rīgas un Jelgavas apkārtni.

Lietuvas robežsargi sāk informēt iebraucējus no Latvijas un Polijas par ieteicamo rīcību saistībā ar koronavīrusa situāciju

Eiropā turpinot izplatīties jaunajam koronovīrusam, Lietuvas robežsargi cilvēkiem, kas valstī iebrauc no Latvijas un Polijas, sākuši sniegt informāciju par ieteicamo rīcību slimības pazīmju parādīšanās gadījumā.

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemīgāki laikapstākļi

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemai raksturīgāki laikapstākļi – termometra stabiņš diennakts tumšajās stundās lielākajā daļā valsts teritorijas noslīdēs zem 0 grādu atzīmes, vietām neliels sals būs jūtams.

Arī Lietuvā apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums

Ar COVID-19 vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

Pērn ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā

Ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.

Igaunijā novēro uzņēmumu apgrozījuma un ieguldījumu kāpumu

Igaunijas uzņēmumi 2019.gadā veikuši kopumā 3,2 miljardus lielus ieguldījumus, kas ir par vienu piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tā liecina sākotnējie dati par pagājušo gadu, ko publicējusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, protesti pret migrantu nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, cilvēkiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!