bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 20.10.2019 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Partijām sadalīs 4,1 miljonu: Saskaņai lielākais iespējamais atbalsts, Vienotībai uz pusi mazāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

13.Saeimā ievēlētās partijas 2020.gadā valsts finansējumā varētu saņemt 4 119 581 eiro, no kuriem visvairāk – 800 000 eiro – pienāksies partijai Saskaņa, bet vismazāk partijai Jaunā Vienotība (JV), kura varētu saņemt 416 535 eiro, skaidro Tieslietu ministrijā.

Ministrijas veiktie provizoriskie aprēķini liecina, ka Saskaņa 2020.gadā saņems 800 000 eiro, KPV LV – 643 369 eiro, Jaunā konservatīvā partija – 626 420 eiro, partiju apvienība Attīstība/Par! – 586 964 eiro, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK – 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība – 489 163 eiro, bet JV – 416 535 eiro.

No Saeimā neievēlētajām partijām visvairāk saņemtu Latvijas reģionu apvienība – 169 371 eiro, tai seko Latvijas Krievu savienība ar 136 336 eiro, bet sarakstu noslēdz Progresīvie, kam 2020.gadā pienāktos 106 203 eiro.

Identisku summu partijas saņemtu arī 2021.gadā, bet 2022.gadā šī summa var mainīties, jo tad vērā tiks ņemti 2021.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti.

Ministrijā uzsvēra, ka šajos aprēķinos ir iekļauti 13.Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, bet no 2022.gada aprēķinos tiks iekļauti arī 2021.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Ministrijā atzīmēja, ka papildu finansējuma apjomam pēc šīm vēlēšanām nevajadzētu pārsniegt 360 000 eiro, bet paredzams, ka tas būs mazāks.

Vēl par šo tematu: Valdībā lemj palielināt valsts finansējumu partijām un ierobežot privātpersonu ziedojumus tām

Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 8.oktobrī, atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredzēti, lai mazinātu partiju finansiālo atkarību no privātajiem ziedojumiem un ziedotāju ietekmes.

Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā tiks samazināts fizisko personu ziedojumu, biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais limits – no 50 līdz 12 minimālajām mēnešalgām, proti, no 21 500 eiro līdz 5 160 eiro.

TM norādīja, ka grozījumu mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem, tādējādi nodrošinot politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, valsts budžeta finansējums nesasniedz citu valstu finansējuma apjomu politiskajām partijām, turklāt, pēc 2015.gada Amsterdamas Universitātes pētījuma datiem, tas ir deviņas reizes mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Attiecīgi Latvijas politiskajām partijām šobrīd ir problemātiski veikt demokrātiskā sabiedrībā no tām sagaidāmās funkcijas, jo pastāv politisko partiju atkarība no privātiem ziedojumiem, kā arī finansējuma trūkums liedz tām profesionalizēties jeb attīstīt darbu ar biedriem un teritoriālajām nodaļām.

Lai sasniegtu likumprojekta mērķi, turpmākajos divos gados no valsts budžeta līdzekļiem papildus būs nepieciešams finansējums četru miljonu eiro apmērā.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju – 4,5 eiro par katru iegūto balsi, kā arī 0,5 eiro par katru iegūto balsi pašvaldību domes vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, papildus piešķirs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro katru gadu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Likumprojekts nosaka, ka kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības, kas ilgākas par 90 dienām.

Likumprojektā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks valsts budžeta finansējuma izlietojuma mērķu grupu veidus un pieļaujamos izdevumus.

Minēto likumprojektu vēl jāizskata Saeimai.


Pievienot komentāru

Katalāņu separātisti bloķē autosatiksmi uz Spānijas un Francijas robežas

Katalāņu separātisti bloķējuši satiksmi divos maršrutos starp Spāniju un Franciju, piekto dienu turpinot protestus pret deviņu savu līderu notiesāšanu.

Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta

Fiskālās disciplīnas padomes locekle un bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta.

Cīņa ar cilvēku tirdzniecību Eiropas līmenī. Rīko kampaņu, lai palīdzētu cietušajiem

Nereti cietušajiem trūkst iedrošinājuma vai vajadzīgās informācijas par viņu tiesībām, par to, kur doties un saņemt palīdzību.

Kalnmeieram neesot reputācijas traipu. AT plēnums neatlaiž ģenerālprokuroru

Lai gan no Tieslietu ministrijas izskanējuši skaļi iebildumi par Kalnmeiera atbilstību amatam, Augstākās tiesas plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik neesot saskatāms pamats ģenerālprokurora atlaišanai.

Rīgas domes koalīcijas sakašķējas, lemjot par priekšlikumiem pašvaldības budžetam

Rīgas domes koalīcijas partiju deputātu vidū piektdien, 18.oktobrī, izcēlās kašķis, lemjot par atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegtu priekšlikumu budžeta grozījumos, kā rezultātā uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī tam veltītā sēde.

Vispārējais valdības budžeta deficīts Latvijā 214,3 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā bija 214,3 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018.gada beigās bija 10,6 miljardi eiro jeb 36,4% no IKP.

Steigā vēlas pagarināt Lemberga, Vītoliņa, Blumberga un Ošenieka pilnvaras Ventspils brīvostā

Ventspils pilsētas dome negaidīti sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā lems par Aivara Lemberga, Jāņa Vītoliņa, Gunta Blumberga un Didža Ošenieka pilnvaru pagarināšanu Ventspils Brīvostas pārvaldes valdē.

Pūce lūdz Ģenerālprokuratūrai izvērtēt Rīgas domes rīcību, lemjot nepiedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt Rīgas domes amatpersonu rīcību saistībā ar lēmumu nepiedzīt zaudējumus no bijušajiem SIA Rīgas satiksmes valdes locekļiem.

Dailes teātra direktors Vītols nolemj atstāt amatu

Vītols par savu lēmumu ir informējis arī Kultūras ministriju, atzīmējot, ka turpinās pildīt pienākumus, kamēr konkursa kārtībā tiks atrasts jauns Dailes teātra valdes loceklis.

Slepkavības, narkotikas, cilvēku tirdzniecība. Meklē Eiropā meklētākās noziedznieces, arī Latvijas pilsoni

Kampaņā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Eiropas meklētākajām sievietēm noziedzniecēm, tostarp Angeļinai Sacjukai no Latvijas.

Kariņš: Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam

Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam, lai veicinātu visas ES izaugsmi un radītu priekšnoteikumus ekonomikas modernizācijai, tostarp klimata, digitālajā un inovācijas jomās, paudis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rinkēvičs: Patlaban pastāvīgo dzīvesvietu Lielbritānijā reģistrējusi mazāk nekā puse Latvijas valstspiederīgo

Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā ir jārēķinās ar dažādiem Brexit scenārijiem, un, lai pasargātu sevi, nepieciešams reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu minētās valsts Iekšlietu ministrijas mājaslapā, mudina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Eiropas Savienības līderi apstiprina Brexit vienošanos

Eiropas Savienības 27 dalībvalstu līderi apstiprinājuši Brexit vienošanos.

Turcija, kurdi un ASV vienojas par pamieru Sīrijā

Turcija, kura Sīrijas ziemeļos īsteno uzbrukumu kurdu vadītiem spēkiem, ir vienojusies par piecas dienas ilgu pamieru ar kurdu vienībām un ASV.

Latvijas futbols bez vadības. Gorkšu atstādina no LFF prezidenta amata

Latvijas Futbola federācijas ārkārtas kongresā biedri lēmuši atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.

Stājas spēkā spriedums Latvenergo kukuļošanas lietā

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām Latvenergo kukuļņemšanas lietām Aigaram Meļko, Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma Energy Consulting vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Nedēļas nogalē Latvijā bieži līs lietus

Piektdien, 18.oktobrī, debesīs būs daudz mākoņi, vienīgi dienvidu daļā debesis brīžiem skaidrosies.  Atsevišķos rajonos pa laikam līs.

Maršruts nedēļas nogalei: Randiņš pārgājienā, Zemlika un Scrabble piecās valodās

Oktobris nebeidz lutināt ar siltām un košām rudens dienām, tāpēc šajā nedēļas nogalē ikviens aicināts piedalīties gan pasākumos, kas norisināsies dabā, gan iekštelpās.

Nausēdas prezidentūras pirmās 100 dienas: Ne kļūdu, ne uzlabojumu

Oktobra vidū aprit 100 dienas, kopš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda stājies amatā. Gan viņa atbalstītāji, gan kritiski analītiķi piekrīt – prezidentam kāja līdz šim nav paslīdējusi.

Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju.

NEPLP locekļu atlasei grib piesaistīt personāla atlases kompāniju

Lai nodrošinātu konkursā lielāku konkurenci, NEPLP locekļu atlases procesam plānots piesaistīt personāla atlases kompāniju.

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi – Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls

Par vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem atzīti Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls, liecina Nasdaq Riga un Prudentia veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

Panākta jauna Brexit vienošanās

Lielbritānija un Eiropas Savienība panākušas jaunu Brexit vienošanos, ziņo BBC. «Mums ir jauna, lieliska vienošanās, kas atgriež kontroli,» ar Twitter starpniecību paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 472 mazāk. Pēdējos trīs gados laulību skaits ir stabilizējies, un vidēji gadā tiek noslēgts 13 tūkstoši laulību.

Lemberga tiesas varētu atsākties tikai nākamgad

Rīgas apgabaltiesa smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāvim Genādijam Ivankinam devusi laiku līdz 12.janvārim, lai iepazītos ar lietas materiāliem.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->