bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 23.10.2019 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Nepārsūdzams spriedums: Pāreja uz mācībām latviešu valodā atbilst Satversmei

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka grozījumi Izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām latviešu valodā par Satversmei atbilstošām, informē ST pārstāve Ketija Strazda.

ST atzīst, ka likuma grozījumi atbilst Satversmes 91.pantam, kas noliedz diskrimināciju, un 112.pantam, kas nosaka tiesības uz izglītību.

Runājot par Satversmes 114.pantu, kas paredz mazākumtautību tiesības uz saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, tiesa atzīst, ka valstij pie pienākums radīt priekšnoteikumus mazākumtautību līdzdalībai sabiedrībā, taču vienlaikus mazākumtautībām jāizrāda iniciatīva piedalīties šajos procesos valsts valodā.

Satversmes tiesa atzina, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda, turklāt tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties demokrātiskās sabiedrības dzīvē.

Sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums, norādīts spriedumā.

Neatbilstības Satversmes 114.pantam, kas liegtu mazākumtautībām īstenot savas tiesības, ST arī neatrada.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas ir stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Jau ziņots, ka lieta ierosināta pēc partijas Saskaņas 12.Saeimas frakcijas deputātu Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Ivara Zariņa, Romana Miloslavska, Jeļenas Lazarevas, Jūlijas Stepaņenko, Andra Morozova, Jāņa Urbanoviča, Raimonda Rubika, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Vitālija Orlova, Mihaila Zemļinska, Igora Zujeva, Sergeja Mirska un Sergeja Dolgopolova iesnieguma.

2018.gada martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.–9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk – no 2021./2022.mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas diskriminē mazākumtautības, jo tās nepamatoti ierobežo dzimtās vai ģimenes valodas lietojumu izglītībā. Apstrīdētās normas paredzot vienādu izglītības ieguves valodu gan personām, kuras pieder pie pamatnācijas, gan personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, neparedzot izņēmumus, kas ļautu īstenot saprātīgus izglītības pielāgošanas pasākumus mazākumtautību izglītojamajiem.

Apstrīdēto normu pieņemšanas procesā likumdevējs neesot pārliecinājies par to nepieciešamību, kā arī neesot ņēmis vērā pie mazākumtautībām piederošu personu un tās pārstāvošo organizāciju iebildumus. Turklāt ar apstrīdētajiem aktiem esot paredzēts noteikt iespēju iegūt izglītību svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu apguvi. Tādējādi esot nepamatoti pieļauta atšķirīga attieksme pret mazākumtautībām, kuru dzimtā valoda nav kāda no ES oficiālajām valodām.

Deputāti arī norādījuši, ka apstrīdētās normas būtiski ierobežo izglītojamo un viņu vecāku iespēju izvēlēties, pēc viņu ieskata, atbilstošāko izglītības formu. Tās liedzot mazākumtautību valodu pilnvērtīgu lietošanu mācību satura apguvē, kā arī ierobežojot izglītojamo un pedagogu akadēmisko brīvību.

Ņemot vērā valsts iespējas un sabiedrībā esošo pieprasījumu pēc mazākumtautību izglītības sistēmas, apstrīdētās normas nenodrošina pie mazākumtautībām piederošām personām pienācīgu iespēju saglabāt un attīstīt savu valodu un identitāti, skaidrots iesniegumā ST.


Atbildēt uz Dons komentāru

  1. Dons teica:

    Maz ticams, ka Saskaņas deputāti sapratīs, ka saskaņa sabiedrības locekļu starpā, iespējama tikai lietojot vienu, t.i. valsts valodu. Izglītības likuma izmaiņas tam radīs pamatotu bāzi. Bijušie “krievu skolu” audzēkņi brīvi runās latviešu valodā.
    Žēl, ka to nesaprata Saskaņas deputāti, kuri lieki ierosināja lietu Satversmes tiesā.

Pētījums: Tikai pusei Latvijas iedzīvotāju pietiekamas zināšanas par HIV

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju.

Igaunijā neizdodas panākt vienošanos par minimālo algu 2020.gadā

Igaunijas Darba devēju apvienībai un Igaunijas Tirdzniecības savienības konfederācija nav panākušas vienošanos par minimālās algu 2020.gadā.

Ārsti centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto.

Turcija un Krievija vienojas par Sīrijas kurdu spēku tālāku atkāpšanos

Turcijas un Krievijas prezidenti ir vienojušies Sīrijas ziemeļos dot kurdu spēkiem laiku, lai tie atkāptos tālāk no Turcijas-Sīrijas pierobežas apgabaliem, kur Ankara cenšas izveidot drošības zonu sīriešu bēgļu nometināšanai un kurdu spēku vājināšanai.

Nemiro: Nākamgad Baltijā varētu viesoties 80 000 Ķīnas tūristu

Tūristu skaits no Ķīnas nākamgad Baltijas valstīs varētu sasniegt 80 000, pēc piektā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma foruma žurnālistiem sacījis ekonomikas Ralfs Nemiro.

Aptauja: Autovadītāji pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino braukšanas kultūru

Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Krievijas politoloģe: Baltijas valstīm jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, uzskata Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas Chatham House Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Pēdējo gada laikā rindas uz vietām Rīgas bērnudārzos dubultojušās

Pēdējā gada laikā rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir dubultojušās, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācija.

Prasa saglabāt 52 kokus Pārdaugavā un ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā

Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, vietnē ManaBalss aicina nepieļaut 52 koku izciršanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā.

Audits: Augstākās izglītības reforma Igaunijā nav sasniegusi savus mērķus

Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas biodegvielas ražotāji raizējas, ka Baltkrievu imports viņus izstums no tirgus

Lietuvas biodegvielas ražotāji satraukušies, ka lētā baltkrievu malka viņus stumj laukā no tirgus un valsts riskē nonākt Baltkrievijas importa atkarībā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Konfektes un elektropreces – zādzība, par ko tiesā 25 gadus pēc nozieguma

Romans  Siņicins Latvijā tiek tiesāts saistībā ar konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem, kas norisinājušās pirms 25 gadiem.

Dzīvokļu mājā Rīgā atrasta sālsskābe un miris cilvēks

Izmantojot gāzes analizatoru, NBS kopā ar VUGD pārbaudīja arī ēku, lai konstatētu sālsskābes koncentrāciju gaisā un to, vai iedzīvotāji var atgriezties savos dzīvokļos.

Brexit iestrēgst Lielbritānijas parlamentā; Džonsons apsver jaunas vēlēšanas

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rosinās vispārējās vēlēšanas, ja Eiropas Savienības aicinās Brexit atlikt līdz janvārim, ziņo BBC.

Kosmētikas ražotāju Dzintars lūdz pasludināt par maksātnespējīgu

Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.

Starptautisko attiecību eksperte: Krievija ir pārmaiņu priekšvakarā

Krievija šobrīd ir nonākusi krustcelēs, kad liela daļa sabiedrības un tās elite apzinās, ka pašreizējā vara ir sevi izsmēlusi un tās politika ir novedusi strupceļā, tā prominentā Krievijas eksperte Lilija Ševcova.

Ekonomikas ministrijai jāizstrādā priekšlikumi iepirkumu sistēmas pilnveidei

Ministru kabinets uzdevis Ekonomikas ministrijai izstrādāt detalizētu plānu iepirkumu sistēmas uzlabošanai.

Vēstniecībai Austrālijā – 1,78 miljoni. Vai tiek gādāts Rolex pulkstenis, kad nevar nopirkt skolas somu?

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē diskusijas raisījusi iecere nākamgad atvērt Latvijas vēstniecību Austrālijā, deputātiem norādot gan uz augstajām izmaksām, gan uz iespēju lūgt palīdzību diasporai, kā arī uz nepieciešamību pēc vēstniecībām citviet pasaulē.

ASV domnīca: Baltijai nepieciešams darīt vairāk, lai stiprinātu aizsardzības spējas

Baltijai, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, nepieciešams darīt vairāk, par ietekmīgās ASV domnīcas The Jamestown Foundation oktobrī publicēto ziņojumu vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ierosināta lieta par garantētā minimālā ienākuma līmeņa atbilstību Satversmei

Satversmes tiesa pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinājusi lietu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa atbilstību Satversmei.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->