bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 20.11.2019 | Vārda dienas: Anda, Andīna, Vigo
LithuaniaLietuva

Pasaules vēsmas Lietuvas ekonomikā: «Cietais Brexit» ir slikti. ASV un Ķīnas kari ir nepatīkami, bet Vācijai ir lielākā nozīme

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Brexit sekas var būt smagas. Tam klāt nāk Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) ekstravagantie gājieni. Arī Vācijas ekonomikā pagurums jūtams jau gadu.

Uz šī ne sevišķi daudzsološā fona Baltijas, it īpaši Lietuvas, ekonomika uzrāda diezgan labus rezultātus un strauja nobremzēšana nav paredzama.

Bankas optimistiskas

Skandināvu bankas, SEB un Swedbank, aizvien Baltijas reģionam paredz labus laikus kā šogad, tā arī lielāko daļu 2020.gada.

SEB banka paredz, ka šogad Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) būs visstraujāk augošais no visām Baltijas valstīm. Turklāt Lietuva strauju IKP pieaugumu varēs baudīt vēl nākamos divus gadus.

Šajā nedēļā publicētajā Nordic Outlook ziņojumā Lietuvas IKP izaugsmi prognozē 4,2% apmērā. Pirmajā pusgadā izaugsme bijusi daudz labāka nekā cerēts, pateicoties «pārsteidzoši» spēcīgajam neto eksportam.

Swedbank pat palielinājusi Lietuvas IKP izaugsmes prognozi no no 3% uz 3,7%. Tikmēr Igaunijas IKP izaugsmes prognoze tika labota no 3% uz 3,3%, bet Latvijas pat pazemināta – no 3,3% uz 2,8%.

Swebank prognozē, ka 2020.gadā Lietuvas ekonomikas izaugsme būs 2%, bet Latvijas un Igaunijas – attiecīgi 2% un 2,3%. Tad kāpēc ļauties bažām?

Nekustamā īpašuma sektors satricinājumus vēl nejūt

Lai saprastu to, kā klājas Lietuvas ekonomikai vietējā līmenī, nevajag aplūkot tikai lielpilsētas, kur aktīvi ceļ jaunbūves, bet arī paskatīties uz mazāk urbanizētām vietām. Arī tur būvniecība rit pilnā sparā, un jaunajām ēkām nav ilgi jāgaida pēc īpašniekiem.

«Godīgi sakot, vasara bijusi neprātīga, runājot par jaunu dzīvokļu un mājokļu pārdošanu,»

BNN komentē Regīna Linge (Regina Lingė), brokeru uzņēmuma Palanga NT līdzdibinātāja. «Piedāvājums knapi tur līdzi pieprasījumam par spīti rekordaugstajām nekustamā īpašuma cenām. Esmu pa vidu vairāku līgumu noslēgšanai, kur pirkumu skaits ir līdz šim visaugstākais.»

«Tomēr gaisā vēdī runas par tuvojošos krīzi,» piebilst Linge.

Vācija pagurst un velk Lietuvu līdzi

Pašlaik Lietuvas rūpniecībā gan neredz bažu. Vienīgi Vācija bojā lietuviešu uzņēmēju noskaņojumu.

Viļņas Biznesa un rūpniecības asociācijas prezidents, ekonomists Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas) BNN uzsver, ka rūpniecība Viļņas apgabalā aizvien ir spēcīga un tempi visticamāk nesamazināsies tuvākajā laikā. Tomēr viņš ir piesardzīgs par to, ka rūpniekiem apnicis uztraukties par drūmo ainu Vācijas ekonomikā.

«Tai [Vācijai] pēdējos astoņus mēnešus neveicas pārāk labi, kas ir slikta zīme. Visi vēlas zināt, vai tā atgūsies pēc otrā pusgada,»

komentē Besagirsks. «Es teiktu, ka ne Brexit sekas, ka ne ASV un Ķīnas tirdzniecības kari ir tie lielāki uztraukumi.»

No Lietuvas eksporta partneriem Vācija ar 11,9% apjomu ir otra lielākā eksportvalsts aiz Polijas. Aizvadītajā gadā ar Vāciju saistītais Lietuvas eksports auga par 30%, savukārt 70% no apjoma bija saistīta ar loģistiku.

«Lietuvas ekonomika ir maza, tajā pašā laikā tā ir ļoti orientēta uz Vāciju. Līdz ar to ir ļoti iespējams, ka Vācijas bremzēšanās radīs negatīvu iespaidu uz eksporta tirgiem,»

uzsver Belsagirsks.

«Lēnāka ekonomika Vācijā var negatīvi ietekmēt visas tiešās ārzemju investīcijas Lietuvā,» piebilsts ekonomists.

Tomēr viņš neparedz trauksmes zvanus. «Lietuvas uzņēmējiem aizvien ir pieejama nemitīga Eiropas Savienības fondu naudas plūsma, lai gan aizvien lielāka loma ir līdzfinansēšanai. Pēdējo gadu izaugsmes inerce kopā ar fondu pieejamību turpinās virzīt ekonomiku uz priekšu,» secina Besagirsks.

Arī citi ekonomisti neparedz grūtības

Lietuvas SEB bankas ekonomists Tads Povilausks (Tadas Povilauskas) teic, ka ekonomikas izaugsme otrajā pusgadā un 2020.gadā būs ievērojami lēnāka saistībā ar slikto ārējās tirdzniecības bilanci. Tajā pašā laikā SEB Lietuvas IKP izaugsmes prognozi pārskatījusi uz augšu no 3,2% uz 3,6% saistībā ar izaugsmi, kas pārsniegusi iecerēto. Tajā pašā laikā 2020.gada prognoze atstāta 2,4% apjomā.

Lietuvas galvenais ekonomists Nerijs Mačūlis (Nerijus Mačiulis) arī norāda, ka pazīmes nerada bažas par Lietuvas ekonomikas perspektīvām.

«Pat ja paredzams, ka globālās ekonomikas izaugsme 2020.gadā būs lēnākā kopš 2009.gada un būs zem 3% un vairāk nekā viena lielā nozare nonāks recesijā, mēs aizvien Lietuvas ekonomikas izaugsmi prognozējam 2% apmērā,» šonedēļ paziņojis Mačūlis. «Tā būs vismaz uz pusi lēnāka nekā šogad.»

Viņš uzsver, ka Lietuvas ekonomika aizvien ir sabalansēta un neuzrāda uzkaršanas pazīmes. Līdz ar to ārēju satricinājumu pārciešana ir vieglāka.

Ilgtermiņa aina – ne tik spoža

Lietuvas rūpnieku konfederācija (LCI) pašlaik neceļ trauksmi, bet atzīst, ka ilgtermiņa aina Lietuvai pašlaik ir drūmāka nekā gadu iepriekš.

LCI eksperts Gabrieļs Makuška (Gabrielius Makuška) Lietuvas ražotāji lielākoties ir optimistiski noskaņoti, taču parādās bažas par tuvojošos ekonomikas izaugsmes palēninājumu.

«Lietuvas uzņēmumi to atzīst ar pieaugošām bažām. Piemēram, Centrālās bankas aptauja liecina, ka skaits uzņēmumi, kuri cer uz eksporta apjomu palielināšanos, samazinājies no 26% uz 20% pēdējā pusgadā,» BNN atzina Makuška. «Tādas prognozes ir sevišķi izplatītas mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem.»

«Ir arī mazāk uzņēmumu, kuri cer uz pieprasījuma pieaugumu. Tādu skaits krities no 31% uz 25% arī pēdējos sešos mēnešos,» teic Makuška.

Izaicinājumi Lietuvas ekonomikai

Pasaules ekonomikas «sargsuns» Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jūnija nogalē atzinis, ka Lietuvas ekonomika ir stabila un valsts ir labi sagatavota izaicinājumiem.

SVF pārstāvis Lietuvā, Borja Garsija (Borja Gracia) teica, ka Lietuvas ekonomikas stāvoklis tiek vērtēts pozitīvi, bet uzsvēra, ka Lietuvai nepieciešams uzlabot izglītības sistēmu, lai tā varētu tikt galā ar izmaiņām demogrāfijā.

Lietuvas Centrālā banka nosaukusi divus galvenos finanšu sektora riskus. Viena ir finansiālā nestabilitāte Ziemeļvalstīs, ar kurām cieši sasaistītas bankas Lietuvā. Otrā ir spēcīgā aktivitāte kreditēšanā un nekustamā īpašuma tirgū, kas var radīt «sprāgstošā burbuļa» riskus.


Pievienot komentāru

PVD bērnudārzu ēdināšanas uzņēmumu pārbaudēs konstatē higiēnas pārkāpumus

Pārtikas un veterinārais dienests no 1.oktobra līdz 8.novembrim pārbaudījis 862 Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumus, konstatējot dažādus vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumus.

EK ir pozitīvs vērtējums par Latvijas 2020.gada budžetu

Nākamā gada budžeta plānā Latvija ievērojusi budžeta disciplīnu, un deficīts ir normas robežās, tomēr nodokļu daļas sarukšana pret ekonomiku kopumā neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus.

Zviedrijas medijs: ASV izmeklē Swedbank par Krievijas sankciju pārkāpšanu

Laikā, kad ASV un Eiropas Savienības sankcijas liedza sadarboties ar Krievijas ieroču ražotāju Kalashnikov, Swedbank iesaistīta lielas naudas pārskaitīšanā starp ražotāja akcionāriem un uzņēmuma Kalashnikov USA īpašnieku, tā vēsta Zviedrijas televīzija SVT.

Komisijā atbalsta priekšlikumu visos bērnudārzos nodrošināt iespēju mācīties latviešu valodā

Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus, kas paredz likumā nostiprināt pašvaldībām pienākumu nodrošināt it visos bērnudārzos iespēju bērniem apgūt pirmsskolas izglītības programmas latviešu valodā.

Latvijā aizliedz retranslēt deviņus Krievijas televīzijas kanālus

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēmusi Latvijas teritorijā aizliegt vairākus Krievijas televīzijas kanālus.

Saeimas komisijā nevienojas par darba grupu Uzvaras laukuma attīstības ieceres izstrādei

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē nav izdevies panākt vienošanos par nolikumu darba grupai, kurai vajadzētu izstrādā likumprojektu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa apkārtnes tālāko attīstību.

Atbalsta iedzīvotāju iniciatīva par paplašinātā depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas komisija lēmusi atbalstīt kolektīvā iesnieguma Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus tālāku virzību un attiecīgu lēmuma projektu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Igaunija: NATO ir stipra un alternatīvu nav

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu pirms tikšanās Briselē ar kolēģiem no citām NATO dalībvalstīm paziņojis, ka nešaubās par militārās alianses spēku un nesaredz tai līdzvērtīgus aizsardzības sadarbības modeļus.

Teroraktos upuru skaits pasaulē samazinās, bet terorisma skarto valstu skaits pieaug

Bojāgājušo skaits teroristu uzbrukumos 2018.gadā samazinājies par 15,2%, taču teroraktu skarto valstu skaits pieaudzis, paziņojis Ekonomikas un miera institūts.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija skatīs iedzīvotāju iniciatīvu par partiju finansējuma palielināšanas atlikšanu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konceptuāli atbalstījusi lēmumprojektu par vairāk nekā 11 000 cilvēku parakstītās iniciatīvas par būtiskas partiju finansējuma palielināšanu nodošanu izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Aicina priekšvēlēšanu laikā vietvaru amatpersonām liegt publicēt viedokļus pašvaldību avīzes

Priekšvēlēšanu periodā pašvaldību izdevumos nedrīkstētu publicēt vietvaru amatpersonu viedokli, rosina Saeimas deputāts Ēriks Pucens.

Maltā žurnālistes slepkavības lietā apcietina pazīstamu uzņēmēju

Maltas tiesībsargājošām iestādēm cenšoties atklāt žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības sarīkotājus, trešdien ir apcietināts Vidusjūras valstī pazīstams uzņēmējs Jorgens Fenečs.

VID darbinieku «līšana» sensitīvos failos un simboliskais sods

Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki jau vairākkārt tikuši sodīti par sensitīvu datu noplūdi. Darbinieki tiek cauri ar gana niecīgiem disciplinārsodiem, kamēr informācija, iespējams, nonāk pie personām, kas iegūtos datus var izmantot ļaunprātīgos nolūkos. 

Visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu ap 12 miljoniem

Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas aprēķini.

Reirs finansējuma pieaugumu veselības aprūpei cer iegūt nodokļu reformas rezultātā

Lai iegūtu veselības aprūpes finansējuma pieaugumam nepieciešamās summas, finanšu ministrs Jānis Reirs gaidāmās nodokļu reformas kontekstā rosina veidot «taisnīgu sistēmu», kurā piedalītos visi strādājošie nodokļu maksātāji.

Rīgas domes komisija atliek gala lēmumu par koku nociršanu Dumbrāja ielā 29

Atlikta gala lēmuma pieņemšana par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA Bonava Latvija iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

Lietuvas ugunsdzēsēji piketā brīdina par dienestu sabrukšanu

Lietuviešu ugunsdzēsējiem atgādinot valdības solījumus par atalgojuma celšanu, Viļņā uz piketu pulcējušies dienesta pārstāvji un nopēluši esošo vidējo atalgojumu – 430 eiro.

Ja neizdosies Rīgas domē savākt vairākumu, Burovs gatavs atkāpties no amata

Ja Rīgas domē neizdosies nodrošināt vairākumu, galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs sola atkāpties. Tā viņš trešdien, 20.novembrī, izteicies intervijā Latvijas Radio.

No Latvijas ūdenstilpēm izcelti divi noslīkušie

No Latvijas ūdenstilpēm otrdien, 19.novembrī, izcelti divi noslīkuši cilvēki, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Levits: Mums ilgstoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms

«Mums ilsgtoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms,» tā trešdien, 20.novembrī, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma, runājot par mediķu algu jautājumu, teicis Valsts prezidents Egils Levits.

Zviedrija atceļ Wikileaks Asanžam apsūdzību izvarošanā

Zviedrija paziņojusi par apsūdzības atcelšanu trauksmes celšanas organizācijas Wikileaks dibinātājam Džulianam Asanžam. Apsūdzība bijusi par iespējamu izvarošanu un uzturēta kopš 2010.gada.

Autotransporta direkcija pagarina iepirkuma termiņu par mēnesi

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021.gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Saeimas komisija: Mazo valsts iestāžu reorganizācija nenes gaidītos rezultātus

«Mazo valsts iestāžu izvērtēšana un reorganizācija pagaidām nesniedz gaidītos rezultātus, jo nav vērojams samazinājums valsts iestāžu darbinieku skaitā un finansējuma apjomā,» paudis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

Naftas cenas krītas, valdot neskaidrībai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Naftas cenas kritušās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru noskaņojumu ietekmēja neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu gaitu.

Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Burovs sāk revidēt viņa pārraudzītās kapitālsabiedrības

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir nolēmis atcelt pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!