bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 03.04.2020 | Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis

Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies līdz 41.vietai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu – līdz 41.vietai, vienlaikus joprojām atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas, liecina publiskotais jaunākais pētījums.

Arī Lietuva un Igaunija uzlabojušas pozīciju par vienu vietu – Lietuva šogad atzīta par 39.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, bet Igaunija ierindota 31.pozīcijā.

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra, kas Latvijā pārstāv pētījumu Globālais konkurētspējas indekss, direktors Arnis Sauka norādīja, ka šis indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem.

Tomēr, ņemot vērā fokusu uz produktivitāti, kas ir galvenais ilgtspējīgas ekonomikas attīstības pamats, kā arī izmaiņas konkurētspējā, kas ienāk līdz ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām un globalizācijas procesiem, Pasaules ekonomikas forums, analizējot konkurētspēju, kopš 2018.gada ir iekļāvis arī virkni citu pīlāru. Sekojot jaunākajām tendencēm pētniecībā un izmaiņām konkurētspējas specifikā, jaunajā metodoloģijā ieviestas arī izmaiņas kā šie pīlāri tiek mērīti, tostarp papildus uzņēmēju aptaujām, valstu konkurētspējas noteikšanā liekot lielāku uzsvaru uz dažādiem statistikas avotiem.

Jaunākā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti liecina, ka konkurētspējīgākās valstis pasaulē ir Singapūra, kura salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pētījumu pakāpusies par vienu pozīciju.

Seko pagājušā gada līdere ASV, Honkonga, kura pakāpusies par četrām pozīcijām, Nīderlande, kura pakāpusies par divām pozīcijām, Šveice, Japāna, kuras noslīdējušas par vienu pozīciju, Vācija, kura noslīdējusi par četrām pozīcijām, Zviedrija, kura pakāpusies par vienu pozīciju, Apvienotā Karaliste, kura noslīdējusi par vienu pozīciju, un Dānija, kura saglabājusi desmitās konkurētspējīgākās valsts pozīciju.

No Centrālās un Austrumeiropas valstīm, par vienu vietu apsteidzot Čehiju, visaugstāk konkurētspējas indeksā ierindojusies Igaunija (31.vieta). Slovēnija joprojām ierindota 35.vietā un Polija – 37.vietā. Savukārt Lietuva 2019.gadā konkurētspējas indeksā ierindota 39.vietā, starp Maltu un Taivānu, bet 41.vietā seko Latvija – par vienu pozīciju apsteidzot Slovākiju un par sešām vietām apsteidzot Ungāriju.

Globālo konkurētspējas indeksu noslēdz Jemena un Čada, ierindojoties attiecīgi 140. un 141.pozīcijā.

Līdzīgi kā 2018.gadā, arī 2019.gada Globālā konkurētspējas indeksa kategorijā «vide» pīlārā Makroekonomiskā stabilitāte Latvija kopā ar citām 33 valstīm dala pirmo vietu pasaulē. Augstu novērtēti abi šī pīlāra indikatori: gan inflācija, gan valsts parāda dinamika. Latvija ieņem 15.vietu arī IKT adaptācijas pīlārā (11.vieta 2018.gadā), kur cita starpā tiek vērtēta interneta lietošanas kvantitāte, interneta pieslēguma kvalitāte un mobilo tālruņu izmantošanas tendences, atzīmēja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrā.

Institūcijas un infrastruktūra velk uz leju

Tāpat centrā minēja, ka izteikti sliktāki rezultāti kategorijā «vide» Latvijai ir tādos pīlāros kā «institūcijas» – 47.vieta no 141., kas ir kāpums par divām vietām salīdzinājumā ar 2018.gadu, un «infrastruktūra» – 43.vieta, salīdzinot ar 47.vietu gadu iepriekš.

No pīlāra «Institūcijas» viszemāk novērtētie indikatori Latvijai ir sociālais kapitāls (112.vieta pasaulē salīdzinājumā ar 99.vietu 2018.gadā), uz nākotni orientēta valdība (99.vieta salīdzinājumā ar 111.vietu pērn), valdības spēja nodrošināt politikas stabilitāti (96.vieta), tiesiskā regulējuma efektivitāte strīdu izšķiršanā (93.vieta), kā arī tiesiskā regulējuma spēja pielāgoties digitāliem biznesa modeļiem (91.vieta).

«Uz izaicinājumiem attiecībā uz šiem konkurētspējas aspektiem norāda arī citi pētījumi, tāpēc politikas veidotājiem Latvijā tiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība,» piebilda Sauka.

Vēl par šo tematu: Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Savukārt relatīvi labāk novērtēti tādi indikatori kā preses brīvība (22.vieta) un korupcijas sastopamība (39.vieta).

No pīlāra «infrastruktūra» viszemāk vērtētie indikatori ir ceļu kvalitāte (95.vieta salīdzinājumā ar 92.vietu pirms gada), līnijpārvadājumu (kuģu) savienojamības indekss (94.vieta), kā arī lidostas savienojuma indekss (82.vieta).

Cilvēkkapitāls: Trūkst prasmīgu darbinieku

Kategorijā «cilvēkkapitāls» uz citu valstu fona augstu novērtēts pīlārs «prasmes» (22.vieta, kas ir kāpums par vienu pozīciju). Visaugstāk novērtētākais indikators zem šī pīlāri ir vidēji skolā (apmācībā) pavadītie gadi (9.vieta), kā arī skolēnu un skolotāju īpatsvara proporcija sākumskolas izglītībā (18.vieta), bet viszemāk vērtēta vienkāršība atrast prasmīgus darbiniekus (100.vieta). Arodapmācības kvalitāte ierindota 64.vietā (82.vieta), absolventu prasmju līmenis – 58.vietā (68.vieta pērn) un kritiskā domāšana apmācību procesā 46.vietā (59.vieta).

Savukārt kategorijas «cilvēkkapitāls» pīlārā «veselība» Latvija ierindota tikai 83.vietā (76.vieta).

Kategorijā «tirgi» visaugstāk novērtētais pīlārs Latvijai ir «darba tirgus efektivitāte» (28.vieta). Šajā pīlārā kritiski zemu tiek vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka nodokļu likme (114.vieta) un vienkārša ārzemju darbaspēka pieņemšana darbā (113.vieta).

«Šajā ziņā diemžēl nekas nav mainījies salīdzinājuma ar situāciju gadu iepriekš, lai neteiktu, ka problēmas tikai pieaug. Šie ir faktori, kas tieši ietekmē Latvijas konkurētspēju un pievēršanos to risināšanai Latvijas politikas veidotajiem noteikti nevajadzētu atlikt,» piebilda Sauka.

Vienlaikus būtiski uzlabojusies situācija indikatorā «darbā pieņemšanas un no darba atlaišanas prakses» (52.vieta salīdzinājumā ar 98.vietu pirms gada).

Visaugstāk pīlārā «darba tirgus efektivitāte» Latvijā vērtēta algu noteikšanas elastībā (10.vieta), sieviešu dalībā darba tirgū (22.vieta) un darbinieku tiesību ievērošanā (26.vieta).

Tirgi un inovācijas

Cits kategorijas «tirgi» pīlārs «produktu tirgus efektivitāte» 140 valstu konkurencē ierindots 47.vietā (49.vieta pērn) ar viszemāk novērtētu komponenti tarifu sarežģītuma pakāpe (113.vieta), kamēr indikators «tirdzniecības tarifi» ierindots 7.vietā.

Tradicionāli un objektīvu iemeslu dēļ zemu – 95.vietā – ierindots pīlārs «tirgus lielums», kur gan indikators «imports % no IKP» novērtēts salīdzinoši augstu: 29.vietā. Zemu tiek vērtēts arī kategorijas «tirgi» pīlārs «finanšu sistēma» (85.vieta), kas gan ir piedzīvojis kāpumu no 94.vietas pērn. Šajā pīlārā cienījami vērtēts vienīgi indikators «banku normatīvā kapitāla rādītājs» (31.vieta salīdzinājumā ar 24.vietu 2018.gadā), savukārt neviens cits indikators netiek vērtēts augstāk par 48.vietu. Kritiski zemu novērtēti indikatori «kredīta plaisa» (134.vieta) un tirgus kapitalizācija (111.vieta). Savukārt indikatorā mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana Latvijā gada laikā pakāpusies no 101.vietas līdz 55.vietai.

Lasiet arī: Rimšēvičs: Komercbankas Latvijas Bankā glabā piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» ekonomikā

Arī kategorijā «inovāciju ekosistēma» Latvijas vērtējumi nav īpaši augsti, atzīmēja centrā, norādot, ka pīlārā «biznesa vitalitāte» piešķirta 40.vieta (47.vieta pērn), bet pīlārā «inovāciju kapacitāte» – 54.vietā (52.vieta). Biznesa vitalitātes pīlārā ļoti zemu novērtēts tāds būtisks indikators kā attieksme pret uzņēmējdarbības risku (90.vieta), kamēr salīdzinoši augstu vērtēts maksātnespējas regulējums (26.vieta) un laiks, kādā var sākt biznesu (27.vieta).

Tajā pašā laikā pīlārā «inovāciju kapacitāte» viszemāk vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka diversifikācija (102.vieta), zinātniskās publikācijas (79. vieta), pētniecības institūciju kvalitāte (73.vieta), kā arī ieguldījums zinātnē un attīstība no IKP (68.vieta).

Viena spēcīga joma nevar atlīdzināt vairākas vājās

«Cerības uz labāku rādītāju indeksā, kas mēra ekonomikas produktivitāti un spēju pielāgoties globalizācijas un digitālajām tendencēm, bez šo rādītāju būtiskas uzlabošanas, būtu ļoti naivas. Tas savukārt nav paveicams bez nopietnām izmaiņām zinātnes un augstākās izglītības jomā,» piebilda Sauka.

Vienlaikus viņš arī norādīja – tāpat kā visiem indeksiem, arī šim piemīt vairāki trūkumi, kas politikas veidotājiem būtu jāņem vēra to izmantojot politikas iniciatīvu īstenošanā.

«Viens no tiem – indeksā tiek salīdzinātas ļoti atšķirīgas valstis un faktori, kas kādā valstī tiek uzskatīti par sliktiem, citā var tikt vērtēti kā ļoti atbilstoši, proti, vērtējums nereti ir relatīvs. Šo trūkumu indekss kompensē ar aizvien lielāku uzsvaru uz statistikas datiem, kurus nodrošina tādas organizācijas kā Pasaules Banka, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules Tirdzniecības organizācija u.c. Arī Pasaules ekonomikas foruma eksperti dod ieteikumu visām pasaules ekonomikām, tostarp Latvijai, proti, ka konkurētspējas stiprināšanai nepieciešama vispusīga pieeja: būt spēcīgiem kādā vienā vai vairākās kategorijās nevar atlīdzināt vājās vietas,» sacīja Sauka.

 


Pievienot komentāru

Avots: Ventspils turpina sportot arī COVID-19 laikā. Politiķi melo par OC Ventspils darbību

Ja privātie sporta infrastruktūras turētāji ir savus infrastruktūras objektus slēgušas pilnībā, tad atrodas mūsu valstī gudrinieki, kuri turpina attiekties pret COVID-19 vieglprātīgi.

Ar COVID-19 inficējušies jau 40 veselības aprūpes darbinieki

Varianti, kā ārstniecības personas inficējušās, varētu būt dažādi, klāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka infekcijas avots varētu būt gan pacienti, gan arī kolēģi.

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies 1 792 iedzīvotāji

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies vēl 1 792 iedzīvotāji, tādējādi kopējais bezdarbnieku skaits valstī sasniedzis 63 319, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.

Igaunijā pašvaldībām gatavo 30 miljonu eiro atbalstu no papildbudžeta

Igaunijas valdība ir izstrādājusi valsts papildbudžetu. Tajā pašvaldībām krīzes ietekmes mazināšanai paredzēts piešķirt 30 miljonus eiro un vēl 100 miljoni eiro ieplānoti ekonomikas stimulēšanai.

Baltkrievija noraida Lietuvas bažas par rīcības trūkumu pret COVID-19

Lietuva šonedēļ paudusi satraukumu, ka Baltkrievijas valdība nerīkojas adekvāti koronavīrusa pandēmijā un var kļūt par nekontrolētu slimības perēkli, kas apdraud kaimiņus. Minska šo kritiku ir noraidījusi, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Palielina sodu par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu

Paaugstināts naudas sods par epidemioloģiskās drošības prasību, kā arī par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu.

Mājas. Ziepes. Divi metri – SPKC atgādina galvenos piesardzības pasākumus

SPKC iesaka palikt mājās, ja tas ir iespējams, strādāt attālināti un atturēties no publisku vietu apmeklēšanas vispār vai darīt to tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā mirusi 99 gadus veca pensionāre, kurai konstatēts COVID-19

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 493, pēdējā diennaktī nākot klāt 35 gadījumiem.

COVID-19 pandēmija un korupcijas riski. Kā valdībai un sabiedrībai pret tiem nodrošināties?

Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

ANO Ģenerālā asambleja aicina ciešāk sadarboties bezprecedenta situācijā

ANO Ģenerālajā asamblejā pasaules valstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas rezolūciju, kur atzīts, ka pandēmijas ietekmei uz cilvēci nav precedenta, un aicinājušas valstis pastiprināti sadarboties, lai apturētu postošās slimības izplatību, ziņo Kataras raidorganizācija Al Jazeera.

Jaunākie dati par COVID-19 Baltijā. Latvijā – 493, Lietuvā – 696, Igaunijā – 961

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

ASV koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 5 000, Itālijā – 12 400

Valstī ar pasaulē vislielāko COVID-19 saslimušo skaitu, ASV, nāves gadījumu skaits paātrinās un ir pārsniedzis 5 000. Itālijā, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko slimības upuru skaitu, reģistrēti 12 430 mirušie no slimības komplikācijām, ziņo BBC un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!