bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 31.03.2020 | Vārda dienas: Atvars, Gvido
LatviaLatvija

Par ZZS un No sirds Latvijai nelikumīgu finansēšanu Krūmiņam un Raitumam piemēro naudassodus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

No sirds Latvijai, ZZS, Zaļo un zemnieku savienība, Gatis Truksnis, Augusts Brigmanis, Inguna Sudraba, Jūlijs Krūmiņš, korupcija, KNAB, nelikumīgi ziedojumi, Aivars Lembergs

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš un viņam pietuvinātais finanšu konsultants Jorens Raitums pagājušā gada nogalē piekrituši samaksāt turpat 100 000 eiro sodu par to, ka caur trešajām personām pirms vēlēšanām vāca naudu Zaļo un zemnieku savienībai (ZSS) un partijai No sirds Latvijai, norāda TV3 raidījums Nekā personīga. «Uz gadu abiem ir spēkā sodāmība, un tās laikā nedrīkst pastrādāt jaunus noziegumus.»

Krietni sliktāk beidzies tiesībsargu darbs attiecībā uz politiķiem. Prokuratūra vairākkārt mainīja savas domas attiecībā uz Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS) par viņa iespējamu līdzdalību noziegumā. Visbeidzot – daļā pret viņu lietu šonedēļ tomēr izbeidza, stāsta Nekā personīga.

Raidījumā pauž, ka nekādas smagas sekas nav iestājušās arī abu partiju vadītājiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sniedza informāciju, ka ZZS ir atmaksājis visus nelikumīgos ziedojumus, bet Ingunas Sudrabas partija nemaksā un tiesājas. «Ņemot vērā, ka Krūmiņš ir atzinies, visdrīzāk partiju likvidēs, vēl pirms stāsies galīgais tiesas spriedums,» vērtē raidījumā.

Tikko dibinātajam spēkam No sirds Latvijai kampaņai pirms 12.Saeimas vēlēšanām nauda bija vajadzīga daudz un uzreiz – bija jāmaksā alga biroja darbiniekiem, Sudrabas šoferim, jāorganizē bijušās kontrolieres intervijas lepnos biznesa žurnālos un alga pašai Sudrabai, stāsta Nekā personīga.

Sudrabas lielākais atbalstītājs bija Krūmiņš. Viņš likuma ierobežojumu dēļ nevarēja ziedot, cik grib, tāpēc radās plāns, Krūmiņa naudu partijas kontā skaitīt caur trešajām personām. Tās nereti bija finansiāli atkarīgas no uzņēmēja un viņa meitas biznesmenes Maijas Čerņavskas. Shēmu palīdzēja īstenot Krūmiņam tuvais finanšu konsultants Jorens Raitums, skaidro raidījumā.

KNAB pierādīja, ka Sudrabas partijas kasē šādā veidā ienāca 56 894 eiro. Lielāko ziedojuma summu – 19 000 eiro – iemaksāja pārvietojamo tualešu uzņēmējs Anrī Kursītis. Viņa un vēl piecu personu nelikumīgos ziedojumus birojs partijai licis atmaksāt valsts budžetā. To partija nedara, jo tai nav naudas, pauž Nekā personīga. «Visa pagājušā gada laikā Sudrabas partija ziedojumos saņēmusi vien 30 eiro.»

No sirds Latvijai tiesājas ar KNAB, un pirmais spriedums bija politiskajam spēkam nelabvēlīgs. Krūmiņš vainu atzinis, un Sudrabai nav izredžu uzvarēt tiesvedībā, atzīmē Nekā personīga. Krūmiņš šķendējas, ka sodāmības dēļ viņš netiek medībās, taču nenožēlo nodarīto: «Man ir principi. Ja es kādu mīlu, tad es mīlu, ja es nemīlu, tad es saku: tu esi maita. Ja man šodien būtu jāatkārto piecus gadus senie notikumi, es tieši tāpat rīkotos, kā es rīkojos. Man ir sodāmība, jā. Un es gadu netieku pie ieročiem. Man te nāk bandīti, man nav ar ko atšaudīties. Es viņiem spļauju virsū no balkona tagad.»

Sudrabas partija nebija vienīgā, kuru Krūmiņš atbalstīja. Tāda bija arī Zaļo un zemnieku savienība. Lai gan Krūmiņš vairākkārt uzsvēris, ka tā ir Aivara Lemberga partija, kuru viņš nemīl, ZZS rindās bija kāds, kurš uzņēmējam ir noderīgs, un tas ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, saka Nekā personīga žurnālisti.

Dzintaros uz meitas vārda Krūmiņš cēla viesnīcu, un jaunbūvei bija nepieciešami daudzi pašvaldības saskaņojumi. Krūmiņš nolēma nodrošināt Trukšņa pārvēlēšanu. Viņš pierunāja jūrmalnieci, uzņēmēju Tatjanu Okladņikovu, kura bija viņam parādā, lai daļu parāda – 25 000 eiro – ieskaita ZZS kontā. Tāpat ar Krūmiņa doto naudu ZZS kontu papildināja uzņēmēji Juris Miķelis un politiķis Valdis Kalnozols.

KNAB uzskatīja, ka Truksnis zināja par nelikumīgajiem ziedojumiem. Aizdomas pastiprināja tas, ka Jūrmalas mērs Truksnis ar Krūmiņa gādību bija iemitinājies vienā no viesnīcas numuriņiem.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis apgalvo, ka neko pretlikumīgu nav darījis, tādēļ ir «pilnīgi mierīgs».

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš vākt naudu uzrunājis arī eksprezidentu Andri Bērziņu, vēsta raidījumā.

«Bērziņš nekad nav bijis ZZS, taču šo politisko spēku vienmēr atbalstījis un kandidējis no ZZS gan pirms, gan pēc augstā amata ieņemšanas.» Eksprezidents apgalvo, ka ne uz KNAB, ne prokuratūru šīs lietas sakarā nav saukts un ka tiesībsargu rīcībā esošā Bērziņa un Krūmiņa saruna nav jāsaprot burtiski.

Prokuratūrā ir atšķirīgi viedokļi, vai par nelikumīgā finansējuma pieņemšanu būtu sodāmas arī kādas personas no ZZS. Politiskā apvienība pērn nomaksājusi visu pretlikumīgi pieņemto naudu.

Bijušais ZZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis: «Visu summu, ko KNAB uzskatīja par nelikumīgi saņemtu, Zaļo zemnieku savienība ir atskaitījusi. Bet par katru konkrēto lietu tiešām nevaru pateikt.»

Lietu daļā pret Truksni prokuratūra šonedēļ izbeidza. Prokurore Ilga Paegle arī iepriekš uzskatīja, ka Truksnis nav bijis atbildīgs partijā par grāmatvedību un nav pierādījumi, ka Krūmiņš būtu ar viņu skaņojis savas darbības. Lai arī nav šaubu, ka Truksnis dzīvojis Krūmiņa apartamentos, nav gūts apstiprinājums aizdomām, ka tā bijusi pateicība par darbošanos uzņēmēja labā, atzīmē raidījumā.


Pievienot komentāru

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pagājušajā gadā palielinājies par 1,5%

Lopkopības nozarē lielākais iepirkuma cenas palielinājums bija cūkgaļai – par 18,4%, sasniedzot 1 608,67 eiro par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 2014.gada.

Igaunijā novēro kāpumu maksājumu saistību nepildīšanā

COVID-19 izplatības un ierobežojumu dēļ Igaunijas tautsaimniecībā ir saskatāmas maksājumu saistību nepildīšanas pazīmes, tā novērojis parādu atmaksas un finanšu risku pārvaldības uzņēmums Creditinfo Eesti, ziņo igauņu raidsabiedrība ERR.

Darbaspēka izmaksas Latvijā pērn krietni zemākas nekā ES un eirozonā vidēji

Saskaņā ar tiem zemākas nekā Latvijā darbaspēka izmaksas ekonomikā pērn bija vien Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā.

Dīkstāves pabalstu saņems arī autoratlīdzību saņēmēji, pašnodarbinātie un darbinieki mikrouzņēmumos

Valdībā līdz šim atbalstītais dīkstāves pabalstu regulējums attiecās uz to darba ņēmēju loku, kuru darba devēji maksājuši visus nodokļus.

Krievijā inficēšanās gadījumu skaits dienas laikā aug par 500

Krievijā strauji audzis inficēšanās temps ar COVID-19. Diennakts laikā līdz otrdienai, 31.martam, klāt nākuši 500 jauni slimības un astoņi nāves gadījumi, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Konstatēta plaša inficēšanās ar COVID-19 Rīgas patversmē; visiem noteikta karantīna

Latvijas Televīzijas vēsta, ka saslimšana konstatēta kādas reliģiskas organizācijas patversmē, kur apstiprināti vismaz 30 COVID-19 saslimšanas gadījumu.

FDP atzinīgi novērtē valdības rīcību COVID-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai

Atbalsta pasākumiem jābūt sabalansētiem ar budžeta resursiem un valsts spēju aizņemties, kā arī tie nedrīkst izraisīt fiskālo nesabalansētību vidējā termiņā un ilgtermiņā.

EM atgādina arī dzīvokļu iemītniekiem ievērot distanci no kaimiņiem

Gan kāpņu telpās u.c. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās, māju pagalmos un stāvlaukumos – personām jāievēro savstarpēja divu metru distance.

Skolēnu dziesmu un deju svētkus pārceļ uz 2021.gadu

Izvērtējot visus riska faktorus un konsultējoties ar diasporas latviešiem, pieņemts lēmums pārcelt svētkus par vienu gadu.

Igaunijā degvielas tirdzniecība sarukusi par 30%–50%

Degvielas tirgotāji Igaunijā COVID-19 uzliesmojuma un ārkārtas ierobežojumu laikā ir novērojuši būtisku tirdzniecības apjoma kritumu, taču benzīnam un dīzeļdegvielai tas atšķiras, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

airBaltic nogādā mājās vairāk nekā 2 700 pasažieru

Kopumā no 20. līdz 30.martam speciālajos lidojumos airBaltic pārvadājusi 2 262 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus no Abū Dabī, Amsterdamas, Frankfurtes, Stambulas, Londonas, Malagas, Maltas un Tbilisi uz Rīgu.

Elektrības cena nokritusies līdz zemākajam līmenim septiņu gadu laikā

Elektroenerģijas cenas straujo kritumu sekmējuši labvēlīgie laikapstākļi – siltā ziema, vējainais laiks un pieaugušās ūdens rezerves elektroenerģijas ražošanai.

Lielbritāniju mudina COVID-19 dēļ pagarināt Brexit pārejas posmu

Eiropas Parlamenta lielākā partiju apvienība ir nākusi klajā ar aicinājumu Lielbritānijai pārcelt ES izstāšanās pārejas perioda beigu termiņu uz vēlāku laiku, jo, valstij cīnoties ar COVID-19 uzliesmojumu, sarunām ar ES atliek vēl mazāk laika, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Koronavīrusa gadījumi Baltijā. Latvijā – 398, Lietuvā – 533, Igaunijā – 745

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 398. Tikmēr Lietuvas mediji ziņo par 533 savas valsts iedzīvotājiem, kas saslimis ar koronavīrusu.

Šuplinska pieļauj, ka klātienes mācību režīmā skolas šogad vairs neatgriezīsies un daļai skolēnu centralizētie eksāmeni izpaliks

Ir skaidrs, ka attālinātās mācības Latvijas vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās ieilgs, un, iespējams, klātienes mācību režīms šosezon nemaz netiks atjaunots, norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Itālija pagarina karantīnu, novēro lēnāku inficēšanās tempu

Itālijas valdība ir paildzinājusi termiņu valsts mēroga karantīnai līdz Lieldienām, un novērojusi lēnāku epidēmijas izplatīšanās tempu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Uz laiku atstādina no amata Rīgas pilsētas izpilddirektoru Juri Radzeviču

Radzevičs ir atstādināts no amata uz laiku, kamēr notiks izpilddirektora darba pārkāpuma izvērtējums, norāda pagaidu administrācijas vadītājs.

Naftas cenas kritušās līdz zemākajam līmenim 18 gadu laikā

ASV un Eiropas akciju cenas pieauga par spīti tam, ka daudzas valstis tuvākās nedēļas paliks noslēgtas jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Ungārijā palielina Orbāna pilnvaras, vēlas sodīt dezinformācijas izplatītājus

Ungārijas parlaments ir pieņēmis likumprojektu, ar ko koronavīrusa pandēmijas apstākļos premjerministra Viktora Orbāna vadītai valdībai ir ļauts pašai pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Reģionālo maršrutu autobusos ieviesti pasažieru skaitu ierobežojošie pasākumi

Pasažieriem atbildīgi jāizvērtē sabiedriskā transporta lietošanas nepieciešamība un jāizmanto sabiedriskais transports tikai būtiskos gadījumos.

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stājas spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Valdība konceptuāli atbalstījusi 150 miljonu eiro ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā

Ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis 150 miljonu eiro ieguldīšanu Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā.

Satiksmes intensitāte kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas ir kritusies par 18%

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28.martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15.līdz 28.februārim.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!