bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.01.2020 | Vārda dienas: Aļģirds, Aļģis, Oļģerts, Orests

Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies līdz 41.vietai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu – līdz 41.vietai, vienlaikus joprojām atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas, liecina publiskotais jaunākais pētījums.

Arī Lietuva un Igaunija uzlabojušas pozīciju par vienu vietu – Lietuva šogad atzīta par 39.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, bet Igaunija ierindota 31.pozīcijā.

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra, kas Latvijā pārstāv pētījumu Globālais konkurētspējas indekss, direktors Arnis Sauka norādīja, ka šis indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem.

Tomēr, ņemot vērā fokusu uz produktivitāti, kas ir galvenais ilgtspējīgas ekonomikas attīstības pamats, kā arī izmaiņas konkurētspējā, kas ienāk līdz ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām un globalizācijas procesiem, Pasaules ekonomikas forums, analizējot konkurētspēju, kopš 2018.gada ir iekļāvis arī virkni citu pīlāru. Sekojot jaunākajām tendencēm pētniecībā un izmaiņām konkurētspējas specifikā, jaunajā metodoloģijā ieviestas arī izmaiņas kā šie pīlāri tiek mērīti, tostarp papildus uzņēmēju aptaujām, valstu konkurētspējas noteikšanā liekot lielāku uzsvaru uz dažādiem statistikas avotiem.

Jaunākā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti liecina, ka konkurētspējīgākās valstis pasaulē ir Singapūra, kura salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pētījumu pakāpusies par vienu pozīciju.

Seko pagājušā gada līdere ASV, Honkonga, kura pakāpusies par četrām pozīcijām, Nīderlande, kura pakāpusies par divām pozīcijām, Šveice, Japāna, kuras noslīdējušas par vienu pozīciju, Vācija, kura noslīdējusi par četrām pozīcijām, Zviedrija, kura pakāpusies par vienu pozīciju, Apvienotā Karaliste, kura noslīdējusi par vienu pozīciju, un Dānija, kura saglabājusi desmitās konkurētspējīgākās valsts pozīciju.

No Centrālās un Austrumeiropas valstīm, par vienu vietu apsteidzot Čehiju, visaugstāk konkurētspējas indeksā ierindojusies Igaunija (31.vieta). Slovēnija joprojām ierindota 35.vietā un Polija – 37.vietā. Savukārt Lietuva 2019.gadā konkurētspējas indeksā ierindota 39.vietā, starp Maltu un Taivānu, bet 41.vietā seko Latvija – par vienu pozīciju apsteidzot Slovākiju un par sešām vietām apsteidzot Ungāriju.

Globālo konkurētspējas indeksu noslēdz Jemena un Čada, ierindojoties attiecīgi 140. un 141.pozīcijā.

Līdzīgi kā 2018.gadā, arī 2019.gada Globālā konkurētspējas indeksa kategorijā «vide» pīlārā Makroekonomiskā stabilitāte Latvija kopā ar citām 33 valstīm dala pirmo vietu pasaulē. Augstu novērtēti abi šī pīlāra indikatori: gan inflācija, gan valsts parāda dinamika. Latvija ieņem 15.vietu arī IKT adaptācijas pīlārā (11.vieta 2018.gadā), kur cita starpā tiek vērtēta interneta lietošanas kvantitāte, interneta pieslēguma kvalitāte un mobilo tālruņu izmantošanas tendences, atzīmēja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrā.

Institūcijas un infrastruktūra velk uz leju

Tāpat centrā minēja, ka izteikti sliktāki rezultāti kategorijā «vide» Latvijai ir tādos pīlāros kā «institūcijas» – 47.vieta no 141., kas ir kāpums par divām vietām salīdzinājumā ar 2018.gadu, un «infrastruktūra» – 43.vieta, salīdzinot ar 47.vietu gadu iepriekš.

No pīlāra «Institūcijas» viszemāk novērtētie indikatori Latvijai ir sociālais kapitāls (112.vieta pasaulē salīdzinājumā ar 99.vietu 2018.gadā), uz nākotni orientēta valdība (99.vieta salīdzinājumā ar 111.vietu pērn), valdības spēja nodrošināt politikas stabilitāti (96.vieta), tiesiskā regulējuma efektivitāte strīdu izšķiršanā (93.vieta), kā arī tiesiskā regulējuma spēja pielāgoties digitāliem biznesa modeļiem (91.vieta).

«Uz izaicinājumiem attiecībā uz šiem konkurētspējas aspektiem norāda arī citi pētījumi, tāpēc politikas veidotājiem Latvijā tiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība,» piebilda Sauka.

Vēl par šo tematu: Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Savukārt relatīvi labāk novērtēti tādi indikatori kā preses brīvība (22.vieta) un korupcijas sastopamība (39.vieta).

No pīlāra «infrastruktūra» viszemāk vērtētie indikatori ir ceļu kvalitāte (95.vieta salīdzinājumā ar 92.vietu pirms gada), līnijpārvadājumu (kuģu) savienojamības indekss (94.vieta), kā arī lidostas savienojuma indekss (82.vieta).

Cilvēkkapitāls: Trūkst prasmīgu darbinieku

Kategorijā «cilvēkkapitāls» uz citu valstu fona augstu novērtēts pīlārs «prasmes» (22.vieta, kas ir kāpums par vienu pozīciju). Visaugstāk novērtētākais indikators zem šī pīlāri ir vidēji skolā (apmācībā) pavadītie gadi (9.vieta), kā arī skolēnu un skolotāju īpatsvara proporcija sākumskolas izglītībā (18.vieta), bet viszemāk vērtēta vienkāršība atrast prasmīgus darbiniekus (100.vieta). Arodapmācības kvalitāte ierindota 64.vietā (82.vieta), absolventu prasmju līmenis – 58.vietā (68.vieta pērn) un kritiskā domāšana apmācību procesā 46.vietā (59.vieta).

Savukārt kategorijas «cilvēkkapitāls» pīlārā «veselība» Latvija ierindota tikai 83.vietā (76.vieta).

Kategorijā «tirgi» visaugstāk novērtētais pīlārs Latvijai ir «darba tirgus efektivitāte» (28.vieta). Šajā pīlārā kritiski zemu tiek vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka nodokļu likme (114.vieta) un vienkārša ārzemju darbaspēka pieņemšana darbā (113.vieta).

«Šajā ziņā diemžēl nekas nav mainījies salīdzinājuma ar situāciju gadu iepriekš, lai neteiktu, ka problēmas tikai pieaug. Šie ir faktori, kas tieši ietekmē Latvijas konkurētspēju un pievēršanos to risināšanai Latvijas politikas veidotajiem noteikti nevajadzētu atlikt,» piebilda Sauka.

Vienlaikus būtiski uzlabojusies situācija indikatorā «darbā pieņemšanas un no darba atlaišanas prakses» (52.vieta salīdzinājumā ar 98.vietu pirms gada).

Visaugstāk pīlārā «darba tirgus efektivitāte» Latvijā vērtēta algu noteikšanas elastībā (10.vieta), sieviešu dalībā darba tirgū (22.vieta) un darbinieku tiesību ievērošanā (26.vieta).

Tirgi un inovācijas

Cits kategorijas «tirgi» pīlārs «produktu tirgus efektivitāte» 140 valstu konkurencē ierindots 47.vietā (49.vieta pērn) ar viszemāk novērtētu komponenti tarifu sarežģītuma pakāpe (113.vieta), kamēr indikators «tirdzniecības tarifi» ierindots 7.vietā.

Tradicionāli un objektīvu iemeslu dēļ zemu – 95.vietā – ierindots pīlārs «tirgus lielums», kur gan indikators «imports % no IKP» novērtēts salīdzinoši augstu: 29.vietā. Zemu tiek vērtēts arī kategorijas «tirgi» pīlārs «finanšu sistēma» (85.vieta), kas gan ir piedzīvojis kāpumu no 94.vietas pērn. Šajā pīlārā cienījami vērtēts vienīgi indikators «banku normatīvā kapitāla rādītājs» (31.vieta salīdzinājumā ar 24.vietu 2018.gadā), savukārt neviens cits indikators netiek vērtēts augstāk par 48.vietu. Kritiski zemu novērtēti indikatori «kredīta plaisa» (134.vieta) un tirgus kapitalizācija (111.vieta). Savukārt indikatorā mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana Latvijā gada laikā pakāpusies no 101.vietas līdz 55.vietai.

Lasiet arī: Rimšēvičs: Komercbankas Latvijas Bankā glabā piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» ekonomikā

Arī kategorijā «inovāciju ekosistēma» Latvijas vērtējumi nav īpaši augsti, atzīmēja centrā, norādot, ka pīlārā «biznesa vitalitāte» piešķirta 40.vieta (47.vieta pērn), bet pīlārā «inovāciju kapacitāte» – 54.vietā (52.vieta). Biznesa vitalitātes pīlārā ļoti zemu novērtēts tāds būtisks indikators kā attieksme pret uzņēmējdarbības risku (90.vieta), kamēr salīdzinoši augstu vērtēts maksātnespējas regulējums (26.vieta) un laiks, kādā var sākt biznesu (27.vieta).

Tajā pašā laikā pīlārā «inovāciju kapacitāte» viszemāk vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka diversifikācija (102.vieta), zinātniskās publikācijas (79. vieta), pētniecības institūciju kvalitāte (73.vieta), kā arī ieguldījums zinātnē un attīstība no IKP (68.vieta).

Viena spēcīga joma nevar atlīdzināt vairākas vājās

«Cerības uz labāku rādītāju indeksā, kas mēra ekonomikas produktivitāti un spēju pielāgoties globalizācijas un digitālajām tendencēm, bez šo rādītāju būtiskas uzlabošanas, būtu ļoti naivas. Tas savukārt nav paveicams bez nopietnām izmaiņām zinātnes un augstākās izglītības jomā,» piebilda Sauka.

Vienlaikus viņš arī norādīja – tāpat kā visiem indeksiem, arī šim piemīt vairāki trūkumi, kas politikas veidotājiem būtu jāņem vēra to izmantojot politikas iniciatīvu īstenošanā.

«Viens no tiem – indeksā tiek salīdzinātas ļoti atšķirīgas valstis un faktori, kas kādā valstī tiek uzskatīti par sliktiem, citā var tikt vērtēti kā ļoti atbilstoši, proti, vērtējums nereti ir relatīvs. Šo trūkumu indekss kompensē ar aizvien lielāku uzsvaru uz statistikas datiem, kurus nodrošina tādas organizācijas kā Pasaules Banka, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules Tirdzniecības organizācija u.c. Arī Pasaules ekonomikas foruma eksperti dod ieteikumu visām pasaules ekonomikām, tostarp Latvijai, proti, ka konkurētspējas stiprināšanai nepieciešama vispusīga pieeja: būt spēcīgiem kādā vienā vai vairākās kategorijās nevar atlīdzināt vājās vietas,» sacīja Sauka.

 


Pievienot komentāru

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pērn Latvijā sarucis par 15,8%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 15,8% salīdzinājumā ar 2018.gadu un bija 41,492 miljoni tonnu.

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kaimiņš aicina KPV LV biedrus kongresā lemt par partijas likvidāciju

KPV LV šobrīd valstij nodara vairāk ļaunumu nekā labuma un vairs nav iespējams to izglābt, tā intervijā Latvijas Radio paudis Artuss Kaimiņš, aicinot partijas biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra rotēšana uz CSP atkarīga no atbilstoša atalgojuma

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iecerējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā, tomēr Eglītis šai rotācijai piekritīs, ja viņam tiks nodrošināts atbilstošs atalgojums.

Pērn Latvijā piedzimuši 18,6 tūkstoši bērnu un noslēgtas 12 913 laulības

Jaundzimušo skaits Latvijā krītas ceturto gadu pēc kārtas. 2019.gadā reģistrēti 18 589 bērni, kas ir par 725 mazāk nekā 2018.gadā.

Igaunijā krītas ražotāju cenu indekss

Igaunijā rūpnieciskās produkcijas ražotāju cenu indekss 2019.gada gaitā sarucis par 1,2%, visstraujāk – enerģētikā, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

LTV: Kopš Rīgas strūklaku apkopes uzticēšanas privātuzņēmējam, darbu izmaksas trīskāršojušās

Kopš Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Rīgas strūklaku apkopi nodevis privātuzņēmējam, šo darbu izmaksas pieaugušas vairāk nekā trīskārtīgi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Igaunijas ministre satraukta par ārvalstnieku imigrācijas apjomu

Igaunijā, 2019.gadā jau piekto gadu pēc kārtas audzis iedzīvotāju skaits, iedzīvotāju lietu ministre Rīna Solmane paudusi satraukumu, ka pieaugumu veido liela ārvalstnieku imigrācija, nevis igauņu atgriešanās dzimtenē.

Šajā sezonā varētu arī nepienākt īsta ziema

Kalendārā ziema šobrīd ir pusē, un atlikušajā ziemas daļā vēl ir iespējams kāds sala un sniega periods, bet pēc šī brīža prognozēm ilgstošāks periods ar stabiliem ziemas laikapstākļiem nav gaidāms.

Par ZZS un No sirds Latvijai nelikumīgu finansēšanu Krūmiņam un Raitumam piemēro naudassodus

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš un viņam pietuvinātais finanšu konsultants Jorens Raitums pagājušā gada nogalē piekrituši samaksāt turpat 100 000 eiro sodu par to, ka caur trešajām personām pirms vēlēšanām vāca naudu ZSS un partijai No sirds Latvijai.

Britu princis Harijs atkāpjas no karaļnama pienākumiem

Lielbritānijas princis Harijs ir paziņojis par savu un dzīvesbiedres Meganas atkāpšanos no karaļnama pienākumu pildīšanas, jo vēlējies turpmāk pienākumus veikt bez valsts finansējuma, taču tas izrādījies neiespējami.

Raidījums: Nemiro vēlas atbrīvoties no valsts sekretāra, kurš iebildis pret amata piešķiršanu Rebenokam

Īsi pirms būtiskām izmaiņām AS Latvenergo padomē un valdē amatu varētu zaudēt uzņēmuma pašreizējais pārraugs – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, kurš iebildis pret amatu piešķiršanu Pāvelam Rebenokam.

Lībijas miera sarunās Berlīnē cenšas panākt ārvalstu neiejaušanos karā

Berlīnē aizvadīta Lībijas miera konference ar mērķi panākt mieru un ārvalstu militārās iejaukšanās izbeigšanu, lai nepieļautu gadiem ilgā kara vēršanos plašumā.

Degot dārza mājai, gājuši bojā divi cilvēki

Ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz izsaukumu Rīgā, kur no attāluma meža pusē bija pamanītas liesmas. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg dārza māja pilnā 25 kvadrātmetru platībā.

Nacionāļi aicinās noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija norit tikai valsts valodā

Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē aicinās izskatīt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija var būt tikai valsts valodā.

Gaidāmi mainīgi laikapstākļi, atsevišķās naktīs – neliels sals

Šajā nedēļā laikapstākļi būs mainīgi – mākoņi mīsies ar sauli, pa laikam gaidāmi nokrišņi un bieži pūtīs brāzmains vējš.

Nedēļa Lietuvā. Publicē iesaukuma sarakstus, policija meklē bērna nolaupītāju, cietumsods Krievijas spiegam paliek

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi ziņas bija policijas rīcība iespējama bērna nolaupītāja atrašanai, obligātā dienesta jauniesaucamo saraksta publicēšana, septiņu gadu soda saglabāšana Krievijas spiegam un Baltkrievijas vēršanās ar lūgumu pēc naftas Lietuvā.

BNN nedēļas apkopojums: Lielā atlaišana LDz. KNAB «pakrata ar pirkstu» ZZS. Ķuzis atkāpjas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Lielā atlaišana, Pakratīt ar pirkstu, Aiziešana, Reakcija, Dumpis, Graustu krīze, Pierobežas alkohols un Dzimstības pieaugums.

FKTK nosaka izņēmumus, kuros bankas drīkst apkalpot sankcionēto Lembergu

FKTK noteikusi gadījumus, kuros Latvijas finanšu tirgus dalībnieki drīkst apkalpot ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu un trīs ar viņu saistītās organizācijas.

Ministru prezidents ekonomikas ministram uzdod rast risinājumus dzīvojamā fonda jautājumā

«Gadiem nerisinātais novecojušā dzīvojamā fonda un nepietiekamo dzīvojamo platību jautājums skar lielu daļu mūsu sabiedrības. Tas kavē iedzīvotāju dzīves kvalitātes, sadzīves apstākļu uzlabošanos un ir steidzami jālabo.»

Martins Dukurs izcīna uzvaru Pasaules kausa piektajā posmā

Labākais Latvijas skeletonists Martins Dukurs piektdien, 17.janvārī, Austrijā izcīnījis uzvaru Pasaules kausa piektā posma sacensībās, Īglsas trasē izcīnot jau desmito panākumu pēc kārtas.

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasa no Irānas kompensācijas upuru tuviniekiem

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasījušas Irānai uzņemties pilnu atbildību par tās notriekšanu un izmaksāt kompensācijas upuru tuviniekiem.

Atlaistajiem LDz darbiniekiem sola piemeklēt piemērotākās vakances

NVA atlaistajiem VAS Latvijas dzelzceļš darbiniekiem piedāvās viņiem piemērotākās vakances, nepieciešamības gadījumā dodot iespēju arī pārkvalifikācijas, paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt jaunu profesiju.

Pērn Pasažieru vilciens pārvadājis par 2% vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā AS Pasažieru vilciens kopumā pārvadājis 18,5 miljonus pasažieru, kas ir par 2,05% vairāk nekā 2018.gadā, informē uzņēmumā.

Ukrainas premjerministrs iesniedz atlūgumu pēc balss ieraksta nopludināšanas

Ukrainas premjerministrs Oleksijs Hončaruks ir iesniedzis atlūgumu no amata pēc tam, kad viņš ticis saistīts ar atklātībā nonākušu audio ierakstu, kur kāds vīrietis dzirdams kritizējam Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa zināšanas ekonomikā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!