bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 21.01.2020 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Partiju finansējums: Vai partijām pietiek ar valsts «dzeramnaudu»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāti balso 13. Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē.

Kopā ar 2020.gada budžeta projektu virzītā ideja jau no nākamā gada par visnotaļ prāvām summām palielināt valsts finansējumu partijām likusi asinīm vārīties ne viena vien pilsoņa dzīslās. It sevišķi tāpēc, ka budžetu kā allaž pavada frāze «Naudas nav!» – ne mediķiem, ne skolotājiem, ne citiem. Vai izmaiņas likumā palīdzēs partijām «nokāpt no sponsoru adatas» vai arī tikai palielinās no budžeta nākušo «dzeramnaudu»?

Neticība politikai

Šķiet, ātrākais veids, kā Latvijā zaudēt draugus, ir iestāties partijā. Drīz vien draugi, paziņas, kolēģi un pat ģimene nāks klajā ar atklāsmēm par tavu raksturu, darba ētiku un uzticamības trūkumu.

Nelielie sabiedrības politiskās līdzdalības rādītāji un zemā uzticība partijām, parlamentam un valdībai liek domāt, ka Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti – no partiju kantoriem nekas labs nenāk un cilvēks uz turieni dodas tikai, lai panāktu labumu sev, nevis visai sabiedrībai.

Līdz ar to nav brīnums, ka vidējais pilsonis nav sevišķi nasks, lai stātos partijās, maksātu biedra naudas vai ziedotu tīri aiz laba prāta, cenšoties atbalstīt sev un valstij tuvas vērtības. Pie šādas situācijas tiek paspilgtināts fons arī vidējā Latvijas iedzīvotāja fantāzijām – uz partijas kantori dodas tikai «turīgi dūži», lai ar «čaukstošiem eiro» bruģētu ceļu par labu savām interesēm. Ne velti ir partijas, kuras tiek asociētas ar ļoti specifiskām un sevišķi turīgām grupām, piemēram, maksātnespējas administratoriem vai pagastvečiem.

Ar izmaiņām Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā to iecerēts vērst par labu – ja iedzīvotāji tieši nemaksā par demokrātiju, to darīs valsts.

Korupcija un «dzeramnauda» partijām

Galvenais iemesls, kāpēc runā par šiem likuma grozījumiem, ir vēlme samazināt partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem. Tā teikt – mēģināt «nokāpt no sponsoru adatas».

Latvija politiskās partijas finansēt sāka visnotaļ nesen – 2009.gadā. Jauno likuma grozījumu kritiķiem pēc argumentiem nav jārokas pat desmit gadu senā pagātnē; pietiek ar pēdējā gada notikumiem. «Būvnieku karteļa» skandāls, kurā figurējuši prominenti politikas spēlētāji un par kura shēmām zinājis arī bijušais premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS). Tāpat arī neskaitāmie skandāli, kas regulāri atklājas Rīgas domē.

Kritiķiem pietiktu ar to vien, lai teiktu, ka valsts finansējums nav licis partijām atteikties no turīgo sponsoru naudām un kļūt godīgākiem naudas piesaistē. Nemaz nevajadzētu piesaukt sabiedrības grupas, kas ilgi saukušas pēc papildu līdzekļiem.

Pašlaik katra partija, kura Saeimas vēlēšanās pārvarējusi 2% robežu, no valsts ik gadu saņemt 0,71 eiro par balsi. Līdz ar to šobrīd pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām Latvijā populārākā partija Saskaņa no valsts saņem 118 653 eiro gadā, valdību veidojošā Jaunā Vienotība 40 114 eiro gadā, bet, piemēram, aiz strīpas palikusī Latvijas Reģionu apvienība – 24 862 eiro.

Citi veidi, kā partijas pašlaik drīkst gūt ienākumus – saimnieciskā darbība, biedru nauda, iestāšanās maksa un fizisko personu ziedojumi, kas šobrīd no viena cilvēka nedrīkst pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas jeb 21 500 eiro.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

KNAB grafiks par ziedojumu apmēru partijām

Līdz ar to pie noteikta skaita «labo tēvoču» ar biezu maku, pašreizējais valsts finansējums var šķist vien kā tāda tējas nauda. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dati liecina – ziedojumi partijām ievērojami pārsniedz summas, ko pašlaik šim mērķim atvēl valsts, turklāt Saeimas vēlēšanu gadā šīs summas pārsniedz pat to, ko partijām iecerēts piešķirt no nākamā gada.

Par kādu partiju neatkarību vispār var runāt, ja valsts finansējums uz ziedojumu fona izskatās kā dzeramnauda?

Pietiks istabai un galdam, bet pēc tam?

Ja gribas nodarboties ar svarīgām lietām un tikt uztvertam nopietni, uztaisīt partijas kantori vecāku garāžā un palūgt draugu, lai tas par sviestmaizi apdara administratīvos darbus, nav īsti labs risinājums. Ir vēl politikas veidošana, partijas attīstība, plānošana, jā, arī gatavošanās vēlēšanām.

Palūkojoties uz partiju tēriņiem telpām un darbinieku algām vien, nākas secināt, ka ar valsts naudu biroju varbūt varēs noīrēt un arī galdu atļauties, bet pirms vēlēšanām nāktos biroja darbiniekus pārliecināt strādāt idejas vārdā, lai partija varētu samaksāt par priekšvēlēšanu aģitāciju.

Piemēram, ilgstošais valdības spēlētājs nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 2017.gadā par telpu īri iztērēja 42 160 eiro, bet darba algām 37 143 eiro. Ar togad valsts piešķirtajiem 107 612 eiro tam pietiktu un pat internetu varētu pieslēgt, bet ar aģitāciju pašvaldību vēlēšanām gan būtu tā knapi, ja nebūtu citu līdzekļu.

Taisnības labad piemērs no trūcīgā gala – Latvijas Reģionu apvienība, piemēram, par īri 2017.gadā iztērēja 21 eiro, bet algām 38 127 eiro. Tā kā partija togad no valsts saņēma 43 176 eiro, arī viņiem pašreklāmai pirms pašvaldību vēlēšanām nekas daudz neatliktu.

Nav jau arī tā, ka vēlēšanas ir visa partijas dzīve un biroju vajag, lai būtu, kur kafiju padzert. Finansējums ir nepieciešams arī, lai strādātu posmā starp vēlēšanām, plānotu darbu, komunicētu ar sabiedrību un piesaistītu jaunus biedrus.

«Mēs gaidām, ka par desmitreiz mazāku summu [Baltijas valstu kontekstā] Latvijas partijas būs nekorumpētas, spēs izstrādāt kvalitatīvas programmas visdažādākajās nozarēs, piedāvāt spēcīgus cilvēkus dažādiem amatiem,» intervijā BNN iepriekš izteikusies politoloģe Iveta Kažoka.

«Partijas kļūst korumpētas, tāpēc ilgtermiņā ir jādomā par to, lai Latvijas partijām nebūtu tik milzīgs spiediens meklēt finansējumu no korumpētiem avotiem. Bet vienīgais risinājums, kas Eiropas Savienībā darbojas un pasaulē ir izdomāts, ir partijas pienācīgi finansēt no valsts budžeta,» toreiz minēja Kažoka, bet arī nenoliedza – valsts finansējums pilnībā neizslēdz korupcijas iespējamību.

Cik daudz naudas un par ko?

Jaunie likuma grozījumi, kurus pašlaik parlamentā virza kopā ar 2020.gada budžetu, paredz Saeimas vēlēšanās 2% barjeru pārvarējušajām partijām ik gadu piešķirt 4,5 eiro par balsi, kā arī 0,5 eiro par Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās iegūto balsi. Turklāt tās partijas, kuras būs iekļuvušas Saeimā, saņems arī vēl 100 000 eiro gadā.

Tomēr ar šiem grozījumiem tiks ierobežoti ziedojumi partijām – jo vairāk piešķirta vara partijai, jo mazāk privātpersonas tai drīkstēs ziedot.

Politiskie spēki no valsts nedrīkstēs saņemt vairāk par 800 000 eiro, bet kopā ar ziedojumiem gada laikā saņemtie ienākumi nedrīkstēs pārsniegt 838 500 eiro. Šī summa gan palielināsies, pieaugot minimālajai algai.

Partija valsts finansējumu drīkst tērēt sava biroja un darbinieku uzturēšanai, komunikācija ar sabiedrību, tai skaitā aģitācijai, kā arī savas saturiskai savas darbības nodrošināšanai – pasākumu rīkošanai, pētījumu veikšanai, konsultācijām u.tml.

Ieguldījums nākotnē?

«Naudas nav!» varētu būt viena no visbiežāk dzirdamajām frāzēm gan valdībā, gan Saeimā. To saka gan tie, kuri lūdz naudu, gan tie, kuri to dala.

Policisti, ugunsdzēsēji, mediķi, skolotāji – naudas prasītāju saraksts ir garš, tāpēc ziņa, ka partijas jau nākamgad varētu saņemt 4,1 miljonu eiro, liek «asinīm vārīties» daudzu dzīslās. Vai tad ar deputātu un ministru algām nav gana? Nemaz nerunājot par iespējām sev pietuvinātajiem nodrošināt ienesīgus amatus!

Jāatzīst, tas ir ideoloģisks jautājums. Nav arī datu, kas viestu skaidru pārliecību, ka tie miljoni partijām pēcāk nāks atpakaļ pie sabiedrības minimālās algas pieauguma vai labākas izglītības sistēmas veidolā.

Var tikai spekulēt – ja jau no sākta gala galvenais partiju finansējuma avots būtu valsts nauda, vai depozīta sistēma būtu ieviesta jau pirms desmit gadiem, vai 2008.gada krīzes trieciens būtu bijis tikpat smags un vai pensijas būtu lielākas? Var tikai fantazēt, vai tā laika politiķi pie šādas sistēmas vairāk strādātu par labu sabiedrībai vai arī turīgo sponsoru intereses aizvien būtu pirmajā vietā?

Tomēr tagad nav laiks fantazēšanai. Ir iespēja vismaz pamēģināt, vai šī nauda palīdzēs kādam politiskajam spēkam atrauties no atsevišķu personu interešu apkalpošanas un savu laiku primāri veltīt tam, lai meklētu risinājumus, kā padarīt dzīvi Latvijā labāku.


Pievienot komentāru

  1. nu nu teica:

    Man ir sauklis-mazāk partiju un mazāk naudas vajadzēs to uzturēšanai. Tagad pie katra stūra pa partijai un nevar savā starpā vienoties.

  2. rrr teica:

    Lai pašas partijas sevi finansē!Atkal no tautas nodokļiem tiks taisītas dzīres priekš liekēžiem!Lai katrs atskaitas par katru dienu par padarīto,tad būtu lieliska ekonomija!Samazināt tās partijas vismaz par 50% !

Lietuvā novēro jaunuzņēmumu pieplūdumu no valstīm ārpus ES

Lietuvā 2019.gadā uzskaitīts divkārt vairāk ārvalstu jaunuzņēmumu, kuri izmantojuši īpašu vīzu programmu, kas ļauj iegūt uzturēšanās atļauju, ja tiek izpildītas konkrētas konkrētu kapitāla vai nodarbinātības prasības.

Saskaņa aizvien gatava cīnīties par Burova atstādināšanu no Rīgas mēra amata

Saskaņas frakcija joprojām ir noskaņota censties panākt Oļega Burova atbrīvošanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, atzina Saskaņas frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs.

ANO: Valstis nedrīkst klimata bēgļus sūtīt mājās

Valstīm ir nelikumīgi sūtīt cilvēkus atpakaļ viņu dzimteni, ja tajā šo cilvēku dzīvības var apdraudēt klimata izmaiņas, tā ANO Cilvēktiesību komiteja secinājusi lietā par kāda applūstošas Okeānijas salu valsts pilsoņa lūgumu Jaunzēlandei dot viņam patvērumu.

Nemiro: Rebenoks ir viens no Latvenergo padomes locekļu konkursā uzvarējušajiem

Lēmumu par jauno AS Latvenergo padomi, kurā plānots iekļaut arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku, varētu pieņemt nākamais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, sacīja Nemiro.

Konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%

Salīdzinājumā ar 2018.gadu, pērn konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%, informē SIA Autotransporta direkcija.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pērn Latvijā sarucis par 15,8%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 15,8% salīdzinājumā ar 2018.gadu un bija 41,492 miljoni tonnu.

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kaimiņš aicina KPV LV biedrus kongresā lemt par partijas likvidāciju

KPV LV šobrīd valstij nodara vairāk ļaunumu nekā labuma un vairs nav iespējams to izglābt, tā intervijā Latvijas Radio paudis Artuss Kaimiņš, aicinot partijas biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra rotēšana uz CSP atkarīga no atbilstoša atalgojuma

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iecerējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā, tomēr Eglītis šai rotācijai piekritīs, ja viņam tiks nodrošināts atbilstošs atalgojums.

Pērn Latvijā piedzimuši 18,6 tūkstoši bērnu un noslēgtas 12 913 laulības

Jaundzimušo skaits Latvijā krītas ceturto gadu pēc kārtas. 2019.gadā reģistrēti 18 589 bērni, kas ir par 725 mazāk nekā 2018.gadā.

Igaunijā krītas ražotāju cenu indekss

Igaunijā rūpnieciskās produkcijas ražotāju cenu indekss 2019.gada gaitā sarucis par 1,2%, visstraujāk – enerģētikā, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

LTV: Kopš Rīgas strūklaku apkopes uzticēšanas privātuzņēmējam, darbu izmaksas trīskāršojušās

Kopš Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Rīgas strūklaku apkopi nodevis privātuzņēmējam, šo darbu izmaksas pieaugušas vairāk nekā trīskārtīgi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Igaunijas ministre satraukta par ārvalstnieku imigrācijas apjomu

Igaunijā, 2019.gadā jau piekto gadu pēc kārtas audzis iedzīvotāju skaits, iedzīvotāju lietu ministre Rīna Solmane paudusi satraukumu, ka pieaugumu veido liela ārvalstnieku imigrācija, nevis igauņu atgriešanās dzimtenē.

Šajā sezonā varētu arī nepienākt īsta ziema

Kalendārā ziema šobrīd ir pusē, un atlikušajā ziemas daļā vēl ir iespējams kāds sala un sniega periods, bet pēc šī brīža prognozēm ilgstošāks periods ar stabiliem ziemas laikapstākļiem nav gaidāms.

Par ZZS un No sirds Latvijai nelikumīgu finansēšanu Krūmiņam un Raitumam piemēro naudassodus

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš un viņam pietuvinātais finanšu konsultants Jorens Raitums pagājušā gada nogalē piekrituši samaksāt turpat 100 000 eiro sodu par to, ka caur trešajām personām pirms vēlēšanām vāca naudu ZSS un partijai No sirds Latvijai.

Britu princis Harijs atkāpjas no karaļnama pienākumiem

Lielbritānijas princis Harijs ir paziņojis par savu un dzīvesbiedres Meganas atkāpšanos no karaļnama pienākumu pildīšanas, jo vēlējies turpmāk pienākumus veikt bez valsts finansējuma, taču tas izrādījies neiespējami.

Raidījums: Nemiro vēlas atbrīvoties no valsts sekretāra, kurš iebildis pret amata piešķiršanu Rebenokam

Īsi pirms būtiskām izmaiņām AS Latvenergo padomē un valdē amatu varētu zaudēt uzņēmuma pašreizējais pārraugs – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, kurš iebildis pret amatu piešķiršanu Pāvelam Rebenokam.

Lībijas miera sarunās Berlīnē cenšas panākt ārvalstu neiejaušanos karā

Berlīnē aizvadīta Lībijas miera konference ar mērķi panākt mieru un ārvalstu militārās iejaukšanās izbeigšanu, lai nepieļautu gadiem ilgā kara vēršanos plašumā.

Degot dārza mājai, gājuši bojā divi cilvēki

Ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz izsaukumu Rīgā, kur no attāluma meža pusē bija pamanītas liesmas. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg dārza māja pilnā 25 kvadrātmetru platībā.

Nacionāļi aicinās noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija norit tikai valsts valodā

Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē aicinās izskatīt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija var būt tikai valsts valodā.

Gaidāmi mainīgi laikapstākļi, atsevišķās naktīs – neliels sals

Šajā nedēļā laikapstākļi būs mainīgi – mākoņi mīsies ar sauli, pa laikam gaidāmi nokrišņi un bieži pūtīs brāzmains vējš.

Nedēļa Lietuvā. Publicē iesaukuma sarakstus, policija meklē bērna nolaupītāju, cietumsods Krievijas spiegam paliek

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi ziņas bija policijas rīcība iespējama bērna nolaupītāja atrašanai, obligātā dienesta jauniesaucamo saraksta publicēšana, septiņu gadu soda saglabāšana Krievijas spiegam un Baltkrievijas vēršanās ar lūgumu pēc naftas Lietuvā.

BNN nedēļas apkopojums: Lielā atlaišana LDz. KNAB «pakrata ar pirkstu» ZZS. Ķuzis atkāpjas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Lielā atlaišana, Pakratīt ar pirkstu, Aiziešana, Reakcija, Dumpis, Graustu krīze, Pierobežas alkohols un Dzimstības pieaugums.

FKTK nosaka izņēmumus, kuros bankas drīkst apkalpot sankcionēto Lembergu

FKTK noteikusi gadījumus, kuros Latvijas finanšu tirgus dalībnieki drīkst apkalpot ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu un trīs ar viņu saistītās organizācijas.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!