Pārtikas cenas koriģēs uz krīzes robežas balansējošā ekonomika

Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, nākamā gada laikā gaidāms pārtikas produktu un jo īpaši gaļas cenu kāpums. Taču tā kā pārtikas cenas ļoti lielā mērā ietekmē ekonomiskie procesi pasaulē, piepildoties arvien biežāk izskanošajām ekonomistu bažām par otro krīzes vilni, var sagaidīt tieši pretēju procesu – izmaksu krišanos, intervijā ziņu portālam BNN.LV atklāj Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa atzīst, ka šobrīd tiek runāts tieši par liellopu gaļas sadārdzināšanos pasaulē, vienlaikus piebilstot, ka jau šobrīd Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, tā maksā uz pusi lētāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Tas skaidrojams ar to, ka vietējie iedzīvotāji gaļu ēd diezgan maz, jo tā ir dārga. Tās patēriņš pēdējo četru gadu laikā samazinājies par trešdaļu, līdz ar ko var secināt, ka pircēju pieprasījums pēc šī produkta uzskatāmi parāda sabiedrības labklājību un pirktspēju kopumā. Ja ekonomiskā situācija uzlabosies, gaļu pirks vairāk, ja kritīsies – attiecīgi mazāk, kam iemesls būs naudas trūkums mājsaimniecībās. To parāda arī gaļas patēriņa pieaugums attīstītajās valstīs, kur pēdējā laikā novērota ekonomikas izaugsme. Vēl viens no iemesliem, kā norāda Gulbe, ir fakts, ka Latvijā netiek saražots tik daudz gaļas, lai to pietiekamā daudzumā varētu eksportēt.

«Šobrīd cenu kāpums tiek prognozēts ne tikai liellopu, bet arī cita veida gaļai, kas gan nenozīmē, ja citur pasaulē vistas gaļa sadārdzināsies par 20%, tik pat liels pieaugums gaidāms arī Latvijā,» mierina Gulbe, piezīmējot, ka sadārdzināšanās gaidāma gan nākamgad, gan arī 2013. gadā.

Vaicāta, kas veicina gaļas cenu palielināšanos, Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja teic, ka viens no iemesliem ir gaļas patēriņa pieaugums Ķīnā, kā arī Indijā. «Lai arī Ķīnā iecienītāka ir vistas un pīles gaļa, nevis, piemēram, cūkgaļa, ekonomikai attīstoties un iedzīvotāju dzīves līmenim uzlabojoties, arvien vairāk ķīniešu dodas studēt uz ārzemēm, apceļo pasauli un pārņem citu zemju ēšanas paradumus un tradīcijas. Turklāt arī pašā Ķīnā ienāk jaunas ārvalstu kompānijas, tiek atvērti ārzemju restorāni, tādējādi ķīniešus vēl vairāk pieradinot maltītēs izvēlēties produktus, kas iepriekš uzturā nav lietoti,» tā Gulbe.

Vienlaikus viņa uzsver, ka šobrīd, kad daudzi ekonomisti un finanšu eksperti arvien pārliecinošāk norāda uz atkārtotas recesijas iestāšanos pasaules ekonomikā, prognozēt, kā attīstīsies pārtikas produktu cenas, ir ļoti grūti. Gadījumā, ja arvien biežāk izskanošās bažas par otro krīzes vilni patiešām piepildīsies, cenas nevis pieaugs, bet, visdrīzāk, tieši otrādi – saruks.

«Šī brīža prognozes liecina, ka cenu pieaugums skars piena, gaļas, graudu produktus, taču savas korekcijas var ienest pašlaik uz krīzes robežas balansējošā ekonomika, kas šos procesus ietekmē vistiešākajā mērā,» atklāj Gulbe.

Izskatās, ka Latvijas lielākajos lielveikalos cenu kāpums gaļai vismaz pagaidām netiek gaidīts, jo, kā portālam BNN.LV norādīja Rimi sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere, nekādi signāli par cenu kāpumu gaļai no šī produkta piegādātājiem līdz šim nav saņemti.

Tikmēr trauksme par gaļas sadārdzināšanos nākamajā gadā izskanējusi arī Igaunijā – turienes eksperti brīdina pat par 20% cenas pieaugumu cūkgaļai.

Tā, piemēram, igauņu interneta portāls rus.err.ee citē Igaunijas gaļas kombināta Maag Lihatoostus priekšsēdētāja Olles Horma teikto laikrakstam Aripaev, kur viņš norāda, ka cūkgaļas pieprasījumu pasaules tirgū veicina šī produkta pieaugošais patēriņš ķīniešu vidū.

Horms arī izteicies, ka Igaunijā darbojas vairāk nekā simts gaļas apstrādes uzņēmumu, līdz ar to konkurence šajā nozarē ir ļoti sīva. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka izejvielu sadārdzināšanās ne vienmēr nozīmē arī cenu pieaugumu to produktiem lielveikalos.

Jāatgādina, ka ekonomistu paustās raizes par to, ka vārīgi iesākusies ekonomiskā izaugsme atkal varētu pārvērsties lejupslīdē, izskan arvien biežāk un nešaubīgāk. Tā Citadele Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis intervijā ziņu portālam BNN.LV atzinis, ka atkārtotas recesijas varbūtība ar katru mirkli pieaug, ekonomiskajiem procesiem nepārtraukti virzoties sliktākajā virzienā.

«Tas nebūs trešais ceturksnis, kad recesija iestāsies, un, iespējams, arī gada pēdējais ceturksnis nē, bet gan 2012. gads. Nākamais gads būs bīstams gads. Šogad vēl Latvijas galvenie eksporta tirgi, kā arī Vācija un Amerika uzrādīs diezgan labus rezultātus, bet uz nākamo gadu recesijas riski aug ļoti strauji,» tā BNN sacījis Vaikulis.

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. tas jau ir vairāk nekā skaidrs – krīze būs. ka tiik mums nav jāatgriežas savu senču mājās un jāpievēršas saimniekošanai laukos, lai vispār izdzīvotu

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas