Pārmaiņas un pielāgošanās. 2020.gada spilgtākie notikumi Latvijas politikā

Pandēmija, kas maina Latvijas un pasaules ikdienu. Korupcija, kas nezūd arī 2020.gadā. Iekļūšana svarīgos amatos un sāpīgi kritieni no tiem. Grozījumi, kas beidzot uzlabo pensionāru dzīvi. Plašāk par 2020.gada svarīgākajām politiskajām pārmaiņām un pielāgošanos Latvijā lasiet BNN politikas gada apkopojumā.

Apstāšanās, pārmaiņas, pielāgošanās. COVID-19 pandēmija Latvijā

Foto: Zane Bitere/LETA

Vēl pirms gada nevienam nebija ne jausmas, ka «tur kaut kāds vīruss, kas Ķīnā parādījies» tik ļoti ietekmēs visu pasauli, sākot ar ceļošanu un izklaidi un beidzot ar IT nozari, mācību procesu un slimnīcu darbu.

Latvijai sākotnēji ar koronavīrusa COVID-19 izplatību veicās diezgan labi. Proti, tā bija viena no pēdējām valstīm Eiropā, kur parādījās saslimušie, turklāt ilgu laiku tā gan Eiropā, gan visā pasaulē bija ar zemiem saslimstības rādītājiem.

Taču situācija sāka pasliktināties, tādēļ šī gada 12.martā Latvijas valdība izsludināja ārkārtas situāciju, aizverot robežas ceļotāju plūsmai, aizliedzot publiskus pasākumus un pulcēšanos. Cilvēki tika aicināti ierobežot savus kontaktus, rūpīgāk plānot iepirkšanos, rūpīgi mazgāt rokas. Vēlāk pavasarī parādījās obligāta prasība valkāt sejas masku sabiedriskajā transportā.

Daudziem apstājās bizness, taču valdība vēl nebija nākusi klajā ar atbalsta mehānismiem tiem, kuri nevar strādāt, piemēram, tūrisma nozarei. Vēlāk tas tika izdarīts, taču daudziem gribas ēst katru dienu, nevis gaidīt divas nedēļas, vai ne?

Tā kā gan darbs, gan mācības norisinājās attālināti, Microsoft Teams un Zoom klientu skaits auga neiedomājamos apmēros. Arī datorspēļu tirgotāju ienākumi palielinājās laikā, kad cilvēkiem bija jāsēž mājās.

Pasākumu, konferenču, svētku rīkotāji bija spiesti pieiet radoši tam, lai vismaz kaut kas varētu notikt.

Vasarā šķita, ka viss ir beidzies, norimies, ik pa brīdim mainījās to valstu saraksts, no kurām atgriežoties, jāievēro pašizolācija, taču kopumā lidmašīnas un ceļotgribētāji varēja «izkustēties».

Tomēr rudenī nāca «otrais vilnis», ko vairums epidemiologu jau paredzēja. Šajā laikā atkal tika ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, noteikta arvien plašāka sejas masku vilkšana un apspriests vakcīnas izstrādes process. Un 2020.gada pašā nogalē Eiropas Zāļu aģentūras apstiprināta vakcīna ir klāt!

Politiķi un epidemiologi gan sola, ka mums arī visu 2021.gadu nāksies sadzīvot ar vismaz daļējiem ierobežojumiem, taču fonā ir cerība, ka vakcīna varētu izbeigt pandēmiju.

 

Cīņa ar sankcionēto Lembergu turpinās

Aivars Lembergs. Foto: Zane Bitere/LETA

2020.gads turpinās ar 2019.gada nogales skaļo paziņojumu no ASV, ka smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs ir iekļuvis globālajā Magņitska sankciju sarakstā.

2020.gada pirmais mēnesis iezīmējas ar to, ka spēkā stājās ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas ar Lembergu saistītajām organizācijām – Ventspils Attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Ir stingri noteikts – ja ar sankcionētu personu sadarbosies kāds uzņēmums vai banka, arī pret to var noteikt sankcijas.

Tomēr kam noteikumi, ja tos var pārkāpt? Lembergs jau šī gada beigās nolēmis izveidot iestādi Ventspils osta, lai Ventspils pilsētas dome atkal varētu iesaistīties Ventspils Brīvostas pārvaldes darbībā. Brīvostas pārvalde gan nemaz nav par to sajūsmā. 

No pienākumiem atstādinātā pilsētas mēra kundzība nemazinās 2020.gadā; viņš turpina aktīvi vadīt attālinātās domes sēdes, vienlaikus meklējot visdažādākos attaisnojumus tiesas sēžu neapmeklēšanai.

Uzliktās sankcijas būs aktīvas arī 2021.gadā, tomēr vai atbildīgās institūcijas spēs sev  (un mums) dāvāt Jaunā gada solījumus – mazināt ietekmi atbildīgajos lēmumos sankcionētai personai?

 

Veiksmes stāsts: Latvija neiekļūst «pelēkajā sarakstā»

Foto: Reuters/SCANPIX

Latvijas finanšu stabilitāte 2018.gadā tika smagi sašūpota – parādījās risks nokļūt «pelēkajā sarakstā». Tomēr pēc pamatīgiem finanšu sektora uzkopšanas darbiem 2020.gads iesākas ar pozitīvi atvieglojošu paziņojumu – Finanšu darījuma darba grupa (FATF) plenārsēdē Parīzē secinājusi, ka Latvija ir pirmā Moneyval dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas 40 FATF rekomendācijas.

Tas nozīmē, ka Latvijas institūcijas spēj novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču finansētājus.

Finašu sektora «uzkopšanas» darbi Latvijai nebija viegli, nācās veikt vairākus regulējumus gan Krimināllikumā, gan finanšu sektora likuma grozījumos, par ko Ministru prezidents Krišjānis Kariņš izteicās: ««Kapitālajam remontam» ir redzams rezultāts.»

Taču atslābt vēl nevar. Latvijai tiek saglabāts uzraudzības statuss. Eksperti paredz, ka vien 2023.gadā tiksim ārā no pastiprinātas uzraudzības.

Pašlaik gan norit smaga cīņa banku sektorā, jo uzņēmēji ir neapmierināti ar lielo birokrātijas slogu. Ārzemju investori «met līkumu» Latvijas bankām. Arī NVO organizācijās ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas apgrūtina darbību finansējuma gūšanā.   

Secinājumi. Latvija izveidojusi stiprāku finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tomēr vai neesam uzlikuši sev nepamatotu slogu – ar mazāko kļūdu uzņēmējiem pieejas konti var tikt slēgti un tādējādi darbiniekiem nevar izmaksāt algas.

Var cerēt, ka Latvijas atbildīgās institūcijas jau nākamajā gadā spēs izveidot likuma grozījumus, kas apkaros noziedzīgos līdzekļus un spēs atšķirt godīgus uzņēmējus no negodprātīgiem un banku sistēmā «iemitinājies baiļu vīruss» netraucēs pildīt attīstības funkciju un nebremzēs ekonomisko situāciju valstī.

 

54 dzīvības un sešu gadu cietumsods

Foto: Ieva Leiniša/LETA

2013.gada 21.novembris Latvijas sabiedrībai – īpaši bojā gājušo tuviniekiem – paliks atmiņā ilgi, jo tai dienā, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumta konstrukcijām, gāja bojā 54 cilvēki. 

Vairāku gadu garumā tika spriests, kurš ir vainīgs, kuram jāuzņemas atbildība un kādas kompensācijas pienākas cietušajiem. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš izteicās, ka pirmās instances spriedums bijis jāgaida «kliedzoši ilgi». Pēc vairāk nekā sešiem gadiem Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2020.gada 18.februārī pasludināja spriedumu, kurā nolemts piespriest sešu gadu cietumsodu būvinženierim Ivaram Sergetam. Citi apsūdzētie attaisnoti.

Tiesa arī konstatējusi, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas netiks izmantoti pierādīšanā, kas krietni palielinājis «pierādījumu» apjomu. Process nav galā, jo prokuratūra un Sergeta advokāts lēmumu pārsūdzējuši. Tas nozīmē, ka 2021.gadā Maxima traģēdijas lietas vērtēšana, iztiesāšana turpināsies.

 

Cietumā 15 gadi vai divi mēneši. Misānes lieta

Pie Dānijas vēstniecības Rīgā notika pikets pret Dānijā apcietinātās divu bērnu mātes Kristīnes Misānes izdošanu Dienvidāfrikai, kur viņai draudēja 15 gadu cietumsods. Foto: Edijs Pālens/LETA

Pašā gada sākumā vairāku mēnešu garumā medijos skaļi tika apspriests katrs solis saistībā ar Dānijā aizturēto Latvijas pilsoni Kristīni Misāni, kurai draudēja līdz 15 gadu ilgs ieslodzījums Dienvidāfrikas Republikas cietumā, par kura apstākļiem izskanēja visai biedējošas ainas, kas ilustrēja cilvēktiesību pārkāpumus tajā.

Sieviete tika apsūdzēta par bērna nolaupīšanu un dokumentu viltošanu. Kā apgalvoja Misānes pārstāvji, viņa to darījusi, lai pasargātu sevi un bērnu no vardarbīgā tēva, kurš ir DĀR pilsonis.

Latvijas Televīzijas raidījums de facto vēstīja, ka sākotnēji Latvija neizmantoja iespēju atvest pilsoni uz šejieni, lai tiesātu viņu pēc vietējiem likumiem.

Tauta nepalika vienaldzīga. Tika rīkoti protesti, tiesas sēdes, iesaistīta Saeima, Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Sievietes liktenis mainījās pa dienām, taču galu galā šī gada 3.martā Misāne tika nogādāta Latvijā un tiesāta pēc šīs valsts likumiem, tiesai atzīstot viņu par vainīgu. 20.aprīlī viņa tika atbrīvota no cietuma, jo piespriesto soda termiņu Misāne izcietusi, jau iepriekš atrodoties apcietinājumā gan Dānijā, gan Latvijā.

 

Vismaz tos kāpostus… Satversmes tiesas atzinumi

Foto: Evija Trifanova/LETA

Reizēm tiek apspriests, kuri no kāpostu tīteņiem tiek pie gaļas un kuri – pie kāpostiem, taču šķiet, ka Latvijā ir arī tādi cilvēki, kuri reizēm nevar tikt nedz pie viena, nedz pie otra…

Jau sen tiek runāts par labklājību, daudzu iedzīvotāju finansiālo neaizsargātību, taču tā īsti tas netiek risināts. Tāpēc tiesībsargs Juris Jansons, kas šogad fokusējies tieši uz nabadzības tēmu, iesniedza prasību Satversmes tiesā (ST), lai tā vērtē vairākus jautājumus, kas saistīti ar pabalstiem, valsts atbalstu tiem, kuriem ir zemi vai pat nekādi ienākumi.

Tiesa arī atzina, ka garantētais minimālais ienākumu līmenis, kas ir 64 eiro, nav cilvēka cienīgs un nav iespējams mēnesi iztikt ar šādu pabalstu.

Arī nosacījumi, kas jāizpilda, lai gūtu trūcīgas personas statusu, nav atbilstoši Satversmei, paziņojusi ST. Tiesa norāda, ka bieži vien sociālo dienestu palīdzība nepieciešama daudz lielākam cilvēku skaitam, nevis tikai tiem, kuriem ir trūcīgas personas statuss.

Pēc Augstākās tiesas un tiesībsarga iesniegtajiem pieteikumiem tika arī ierosināta lieta par vecuma minimālās pensijas neatbilstību Satversmei. Arī šeit ST atzina, ka cilvēks nevar izdzīvot ar 64,03 eiro mēnesī.

Tāpat Satversmei neatbilst noteiktie pabalsti nenodarbinātiem invalīdiem.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma par garantēto minimālo ienākumu līmeni atzīstama par spēkā neesošu no 2021.gada 1.janvāra.

Labklājības ministrija, reaģējot uz ST spriedumu, rosinājusi garantēto minimālo ienākumu līmeņa celšanu līdz 109 eiro, ko valdība arī atbalstījusi. Cīņa ar nabadzību turpināsies, jo, pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam.

 

Svaigas asinis vadītāju amatos

Foto: Unsplash

Ja 2019.gadā tika «tīrītas» iestādes, piemēram, atlaists Nils Ušakovs, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, no Ventspils Brīvostas pārvaldes – Aivars Lembergs, tad 2020.gadā vairākas iestādes tika pie jauniem vadītājiem.

Īsto cilvēku nonākšana valsts iestāžu galvenajos krēslos ir svarīga ikvienam, lai attiecīgā iestāde strādātu efektīvi, tajā nebūtu korupcijas un līdz ar to augtu cilvēku uzticība tai.

Pēc ilgām diskusijām par Valsts policijas priekšnieka kandidātu par tās vadītāju pārsteidzošā kārtā kļuva Armands Ruks. Tas bija pārsteigums gan politiskajām aprindām, gan sabiedrībai, jo Ruks nebija neviens no sākotnēji trim virzītajiem kandidātiem.

Arī Ģenerālprokuratūrā ienācis svaigums. Par jauno Latvijas ģenerālprokuroru iecelts Juris Stukāns, kurš nolēmis daudz ko mainīt prokuratūras darbā (BNN intervija ar Stukānu lasāma šeit). Tāpat Latvijai šogad ir jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs – Aigars Strupišs (BNN intervija ar Strupišu lasāma šeit). Savukārt par jauno Satversmes tiesas priekšsēdētāju iecelta Sanita Osipova.

Pēc Skaidrītes Ābramas lēmuma pamest amatu arī Konkurences padome ir jauns vadītājs – Juris Gaiķis.

 

Epopeja ar Rīgas domi

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Foto: Paula Čurkste/LETA

2020.gada sākumā Saeima pieņēma lēmumu – atlaist Rīgas domi. Arī Valsts prezidents Egils Levits atbalstīja Rīgas domes atlaišanas likumu, to izsludinot.

«Politiskās spēles» noritēja pilnā spārā – krīt vecās partijas, top jaunas sadarbības un galu galā vēlēšanām piesakās 15 kandidātu saraksti, kuros uz iekļūšanu Rīgas domē kopumā pretendēja 718 kandidāti.

Pēc vairākkārtējas vēlēšanu atlikšanas gan nespējas vienoties, gan COVID-19 dēļ, pēc 25.augustā notikušajām Rīgas domes vēlēšanām galvaspilsētu 2020.gadā sāk vadīt Mārtiņš Staķis. Koalīciju domē veido tagad četri politiskie spēki: Attīstībai/Par!/Progresīvie, Jaunā vienotība, Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija.

Jaunievēlētie izvirza 28 ambiciozis mērķus izpildīt piecos gados, piemēram, solot «nē korupcijai», «bērnudārzi bez rindām» un «drošības ielās».

Jāatzīmē, ka šīs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā kopš 1997.gada.

 

Izlidojušie ministri: Nemiro un Pūce

Juris Pūce (no kreisās) un Ralfs Nemiro. Foto: Evija Trifanova/LETA

Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) tika anulēta pielaide valsts noslēpumam, kas «izlidināja» viņu no ministra krēsla. Šādam paziņojumam vajadzētu viest daudz jautājumu, tomēr, šķiet, lielākais jautājums bija – kāpēc tas nenotika vēl ātrāk?

Ministra saistība ar aizdomās par korupciju turētiem cilvēkiem, piemēram, juristu Mārtiņu Krieķi un šī gada septembrī nogalināto advokātu Pāvelu Rebenoku, kas iesaistīti Olainfarm «mantinieču karos», bija jau zināma – sociālajos tīklos bija redzamas bildes no dažādiem izklaides pasākumiem. Nemiro arī saņēma pārmetumus par draudzīgām attiecībām ar smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu.

Nemiro vietā ātri tika atrasts jauns partijas biedrs, kas ieņēma ekonomikas ministra amatu, – Jānis Vitenbergs.

Ministra «lidojums» sāpīgs bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP). Pūce iepriekš asi kritizējis bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S) par korupciju, meliem un alkatību, par ko arī atstādinājis viņu no Rīgas domes mēra amata. Pūces beigu dienas valdībā vēl neglaimojošākas padarīja fakts, ka atkāpšanās no ministra posteņa notikusi melu par Rīgas domes stāvvietu izmantošanu dēļ.

Pūces bijušais partijas biedrs Māris Mičerevskis sabiedriskajam medijam paziņoja, ka ministrs viņam uzreiz pēc Rīgas domes vēlēšanām prasījis sagādāt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi. Lai gan sākotnēji Pūce medijos teicis, ka tā bijusi vien jokošanās, jau drīz vien atzinis, ka tā esot patiesība.

Tomēr aizkulisēs joprojām runā, ka Pūces aiziešanas iemesls bijis aisberga augšgals, lai neviens nesāktu lūkoties, kas ir aisberga apakšā.

Pūces vietu jau pēc dažām nedēļām ieņem Artūrs Toms Plešs, kļūstot par pirmo ministru vēsturē, kurš dzimis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Neskatoties uz ministru neglaimojošo krišanu, abi ir iekārtojušies ērtās pozīcijās, turpinot darbu Saeimā kā deputāti.

Ko Latvijai nesīs 2021.gads? Kādas pārmaiņas mūs gaida, un vai politiskie spēki spēs sevi pierādīt vairāk kā jebkad? Ar veselību, prieku un možumu, lai sākas jauna lappuse gan mūsu, gan politiskajā dzīvē!

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas