bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 23.01.2020 | Vārda dienas: Grieta, Rebeka, Strauta
LatviaLatvija

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pērn Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā šī gada sākumā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaits 2017.gadā saruka par 0,8% salīdzinājumā ar 1% 2016.gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6% mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2017.gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016.gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016.gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016.gadu.

Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017.gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016.gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016.gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016.gadā. Apmēram puse (55%) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Migrācijas saldo kopš 2007.gada pirmo reizi ir mazāks nekā dabiskā pieauguma saldo, kas liecina par iedzīvotāju emigrācijas tempa samazinājumu.

Pieaug iedzīvotāju skaits Pierīgā

Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās tikai Pierīgā – par 2,3 tūkst. jeb 0,6%. Pieauguma galvenais cēlonis ir iekšējā migrācija, tomēr arī dabiskās kustības rādītājs Pierīgā jau trešo gadu ir pozitīvs.

Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām vērojams Latgales reģionā – par 5,4 tūkst. jeb 2%, taču tas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā. Iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par 3,3 tūkst. (1,7%), arī Kurzemē par 3,3 tūkst. (1,3%), Zemgalē – par 2,7 tūkst. (1,1%) un Rīgā – par 3,5 tūkst. (0,5%). Trešdaļa (33%) Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā.

Iedzīvotāju skaits sarucis septiņās no deviņām republikas pilsētām. Pozitīvi rādītāji 2017.gadā bija Jūrmalā, kur vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums par 1% jeb par 467 cilvēkiem un Valmierā – par 0,4% jeb 102 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,4% (507 cilvēkiem), Daugavpilī – par 1,6% (1342), Jēkabpilī – par 1% (224), bet vismazāk – Rēzeknē – par 0,1% (18).

Pērn 15 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits palielinājās. Galvenokārt pieaugums vērojams Pierīgas novados, tomēr iedzīvotāju skaits pieauga arī Brocēnu un Ozolnieku novadā, kas atrodas citos reģionos. Ozolniekos līdzīgi kā Pierīgas novados pieaug gan iekšējā migrācija, gan dzimstība. Savukārt, pateicoties jauno dzīvojamo projektu attīstībai, Brocēnos pieaugusi iekšējā migrācija, ko lielākoties veido iedzīvotāji, kuri pārcēlušies no Saldus. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (par 935 cilvēkiem jeb 5%), mazākais – Siguldas novadā (79 cilvēki jeb 0,5%). Visos 15 novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 9 novados.

Bērnu skaits nedaudz pieaug

Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu skaits vecumā 0–14 gadi pieaudzis par 13,0 tūkst. (2017.gadā – par 1,7 tūkst.), veidojot 15,8% no iedzīvotāju kopskaita 2018.gada sākumā (2013.gada sākumā – 14,4%). Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā – 18,1% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā (13,7%).

2017.gadā iedzīvotāju skaits 15–64 gadu vecuma grupā turpināja samazināties – par 18,4 tūkst. jeb 1,5%. Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars  ir Latgalē (64,7%), mazāks – Kurzemē (63,2%).

Iedzīvotāju skaits vecumā no 65 gadiem turpināja palielināties  – 2017.gadā par 0,9 tūkst. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 19,9% 2017.gada sākumā līdz 20,1% 2018.gada sākumā. Visos reģionos apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā 65 gadi un vairāk (Latgalē visvairāk – 21,6%, Pierīgā vismazāk – 18,1%.

2017.gadā samazinājies visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4%, poļi – par 2,2%, lietuvieši un romi (čigāni) – par 2,1%, krievi – par 1,7%. Latviešu skaits samazinājies par 0,8%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, turpina palielināties. Pērn tas pieaudzis no 62% 2017. gada sākumā līdz 62,2% 2018.gada sākumā.

Lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87,2%) un Kurzemes (76,7%) reģionā, zemākais – Latgalē (45,9%) un Rīgā (47%).

Pēc valstiskās piederības 85,9% Latvijas iedzīvotāju ir pilsoņi (2016.gadā – 85,7%), 11,1% nepilsoņi (2016.gadā – 11,4%), 2,2% – Krievijas pilsoņi (2,2%). 51% nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 17% no visiem Rīgas iedzīvotājiem.

Igaunijā iedzīvotāju skaits pieaug, Lietuvā – samazinās

Iedzīvotāju skaits Igaunijā 2018.gada sākumā bija 1 milj. 319 tūkst. (par 3,5  tūkst. vairāk nekā 2017.gadā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 1,7 tūkst. (2017.gadā Igaunijā piedzima 13,8 tūkst, bet nomira 15,5 tūkst), bet starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo pozitīvs – 5,2 tūkst. (no citām valstīm ieradās 17,6 tūkst., bet izceļoja 12,4 tūkst.).

Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2018.gada sākumā bija 2 milj. 809. tūkst. (iedzīvotāju skaita samazinājums par 39,0 tūkst.). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 11,4 tūkst. (dzimušo skaits 2017.gadā – 28,7 tūkst., mirušo skaits – 40,1 tūkst.) un negatīvs migrācijas saldo – 27,6 tūkst.


Pievienot komentāru

Revīzija: Rail Baltica īstenošanos kavē un sadārdzina risku vadības trūkums un kūtrā sadarbība ar pāšvaldībām

Rail Baltica projekta kavēšanos un sadārdzināšanos veicina risku vadības un stratēģijas trūkums, kā arī kūtrā sadarbība ar pašvaldībām un pasīvā nekustamo īpašumu atsavināšana, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Lietuva pret kravu pārvadātāju aizplūšanu uz Poliju vēršas ar «pārcelšanas nodokli»

Lietuvā veic īpaša uzņēmumu «pārcelšanas nodokļa» ieviešanu. Tas tiks attiecināts uz uzņēmumiem, kuri tiek pārvietoti no Lietuvas uz citu Eiropas Savienības valsti. Kravu pārvadātāji gan teic, ka tas neatturēs nozares uzņēmumus no aizplūšanas uz Poliju.

Pūce neizslēdz, ka pašvaldību skaits pēc reformas varētu nedaudz pieaugt

Pašlaik administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumā ir 39 pašvaldības, bet, iespējams, ka klāt varētu nākt vēl viena vai divas pašvaldības, tā izteicies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Britu likumdevēji pieņem izstāšanās likumu

Lielbritānijas likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Savienības ir pārvarējis pēdējo šķērsli britu parlamentā. Lēmējvaras apakšpalāta atteikusies pieņemt Lordu palātas ieteiktus piecus grozījumus un likumprojekts ir apstiprināts bez izmaiņām.

Šajā sezonā no gripas miruši 13 cilvēki

Mirušo vecums ir no 53 līdz 89 gadiem un līdztekus gripai viņiem konstatētas tādas slimības kā hroniskas sirds, asinsvadu un elpceļu slimības, cukura diabēts, hroniskas nieru un aknu saslimšanas.

Korupcijas apkarotāji: Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nedaudz pasliktinājies

Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās.

Fon der Leiena: Eiropai ir nepieciešamas «ticamas militārās spējas»

Eiropas Savienība ir izveidojusi «ķieģeļus, no kuriem celt Eiropas aizsardzības savienību», tā trešdien, 22.janvārī, pavēstījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.

Saskaņa gatava Rīgas 2020.gada budžetu apstiprināt tikai pēc Burova atlaišanas

Partija Saskaņa neatbalstīs pašvaldības 2020.gada budžeta, pie varas esot mēram Oļegam Burovam,  informēja frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs. 

Latvija uzlabo rezultātu OECD Atvērto datu indeksā

Latvija par astoņām vietām uzlabojusi savu pozīciju OECD Atvērto datu indeksā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Aptauja: 86% uzskata, ka autoceļiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm

Kopumā 86% valsts iedzīvotāju uzskata, ka autoceļu tīkla uzturēšanai un remontdarbiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Kaljulaida Antarktīdā: Ikdienas darbu internetā var darīt, atrodoties jebkur

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viesojas Antarktīdā, kur plāno veikt savus ikdienas darba pienākumus, demonstrējot interneta iespējas. Valsts galva arī vērsusi uzmanību uz Antarktīdā skaidri redzamām laikapstākļu pārmaiņām.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā decembrī samazinājās par 1,1%

Salīdzinot ar 2018.gada decembri, 2019.gada novembrī ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 1,1%, liecina CSP dati.

Pētījums: Pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% iedzīvotāju, savukārt ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju, secināts pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā.

Krievijas lētajai elektrībai Baltijā vajadzīgs risinājums, tā eirokomisāre

Igaunijas eirokomisāre Kadri Simsone uzskata, ka ir vajadzīgs risinājums Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas klātbūtnei Baltijas tirgū, jo kaimiņvalstis to var piedāvāt lētāk, nemaksājot Eiropas gaisa piesārņojuma nodokli.

Moneyval ziņojums: Latvija lielākoties izpildījusi rekomendācijas

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Bijušā velotreka vietā Rīgā būvēs jaunu Valsts drošības dienesta ēku, nevis parku

Rīgā, bijušā velotreka Marss vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam, tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

Meridian Trade Bank maina nosaukumu uz Industra Bank

Meridian Trade Bank trešdien, 22.janvārī, mainījusi nosaukumu uz Industra Bank, informē bankā.

Video: Tramps un Tunberga Davosā pauž krasi pretēju klimata skatījumu

«Importējiet mūsu naftu un dabasgāzi» pret «mūsu emisijas ir jāizbeidz» – ar tik atšķirīgiem skatījumiem uz klimata krīzi Pasaules Ekonomikas forumā uzstājušies ASV prezidents Donalds Tramps un klimata aktīviste Grēta Tunberga. Piedāvājam noskatīties abas uzrunas pilnā garumā.

Vitenbergs: Latvijas tautsaimniecībā būtiska ir katra investīcija

Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas pamatu pamats un Latvijas tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums, tā izteicies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kariņš: Nepieļaujami, ja ministram ir doma mīkstināt nosacījumus VP priekšniekam, lai amatā ieliktu sev tīkamu cilvēku

Prasību mīkstināšana VP priekšnieka amata kandidātiem ir nepieļaujama un šāda rīcība rada aizdomas, ka procesā notiek «kas nelāgs», tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Pastiprinās bažas par putnu gripas draudiem Latvijā

Putnu gripa mājputniem konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

Putins maina Krievijas valdības sastāvu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji mainījis Krievijas valdības sastāvu, ieceļot jaunu apgaismības ministru un virkni citu, bet amatos ļaujot palikt līdzšinējiem aizsardzības, ārlietu un finanšu ministriem.

Par spīti siltajai ziemai dažviet autoceļi ir apledojuši

Apledojums 22.janvāra rītā Vidzemē, Latgalē un Kurzemē dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Latvijas dzelzceļš darbinieku skaita samazināšanu sāka jau pērnā gada nogalē

VAS Latvijas dzelzceļš savu funkciju un procesu izvērtēšanu sāka pagājušā gada otrajā pusē, tāpēc darbinieku skaita samazināšana tika sākta pakāpeniski 2019.gada nogalē, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!