bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 20.11.2019 | Vārda dienas: Anda, Andīna, Vigo

Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies līdz 41.vietai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu – līdz 41.vietai, vienlaikus joprojām atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas, liecina publiskotais jaunākais pētījums.

Arī Lietuva un Igaunija uzlabojušas pozīciju par vienu vietu – Lietuva šogad atzīta par 39.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, bet Igaunija ierindota 31.pozīcijā.

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra, kas Latvijā pārstāv pētījumu Globālais konkurētspējas indekss, direktors Arnis Sauka norādīja, ka šis indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem.

Tomēr, ņemot vērā fokusu uz produktivitāti, kas ir galvenais ilgtspējīgas ekonomikas attīstības pamats, kā arī izmaiņas konkurētspējā, kas ienāk līdz ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām un globalizācijas procesiem, Pasaules ekonomikas forums, analizējot konkurētspēju, kopš 2018.gada ir iekļāvis arī virkni citu pīlāru. Sekojot jaunākajām tendencēm pētniecībā un izmaiņām konkurētspējas specifikā, jaunajā metodoloģijā ieviestas arī izmaiņas kā šie pīlāri tiek mērīti, tostarp papildus uzņēmēju aptaujām, valstu konkurētspējas noteikšanā liekot lielāku uzsvaru uz dažādiem statistikas avotiem.

Jaunākā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti liecina, ka konkurētspējīgākās valstis pasaulē ir Singapūra, kura salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pētījumu pakāpusies par vienu pozīciju.

Seko pagājušā gada līdere ASV, Honkonga, kura pakāpusies par četrām pozīcijām, Nīderlande, kura pakāpusies par divām pozīcijām, Šveice, Japāna, kuras noslīdējušas par vienu pozīciju, Vācija, kura noslīdējusi par četrām pozīcijām, Zviedrija, kura pakāpusies par vienu pozīciju, Apvienotā Karaliste, kura noslīdējusi par vienu pozīciju, un Dānija, kura saglabājusi desmitās konkurētspējīgākās valsts pozīciju.

No Centrālās un Austrumeiropas valstīm, par vienu vietu apsteidzot Čehiju, visaugstāk konkurētspējas indeksā ierindojusies Igaunija (31.vieta). Slovēnija joprojām ierindota 35.vietā un Polija – 37.vietā. Savukārt Lietuva 2019.gadā konkurētspējas indeksā ierindota 39.vietā, starp Maltu un Taivānu, bet 41.vietā seko Latvija – par vienu pozīciju apsteidzot Slovākiju un par sešām vietām apsteidzot Ungāriju.

Globālo konkurētspējas indeksu noslēdz Jemena un Čada, ierindojoties attiecīgi 140. un 141.pozīcijā.

Līdzīgi kā 2018.gadā, arī 2019.gada Globālā konkurētspējas indeksa kategorijā «vide» pīlārā Makroekonomiskā stabilitāte Latvija kopā ar citām 33 valstīm dala pirmo vietu pasaulē. Augstu novērtēti abi šī pīlāra indikatori: gan inflācija, gan valsts parāda dinamika. Latvija ieņem 15.vietu arī IKT adaptācijas pīlārā (11.vieta 2018.gadā), kur cita starpā tiek vērtēta interneta lietošanas kvantitāte, interneta pieslēguma kvalitāte un mobilo tālruņu izmantošanas tendences, atzīmēja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrā.

Institūcijas un infrastruktūra velk uz leju

Tāpat centrā minēja, ka izteikti sliktāki rezultāti kategorijā «vide» Latvijai ir tādos pīlāros kā «institūcijas» – 47.vieta no 141., kas ir kāpums par divām vietām salīdzinājumā ar 2018.gadu, un «infrastruktūra» – 43.vieta, salīdzinot ar 47.vietu gadu iepriekš.

No pīlāra «Institūcijas» viszemāk novērtētie indikatori Latvijai ir sociālais kapitāls (112.vieta pasaulē salīdzinājumā ar 99.vietu 2018.gadā), uz nākotni orientēta valdība (99.vieta salīdzinājumā ar 111.vietu pērn), valdības spēja nodrošināt politikas stabilitāti (96.vieta), tiesiskā regulējuma efektivitāte strīdu izšķiršanā (93.vieta), kā arī tiesiskā regulējuma spēja pielāgoties digitāliem biznesa modeļiem (91.vieta).

«Uz izaicinājumiem attiecībā uz šiem konkurētspējas aspektiem norāda arī citi pētījumi, tāpēc politikas veidotājiem Latvijā tiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība,» piebilda Sauka.

Vēl par šo tematu: Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Savukārt relatīvi labāk novērtēti tādi indikatori kā preses brīvība (22.vieta) un korupcijas sastopamība (39.vieta).

No pīlāra «infrastruktūra» viszemāk vērtētie indikatori ir ceļu kvalitāte (95.vieta salīdzinājumā ar 92.vietu pirms gada), līnijpārvadājumu (kuģu) savienojamības indekss (94.vieta), kā arī lidostas savienojuma indekss (82.vieta).

Cilvēkkapitāls: Trūkst prasmīgu darbinieku

Kategorijā «cilvēkkapitāls» uz citu valstu fona augstu novērtēts pīlārs «prasmes» (22.vieta, kas ir kāpums par vienu pozīciju). Visaugstāk novērtētākais indikators zem šī pīlāri ir vidēji skolā (apmācībā) pavadītie gadi (9.vieta), kā arī skolēnu un skolotāju īpatsvara proporcija sākumskolas izglītībā (18.vieta), bet viszemāk vērtēta vienkāršība atrast prasmīgus darbiniekus (100.vieta). Arodapmācības kvalitāte ierindota 64.vietā (82.vieta), absolventu prasmju līmenis – 58.vietā (68.vieta pērn) un kritiskā domāšana apmācību procesā 46.vietā (59.vieta).

Savukārt kategorijas «cilvēkkapitāls» pīlārā «veselība» Latvija ierindota tikai 83.vietā (76.vieta).

Kategorijā «tirgi» visaugstāk novērtētais pīlārs Latvijai ir «darba tirgus efektivitāte» (28.vieta). Šajā pīlārā kritiski zemu tiek vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka nodokļu likme (114.vieta) un vienkārša ārzemju darbaspēka pieņemšana darbā (113.vieta).

«Šajā ziņā diemžēl nekas nav mainījies salīdzinājuma ar situāciju gadu iepriekš, lai neteiktu, ka problēmas tikai pieaug. Šie ir faktori, kas tieši ietekmē Latvijas konkurētspēju un pievēršanos to risināšanai Latvijas politikas veidotajiem noteikti nevajadzētu atlikt,» piebilda Sauka.

Vienlaikus būtiski uzlabojusies situācija indikatorā «darbā pieņemšanas un no darba atlaišanas prakses» (52.vieta salīdzinājumā ar 98.vietu pirms gada).

Visaugstāk pīlārā «darba tirgus efektivitāte» Latvijā vērtēta algu noteikšanas elastībā (10.vieta), sieviešu dalībā darba tirgū (22.vieta) un darbinieku tiesību ievērošanā (26.vieta).

Tirgi un inovācijas

Cits kategorijas «tirgi» pīlārs «produktu tirgus efektivitāte» 140 valstu konkurencē ierindots 47.vietā (49.vieta pērn) ar viszemāk novērtētu komponenti tarifu sarežģītuma pakāpe (113.vieta), kamēr indikators «tirdzniecības tarifi» ierindots 7.vietā.

Tradicionāli un objektīvu iemeslu dēļ zemu – 95.vietā – ierindots pīlārs «tirgus lielums», kur gan indikators «imports % no IKP» novērtēts salīdzinoši augstu: 29.vietā. Zemu tiek vērtēts arī kategorijas «tirgi» pīlārs «finanšu sistēma» (85.vieta), kas gan ir piedzīvojis kāpumu no 94.vietas pērn. Šajā pīlārā cienījami vērtēts vienīgi indikators «banku normatīvā kapitāla rādītājs» (31.vieta salīdzinājumā ar 24.vietu 2018.gadā), savukārt neviens cits indikators netiek vērtēts augstāk par 48.vietu. Kritiski zemu novērtēti indikatori «kredīta plaisa» (134.vieta) un tirgus kapitalizācija (111.vieta). Savukārt indikatorā mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana Latvijā gada laikā pakāpusies no 101.vietas līdz 55.vietai.

Lasiet arī: Rimšēvičs: Komercbankas Latvijas Bankā glabā piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» ekonomikā

Arī kategorijā «inovāciju ekosistēma» Latvijas vērtējumi nav īpaši augsti, atzīmēja centrā, norādot, ka pīlārā «biznesa vitalitāte» piešķirta 40.vieta (47.vieta pērn), bet pīlārā «inovāciju kapacitāte» – 54.vietā (52.vieta). Biznesa vitalitātes pīlārā ļoti zemu novērtēts tāds būtisks indikators kā attieksme pret uzņēmējdarbības risku (90.vieta), kamēr salīdzinoši augstu vērtēts maksātnespējas regulējums (26.vieta) un laiks, kādā var sākt biznesu (27.vieta).

Tajā pašā laikā pīlārā «inovāciju kapacitāte» viszemāk vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka diversifikācija (102.vieta), zinātniskās publikācijas (79. vieta), pētniecības institūciju kvalitāte (73.vieta), kā arī ieguldījums zinātnē un attīstība no IKP (68.vieta).

Viena spēcīga joma nevar atlīdzināt vairākas vājās

«Cerības uz labāku rādītāju indeksā, kas mēra ekonomikas produktivitāti un spēju pielāgoties globalizācijas un digitālajām tendencēm, bez šo rādītāju būtiskas uzlabošanas, būtu ļoti naivas. Tas savukārt nav paveicams bez nopietnām izmaiņām zinātnes un augstākās izglītības jomā,» piebilda Sauka.

Vienlaikus viņš arī norādīja – tāpat kā visiem indeksiem, arī šim piemīt vairāki trūkumi, kas politikas veidotājiem būtu jāņem vēra to izmantojot politikas iniciatīvu īstenošanā.

«Viens no tiem – indeksā tiek salīdzinātas ļoti atšķirīgas valstis un faktori, kas kādā valstī tiek uzskatīti par sliktiem, citā var tikt vērtēti kā ļoti atbilstoši, proti, vērtējums nereti ir relatīvs. Šo trūkumu indekss kompensē ar aizvien lielāku uzsvaru uz statistikas datiem, kurus nodrošina tādas organizācijas kā Pasaules Banka, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules Tirdzniecības organizācija u.c. Arī Pasaules ekonomikas foruma eksperti dod ieteikumu visām pasaules ekonomikām, tostarp Latvijai, proti, ka konkurētspējas stiprināšanai nepieciešama vispusīga pieeja: būt spēcīgiem kādā vienā vai vairākās kategorijās nevar atlīdzināt vājās vietas,» sacīja Sauka.

 


Pievienot komentāru

PVD bērnudārzu ēdināšanas uzņēmumu pārbaudēs konstatē higiēnas pārkāpumus

Pārtikas un veterinārais dienests no 1.oktobra līdz 8.novembrim pārbaudījis 862 Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumus, konstatējot dažādus vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumus.

EK ir pozitīvs vērtējums par Latvijas 2020.gada budžetu

Nākamā gada budžeta plānā Latvija ievērojusi budžeta disciplīnu, un deficīts ir normas robežās, tomēr nodokļu daļas sarukšana pret ekonomiku kopumā neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus.

Zviedrijas medijs: ASV izmeklē Swedbank par Krievijas sankciju pārkāpšanu

Laikā, kad ASV un Eiropas Savienības sankcijas liedza sadarboties ar Krievijas ieroču ražotāju Kalashnikov, Swedbank iesaistīta lielas naudas pārskaitīšanā starp ražotāja akcionāriem un uzņēmuma Kalashnikov USA īpašnieku, tā vēsta Zviedrijas televīzija SVT.

Komisijā atbalsta priekšlikumu visos bērnudārzos nodrošināt iespēju mācīties latviešu valodā

Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus, kas paredz likumā nostiprināt pašvaldībām pienākumu nodrošināt it visos bērnudārzos iespēju bērniem apgūt pirmsskolas izglītības programmas latviešu valodā.

Latvijā aizliedz retranslēt deviņus Krievijas televīzijas kanālus

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēmusi Latvijas teritorijā aizliegt vairākus Krievijas televīzijas kanālus.

Saeimas komisijā nevienojas par darba grupu Uzvaras laukuma attīstības ieceres izstrādei

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē nav izdevies panākt vienošanos par nolikumu darba grupai, kurai vajadzētu izstrādā likumprojektu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa apkārtnes tālāko attīstību.

Atbalsta iedzīvotāju iniciatīva par paplašinātā depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas komisija lēmusi atbalstīt kolektīvā iesnieguma Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus tālāku virzību un attiecīgu lēmuma projektu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Igaunija: NATO ir stipra un alternatīvu nav

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu pirms tikšanās Briselē ar kolēģiem no citām NATO dalībvalstīm paziņojis, ka nešaubās par militārās alianses spēku un nesaredz tai līdzvērtīgus aizsardzības sadarbības modeļus.

Teroraktos upuru skaits pasaulē samazinās, bet terorisma skarto valstu skaits pieaug

Bojāgājušo skaits teroristu uzbrukumos 2018.gadā samazinājies par 15,2%, taču teroraktu skarto valstu skaits pieaudzis, paziņojis Ekonomikas un miera institūts.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija skatīs iedzīvotāju iniciatīvu par partiju finansējuma palielināšanas atlikšanu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konceptuāli atbalstījusi lēmumprojektu par vairāk nekā 11 000 cilvēku parakstītās iniciatīvas par būtiskas partiju finansējuma palielināšanu nodošanu izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Aicina priekšvēlēšanu laikā vietvaru amatpersonām liegt publicēt viedokļus pašvaldību avīzes

Priekšvēlēšanu periodā pašvaldību izdevumos nedrīkstētu publicēt vietvaru amatpersonu viedokli, rosina Saeimas deputāts Ēriks Pucens.

Maltā žurnālistes slepkavības lietā apcietina pazīstamu uzņēmēju

Maltas tiesībsargājošām iestādēm cenšoties atklāt žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības sarīkotājus, trešdien ir apcietināts Vidusjūras valstī pazīstams uzņēmējs Jorgens Fenečs.

VID darbinieku «līšana» sensitīvos failos un simboliskais sods

Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki jau vairākkārt tikuši sodīti par sensitīvu datu noplūdi. Darbinieki tiek cauri ar gana niecīgiem disciplinārsodiem, kamēr informācija, iespējams, nonāk pie personām, kas iegūtos datus var izmantot ļaunprātīgos nolūkos. 

Visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu ap 12 miljoniem

Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas aprēķini.

Reirs finansējuma pieaugumu veselības aprūpei cer iegūt nodokļu reformas rezultātā

Lai iegūtu veselības aprūpes finansējuma pieaugumam nepieciešamās summas, finanšu ministrs Jānis Reirs gaidāmās nodokļu reformas kontekstā rosina veidot «taisnīgu sistēmu», kurā piedalītos visi strādājošie nodokļu maksātāji.

Rīgas domes komisija atliek gala lēmumu par koku nociršanu Dumbrāja ielā 29

Atlikta gala lēmuma pieņemšana par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA Bonava Latvija iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

Lietuvas ugunsdzēsēji piketā brīdina par dienestu sabrukšanu

Lietuviešu ugunsdzēsējiem atgādinot valdības solījumus par atalgojuma celšanu, Viļņā uz piketu pulcējušies dienesta pārstāvji un nopēluši esošo vidējo atalgojumu – 430 eiro.

Ja neizdosies Rīgas domē savākt vairākumu, Burovs gatavs atkāpties no amata

Ja Rīgas domē neizdosies nodrošināt vairākumu, galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs sola atkāpties. Tā viņš trešdien, 20.novembrī, izteicies intervijā Latvijas Radio.

No Latvijas ūdenstilpēm izcelti divi noslīkušie

No Latvijas ūdenstilpēm otrdien, 19.novembrī, izcelti divi noslīkuši cilvēki, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Levits: Mums ilgstoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms

«Mums ilsgtoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms,» tā trešdien, 20.novembrī, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma, runājot par mediķu algu jautājumu, teicis Valsts prezidents Egils Levits.

Zviedrija atceļ Wikileaks Asanžam apsūdzību izvarošanā

Zviedrija paziņojusi par apsūdzības atcelšanu trauksmes celšanas organizācijas Wikileaks dibinātājam Džulianam Asanžam. Apsūdzība bijusi par iespējamu izvarošanu un uzturēta kopš 2010.gada.

Autotransporta direkcija pagarina iepirkuma termiņu par mēnesi

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021.gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Saeimas komisija: Mazo valsts iestāžu reorganizācija nenes gaidītos rezultātus

«Mazo valsts iestāžu izvērtēšana un reorganizācija pagaidām nesniedz gaidītos rezultātus, jo nav vērojams samazinājums valsts iestāžu darbinieku skaitā un finansējuma apjomā,» paudis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

Naftas cenas krītas, valdot neskaidrībai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Naftas cenas kritušās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru noskaņojumu ietekmēja neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu gaitu.

Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Burovs sāk revidēt viņa pārraudzītās kapitālsabiedrības

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir nolēmis atcelt pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!