Partijas atsauksies Kariņa iniciatīvai, lai gan viedokļi par koalīcijas modeli ir atšķirīgi

Krišjānis Kariņš

Politiskās partijas ir gatavas atsaukties Jaunās Vienotības un tās premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa iniciatīvai valdības veidošanas procesā.

Neviena no partijām, kuras Kariņš aicinājis uz sarunām, neplāno atteikties. Tomēr domas par iespējamo koalīcijas modeli politiskajiem spēkiem atšķiras. Arī neoficiālās sarunās izskan, ka visas sešas partijas iesaistīt valdībā būs sarežģīti, ņemot vērā «sarkanās līnijas». Sarunās par valdību netiek iesaistīta lielākā parlamenta frakcija – Saskaņa.

Politiķi prognozē, ka par Kariņa vadīto valdību varētu izdoties vienoties samērā ātri.

Partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP) ir «absolūti gatava» iesaistīties JV vadītās sarunās par valdības veidošanu un pozitīvi vērtē JV lēmumu pārņemt iniciatīvu, norādīja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Politiskais spēks sagaida, ka pie koalīcijas veidošanas galda sēdīsies sešas tā dēvētās centriski labējās partijas, lai izveidotu pēc iespējas plašāku koalīciju, norādīja politiķis. Kāds būs reālais valdību veidojošo partiju sastāvs atkarīgs no partiju spējām vienoties, piemēram, saistībā ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) «novilkto robežu», norādīja Pavļuts.

Arī partija KPV LV ies uz sarunām ar JV, ja saņems šādu aicinājumu,  pauda līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa, norādot, ka politiskais spēks arī līdz šim bijis konstruktīvs Ministru kabineta veidošanas procesā. Politiķe arī akcentēja, ka paralēli sarunām nepieciešams sagaidīt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izšķiršanos par premjera amata kandidātu.

Ja valdības vadītāja amatam prezidents nominēs Kariņu, tad tas, vai KPV LV paudīs atbalstu viņa kandidatūrai atkarīgs no saruna procesa. Politiskā spēka lēmumu ietekmēs tas, vai politiķis un JV nopietni uzskatīs partiju kā partneri valdības veidošanā un vai ļaus realizēt politiskā spēka prioritātes par risinājumu obligātās iepirkuma komponentes sistēmai, medikamentu cenu samazināšanu un reģionālās reformas veikšanu, norādīja Liepiņa. Koalīcijas lielums būšot atkarīgs no tā dēvēto centriski labējo partiju spējas atteikties no savstarpējām «sarkanajām līnijām», izrietēja no politiķes teiktā.

JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns sacīja, ka JKP gatava iesaistīties sarunās par Kariņa valdību un raugās uz tām pozitīvi. Bordāns pagaidām neatklāja, par kādām ministrijām JKP vēlētos uzņemties atbildību. Partija gan neatkāpjas no savas nostājas, ka topošajā valdībā nebūtu jāiesaista Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Bordāns uzvēra, ka piecu partiju koalīcijai bez ZZS būtu stabils vairākums.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis teica, ka ZZS ir gatava iesaistīties sarunās, ko organizēs Kariņš. Viņš norādīja, ka konsultācijās būs jānoskaidro, vai valdībai Kariņa vadībā būs vairākums. Arī Augulis atturējās nosaukt atbildības jomas, kuras ZZS vēlētos savā pārziņā, jo primāri nav jārunā par «krēsliem», bet gan par to, kāda būs koalīcija, valdības prioritātes un iecerētie darbi. Tāpat būs jātiek galā ar pretrunām, kas arī nebūšot vieglais darbs.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars šovakar vēl nekomentēja Jaunās Vienotības lēmumu, taču iepriekš pauda, ka VL-TB/LNNK būtu gatava apspriest scenāriju par Kariņu valdības vadītāja amatā. «Nacionālā apvienība noteikti būtu gatava apspriest šādu scenāriju,» uz vaicājumu par iespēju atbalstīt Kariņu Ministru prezidenta amatā iepriekš atbildēja VL-TB/LNNK līderis. Politiskais spēks reizē vēlas uzklausīt pašu Kariņu.

Kā ziņots, Jaunā Vienotība gatava uzņemties iniciatīvu valdības veidošanā. Kariņš šodien pauda gatavību sākt konsultācijas ar pārējām partijām, lai noskaidrotu, vai ir stabils vairākums, kas varētu vienoties par topošās valdības kopīgi darāmajiem darbiem.

Tuvākajās dienās JV sagatavos savu redzējumu un sāks aicināt partijās uz divpusējām konsultācijām par jaunās valdības topošajiem darbiem. JV uzrunās partijas, kas jau iepriekš bija iesaistītas valdības veidošanā – Jauno konservatīvo partiju, KPV LV, Attīstībai/Par!, Zaļo un zemnieku savienību un nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

«Mans mērķis būtu izveidot stabilu, ilgtspējīgu valdību,» akcentēja Kariņš. Ja partijas par to vienosies, tad varētu aicināt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt viņu premjera amatam. Ja politiķiem neizdotos vienoties, tad «varētu arī paziņot, ka vienkārši nav stabila vairākuma», stāstīja politiķis.

Kariņš vēl neprecizēja, kura būs pirmā partija, ar kuru tiks sāktas konsultācijas par valdības izveidi.

Partijām jau ilgāk par diviem mēnešiem neizdodas panākt vienošanos par topošo valdību. Iepriekš prezidents bija nominējis divus premjera kandidātus – Jāni Bordānu (JKP) un Aldi Gobzemu (KPV LV), bet viņiem valdību izveidot neizdevās, līdz ar to nominācijas tika atsauktas.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas