bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 20.10.2019 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds

Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies līdz 41.vietai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu – līdz 41.vietai, vienlaikus joprojām atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas, liecina publiskotais jaunākais pētījums.

Arī Lietuva un Igaunija uzlabojušas pozīciju par vienu vietu – Lietuva šogad atzīta par 39.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, bet Igaunija ierindota 31.pozīcijā.

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra, kas Latvijā pārstāv pētījumu Globālais konkurētspējas indekss, direktors Arnis Sauka norādīja, ka šis indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem.

Tomēr, ņemot vērā fokusu uz produktivitāti, kas ir galvenais ilgtspējīgas ekonomikas attīstības pamats, kā arī izmaiņas konkurētspējā, kas ienāk līdz ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām un globalizācijas procesiem, Pasaules ekonomikas forums, analizējot konkurētspēju, kopš 2018.gada ir iekļāvis arī virkni citu pīlāru. Sekojot jaunākajām tendencēm pētniecībā un izmaiņām konkurētspējas specifikā, jaunajā metodoloģijā ieviestas arī izmaiņas kā šie pīlāri tiek mērīti, tostarp papildus uzņēmēju aptaujām, valstu konkurētspējas noteikšanā liekot lielāku uzsvaru uz dažādiem statistikas avotiem.

Jaunākā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti liecina, ka konkurētspējīgākās valstis pasaulē ir Singapūra, kura salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pētījumu pakāpusies par vienu pozīciju.

Seko pagājušā gada līdere ASV, Honkonga, kura pakāpusies par četrām pozīcijām, Nīderlande, kura pakāpusies par divām pozīcijām, Šveice, Japāna, kuras noslīdējušas par vienu pozīciju, Vācija, kura noslīdējusi par četrām pozīcijām, Zviedrija, kura pakāpusies par vienu pozīciju, Apvienotā Karaliste, kura noslīdējusi par vienu pozīciju, un Dānija, kura saglabājusi desmitās konkurētspējīgākās valsts pozīciju.

No Centrālās un Austrumeiropas valstīm, par vienu vietu apsteidzot Čehiju, visaugstāk konkurētspējas indeksā ierindojusies Igaunija (31.vieta). Slovēnija joprojām ierindota 35.vietā un Polija – 37.vietā. Savukārt Lietuva 2019.gadā konkurētspējas indeksā ierindota 39.vietā, starp Maltu un Taivānu, bet 41.vietā seko Latvija – par vienu pozīciju apsteidzot Slovākiju un par sešām vietām apsteidzot Ungāriju.

Globālo konkurētspējas indeksu noslēdz Jemena un Čada, ierindojoties attiecīgi 140. un 141.pozīcijā.

Līdzīgi kā 2018.gadā, arī 2019.gada Globālā konkurētspējas indeksa kategorijā «vide» pīlārā Makroekonomiskā stabilitāte Latvija kopā ar citām 33 valstīm dala pirmo vietu pasaulē. Augstu novērtēti abi šī pīlāra indikatori: gan inflācija, gan valsts parāda dinamika. Latvija ieņem 15.vietu arī IKT adaptācijas pīlārā (11.vieta 2018.gadā), kur cita starpā tiek vērtēta interneta lietošanas kvantitāte, interneta pieslēguma kvalitāte un mobilo tālruņu izmantošanas tendences, atzīmēja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrā.

Institūcijas un infrastruktūra velk uz leju

Tāpat centrā minēja, ka izteikti sliktāki rezultāti kategorijā «vide» Latvijai ir tādos pīlāros kā «institūcijas» – 47.vieta no 141., kas ir kāpums par divām vietām salīdzinājumā ar 2018.gadu, un «infrastruktūra» – 43.vieta, salīdzinot ar 47.vietu gadu iepriekš.

No pīlāra «Institūcijas» viszemāk novērtētie indikatori Latvijai ir sociālais kapitāls (112.vieta pasaulē salīdzinājumā ar 99.vietu 2018.gadā), uz nākotni orientēta valdība (99.vieta salīdzinājumā ar 111.vietu pērn), valdības spēja nodrošināt politikas stabilitāti (96.vieta), tiesiskā regulējuma efektivitāte strīdu izšķiršanā (93.vieta), kā arī tiesiskā regulējuma spēja pielāgoties digitāliem biznesa modeļiem (91.vieta).

«Uz izaicinājumiem attiecībā uz šiem konkurētspējas aspektiem norāda arī citi pētījumi, tāpēc politikas veidotājiem Latvijā tiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība,» piebilda Sauka.

Vēl par šo tematu: Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Savukārt relatīvi labāk novērtēti tādi indikatori kā preses brīvība (22.vieta) un korupcijas sastopamība (39.vieta).

No pīlāra «infrastruktūra» viszemāk vērtētie indikatori ir ceļu kvalitāte (95.vieta salīdzinājumā ar 92.vietu pirms gada), līnijpārvadājumu (kuģu) savienojamības indekss (94.vieta), kā arī lidostas savienojuma indekss (82.vieta).

Cilvēkkapitāls: Trūkst prasmīgu darbinieku

Kategorijā «cilvēkkapitāls» uz citu valstu fona augstu novērtēts pīlārs «prasmes» (22.vieta, kas ir kāpums par vienu pozīciju). Visaugstāk novērtētākais indikators zem šī pīlāri ir vidēji skolā (apmācībā) pavadītie gadi (9.vieta), kā arī skolēnu un skolotāju īpatsvara proporcija sākumskolas izglītībā (18.vieta), bet viszemāk vērtēta vienkāršība atrast prasmīgus darbiniekus (100.vieta). Arodapmācības kvalitāte ierindota 64.vietā (82.vieta), absolventu prasmju līmenis – 58.vietā (68.vieta pērn) un kritiskā domāšana apmācību procesā 46.vietā (59.vieta).

Savukārt kategorijas «cilvēkkapitāls» pīlārā «veselība» Latvija ierindota tikai 83.vietā (76.vieta).

Kategorijā «tirgi» visaugstāk novērtētais pīlārs Latvijai ir «darba tirgus efektivitāte» (28.vieta). Šajā pīlārā kritiski zemu tiek vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka nodokļu likme (114.vieta) un vienkārša ārzemju darbaspēka pieņemšana darbā (113.vieta).

«Šajā ziņā diemžēl nekas nav mainījies salīdzinājuma ar situāciju gadu iepriekš, lai neteiktu, ka problēmas tikai pieaug. Šie ir faktori, kas tieši ietekmē Latvijas konkurētspēju un pievēršanos to risināšanai Latvijas politikas veidotajiem noteikti nevajadzētu atlikt,» piebilda Sauka.

Vienlaikus būtiski uzlabojusies situācija indikatorā «darbā pieņemšanas un no darba atlaišanas prakses» (52.vieta salīdzinājumā ar 98.vietu pirms gada).

Visaugstāk pīlārā «darba tirgus efektivitāte» Latvijā vērtēta algu noteikšanas elastībā (10.vieta), sieviešu dalībā darba tirgū (22.vieta) un darbinieku tiesību ievērošanā (26.vieta).

Tirgi un inovācijas

Cits kategorijas «tirgi» pīlārs «produktu tirgus efektivitāte» 140 valstu konkurencē ierindots 47.vietā (49.vieta pērn) ar viszemāk novērtētu komponenti tarifu sarežģītuma pakāpe (113.vieta), kamēr indikators «tirdzniecības tarifi» ierindots 7.vietā.

Tradicionāli un objektīvu iemeslu dēļ zemu – 95.vietā – ierindots pīlārs «tirgus lielums», kur gan indikators «imports % no IKP» novērtēts salīdzinoši augstu: 29.vietā. Zemu tiek vērtēts arī kategorijas «tirgi» pīlārs «finanšu sistēma» (85.vieta), kas gan ir piedzīvojis kāpumu no 94.vietas pērn. Šajā pīlārā cienījami vērtēts vienīgi indikators «banku normatīvā kapitāla rādītājs» (31.vieta salīdzinājumā ar 24.vietu 2018.gadā), savukārt neviens cits indikators netiek vērtēts augstāk par 48.vietu. Kritiski zemu novērtēti indikatori «kredīta plaisa» (134.vieta) un tirgus kapitalizācija (111.vieta). Savukārt indikatorā mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana Latvijā gada laikā pakāpusies no 101.vietas līdz 55.vietai.

Lasiet arī: Rimšēvičs: Komercbankas Latvijas Bankā glabā piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» ekonomikā

Arī kategorijā «inovāciju ekosistēma» Latvijas vērtējumi nav īpaši augsti, atzīmēja centrā, norādot, ka pīlārā «biznesa vitalitāte» piešķirta 40.vieta (47.vieta pērn), bet pīlārā «inovāciju kapacitāte» – 54.vietā (52.vieta). Biznesa vitalitātes pīlārā ļoti zemu novērtēts tāds būtisks indikators kā attieksme pret uzņēmējdarbības risku (90.vieta), kamēr salīdzinoši augstu vērtēts maksātnespējas regulējums (26.vieta) un laiks, kādā var sākt biznesu (27.vieta).

Tajā pašā laikā pīlārā «inovāciju kapacitāte» viszemāk vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka diversifikācija (102.vieta), zinātniskās publikācijas (79. vieta), pētniecības institūciju kvalitāte (73.vieta), kā arī ieguldījums zinātnē un attīstība no IKP (68.vieta).

Viena spēcīga joma nevar atlīdzināt vairākas vājās

«Cerības uz labāku rādītāju indeksā, kas mēra ekonomikas produktivitāti un spēju pielāgoties globalizācijas un digitālajām tendencēm, bez šo rādītāju būtiskas uzlabošanas, būtu ļoti naivas. Tas savukārt nav paveicams bez nopietnām izmaiņām zinātnes un augstākās izglītības jomā,» piebilda Sauka.

Vienlaikus viņš arī norādīja – tāpat kā visiem indeksiem, arī šim piemīt vairāki trūkumi, kas politikas veidotājiem būtu jāņem vēra to izmantojot politikas iniciatīvu īstenošanā.

«Viens no tiem – indeksā tiek salīdzinātas ļoti atšķirīgas valstis un faktori, kas kādā valstī tiek uzskatīti par sliktiem, citā var tikt vērtēti kā ļoti atbilstoši, proti, vērtējums nereti ir relatīvs. Šo trūkumu indekss kompensē ar aizvien lielāku uzsvaru uz statistikas datiem, kurus nodrošina tādas organizācijas kā Pasaules Banka, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules Tirdzniecības organizācija u.c. Arī Pasaules ekonomikas foruma eksperti dod ieteikumu visām pasaules ekonomikām, tostarp Latvijai, proti, ka konkurētspējas stiprināšanai nepieciešama vispusīga pieeja: būt spēcīgiem kādā vienā vai vairākās kategorijās nevar atlīdzināt vājās vietas,» sacīja Sauka.

 


Pievienot komentāru

Katalāņu separātisti bloķē autosatiksmi uz Spānijas un Francijas robežas

Katalāņu separātisti bloķējuši satiksmi divos maršrutos starp Spāniju un Franciju, piekto dienu turpinot protestus pret deviņu savu līderu notiesāšanu.

Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta

Fiskālās disciplīnas padomes locekle un bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta.

Cīņa ar cilvēku tirdzniecību Eiropas līmenī. Rīko kampaņu, lai palīdzētu cietušajiem

Nereti cietušajiem trūkst iedrošinājuma vai vajadzīgās informācijas par viņu tiesībām, par to, kur doties un saņemt palīdzību.

Kalnmeieram neesot reputācijas traipu. AT plēnums neatlaiž ģenerālprokuroru

Lai gan no Tieslietu ministrijas izskanējuši skaļi iebildumi par Kalnmeiera atbilstību amatam, Augstākās tiesas plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik neesot saskatāms pamats ģenerālprokurora atlaišanai.

Rīgas domes koalīcijas sakašķējas, lemjot par priekšlikumiem pašvaldības budžetam

Rīgas domes koalīcijas partiju deputātu vidū piektdien, 18.oktobrī, izcēlās kašķis, lemjot par atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegtu priekšlikumu budžeta grozījumos, kā rezultātā uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī tam veltītā sēde.

Vispārējais valdības budžeta deficīts Latvijā 214,3 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā bija 214,3 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018.gada beigās bija 10,6 miljardi eiro jeb 36,4% no IKP.

Steigā vēlas pagarināt Lemberga, Vītoliņa, Blumberga un Ošenieka pilnvaras Ventspils brīvostā

Ventspils pilsētas dome negaidīti sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā lems par Aivara Lemberga, Jāņa Vītoliņa, Gunta Blumberga un Didža Ošenieka pilnvaru pagarināšanu Ventspils Brīvostas pārvaldes valdē.

Pūce lūdz Ģenerālprokuratūrai izvērtēt Rīgas domes rīcību, lemjot nepiedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt Rīgas domes amatpersonu rīcību saistībā ar lēmumu nepiedzīt zaudējumus no bijušajiem SIA Rīgas satiksmes valdes locekļiem.

Dailes teātra direktors Vītols nolemj atstāt amatu

Vītols par savu lēmumu ir informējis arī Kultūras ministriju, atzīmējot, ka turpinās pildīt pienākumus, kamēr konkursa kārtībā tiks atrasts jauns Dailes teātra valdes loceklis.

Slepkavības, narkotikas, cilvēku tirdzniecība. Meklē Eiropā meklētākās noziedznieces, arī Latvijas pilsoni

Kampaņā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Eiropas meklētākajām sievietēm noziedzniecēm, tostarp Angeļinai Sacjukai no Latvijas.

Kariņš: Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam

Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam, lai veicinātu visas ES izaugsmi un radītu priekšnoteikumus ekonomikas modernizācijai, tostarp klimata, digitālajā un inovācijas jomās, paudis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rinkēvičs: Patlaban pastāvīgo dzīvesvietu Lielbritānijā reģistrējusi mazāk nekā puse Latvijas valstspiederīgo

Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā ir jārēķinās ar dažādiem Brexit scenārijiem, un, lai pasargātu sevi, nepieciešams reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu minētās valsts Iekšlietu ministrijas mājaslapā, mudina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Eiropas Savienības līderi apstiprina Brexit vienošanos

Eiropas Savienības 27 dalībvalstu līderi apstiprinājuši Brexit vienošanos.

Turcija, kurdi un ASV vienojas par pamieru Sīrijā

Turcija, kura Sīrijas ziemeļos īsteno uzbrukumu kurdu vadītiem spēkiem, ir vienojusies par piecas dienas ilgu pamieru ar kurdu vienībām un ASV.

Latvijas futbols bez vadības. Gorkšu atstādina no LFF prezidenta amata

Latvijas Futbola federācijas ārkārtas kongresā biedri lēmuši atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.

Stājas spēkā spriedums Latvenergo kukuļošanas lietā

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām Latvenergo kukuļņemšanas lietām Aigaram Meļko, Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma Energy Consulting vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Nedēļas nogalē Latvijā bieži līs lietus

Piektdien, 18.oktobrī, debesīs būs daudz mākoņi, vienīgi dienvidu daļā debesis brīžiem skaidrosies.  Atsevišķos rajonos pa laikam līs.

Maršruts nedēļas nogalei: Randiņš pārgājienā, Zemlika un Scrabble piecās valodās

Oktobris nebeidz lutināt ar siltām un košām rudens dienām, tāpēc šajā nedēļas nogalē ikviens aicināts piedalīties gan pasākumos, kas norisināsies dabā, gan iekštelpās.

Nausēdas prezidentūras pirmās 100 dienas: Ne kļūdu, ne uzlabojumu

Oktobra vidū aprit 100 dienas, kopš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda stājies amatā. Gan viņa atbalstītāji, gan kritiski analītiķi piekrīt – prezidentam kāja līdz šim nav paslīdējusi.

Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju.

NEPLP locekļu atlasei grib piesaistīt personāla atlases kompāniju

Lai nodrošinātu konkursā lielāku konkurenci, NEPLP locekļu atlases procesam plānots piesaistīt personāla atlases kompāniju.

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi – Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls

Par vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem atzīti Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls, liecina Nasdaq Riga un Prudentia veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

Panākta jauna Brexit vienošanās

Lielbritānija un Eiropas Savienība panākušas jaunu Brexit vienošanos, ziņo BBC. «Mums ir jauna, lieliska vienošanās, kas atgriež kontroli,» ar Twitter starpniecību paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 472 mazāk. Pēdējos trīs gados laulību skaits ir stabilizējies, un vidēji gadā tiek noslēgts 13 tūkstoši laulību.

Lemberga tiesas varētu atsākties tikai nākamgad

Rīgas apgabaltiesa smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāvim Genādijam Ivankinam devusi laiku līdz 12.janvārim, lai iepazītos ar lietas materiāliem.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->