bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 21.07.2019 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Nepārsūdzams spriedums: Pāreja uz mācībām latviešu valodā atbilst Satversmei

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka grozījumi Izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām latviešu valodā par Satversmei atbilstošām, informē ST pārstāve Ketija Strazda.

ST atzīst, ka likuma grozījumi atbilst Satversmes 91.pantam, kas noliedz diskrimināciju, un 112.pantam, kas nosaka tiesības uz izglītību.

Runājot par Satversmes 114.pantu, kas paredz mazākumtautību tiesības uz saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, tiesa atzīst, ka valstij pie pienākums radīt priekšnoteikumus mazākumtautību līdzdalībai sabiedrībā, taču vienlaikus mazākumtautībām jāizrāda iniciatīva piedalīties šajos procesos valsts valodā.

Satversmes tiesa atzina, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda, turklāt tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties demokrātiskās sabiedrības dzīvē.

Sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums, norādīts spriedumā.

Neatbilstības Satversmes 114.pantam, kas liegtu mazākumtautībām īstenot savas tiesības, ST arī neatrada.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas ir stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Jau ziņots, ka lieta ierosināta pēc partijas Saskaņas 12.Saeimas frakcijas deputātu Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Ivara Zariņa, Romana Miloslavska, Jeļenas Lazarevas, Jūlijas Stepaņenko, Andra Morozova, Jāņa Urbanoviča, Raimonda Rubika, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Vitālija Orlova, Mihaila Zemļinska, Igora Zujeva, Sergeja Mirska un Sergeja Dolgopolova iesnieguma.

2018.gada martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.–9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk – no 2021./2022.mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas diskriminē mazākumtautības, jo tās nepamatoti ierobežo dzimtās vai ģimenes valodas lietojumu izglītībā. Apstrīdētās normas paredzot vienādu izglītības ieguves valodu gan personām, kuras pieder pie pamatnācijas, gan personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, neparedzot izņēmumus, kas ļautu īstenot saprātīgus izglītības pielāgošanas pasākumus mazākumtautību izglītojamajiem.

Apstrīdēto normu pieņemšanas procesā likumdevējs neesot pārliecinājies par to nepieciešamību, kā arī neesot ņēmis vērā pie mazākumtautībām piederošu personu un tās pārstāvošo organizāciju iebildumus. Turklāt ar apstrīdētajiem aktiem esot paredzēts noteikt iespēju iegūt izglītību svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu apguvi. Tādējādi esot nepamatoti pieļauta atšķirīga attieksme pret mazākumtautībām, kuru dzimtā valoda nav kāda no ES oficiālajām valodām.

Deputāti arī norādījuši, ka apstrīdētās normas būtiski ierobežo izglītojamo un viņu vecāku iespēju izvēlēties, pēc viņu ieskata, atbilstošāko izglītības formu. Tās liedzot mazākumtautību valodu pilnvērtīgu lietošanu mācību satura apguvē, kā arī ierobežojot izglītojamo un pedagogu akadēmisko brīvību.

Ņemot vērā valsts iespējas un sabiedrībā esošo pieprasījumu pēc mazākumtautību izglītības sistēmas, apstrīdētās normas nenodrošina pie mazākumtautībām piederošām personām pienācīgu iespēju saglabāt un attīstīt savu valodu un identitāti, skaidrots iesniegumā ST.


Pievienot komentāru

  1. Dons teica:

    Maz ticams, ka Saskaņas deputāti sapratīs, ka saskaņa sabiedrības locekļu starpā, iespējama tikai lietojot vienu, t.i. valsts valodu. Izglītības likuma izmaiņas tam radīs pamatotu bāzi. Bijušie “krievu skolu” audzēkņi brīvi runās latviešu valodā.
    Žēl, ka to nesaprata Saskaņas deputāti, kuri lieki ierosināja lietu Satversmes tiesā.

Starp pārkāpumiem Muižnieka vēlēšanās uzsver dalībnieku skaita neprecizitātes

IKVD veiktās pārbaudes ziņojumā par konstatētajiem pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās lielāks akcents tiek likts uz neprecizitātēm par reģistrēto dalībnieku skaitu pirms un pēc vēlēšanām.

Latvijai starp Baltijas valstīm pirmajā ceturksnī lielākais budžeta deficīts

Latvijā pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP bijis lielāks nekā ES vidēji, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Augstākā tiesa negroza lēmumu neizmaksāt pensiju personai, kura nedzīvo Latvijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lēmis negrozīt tiesas spriedumu, ar kuru atteikts piešķirt vecuma pensiju tādēļ, ka viņa nedzīvo Latvijā.

Rīgas satiksmes padomi vadīs Normunds Narvaišs

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju piektdien, 19.jūlijā, ievēlēts Normunds Narvaišs, bet viņa vietnieks būs Ainārs Ozols, informē uzņēmumā.

Ušakovs samaksā tiesas piespriesto sodu – Ķirsis atgūst 1 000 eiro

Šī gada jūnijā spēkā stājies bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam nelabvēlīgais tiesas spriedums strīdā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija godu un cieņu aizskaroši, liecina publiski pieejamā informācija.

Igauņu jaunuzņēmums Transferwise piesaista Netflix finanšu direktoru

Igauņu uzņēmēju dibinātais finanšu pakalpojumu jaunuzņēmums Transferwise tā vadībai piesaistījis speciālistu, kurš iepriekš bijis finanšu direktors amerikāņu kinofilmu un televīzijas seriālu straumēšanas pakalpojumā Netflix.

Bērziņa karjeras līkloči. No Kuģniecības afērām uz silto krēslu LDz valdē

Kas īsti slēpjas aiz Latvijas dzelzceļa šefa «nevainojamās» reputācijas?

Aizdomas par kukuļņemšanu – KNAB aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

KNAB aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,4%

Salīdzinot ar maiju, 2019.gada jūnijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%, liecina CSP dati.

Tēva krēslā – pēc LU kukuļu skandāla Skonto grupa vadību uzņemas Rāvja dēls

Skonto grupas uzņēmumu vadību pārņēmis Rihards Rāvis. Tāpat viņš kļuvis arī par grupas uzņēmumu kapitāla daļu turētāju.

Nausēda grib, lai Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju atbild īpašs ES koordinators

Lietuvas prezidents ierosinājis iecelt īpašu Eiropas Savienības koordinatoru, kas rūpētos par Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanu no postpadomju sistēmas un sinhronizēšanu ar Eiropas elektrotīkliem.

Ukraina pēc Putina pasu piedāvājuma gatavo reformu pilsonības piešķiršanā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis licis pārveidot Ukrainas pilsonības piešķiršanas kārtību, tā reaģējot uz Kremļa rīkojumu, ar ko Krievija paplašina to ukraiņu loku, kuri var pieteikties Krievijas pasu saņemšanai paātrinātā kārtībā.

ST vērtēs normas, kas noteic mācības augstskolās un koledžās īstenot valsts valodā

ST pēc 20 13.Saeimas deputātu iesnieguma ierosinājusi lietu par to, vai Augstskolu likumā noteiktās normas, kas nosaka, ka augstskolas un koledžas studiju programmas īsteno tikai valsts valodā, atbilst Satversmei.

Dobeles un Tukuma vēja parkos atļauj izvietot 35 vēja turbīnas iecerētās 51 vietā

VPVB SIA Eolus ir izdevis atzinumu par vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecības ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā atļauj izbūvēt 35 no sākotnēji plānotās 51 vēja turbīnas.

Publiskai apspriešanai nodots likumprojekts, ar ko zāles cer padarīt pieejamākas, bet zāļu tirgu – caurskatāmāku

VM publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu, kas paredz likt lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā un par to informēt arī Zāļu valsts aģentūru.

ASV notriec Irānas lidaparātu, pieaug saspīlējums Persijas līcī

Amerikas Savienotās Valstis Arābijas jūrā ir notriekušas Irānas bezpilota lidaparātu, pieaugot militāram saspīlējumam starp Vašingtonu un Teherānu.

VVD: Baldonē atklātās ķimikālijas videi un cilvēkiem draudus nerada

Baldonē Riekstukalna apkārtnē atrastās 30 mucas ar dažādām ķimikālijām tiešu apdraudējumu videi un cilvēkiem nerada, informē Valsts vides dienestā.

Jautājumiem par pašvaldību reformu atklās īpašu zvanu centru

VARAM ierīkojusi īpašu zvanu centru tieši iedzīvotāju jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu un tas darbu sāks no pirmdienas, 22.jūlija.

NATO StratCom FaceApp neuzskata par bīstamāku nekā Facebook, bet aicina izvērtēt, kam nododam savus datus

ASV celta trauksme par Krievijā tapušo lietotni FaceApp, kas ļauj dažu sekunžu laikā gūt priekšstatu, kā lietotājs izskatīsies vecumdienās. NATO StratCom lietotni gan neuzskata par bīstamāku par citām, kurām lietotāji uztic savus datus.

Skandināvu tūristu slepkavām Marokā piespriež nāvessodus

Marokā par divu skandināvu tūristu slepkavībām piespriests nāvessods trim teroristiskā grupējuma Islāma valsts atbalstītājiem.

Pārbaudei par Kalnmeiera atbrīvošanu lūdz iesniegt papildu informāciju

Saeimas deputātiem, pēc kuru rosinājuma sākta pārbaude, vai pastāv pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbrīvošanai no amata, lūgts precizēt savu pieprasījumu, sniedzot konkrētāku informāciju saistībā ar iesniegumā minētajiem secinājumiem.

Petraviča jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vēlas vairāk atbildības valstij

Jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vairāk funkciju nonāks valsts pārziņā, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča.

Nedēļas nogalē vietām paredz lietu, bet turpmākajām dienām – vasarīgu siltumu

Nedēļas nogalē biežāk uzspīdēs saule un lietus gaidāms tikai vietām austrumu rajonos, savukārt svētdienas vakarā Latvijā daudzviet līs, tomēr saglabāsies silts laiks.

Barnjē: ES darījusi visu, lai panāktu Brexit vienošanos

Brexit vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu uzsvēra Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Alternatīvā teritoriālā reforma – vismaz pieci apriņķi un vairāk varas pašvaldībām

Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.


-->