bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 15.11.2019 | Vārda dienas: Leopolds, Unda, Undīne
LatviaLatvija

Par NEPLP darbībai veltītas kritikas interpretāciju mediju uzraugs apsver iespēju sodīt TV3

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību pret mediju koncernu All Media Latvia, vērtējot iespēju sodīt uzņēmumu par to, kā TV3 ziņu raidījumā interpretēta Valsts kontroles paustā kritika pašas NEPLP darbam.

NEPLP pārstāvji neatzīst, ka tādējādi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) normu, kas pērn tika pieņemta, lai cīnītos ar pret Latviju vērstu propagandu, izmantotu savtīgos nolūkos. Savukārt All Media Latvia noraida NEPLP apgalvojumus par it kā nepatiesu ziņu izplatīšanu un sola aizstāvēt savu neatkarību un tiesības uz brīvu iespēju veidot faktos balstītas ziņas un viedokļus, jo apspriežamās ziņas avots ir Valsts Kontroles ziņojums un tam veltītā preses konference.

Tikmēr divas Latvijas žurnālistus apvienojošas organizācijas informējušas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) komisāru mediju brīvības jautājumos par NEPLP līdzšinējo praksi konkrētās likuma normas piemērošanā, kas, to ieskatā, ir iespējami politiski motivēta atriebība.

NEPLP vēstule SIA All Media Latvia liecina, ka NEPLP sākusi administratīvo lietu, tajā plānojot noformēt arī administratīvā pārkāpuma protokolu par iespējamu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumu.

Vēstulē uzņēmumam NEPLP atsaucas uz EPLL 24.panta ceturto daļu, kas, nosakot programmu veidošanas vispārīgos noteikumus, paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Tāpat šī norma nosaka, ka komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru, bet Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti tiek atspoguļoti tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju.

Šie likuma grozījumi spēkā stājās pagājušā gada vasarā. Toreiz, pamatojot grozījumu nepieciešamību, parlamenta deputātu iesniegtajā likumprojekta anotācijā tika norādīts, ka «Latvijas informatīvajā telpā aizvien biežāk novērojamas informatīvā kara izpausmes – naidīgi un izdomāti fakti elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturā, aiz kuriem slēpjas centieni radīt pārliecību, ka Latvija ir neizdevusies valsts». Tie ir tradicionāli propagandas instrumenti, kurus valstij nelabvēlīgi spēki var izmantot, lai radītu kaitējumu un apdraudētu Latvijas valstiskumu, skaidrots anotācijā.

Šīs normas iespējamu pārkāpu NEPLP saskatījis raidījuma Nekā personīga 2018.gada 28.oktobra sižetā.

NEPLP pārstāvis Uldis Lielpēters gan apgalvoja, ka patlaban neesot runas par soda piemērošanu All Media Latvia, jo jautājums vēl tiek vērtēts, raugoties uz to, vai ir saskatāmi konkrēti likumpārkāpumi.

Savukārt All Media Latvia vadītāja Baiba Zūzena pastāstīja, ka uzņēmums saņēmis NEPLP paziņojumu par administratīvās pārkāpuma lietas sākšanu un paskaidrojumu sniegšanu par, NEPLP ieskatā, «nepatiesām ziņām», kas izplatītas TV3 programmas raidījumā Nekā personīga. Uzņēmums pagājušā gada novembrī sniedzis argumentētus skaidrojumus NEPLP.

NEPLP ieskatā 2018.gada 28.oktobra raidījuma Nekā personīga sižetā paustā informācija un pasniegšanas veids par Valsts kontroles ziņojumu par NEPLP darba izvērtējumu nav sniegts ar pienācīgu precizitāti. NEPLP administratīvo pārkāpumu lietu ierosinājusi par vairākiem sižetā izskanējušajiem citātiem. Raidījumā toreiz vēstīts, ka «ik gadu sabiedriskajiem medijiem tiek piešķirti ap 20 miljoniem eiro un pēc auditoru domām NEPLP tos slikti pārvalda un uzrauga, savukārt lēmumi tiek pieņemti šaurā interešu lokā un balstīti nepietiekamās zināšanās«. Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole norāda, ka sabiedriskie mediji pašlaik ir pakļauti politiskai un ekonomiskai ietekmei, savukārt lielu vainas devu NEPLP pāradresēja bijušajai Latvijas Radio valdei, pret kuru tā vērsusies tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu, lai gan tādi Valsts kontroles ziņojumā vispār nav pieminēti.

Mediju uzraugs uzskata, ka sižetā minētā atziņa, ka «NEPLP pieņem lēmumus šaurā interešu lokā», izrauta no konteksta. Padomei šķiet, ka vidusmēra skatītājam, šo informāciju saņemot, varētu izveidoties maldīgs priekšstats par lietu patiesu norisi, norādīja Lielpēters.

Zūzena skaidroja, ka All Media Latvia kā likumpaklausīgs un atbildīgs mediju uzņēmums ir rūpīgi iepazinies un izanalizējis visus NEPLP argumentus par raidījumā pārraidītās ziņas atsaukšanu.

«Mēs kategoriski nepiekrītam NEPLP apgalvojumiem par it kā nepatiesu ziņu izplatīšanu, jo apspriežamās ziņas avots ir Valsts kontroles ziņojums un tam veltītā preses konference. Uzņēmums uzskata, ka raidījumā ir atspoguļoti atsevišķi, sabiedrībai būtiski Valsts kontroles ziņojumā iekļautie citāti un konstatējumi, īpaši akcentējot Valsts Kontroles vērtējumus uz revīzijas laikā uzdotajiem jautājumiem NEPLP,» sacīja Zūzena.

Viņa tāpat norādīja, ka Nekā personīga notikumu apskats tiek veidots kā autorraidījums un «atspoguļo augstas raudzes žurnālistikas profesionāļu Arņa Krauzes un Edija Boša skatījumu uz konkrētās nedēļas svarīgākajiem notikumiem», kas ietver arī būtiskākos secinājumus un skaidrojumus par izvēlētajiem notikumiem.

«All Media Latvia ir starptautisks mediju uzņēmums, kura darbības svarīgākais stūrakmens ir vārda brīvība un mediju neatkarība. Tāpēc mēs aizstāvēsim savu kā medija un žurnālistu profesionālās darbības neatkarību un tiesības uz brīvu iespēju veidot pārbaudāmos un pierādāmos faktos balstītas ziņas un viedokļus, kas izslēgtu jebkādas bažas par satura neobjektivtāti vai cenzūru,» uzsvēra uzņēmuma vadītāja.

Kopš EPLL grozījumu stāšanās spēkā pēc iepriekš minētās normas skatīti divi gadījumi Latvijā reģistrētos medijos. Viens no tiem bijis saistīts ar Latvijas Televīzijas (LTV) sižetu par Nacionālo apvienību, kurā bija pieminēta Ogres mēra Egila Helmaņa darbība, savukārt Nekā personīga sižets ir otrs gadījums. No Ogres pašvaldības finansējumu saņēmusi divu NEPLP locekļu veidota biedrība, savukārt otrs gadījums ir par pašu NEPLP, akcentē Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).

Lielpēters skaidroja, ka nepilna gada laikā kopš likuma normas pieņemšanas Lielbritānijai nodota informācija arī par kanālā RenTV raidījumā konstatētu iespējamu pārkāpumu.

Lielpēters pauda, ka pieņemtie grozījumi nedarbojas selektīvi tikai uz daļu raidorganizāciju, tāpēc pienācīgas neitralitātes un precizitātes princips jāievēro visiem medijiem. Turklāt šai normai, pēc NEPLP domām, esot arī atturošs efekts.

NEPLP pārstāvis uzsvēra, ka patlaban nedrīkst teikt, ka TV3 ir vainojama pie kāda pārkāpuma.

Par minēto gadījumu LŽA un Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrība vērsusies pie EDSO komisāra mediju brīvības jautājumos, norādot, ka NEPLP rīcībā saredzama atriebība, iespējams, politiski motivēta. Komisārs lūgts sekot līdzi šo abu lietu attīstībai.

LTV padomes uzlikto administratīvo sodu pārsūdzējusi tiesā, savukārt NEPLP un All Media Latvia tikšanās par šo jautājumu paredzēta 13.maijā, kad plānots noformēt administratīvās lietas protokolu. Administratīvā pārkāpuma lietu paredzēts izskatīt vēlāk, 23.maijā.

LŽA valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude sacīja, ka viss, kur ir iesaistīti elektroniskie mediji un NEPLP, var tikt uzskatīts par interešu konfliktu. Viņa uzsvēra, ka NEPLP rīcība, sākot ar pērnā gada lēmumu atlaist LTV valdi, liecina par neprofesionalitāti.

Viņa norādīja, ka NEPLP prasība atsaukt sižetu par Valsts kontroles ziņojumu, kurā atklāts, ka NEPLP nav pietiekami uzraudzījis sabiedriskos medijus, nav korekta. Plaude skaidroja, ka atbildīgā žurnālistikā informācija un dati, it īpaši, kas nāk no Valsts kontroles, jāatspoguļo tādi, kādi tie ir.

Revīzijā konstatētais liecina, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu šo kapitālsabiedrību attīstību. Revīzijas secinājumos Valsts kontrole atzīst, ka nozares attīstības plānošanas sistēma nenodrošina ilgtspējīgu un stabilu nozares attīstību un finanšu resursu efektīvu izmantošanu. NEPLP izstrādātājā nozares stratēģijā 2012.–2018. gadam nav sniegts skaidrs un pamatots nozares attīstības redzējums vidējam termiņam, t.sk., nosakot sabiedrisko mediju attīstības prioritāros virzienus, uzdevumus un rezultatīvos rādītājus, kā arī pašai NEPLP nav savas institūcijas darbības stratēģijas. NEPLP kā visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators uzrauga pati sevi – sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju. Šīs savstarpēji pretrunīgās funkcijas izriet no EPLL. Tas savukārt rada noteiktas interešu pretrunas, jo NEPLP jāapvieno gan sabiedrisko mediju uzraudzības, gan attīstības uzdevums. Valsts kontrole uzskata, ka šādai pieejai ir virkne darbības risku un tā nav balstīta labas pārvaldības principos. Lai tās novērstu, Valsts kontrole rosina attiecīgās funkcijas.

Valsts kontrole mikroblogošanas vietnē Twitter 3.maija vakarā atgādināja par ziņojuma saturu, uzsverot, ka NEPLP ir jāstrādā pie revidentu ieteikumu ieviešanas.


Pievienot komentāru

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.

Saeimas lēmums: Bezdarbnieku pabalstu izmaksās astoņus, nevis deviņus mēnešus

Bezdarbniekam pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta. 

Igaunijā novērots gadsimta zemākais bezdarbs

Igaunijā bezdarba līmenis gada trešajā ceturksnī ir noslīdējis līdz viszemākajai atzīmei valsts gadsimtu ilgajā vēsturē, proti, līdz 3,9%, tā liecina oficiālie statistikas dati.

IeM Informācijas centra vadītāja amatam trešajai kārtai virza divus pretendentus

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieka atlases komisija nolēmusi uz konkursa trešo kārtu izvirzīt divus pretendentus.

Ārstu arodbiedrības lems par turpmākiem protestiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome otrdien, 19.novembrī, lems par turpmākām protesta akcijām.

Tusks aicina britus nepadoties Brexit apturēšanā

Lielbritānijā pēc mēneša gaidāmas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Aizejošais Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks netieši norādījis, ka valsts izstāšanās no Eiropas Savienības vēl ir novēršama.

Pabriks: Svešu personu aizdomīga interese par militārajiem objektiem Latvijā vērtējama kā vidēji augsta

Patlaban svešu un nepiederošu personu aizdomīga interese par Latvijas militārajiem objektiem, izmantojot dažādas izpētes metodes, tostarp dronus, ir vērtējama kā vidēji augsta, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Auto ar viltotiem diplomātiskajiem numuriem vestas kontrabandas cigaretes

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policija atklājusi lielu daudzumu kontrabandas cigarešu transportlīdzekļos ar viltotiem diplomātiskajiem numuriem.

Izraēlā un Gazā pēc divām vardarbības dienām sākts pamiers

Tuvajos Austrumos pēc divas dienas ilgām militārām apšaudēm stājies spēkā pamiers starp Izraēlu un palestīniešu kaujiniekiem Gazā, tā pavēstījuši Ēģiptes, ANO un kaujinieku pārstāvji.

Neizdodas atcelt ReRe panākto aizliegumu slēgt jaunus līgumus par būvdarbiem JRT

Augstākās tiesas jeb Senāta Civillietu departaments trešdien, 13.novembrī, atteicies pieņemt Ģenerālprokuratūras virsprokurora protestu par tiesneša lēmumu.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!