Pasaules Dabas fonds: Katrai trešajai saldūdens zivju sugai Eiropā draud izmiršana

Pasaules vides dienā, Latvija ir pievienojusies citām Eiropas valstīm, lai uzsvērtu upju un mitrāju izšķirošo nozīmi saldūdens bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un dabiskās aizsardzības palielināšanā pret ekstremāliem laikapstākļiem, īpaši, sausumu un plūdiem.

Vairāku Eiropas valstu valdības, Pasaules Dabas fonds (WWF) un lielākā starptautiskā ūdens apsaimniekošanas organizācija kontinentā Pasaules vides dienā ir apvienojušās, lai pievērstu uzmanību upju un mitrāju ekoloģiskajam stāvoklim.

Upju un mitrāju atjaunošanai Eiropā ir izšķiroša nozīme, lai novērstu biežākus un intensīvākus ekstremālos laikapstākļus un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Padziļinātas un kanalizētas upes, mežizstrāde, piesārņotas ūdensteces, nosusinātas mitrzemes, invazīvās sugas, izskalotas (erodētas) zonas un vairāk nekā viens miljons šķēršļu, kas bloķē mūsu upes, apdraud ekosistēmas visā Eiropā. Īpaši satraucoša ir saldūdens ekosistēmu dramatiskā pasliktināšanās.

2021.gadā Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē spēcīgi plūdi radīja postošas sekas. Bojā gāja vairāk nekā 220 cilvēku, un zaudējumi tika lēsti 33 miljardu eiro apmērā, kas ir līdz šim dārgākā dabas katastrofa Vācijā un Eiropā. Klimata pārmaiņu izraisītām dabas katastrofām ir tendence pieaugt, un sabiedrības uzdevums ir sagatavoties tām, atjaunojot dabu, lai tā varētu veiksmīgi stāties pretī šiem izaicinājumiem. Atjaunošanas pasākumi ietver upju savienošanu ar to palienēm, dambju un citu nevajadzīgu aizsprostu likvidēšanu, nosusināto mitrāju atjaunošanu, kūdrāju appludināšanu, upju veģetācijas atjaunošanu.

60% ES upju, ezeru un mitrāju nav labā ekoloģiskā stāvoklī, un Eiropā ir vissadrumstalotākā upju ainava uz planētas. Katrai trešajai saldūdens zivju sugai Eiropā pašlaik draud izmiršana, un migrējošo saldūdens zivju populācijas kopš 1970.gada ir samazinājušās par 93%. Eiropā ir palikušas tikai trīs brīvi plūstošas straujteces upes, kuru garums pārsniedz 1 000 km.

Sagaidāms, ka Eiropas Komisija 22.jūnijā iesniegs priekšlikumu jaunam tiesību aktam, kurā tiks noteikti juridiski saistoši mērķi dabas atjaunošanai visā Eiropas Savienībā (ES). Pasaules Dabas fonds  aicina ES gaidāmajā Dabas atjaunošanas likumā iekļaut juridiski saistošus, vērienīgus atjaunošanas mērķus, jo īpaši attiecībā uz upēm, palienēm, mitrājiem un visu veidu ekosistēmām, kas palīdz aizturēt un uzkrāt ūdeni. Turklāt fonds aicina Eiropas Komisiju ierosināt, lai līdz 2030.gadam tiktu atjaunoti vismaz 15% ES sauszemes un jūras teritorijas (650 000 km2).

Tāpat fonds aicina dalībvalstis iekļaut dabā balstītus risinājumus, jo īpaši palieņu teritoriju atjaunošanu un dabiskus ūdens aizturēšanas pasākumus, kā galvenos pasākumus valsts un reģionālajos plānos ūdens, mežu, enerģētikas, lauksaimniecības un transporta nozarēs, kā arī plūdu, klimata, katastrofu riska mazināšanas plānošanas dokumentos.

Dabas atjaunošanas priekšrocības ir daudz un dažādas, un tās neaprobežojas tikai ar saldūdens, zemes (un okeāna) bioloģiskās daudzveidības stāvokļa uzlabošanu. Tas nozīmē arī ieguvumus mūsu veselībai, radot jaunas atpūtas vietas un iespēju atjaunot saikni ar dabu. Tā nodrošina ekonomisku ieguldījumu nākotnē, radot ilgtspējīgas darbavietas un jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tas arī palīdz samazināt dabas katastrofu riskus, pielāgoties klimata pārmaiņām un veicināt to seku mazināšanu, tādējādi novēršot un samazinot šo katastrofu radītās izmaksas, informē  Pasaules Dabas fonds.

«Latvijā mēs plānojam nojaukt pirmos aizsprostus. Mēs to vērtējam, kā nozīmīgu soli upju atjaunošanā un aicinām zemju īpašniekus pievienoties šādai rīcībai. Mēs ļoti priecājamies par citām valstīm, kuras aizsprostu nojaukšanu jau uzsākušas pirms mums. Tomēr, nepietiek tikai ar zemes īpašnieku, pilsonisko iniciatīvu rīcībām, Eiropas Savienībai ir jāiekļauj upju atjaunošana un aizsprostu nojaukšana savos tiesību aktos un Dabas atjaunošanas likumā, lai varētu atjaunot mūsu upes veselīgā stāvoklī sev un nākamajām paaudzēm,» komentē Pasaules Dabas fonda vadītājs Latvijā Jānis Rozītis.

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā Eiropa ir apņēmusies atjaunot saldūdens ekosistēmas, lai nodrošinātu, ka līdz 2030.gadam Eiropas bioloģiskā daudzveidība būtu labvēlīgākā stāvoklī. Pasaules Dabas fonds mudina valdības un ES iestādes nodrošināt, lai šī apņemšanās tiktu pārvērsta saistošos atjaunošanas mērķos un iekļauta nozaru politikā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas