bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 21.09.2018 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Pasaulē atzīmē Murkšķa dienu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ik gadu 2.februārī Latvijā tiek atzīmēta Sveču jeb Ziemas Māras diena. Dažviet pasaulē šī diena tiek dēvēta arī par Murkšķa dienu. Tā katru gadu mazā ASV Pensilvānijas štata Panksatonijas pilsētiņa kļūst ievērojama ar to, ka slavenākais Amerikas murkšķis Fils pavēsta, vai drīzumā gaidāms pavasaris, vai arī vēl būs gara ziema.

Murkšķa dienu ASV Pensilvānijas štata Panksatonijas pilsētiņā svin jau kopš 1887.gada. Tā pakāpeniski pārvērtusies par valsts mēroga notikumu un ievērojamiem svētkiem ar dažādām atrakcijām, konkursiem un cita veida izpriecām. Šos svētkus pasaulē vēl populārus padarīja 1993.gada filma Groundhog Day (Murkšķa diena) ar Bilu Mareju un Endiju Makdauelu galvenajās lomās.

Lai arī otrdien, Murkšķa dienā, laika apstākļi ir salīdzinoši silti, Alsungas novada Reģos mītošie murkšķi, kā jau tas ierasts, vēl joprojām guļ ziemas miegā un laika pareģošanas rituālos ar savas ēnas ieraudzīšanu nepiedalās. Ziemas miegā murkšķi gulēs līdz februāra beigām – marta sākumam, tad pamazām, katrs pēc savas sajūtas modīsies. Katrā ziņā, murkšķu ziemas miegs ir ļoti atkarīgs no apkārtējās vides laika apstākļiem, jo ja turpināsies silts laiks, tad pavasara rosība būs ātrāka, bet ja laika apstākļi būs vēsi, tad, protams, ka vēl kādu brīdi nosnaudīsies savās siltajās siena migās, stāsta Alsungas murkšķu audzētavā Jaunstuči.

Silvijas Teteres piemājas lauku saimniecība Jaunstuči, kas atrodas Alsungas novada Reģos ir vienīgā, specializētā murkšķu saimniecība Latvijā un visā Baltijas reģionā. Atsevišķus stepes murkšķus jeb baibakus Latvijā tur vairākās saimniecībās kā eksotiskus dzīvniekus, bet tā kā tiem nepieciešams nodrošināt speciālus apstākļus ziemas guļai, tad murkšķu turēšana mūsu klimatiskajos apstākļos nav populāra.

Latvijā murkšķi parasti uz ziemas guļu dodas oktobra – novembra mēnesī un mostas februāra beigās vai martā. Gulēšanas ilgums ir visnotaļ atkarīgs no laika apstākļiem, proti, ja laiks ir vēss, tad murkšķi nedomā nemaz tik ātri celties, bet, ja laika apstākļi paliek siltāki, tad no murkšķu migām var jau dzirdēt kādu spalgu svilpienu, kas vēstī – mēs esam jau modušies.

Kā rakstīts interneta saziņas līdzekļos, tad Amerikā daži zinātnieki ir mēģinājuši pārbaudīt un salīdzināt murkšķa paredzējumus ar reālajiem klimatiskajiem datiem un konstatējuši, ka tie nav precīzi. Kā izteicies kāds zinātnieks, tad murkšķis „nav parādījis prognozēšanas iemaņas šīs analīzes pēdējos gados”. Tāpēc labāk paļauties hidrometeoroloģisko centru laika prognozēm.

Murkšķi ir lielākās zemes vāveres. Tie dzīvo gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, gan Āzijā. Visbiežāk murkšķi dzīvo kalnainos apvidos, piemēram, Eiropā – Alpos, Karpatos, Tatros un Pirenejos.

Stepes murkšķis jeb baibaks galvenokārt dzīvo Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, bet tas vietumis ir sastopams arī Ukrainā un Baltkrievijā. Intensīvas saimnieciskās darbības dēļ murkšķu dzīves telpa stepēs ir sašaurinājusies. Krievijā murkšķi tiek audzēti zvēraudzētavās kā kažokzvēri, to gaļu lieto pārtikā, bet taukus izmanto tautas medicīnā locītavu slimību ārstēšanai.

Murkšķi ir sociāli aktīvi dzīvnieki. Tie brīvā dabā dzīvo ģimeņu grupās, kas sastāv no apmēram 2 – 5 pieaugušiem murkšķiem un 2 – 6 mazuļiem. Viena kvadrātkilometra lielā teritorijā var dzīvot līdz 15 ģimeņu kolonijā. Audzētavās murkšķi tiek turēti pāros pa diviem, metāla sieta krātiņos, kuriem ir atklātā un slēgtā daļa. Krātiņa slēgtajā daļā atrodas murkšķu miga.

Murkšķi ir aktīvi agri no rīta un vakarā. Vakara aktivitātes beidzas īsi pēc tam, kad ir kļuvis tumšs. Lielāko daļu savas dzīves tie pavada alā, piedevām gandrīz pusgadu (5,5 mēnešus) murkšķi pavada ziemas miegā. Dabā dzīvojošajiem murkšķiem ir ziemas alas un vasaras alas. Ziemošanas alas ir līdz 100 metriem garas un sniedzas pat četru metru dziļumā. Tajās atrodas gan ziemošanai paredzētās kameras, gan bērnistaba mazuļiem. Murkšķu ģimene tās izmanto vairākus gadu desmitus. Turklāt virs alām laika gaitā izveidojas metru augsti un 20 metru diametrā plaši uzkalniņi. Pa ziemu murkšķi alas ieeju piesedz ar zemes čupiņu. Vasaras alas murkšķiem paredzētas, lai noslēptos, tādēļ tām ir līdz pat 15 izejām. Nebrīvē esošie murkšķi ziemas periodu pavada krātiņa slēgtajā daļā, ierakušies dziļi no salmiem veidotajā migā.

Murkšķi ir īsti vegāni un pamatā pārtiek no zālaugiem. Iecienītākie ir savvaļas auzas, kviešzāle, cigoriņi, baltais āboliņš un tīruma tītenis. Tāpat netiek smādēta kukurūza, saulespuķes, kvieši un kartupeļi. Īpaši intensīvi murkšķi barojas pirms ziemas, uzkrājot ievērojamas tauku rezerves. Aizejot gulēt, murkšķis ir apvēlies apaļš ar spīdīgu spalvas akotu, bet pavasarī izlienot no alas, tas ir notievējis pavisam slaids un viņa izskats vairs nav tik patīkams.

Dzimumbriedumu murkšķi sasniedz ap trīs gadu vecumu Lielākā daļa murkšķu vairojas katru gadu. Tie dzīvo ģimenēs. Grūsnības periods ilgst 40 – 42 dienas. Parasti piedzimst 4 – 6 mazuļi. Par mazuļiem rūpējas māte, tēviņiem ir minimāla saistība ar bērnu audzināšanu. Kamēr mazuļi ir mazi, tēviņi ir ģimenes sargi.

Ref: 102.000.102.11762


Pievienot komentāru

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.

NMPD brigādēm varēs maksāt piemaksas par darbu valsts pasākumu nodrošināšanā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz noteikt piemaksu 100% apmērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm, kas piedalās īpaši nozīmīgu valsts pasākumu nodrošināšanā.

Saeima 2.lasījumā atbalsta VDK dokumentu publicēšanu internetā

Daļu no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Latvijas Nacionālais arhīvs līdz 2018.gada beigām publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeima ceturtdien, 20.septembrī, atbalstīja otrajā lasījumā.

Iekšzemes migrācijā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti

Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.