Pasta paku sūtījumu skaits Latvijā pērn pieaudzis par vairāk nekā pusi

Attīstoties e-tirdzniecībai, pasta pakalpojumu tirgū turpina strauji pieaugt pasta paku sūtījumu skaits, kas pērn palielinājies par 9,5 milj. jeb 59%. Turpretī vēstuļu sūtījumu skaits samazinājies par 11%. Pasta paku sūtīšanai lietotāji arvien lielāku priekšroku devuši eksprespasta vai kurjerpasta piegādes veidam, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

«Pasta tirgus pēdējo trīs gadu laikā ir būtiski mainījies. Šīs pārmaiņas jo īpaši ietekmējuši Covid-19 apstākļi. Gan distancēšanās ierobežojumi, gan iespējas saņemt pakalpojumu vai preci klātienē ir būtiski mainījusi pasta pakalpojumu lietotāju līdzšinējos paradumus. Kā rezultātā arvien vairāk lietotāji ir izvēlējušies sūtījumus veikt, izmantojot pasta tīklu.  Īpaši strauji pieauguši pasta paku sūtījumi,» stāsta SPRK Elektronisko sakaru un pasta pakalpojumu departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopējais pasta sūtījumu skaits pieaudzis par 7%

Pērn kopumā SPRK uzraudzītie pasta komersanti apstrādājuši 71 milj. pasta sūtījumu, ko ietver tradicionālie, eksprespasta, kurjerpasta pakalpojumi, kā arī abonētās preses piegāde.

Salīdzinot ar 2020.gadu, kopējais sūtījumu skaits palielinājies par 7%.

Pasta pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājies par 11%

Tirgū šobrīd darbojas 67 pasta komersanti, kuru darbība uzrauga SPRK. Pēdējo trīs gadu laikā pasta pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājies par 11%. Tirgū ienākuši jauni pasta komersanti, kā arī ir tādi, kuri darbību beiguši. Gandrīz puse pasta komersantu sniedz kurjerpasta pakalpojumus, mazliet vairāk par trešdaļu nodrošina eksprespasta pakalpojumus, bet 14% – tradicionālos pasta sūtījumus.

Paku sūtījumu segmentā lielāko sūtījumu skaitu pērn nodrošināja SIA Omniva, SIA DPD Latvija un  SIA Venipak. Savukārt vēstuļu korespondences sūtījumu sektorā līderis bijis VAS Latvijas Pasts.

Vēstuļu korespondences sūtīšanai tradicionālie pasta pakalpojumi, bet pasta paku – eksprespasta vai kurjerpasta pakalpojumi

Pasta pakalpojumu lietotāji pērn visbiežāk izmantojuši tradicionālos pasta pakalpojumus, kur sūtījumi bija mazliet vairāk par pusi no kopējā sūtījumu skaita. Pārsvarā tā bijusi vēstuļu korespondence, ko adresāts saņēmis savā pastkastītē. Lielākoties tajās sūtīti rakstveida paziņojumi, dokumenti, drukāti materiāli vai sīki priekšmeti.

Vēstuļu korespondences sūtījumi veido 72% no kopējā tradicionālā pasta sūtījumu skaita.

Savukārt pasta paku nosūtīšanai iekšzemē lietotāji devuši priekšroku ātrākam piegādes veidam – eksprespasta vai kurjerpasta pakalpojumam. Salīdzinot ar 2020.gadu, eksprespasta pakalpojumu ietvaros kopā nosūtīti 13,4 milj. pasta paku jeb par 39% vairāk, savukārt, izmantojot kurjerpasta pakalpojumu, divreiz vairāk. Šādām izmaiņām iemesls galvenokārt bijis Covid-19 ierobežojumi pakalpojumu vai preču saņemšanai klātienē.

Pasta paku sūtījumu skaits būtiski pieaug

Pērn kopumā tika apstrādāti 25,5 milj. pasta paku sūtījumu, no kuriem vairāk nekā puse jeb 57% bija iekšzemes sūtījumi, savukārt 29% saņemti no ārvalstīm un 14% sūtīti ārpus Latvijas. 

Salīdzinot ar 2020.gadu, Covid-19 apstākļu ietekmē kopumā pasta paku sūtījumu skaits pērn palielinājies par 59%.

Turklāt jāatzīmē, ka iekšzemes pasta paku sūtījumus skaits palielinājies par 72%. Pakāpeniski turpina palielināties arī pārrobežu paku sūtījumu skaits. Piemēram, ienākošo pasta paku sūtījumu skaits no ārvalstīm pieaudzis par 55%.

Abonētās preses piegādes pakalpojumu izmanto mazāk

Arvien mazāk lietotāji pasūta abonētās preses izdevumus, par ko liecina abonēto sūtījumu skaita samazinājums 1,4 milj. apmērā, salīdzinot ar 2020.gada rādītājiem. To daļēji var saistīt ar šī pakalpojuma aktualitātes zaudēšanu un konkurenci ar digitālā laikmeta iespējām.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas