Pārbaudot 139 trauksmes sirēnas, darbības traucējumi konstatēti septiņām

No 28.jūnijā pārbaudītajām 139 trauksmes sirēnām septiņas – nenostrādāja, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Pirmdien, 28.jūnijā, VUGD sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru visā Latvijā ieslēdza trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību.

Par visiem konstatētajiem traucējumiem, VUGD informēs Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, kas atbild par trauksmes sirēnu uzturēšanu.

Trauksmes sirēnu pārbaudes rezultāti:

  • Rīgā un Rīgas reģionā no 33 pārbaudītajām sirēnām divas sirēnas nenostrādāja;
  • No 29 Kurzemē izvietotajām trauksmes sirēnām piecas nenostrādāja;
  • Zemgalē no 23 pārbaudītajām sirēnām nostrādāja visas;
  • Latgalē no 29 pārbaudītajām sirēnām nostrādāja visas;
  • Vidzemē no 25 pārbaudītajām sirēnām nostrādāja visas.

28.jūnijā VUGD 112 Zvanu centri saņēma 60 zvanus no iedzīvotājiem, kuri nebija ieguvuši informāciju par notiekošo trauksmes sirēnu darbības pārbaudi vai arī ziņoja par to, ka nedzird sirēnas. Līdztekus sirēnu pārbaudei tika pārbaudīta sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem (TV un radio), ar kuriem VUGD ir noslēgts līgums par informācijas pārraidīšanu.

«Trauksmes sirēnas ir paredzētas, lai iedzīvotājiem dotu signālu ieslēgt visiem pieejamus TV (LTV1, LTV7) vai radio (Latvijas radio) kanālus. Ir būtiski regulāri pārbaudīt trauksmes sirēnas, lai, ja būtu nepieciešams tās izmantot reālā situācijā, tas nostrādātu bez aizķeršanās,» norāda VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks pulkvedis Ivars Nakurts.

Iepriekšējā trauksmes sirēnu pārbaudē pagājušā gada novembrī, no pārbaudītajām 162 trauksmes sirēnām, manuāli tika ieslēgtas četras trauksmes sirēna, bet divas – nenostrādāja.

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad ir kāda ārkārtēja situācija, notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi.

Latvijā izvietotās 164 trauksmes sirēnas nenodrošina to dzirdamību visā Latvijas teritorijā, bet iedzīvotājiem nav jāsatraucas par to, ka viņi nesaņems informāciju par apdraudējumu vai katastrofu.

Paralēli trauksmes sirēnu iedarbināšanai, lai informētu par izveidojušos situāciju, ārkārtas situācijās operatīvie dienesti izmantos arī citus apziņošanas līdzekļus – paziņojumu nodošanu caur operatīvo transportlīdzekļu skaļruņiem, iedzīvotāju dzīvesvietu apsekošanu u.c.

VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem,

izdzirdot trauksmes sirēnas, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumiem Nr.440 Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība, trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā.

Papildus VUGD informē, ka šī gada 13.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto risinājumu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanai, kas paredz nākotnē Latvijā ieviest tā saucamo šūnu apraidi, iespējamu katastrofu vai militāru apdraudējumu gadījumos apziņojot iedzīvotājus ar mobilo tālruņu starpniecību.

Šūnu apraide ir progresīva tehnoloģija, kas apvieno divus nozīmīgus agrīnās brīdināšanas sistēmas elementus – brīdināšanu un informēšanu. Tas nozīmē, ka personas, kuras atradīsies apdraudētajā teritorijā, vienlaikus tiks informētas par apdraudējumu, kā arī saņems savos mobilajos telefonos informāciju par ieteicamo rīcību, neatkarīgi no apdraudējuma skartās teritorijas lieluma un mobilo telefonu jeb abonentu daudzuma konkrētajā teritorijā.

2020.gadā VUGD veica pētījumu, kurā vērtēja trīs iespējamos risinājumus valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanai, kas balstās uz mobilo sakaru operatoru pakalpojumiem – šūnu apraidi, apziņošanu ar SMS un mobilo lietotni.

Kā piemērotākais risinājums tika izvēlēta šūnu apraide, kas būs papildu mūsdienīgs risinājums iedzīvotāju apziņošanai jau minētajiem esošajiem risinājumiem valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā – trauksmes sirēnām, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem u.c.

Šūnu apraides sistēmas risinājuma ieviešanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda Darbības programmas specifiskā atbalsta mērķa Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām līdzekļus.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas