bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Partijas nosauc savas prioritātes un uzsāk sarunas par valdības veidošanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPolitiskās partijas, kas varētu piedalīties valdības veidošanā, pašlaik ir nosaukušas savas prioritātes jaunajā valdībā, bet oficiāli divpusējās sarunas sāks otrdien, 9.oktobrī.

Pašlaik Jaunā konservatīvā partija (JKP) informējusi, ka otrdien plkst.11.30 savā birojā tiksies ar KPV LV, bet plkst.14 ar partiju Attīstībai/Par!. Savukārt trešdien, 10.oktobrī, iecerētas sarunas ar Jauno Vienotību, nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

JKP ir gatava būt stūrakmens valdības veidošanā un pastāvēšanā, žurnālistiem paziņoja politiskā spēka līderis Jānis Bordāns. Politiķis vairākkārt uzsvēra, ka pašlaik jārunā par darbiem un iespējamiem koalīcijas modeļiem, nevis amatiem. Viņš gan tieši neatbildēja, vai JKP būtu gatava strādāt valdībā, kur premjera amatu ieņemtu citas partijas pārstāvis, piemēram, no KPV LV.

Taujāts, vai būšana par stūrakmeni valdībā nozīmē arī premjera pozīciju, Bordāns atbildēja, ka tas to var gan iekļaut, gan neiekļaut, jo svarīga ir arī potenciālo partneru nostāja. Bordāns akcentēja, ka ļoti būtiska ir valdības stabilitāte un ilgtspējība. Starp JKP prioritātēm esot pašreizējā ārlietu kursa saglabāšana un drošība, kā arī tiesiskuma jautājumi.

Bordāns arī norādīja, ka pašlaik matemātiski ir iespējami vairāki koalīcijas modeļi. Līdzīgu viedokli pauduši arī citi politiķi.

Arī KPV LV esot «diezgan raits» plāns, kurās dienās un ar kurām partijām tikties, pastāstīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa. Viņa gan šo plānu neatklāja, norādot, ka partija nevēlas, lai valdība tiktu veidota medijos un ar mediju starpniecību. Ja būs nepieciešams, pēc tikšanām tiks sniegta attiecīgā informācija, viņa sacīja.

Prioritāti jāvienojas nevis par amatiem, bet darāmajiem darbiem, uzsvēra partijas līdzpriekšsēdētāja, norādot, ka politiskais spēks savas prioritātes ir nosaucis priekšvēlēšanu programmās.

Pirmdien notika arī politiskā spēka valdes tikšanās ar 13.Saeimā no KPV LV saraksta ievēlētājiem deputātiem.

KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems pauda, ka tautas vēlme ir skaidra – dot mandātu valdību veidot tām divām vispopulārākajām partijām, kurām to ir iespēja praktiski izdarīt. No Gobzema teiktā izrietēja, ka runa ir par KPV LV un Jauno konservatīvo partiju. Bordāns no savas puses norādīja, ka pagaidām nepaudīs «jā» vai «nē» šādai iespējai. Pārējie politiskie spēki pagaidām norāda, ka veidot blokus pašlaik nevajadzētu.

Partiju apvienības Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko Attīstībai/Par! ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Tāpat izglītības jomā politiskais spēks iestāšoties par kompetenču pieejā balstītu izglītības modeļu straujāku ieviešanu un konkurētspējīgāku augstāko izglītību. Nepieciešams veikt novadu reformu, kā arī strādāt pie sociālliberāļiem kritiski svarīga jautājuma par iekļaujošu sabiedrību, tajā skaitā attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un kopdzīves likuma pieņemšanu, klāstīja Pavļuts.

Pārējie potenciālie koalīcijas partneri arī formulējuši prioritārus darbus jaunajai valdībai. Šo politisko spēku pārstāvji valdības veidošanas iniciatīvu sagaida no JKP un KPV LV, jo viņi saņēmuši visvairāk mandātu pēc Saskaņas.

VL-TB/LNNK ir gatava runāt par darāmajiem darbiem un programmas uzstādījumiem ar visām ievēlētajām partijām, izņemot Saskaņu, sacīja politiskā spēka līderis Raivis Dzintars. Nacionālā apvienība formulējusi pirmos trīs jautājumus, par ko gribēs dzirdēt potenciālo partneru viedokli, neizslēdzot, ka kopumā to būs ļoti daudz, pastāstīja Dzintars. VL-TB/LNNK vēlas noskaidrot potenciālu partneru viedokli par to, kā turpināt un paplašināt atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem, kā arī citiem demogrāfijas pasākumiem. Tāpat arī, kā turpināt pāreju uz mācībām valsts valodā izglītības iestādēs – gan bērnudārzos, gan skolās.

Vienlaikus VL-TB/LNNK gribēs noskaidrot citu partiju attieksmi pret lēta darbaspēka ieviešanu, kas, pēc nacionālās apvienības politiķu domām, ir pretrunā ar Latvijas pilsoņu interesēm un iespējām saņemt augstāku darba samaksu.

Zaļo un zemnieku savienības valde nemainīja politiskā spēka pozīciju, ka iniciatīva valdības veidošanā jāuzņemas kādai no tā dēvētajām centriskajām jeb latviskā spārna partijām, kurām ir vislielākais mandātu skaits –KPV LV vai JKP, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Viņš norādīja, ka KPV LV un JKP pašām jāizrunā jautājums, kura no tām uzņemsies iniciatīvu. Šajās vēlēšanās uzvarētāja nav, jo tādai partijai būtu jābūt vismaz 30 mandātiem, pauda politiķis. Viņš norādīja, ka politiskais spēks ir atvērts sarunām ar visām centriskām vai centriski labējām latviskā spārna partijām.

Krauze pauda, ka jaunajai valdībai jāstrādā pie darbiem, uz ko ir norādījusi sabiedrība – izglītības, veselības, korupcijas apkarošanas un nodokļu jomās. Tāpat svarīgs jautājums būs cīņa par Eiropas Savienības budžetu, pauda politiķis.

Starp jaunās valdības prioritātēm jābūt eiroatlantiskā kursa saglabāšanai, atbildīgai sociālai politikai, nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, kā arī reģionālās reformas īstenošanai un ilgtspējīgai sabiedrības attīstībai, uzskata Jaunā Vienotība.

Politiskā spēka pārstāvji šodien izrunāja vēlēšanu rezultātus, kā arī diskutēja par turpmākām valdības izveides sarunām. Jaunās Vienotības priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš žurnālistiem pēc sanāksmes teica, ka politiskais spēks gatavs runāt par darāmajiem darbiem ar visiem parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, izņemot Saskaņu.

Kā ziņots, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Saskaņai parlamentā varētu būt 23 vietas, politiskajai partijai KPV LV un JKP – katrai 16 vietas, Attīstībai/Par! un VL-TB/LNNK –katrai 13 vietas, ZZS – 11 vietas, bet Jaunajai Vienotībai –astoņas vietas.


Pievienot komentāru

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.