bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 17.08.2019 | Vārda dienas: Oļegs, Vineta
LatviaLatvija

Par NEPLP darbībai veltītas kritikas interpretāciju mediju uzraugs apsver iespēju sodīt TV3

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību pret mediju koncernu All Media Latvia, vērtējot iespēju sodīt uzņēmumu par to, kā TV3 ziņu raidījumā interpretēta Valsts kontroles paustā kritika pašas NEPLP darbam.

NEPLP pārstāvji neatzīst, ka tādējādi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) normu, kas pērn tika pieņemta, lai cīnītos ar pret Latviju vērstu propagandu, izmantotu savtīgos nolūkos. Savukārt All Media Latvia noraida NEPLP apgalvojumus par it kā nepatiesu ziņu izplatīšanu un sola aizstāvēt savu neatkarību un tiesības uz brīvu iespēju veidot faktos balstītas ziņas un viedokļus, jo apspriežamās ziņas avots ir Valsts Kontroles ziņojums un tam veltītā preses konference.

Tikmēr divas Latvijas žurnālistus apvienojošas organizācijas informējušas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) komisāru mediju brīvības jautājumos par NEPLP līdzšinējo praksi konkrētās likuma normas piemērošanā, kas, to ieskatā, ir iespējami politiski motivēta atriebība.

NEPLP vēstule SIA All Media Latvia liecina, ka NEPLP sākusi administratīvo lietu, tajā plānojot noformēt arī administratīvā pārkāpuma protokolu par iespējamu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumu.

Vēstulē uzņēmumam NEPLP atsaucas uz EPLL 24.panta ceturto daļu, kas, nosakot programmu veidošanas vispārīgos noteikumus, paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Tāpat šī norma nosaka, ka komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru, bet Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti tiek atspoguļoti tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju.

Šie likuma grozījumi spēkā stājās pagājušā gada vasarā. Toreiz, pamatojot grozījumu nepieciešamību, parlamenta deputātu iesniegtajā likumprojekta anotācijā tika norādīts, ka «Latvijas informatīvajā telpā aizvien biežāk novērojamas informatīvā kara izpausmes – naidīgi un izdomāti fakti elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturā, aiz kuriem slēpjas centieni radīt pārliecību, ka Latvija ir neizdevusies valsts». Tie ir tradicionāli propagandas instrumenti, kurus valstij nelabvēlīgi spēki var izmantot, lai radītu kaitējumu un apdraudētu Latvijas valstiskumu, skaidrots anotācijā.

Šīs normas iespējamu pārkāpu NEPLP saskatījis raidījuma Nekā personīga 2018.gada 28.oktobra sižetā.

NEPLP pārstāvis Uldis Lielpēters gan apgalvoja, ka patlaban neesot runas par soda piemērošanu All Media Latvia, jo jautājums vēl tiek vērtēts, raugoties uz to, vai ir saskatāmi konkrēti likumpārkāpumi.

Savukārt All Media Latvia vadītāja Baiba Zūzena pastāstīja, ka uzņēmums saņēmis NEPLP paziņojumu par administratīvās pārkāpuma lietas sākšanu un paskaidrojumu sniegšanu par, NEPLP ieskatā, «nepatiesām ziņām», kas izplatītas TV3 programmas raidījumā Nekā personīga. Uzņēmums pagājušā gada novembrī sniedzis argumentētus skaidrojumus NEPLP.

NEPLP ieskatā 2018.gada 28.oktobra raidījuma Nekā personīga sižetā paustā informācija un pasniegšanas veids par Valsts kontroles ziņojumu par NEPLP darba izvērtējumu nav sniegts ar pienācīgu precizitāti. NEPLP administratīvo pārkāpumu lietu ierosinājusi par vairākiem sižetā izskanējušajiem citātiem. Raidījumā toreiz vēstīts, ka «ik gadu sabiedriskajiem medijiem tiek piešķirti ap 20 miljoniem eiro un pēc auditoru domām NEPLP tos slikti pārvalda un uzrauga, savukārt lēmumi tiek pieņemti šaurā interešu lokā un balstīti nepietiekamās zināšanās«. Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole norāda, ka sabiedriskie mediji pašlaik ir pakļauti politiskai un ekonomiskai ietekmei, savukārt lielu vainas devu NEPLP pāradresēja bijušajai Latvijas Radio valdei, pret kuru tā vērsusies tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu, lai gan tādi Valsts kontroles ziņojumā vispār nav pieminēti.

Mediju uzraugs uzskata, ka sižetā minētā atziņa, ka «NEPLP pieņem lēmumus šaurā interešu lokā», izrauta no konteksta. Padomei šķiet, ka vidusmēra skatītājam, šo informāciju saņemot, varētu izveidoties maldīgs priekšstats par lietu patiesu norisi, norādīja Lielpēters.

Zūzena skaidroja, ka All Media Latvia kā likumpaklausīgs un atbildīgs mediju uzņēmums ir rūpīgi iepazinies un izanalizējis visus NEPLP argumentus par raidījumā pārraidītās ziņas atsaukšanu.

«Mēs kategoriski nepiekrītam NEPLP apgalvojumiem par it kā nepatiesu ziņu izplatīšanu, jo apspriežamās ziņas avots ir Valsts kontroles ziņojums un tam veltītā preses konference. Uzņēmums uzskata, ka raidījumā ir atspoguļoti atsevišķi, sabiedrībai būtiski Valsts kontroles ziņojumā iekļautie citāti un konstatējumi, īpaši akcentējot Valsts Kontroles vērtējumus uz revīzijas laikā uzdotajiem jautājumiem NEPLP,» sacīja Zūzena.

Viņa tāpat norādīja, ka Nekā personīga notikumu apskats tiek veidots kā autorraidījums un «atspoguļo augstas raudzes žurnālistikas profesionāļu Arņa Krauzes un Edija Boša skatījumu uz konkrētās nedēļas svarīgākajiem notikumiem», kas ietver arī būtiskākos secinājumus un skaidrojumus par izvēlētajiem notikumiem.

«All Media Latvia ir starptautisks mediju uzņēmums, kura darbības svarīgākais stūrakmens ir vārda brīvība un mediju neatkarība. Tāpēc mēs aizstāvēsim savu kā medija un žurnālistu profesionālās darbības neatkarību un tiesības uz brīvu iespēju veidot pārbaudāmos un pierādāmos faktos balstītas ziņas un viedokļus, kas izslēgtu jebkādas bažas par satura neobjektivtāti vai cenzūru,» uzsvēra uzņēmuma vadītāja.

Kopš EPLL grozījumu stāšanās spēkā pēc iepriekš minētās normas skatīti divi gadījumi Latvijā reģistrētos medijos. Viens no tiem bijis saistīts ar Latvijas Televīzijas (LTV) sižetu par Nacionālo apvienību, kurā bija pieminēta Ogres mēra Egila Helmaņa darbība, savukārt Nekā personīga sižets ir otrs gadījums. No Ogres pašvaldības finansējumu saņēmusi divu NEPLP locekļu veidota biedrība, savukārt otrs gadījums ir par pašu NEPLP, akcentē Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).

Lielpēters skaidroja, ka nepilna gada laikā kopš likuma normas pieņemšanas Lielbritānijai nodota informācija arī par kanālā RenTV raidījumā konstatētu iespējamu pārkāpumu.

Lielpēters pauda, ka pieņemtie grozījumi nedarbojas selektīvi tikai uz daļu raidorganizāciju, tāpēc pienācīgas neitralitātes un precizitātes princips jāievēro visiem medijiem. Turklāt šai normai, pēc NEPLP domām, esot arī atturošs efekts.

NEPLP pārstāvis uzsvēra, ka patlaban nedrīkst teikt, ka TV3 ir vainojama pie kāda pārkāpuma.

Par minēto gadījumu LŽA un Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrība vērsusies pie EDSO komisāra mediju brīvības jautājumos, norādot, ka NEPLP rīcībā saredzama atriebība, iespējams, politiski motivēta. Komisārs lūgts sekot līdzi šo abu lietu attīstībai.

LTV padomes uzlikto administratīvo sodu pārsūdzējusi tiesā, savukārt NEPLP un All Media Latvia tikšanās par šo jautājumu paredzēta 13.maijā, kad plānots noformēt administratīvās lietas protokolu. Administratīvā pārkāpuma lietu paredzēts izskatīt vēlāk, 23.maijā.

LŽA valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude sacīja, ka viss, kur ir iesaistīti elektroniskie mediji un NEPLP, var tikt uzskatīts par interešu konfliktu. Viņa uzsvēra, ka NEPLP rīcība, sākot ar pērnā gada lēmumu atlaist LTV valdi, liecina par neprofesionalitāti.

Viņa norādīja, ka NEPLP prasība atsaukt sižetu par Valsts kontroles ziņojumu, kurā atklāts, ka NEPLP nav pietiekami uzraudzījis sabiedriskos medijus, nav korekta. Plaude skaidroja, ka atbildīgā žurnālistikā informācija un dati, it īpaši, kas nāk no Valsts kontroles, jāatspoguļo tādi, kādi tie ir.

Revīzijā konstatētais liecina, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu šo kapitālsabiedrību attīstību. Revīzijas secinājumos Valsts kontrole atzīst, ka nozares attīstības plānošanas sistēma nenodrošina ilgtspējīgu un stabilu nozares attīstību un finanšu resursu efektīvu izmantošanu. NEPLP izstrādātājā nozares stratēģijā 2012.–2018. gadam nav sniegts skaidrs un pamatots nozares attīstības redzējums vidējam termiņam, t.sk., nosakot sabiedrisko mediju attīstības prioritāros virzienus, uzdevumus un rezultatīvos rādītājus, kā arī pašai NEPLP nav savas institūcijas darbības stratēģijas. NEPLP kā visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators uzrauga pati sevi – sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju. Šīs savstarpēji pretrunīgās funkcijas izriet no EPLL. Tas savukārt rada noteiktas interešu pretrunas, jo NEPLP jāapvieno gan sabiedrisko mediju uzraudzības, gan attīstības uzdevums. Valsts kontrole uzskata, ka šādai pieejai ir virkne darbības risku un tā nav balstīta labas pārvaldības principos. Lai tās novērstu, Valsts kontrole rosina attiecīgās funkcijas.

Valsts kontrole mikroblogošanas vietnē Twitter 3.maija vakarā atgādināja par ziņojuma saturu, uzsverot, ka NEPLP ir jāstrādā pie revidentu ieteikumu ieviešanas.


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->