bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.09.2019 | Vārda dienas: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra
LithuaniaLietuva

Pasaules vēsmas Lietuvas ekonomikā: «Cietais Brexit» ir slikti. ASV un Ķīnas kari ir nepatīkami, bet Vācijai ir lielākā nozīme

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Brexit sekas var būt smagas. Tam klāt nāk Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) ekstravagantie gājieni. Arī Vācijas ekonomikā pagurums jūtams jau gadu.

Uz šī ne sevišķi daudzsološā fona Baltijas, it īpaši Lietuvas, ekonomika uzrāda diezgan labus rezultātus un strauja nobremzēšana nav paredzama.

Bankas optimistiskas

Skandināvu bankas, SEB un Swedbank, aizvien Baltijas reģionam paredz labus laikus kā šogad, tā arī lielāko daļu 2020.gada.

SEB banka paredz, ka šogad Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) būs visstraujāk augošais no visām Baltijas valstīm. Turklāt Lietuva strauju IKP pieaugumu varēs baudīt vēl nākamos divus gadus.

Šajā nedēļā publicētajā Nordic Outlook ziņojumā Lietuvas IKP izaugsmi prognozē 4,2% apmērā. Pirmajā pusgadā izaugsme bijusi daudz labāka nekā cerēts, pateicoties «pārsteidzoši» spēcīgajam neto eksportam.

Swedbank pat palielinājusi Lietuvas IKP izaugsmes prognozi no no 3% uz 3,7%. Tikmēr Igaunijas IKP izaugsmes prognoze tika labota no 3% uz 3,3%, bet Latvijas pat pazemināta – no 3,3% uz 2,8%.

Swebank prognozē, ka 2020.gadā Lietuvas ekonomikas izaugsme būs 2%, bet Latvijas un Igaunijas – attiecīgi 2% un 2,3%. Tad kāpēc ļauties bažām?

Nekustamā īpašuma sektors satricinājumus vēl nejūt

Lai saprastu to, kā klājas Lietuvas ekonomikai vietējā līmenī, nevajag aplūkot tikai lielpilsētas, kur aktīvi ceļ jaunbūves, bet arī paskatīties uz mazāk urbanizētām vietām. Arī tur būvniecība rit pilnā sparā, un jaunajām ēkām nav ilgi jāgaida pēc īpašniekiem.

«Godīgi sakot, vasara bijusi neprātīga, runājot par jaunu dzīvokļu un mājokļu pārdošanu,»

BNN komentē Regīna Linge (Regina Lingė), brokeru uzņēmuma Palanga NT līdzdibinātāja. «Piedāvājums knapi tur līdzi pieprasījumam par spīti rekordaugstajām nekustamā īpašuma cenām. Esmu pa vidu vairāku līgumu noslēgšanai, kur pirkumu skaits ir līdz šim visaugstākais.»

«Tomēr gaisā vēdī runas par tuvojošos krīzi,» piebilst Linge.

Vācija pagurst un velk Lietuvu līdzi

Pašlaik Lietuvas rūpniecībā gan neredz bažu. Vienīgi Vācija bojā lietuviešu uzņēmēju noskaņojumu.

Viļņas Biznesa un rūpniecības asociācijas prezidents, ekonomists Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas) BNN uzsver, ka rūpniecība Viļņas apgabalā aizvien ir spēcīga un tempi visticamāk nesamazināsies tuvākajā laikā. Tomēr viņš ir piesardzīgs par to, ka rūpniekiem apnicis uztraukties par drūmo ainu Vācijas ekonomikā.

«Tai [Vācijai] pēdējos astoņus mēnešus neveicas pārāk labi, kas ir slikta zīme. Visi vēlas zināt, vai tā atgūsies pēc otrā pusgada,»

komentē Besagirsks. «Es teiktu, ka ne Brexit sekas, ka ne ASV un Ķīnas tirdzniecības kari ir tie lielāki uztraukumi.»

No Lietuvas eksporta partneriem Vācija ar 11,9% apjomu ir otra lielākā eksportvalsts aiz Polijas. Aizvadītajā gadā ar Vāciju saistītais Lietuvas eksports auga par 30%, savukārt 70% no apjoma bija saistīta ar loģistiku.

«Lietuvas ekonomika ir maza, tajā pašā laikā tā ir ļoti orientēta uz Vāciju. Līdz ar to ir ļoti iespējams, ka Vācijas bremzēšanās radīs negatīvu iespaidu uz eksporta tirgiem,»

uzsver Belsagirsks.

«Lēnāka ekonomika Vācijā var negatīvi ietekmēt visas tiešās ārzemju investīcijas Lietuvā,» piebilsts ekonomists.

Tomēr viņš neparedz trauksmes zvanus. «Lietuvas uzņēmējiem aizvien ir pieejama nemitīga Eiropas Savienības fondu naudas plūsma, lai gan aizvien lielāka loma ir līdzfinansēšanai. Pēdējo gadu izaugsmes inerce kopā ar fondu pieejamību turpinās virzīt ekonomiku uz priekšu,» secina Besagirsks.

Arī citi ekonomisti neparedz grūtības

Lietuvas SEB bankas ekonomists Tads Povilausks (Tadas Povilauskas) teic, ka ekonomikas izaugsme otrajā pusgadā un 2020.gadā būs ievērojami lēnāka saistībā ar slikto ārējās tirdzniecības bilanci. Tajā pašā laikā SEB Lietuvas IKP izaugsmes prognozi pārskatījusi uz augšu no 3,2% uz 3,6% saistībā ar izaugsmi, kas pārsniegusi iecerēto. Tajā pašā laikā 2020.gada prognoze atstāta 2,4% apjomā.

Lietuvas galvenais ekonomists Nerijs Mačūlis (Nerijus Mačiulis) arī norāda, ka pazīmes nerada bažas par Lietuvas ekonomikas perspektīvām.

«Pat ja paredzams, ka globālās ekonomikas izaugsme 2020.gadā būs lēnākā kopš 2009.gada un būs zem 3% un vairāk nekā viena lielā nozare nonāks recesijā, mēs aizvien Lietuvas ekonomikas izaugsmi prognozējam 2% apmērā,» šonedēļ paziņojis Mačūlis. «Tā būs vismaz uz pusi lēnāka nekā šogad.»

Viņš uzsver, ka Lietuvas ekonomika aizvien ir sabalansēta un neuzrāda uzkaršanas pazīmes. Līdz ar to ārēju satricinājumu pārciešana ir vieglāka.

Ilgtermiņa aina – ne tik spoža

Lietuvas rūpnieku konfederācija (LCI) pašlaik neceļ trauksmi, bet atzīst, ka ilgtermiņa aina Lietuvai pašlaik ir drūmāka nekā gadu iepriekš.

LCI eksperts Gabrieļs Makuška (Gabrielius Makuška) Lietuvas ražotāji lielākoties ir optimistiski noskaņoti, taču parādās bažas par tuvojošos ekonomikas izaugsmes palēninājumu.

«Lietuvas uzņēmumi to atzīst ar pieaugošām bažām. Piemēram, Centrālās bankas aptauja liecina, ka skaits uzņēmumi, kuri cer uz eksporta apjomu palielināšanos, samazinājies no 26% uz 20% pēdējā pusgadā,» BNN atzina Makuška. «Tādas prognozes ir sevišķi izplatītas mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem.»

«Ir arī mazāk uzņēmumu, kuri cer uz pieprasījuma pieaugumu. Tādu skaits krities no 31% uz 25% arī pēdējos sešos mēnešos,» teic Makuška.

Izaicinājumi Lietuvas ekonomikai

Pasaules ekonomikas «sargsuns» Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jūnija nogalē atzinis, ka Lietuvas ekonomika ir stabila un valsts ir labi sagatavota izaicinājumiem.

SVF pārstāvis Lietuvā, Borja Garsija (Borja Gracia) teica, ka Lietuvas ekonomikas stāvoklis tiek vērtēts pozitīvi, bet uzsvēra, ka Lietuvai nepieciešams uzlabot izglītības sistēmu, lai tā varētu tikt galā ar izmaiņām demogrāfijā.

Lietuvas Centrālā banka nosaukusi divus galvenos finanšu sektora riskus. Viena ir finansiālā nestabilitāte Ziemeļvalstīs, ar kurām cieši sasaistītas bankas Lietuvā. Otrā ir spēcīgā aktivitāte kreditēšanā un nekustamā īpašuma tirgū, kas var radīt «sprāgstošā burbuļa» riskus.


Pievienot komentāru

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.

Igaunijā valsts valodu mācīs vilcienos uz Narvu

Igauņu valodas stundas vilcienā – ar šādu radošu iniciatīvu iecerēts sekmēt integrācijas procesu Igaunijā. Nodarbības gaidāmas dzelzceļa maršrutā, kas savieno Tallinu un Narvas pilsētu Krievijas pierobežā.

Brīvpusdienu apmaksā piedalīsies gan ministrija, gan pašvaldības

Valsts tomēr piedalīsies 1.–4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, liecina 13.septembrī valdībā apstiprinātais protokollēmums par 2020.gada valsts budžeta prioritātēm.

Britu parlamenta spīkers sola neļaut Džonsonam pārkāpt likumu ar bezvienošanās Brexit 31.oktobrī

Lielbritānijas parlamenta priekšsēdētājs paudis gatavību grozīt kārtības rulli, lai nepieļautu, ka birtu premjerministrs panāk valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās 31.oktobrī, kas būtu pretrunā parlamenta lēmumiem ar likuma spēku.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 8,9% jeb 79 centiem

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18%.

Sadarbības partneri izsaka pārmetumus valdībai par likumu neievērošanu budžeta izstrādē

Vairāki valdības sadarbības piektdien, 13.septembrī, pārmetuši Ministru kabinetam likumu neievērošanu 2020.gada budžeta izstrādes procesā.

Mazumtirgotāji Lietuvā izmanto algu pieaugumu cenu celšanai, vērtē ekonomists

Cenas Lietuvā 2019.gadā augušas divreiz ātrāk nekā pārējā eirozonā. Mazumtirgotājus celt cenas motivējusi iedzīvotāju pieaugošā rocība, vērtējis komercbankas ekonomists.

Latvijā pie atbildības sauc vīrieti, kas piedalījies bruņotā konfliktā Ukrainā

Apsūdzētajam vīrietim bijis nodoms piedalīties militārās operācijās nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā Ukrainas austrumos.

Ministru kabinets prioritārajiem pasākumiem sadala vairāk nekā 192 miljonus

Ministru kabinets piektdien, 13.septembrī, ārkārtas sēdē lēmis par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Prāgā demontēs Padomju karavadoņa pieminekli

Čehijas galvaspilsētā Prāgā pašvaldība nolēmusi noņemt un pārvietot pieminekli, kas veltīts Padomju Savienības Otrā pasaules kara laika maršalam. Neraugoties saņemto uz kritiku no Krievijas, iecerēts tā vietā izveidot vispārīgākas nozīmes memoriālu.

Trim lielajām slimnīcām meklē padomes locekļus

Izsludina konkursu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļu amatiem.

ECB stimulu programma ceļ Eiropas akciju cenas, kāpums arī Volstrītā

Eiropas akciju cenas pieaugušas pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nākusi klajā ar plašu ekonomikas stimulu programmu un pazeminājusi procentlikmes.

Igaunija veidos interneta diplomātijas departamentu, lai vairotu starptautisko ietekmi

Igaunijā, kur valsts iestādes lielu uzmanību pievērš datortehnoloģijām, Ārlietu ministrijas paspārnē iecerēts izveidot Kiberdiplomātijas departamentu. Tā uzdevums būs padarīt Igaunijas balsi dzirdamāku interneta jautājumos starptautiskajā vidē un organizācijās.

Patiesā labuma guvēja statuss uzņēmumā ne vienmēr nozīmē mantiskā labuma gūšanu

Tas, kurš tiek deklarēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ne vienmēr ir persona, kas mantiski stāv pašās ķēdes beigās un gūst mantisko labumu no kompānijām.

Rīgas dome sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem sadalījusi pilsētas teritorijas

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, pavēstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Spānijā pēkšņi plūdi prasa upurus

Vairākās Spānijas daļās ciklons atnesis spēcīgas lietusgāzes, plūdus un viesuļvētru. Dabas katastrofas prasījušas ne mazāk kā divu cilvēku dzīvības.

Tieslietu ministrija uzstāj uz ieslodzījuma vietu uzlabošanu

Valdībai skatot jautājumu par 2020.gada valsts budžeta izdevumiem prioritārajiem pasākumiem, Tieslietu ministrija nemainīs savu nostāju jautājumā par Liepājas cietuma celtniecības projekta īstenošanu jau no nākamā gada.

Brīvdienās būs rudenīgi lietains un vēss laiks

Piektdien, 13.septembrī, laika apstākļus vēl noteiks plaša ciklona dienvidu mala un Latvijai pāri virzīsies plaša lietus un mākoņu zona. Daudzviet līs, dienā vietām nokrišņu daudzums pārsniegs pat 10-15 mm, kā arī lokāli iespējams pērkons, krusa.

Konceptuāli atbalsta liegumu pašvaldībām dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus

Pašvaldībām plānots noteikt liegumu dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus, paredz komisijas konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi.

Lietuvas Seima papildvēlēšanās «auksta duša» sociāldemokrātu līderim un valdošai partijai

Lietuvā aizvadīta Seima papildvēlēšanu pirmā kārta. Kopumā balsojums parādījis, ka sarūk iedzīvotāju atbalsts valdošai Zemnieku un zaļo savienībai, bet sociāldemokrātu nometnē varas pozīcijas sašūpotas līderim Gintautam Paluckam.

Eiropa kopā ar PVO iesaistās cīņā par to, lai veicinātu izpratni par vakcīnu priekšrocībām

Uzticēšanās trūkuma dēļ ievērojami mazinās vakcinācijas aptvērums, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti, un tā rezultātā pieaug slimības uzliesmojumu skaits.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->