Pašvaldību vēlēšanās visvairāk partiju sarakstu un kandidātu pieteikti Ogres un Ropažu novados

Šā gada jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās visvairāk partiju sarakstu un kandidātu pieteikti Ogres un Ropažu novados, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Otrdien, 6.aprīlī, noslēdzās deputātu kandidātu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām.

No CVK mājaslapā publicētās informācijas izriet, ka uz 41 pašvaldības deputātu amatiem pretendē 5590 kandidāti no 323 partiju un to apvienību sarakstiem.

CVK informēja, ka pašvaldību vēlēšanās 35 jaunizveidojamos novados un sešās valstspilsētās kopumā būs jāievēl 683 deputāti. Līdz ar to uz vienu pašvaldības deputāta vietu šajās vēlēšanās pretendē vidēji astoņi deputātu kandidāti. Rīgā vēlēšanas šogad nenotiks, jo domi 60 deputātu sastāvā ievēlēja ārkārtas vēlēšanās pērn.

Visvairāk partiju sarakstu un kandidātu pieteikts Ogres novadā, kur uz deputātu amatiem no 12 sarakstiem pretendē 243 kandidāti.

Savukārt Ropažu novadā vēlēšanās pieteikti 14 saraksti un 238 kandidāti. Tāpat 12 saraksti ar 227 kandidātiem pieteikti Jēkabpils novadā, savukārt Jūrmalā pieteikti 13 saraksti ar 197 kandidātiem.

Vismazāk sarakstu un kandidātu pieteikt Valkas novadā – šajā novadā vēlēšanās kandidē 46 deputātu amata kandidāti no trim sarakstiem.

Līvānu novadā no četriem sarakstiem kandidē 53 deputātu amata kandidāti, bet Ventspils novadā pieteikti trīs saraksti ar 54 kandidātiem.

CVK apkopotie dati liecina, ka 61,4% jeb 3430 kandidātu ir vīrieši, bet 2160 jeb 38,6% – sievietes.

Kandidātu vidējais vecums ir 46,1 gads. Jaunākais kandidāts ir 18 gadus vecs, bet vecākajam kandidātam ir 91 gads.

68,8% jeb 3848 no visiem kandidātiem ir augstākā izglītība, 19,9% jeb 1115 – vidējā izglītība, 1% jeb 56 ir pamatizglītība, bet 10,2% jeb 571 kandidāts iegūto izglītību nav norādījis.

99,9% jeb 5586 kandidātu ir Latvijas valsts pilsoņi, trīs kandidāti ir Amerikas Savienoto valstu pilsoņi, divi – Lietuvas pilsoņi, tāpat kandidē pa vienam Bulgārijas, Īrijas, Krievijas, Libānas, Somijas un Spānijas pilsonim.

78,6% jeb 4393 kandidāti ir latviešu tautības, 4,5% jeb 252 kandidātu tautība ir krievu, 0,7% jeb 39 kandidātu tautība ir poļu, 0,5% jeb 26 tautība ir baltkrievu, 0,4% jeb 20 ir tautība ir lietuviešu. 14,7% jeb 819 kandidāti nav norādījuši tautību.

Deputātu kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām varēja iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētas politisko partiju apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā apvienībā.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un ir reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecas likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.

Lai kandidētu pašvaldību vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, – attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz kopš 2020.gada 26.jūnija jābūt bez pārtraukuma reģistrētai dzīvesvietai, jābūt attiecīgajā pašvaldībā nostrādājušam kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz kopš 2020.gada 26.decembra vai tās teritorijā jāpieder likumā noteiktā kārtībā reģistrētam nekustamajam īpašumam.

Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šogad vēlēšanu zīmēs tiks drukāts kandidātu saraksta numurs, kuru noteiks izlozē.

Salīdzinājumam 2017.gada pašvaldību vēlēšanās šā brīža 118 administratīvo teritoriju domēs, izņemot Rīgu, kopumā tika ievēlēti 1554 deputāti, līdz ar to pēc šā gada vēlēšanām ievēlējamais deputātu skaits šajās pašvaldībās samazināsies par 56%. 2017.gada pašvaldību vēlēšanām tika reģistrēti 599 deputātu kandidātu saraksti un 8945 deputātu kandidāti.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas