bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 09.12.2019 | Vārda dienas: Sarmīte, Tabita
LatviaLatvija

Patiesā labuma guvēja statuss uzņēmumā ne vienmēr nozīmē mantiskā labuma gūšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tas, kurš tiek deklarēts kā uzņēmuma patiesais labuma guvējs (PLG), ne vienmēr ir persona, kas mantiski stāv pašās ķēdes beigās un gūst mantisko labumu no kompānijām.

Tā kā publiskajā telpā radies pieņēmums, ka tikko cilvēks Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēts kā PLG, tas nozīmē – viss viņam pieder –, BNN nolēma iedziļināties Latvijas likuma prasībās par PLG reģistrēšanu un izskaidrot, ko īsti nozīmē patiesā labuma guvējs un kā publiskajā telpā šis termins tiek pārprasts.

Latvijā nav ieviests dalījums starp mantisko labuma guvēju un struktūras kontrolētāju, pārvaldītāju

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikts, ka patiesais labuma guvējs ir

fiziskā persona, kura ir klienta — juridiskās personas — īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz:

attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Šis likums ir balstīts uz Eiropas Savienības izstrādātu direktīvu par PLG norādīšanu. Balstoties uz šo, katra dalībvalsts izstrādā likumu, kā tiek reģistrēts, noskaidrots uzņēmuma PLG attiecīgajā valstī.

Apjukums prasībās par PLG deklarēšanu rodas tajā, ka Latvijā par patieso labuma guvēju sauc gan personu, kurai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 25% daļas (akcijas) kompānijā, gan arī tādu personu, kurai nekas nepieder, bet kura šo kompāniju kontrolē.

Piemēram, tādā situācijā, kad vienai personai ir tiesības saņemt vairāk nekā 25% mantiskā labuma no kompānijas, bet citai personai ir tiesības izlietot dalībnieka (akcionāra) balsstiesības kompānijā, negūstot mantisku labumu, bet pārvaldot kompāniju un to šādā veidā kontrolējot, abas šādas personas Latvijas likuma izpratnē ir patiesie labuma guvēji. Kaut arī viens gūst mantisku labumu dalības (akcionārības) dēļ, bet otrs – nav dalībnieks (akcionārs), tomēr kontrolē kompānijas darbību.

Tādēļ, ka reģistrēšanai par PLG robežšķirtne ir vairāk nekā 25% mantiskās intereses kompānijā, var rasties šāda situācija: uzņēmumā, piemēram, ir četri dalībnieki – vienam ir 40% akciju, bet pārējiem trim ir pa 20%. Pēdējie trīs balso katrs savā izpratnē, bet viņu dalības apmērs, lai arī ir būtisks, tomēr nepārsniedz 25%, tādēļ tie nav deklarējami kā PLG. Savukārt tas, kuram pieder 40%, realitātē var būt mazākumā iepretim pārējiem akcionāriem kopā, jo ar saviem 40% nevar īstenot nevienu no savām iecerēm, taču likuma izpratnē par PLG reģistrējams tikai viņš.

Tikmēr, aplūkojot Nīderlandes definējumu patiesā labuma guvējiem, rodas lielāka skaidrība par to, cik patiesā labuma guvēja jēdziens ir plašs un kā tas būtu skaidrojams. Nīderlandes likumos tiek nošķirti divi atšķirīgi jēdzieni:

patiesais patiesā labuma guvējs un pseido patiesais labuma guvējs.

Proti, šajā valstī noteikts, ka primāri jānorāda mantiskie labuma guvēji viņu mantiskās intereses kompānijā un dalības (akcionārības) dēļ. Ja viņus nav iespējams noskaidrot vai tādu vienkārši nav, tad tālāk var uzskatīt, ka ir tā saucamie pseido beneficiāri, nereti kompānijas vadība, kas kontrolē kompāniju, bet tad uzreiz ir skaidrs, ka šīs pseido personas tiek atklātas sabiedrībai kā tādas, kas kontrolē kompāniju, nevis kurām ir būtiska mantiskā interese kompānijā dalības (akcionārības) dēļ.

Pseido PLG ir menedžeri, kompānijas valdes, kas ir iesaistīti kādā kompānijas darbības posmā. Tie ir darbinieki, kam ir ietekme, kontroles elements pār kādu struktūru, bet tiem nav līdzdalības intereses. Proti, struktūra ir izveidota tāda, ka cilvēkam de iure ir kontrole, taču viņš nav mantiskā labuma guvējs.

Šāds veidojums tiek pielietots, piemēram, gadījumos, kad kompānijas īpašnieks nodod uzņēmumu mantojumā. Lai mantinieki visu «nenolaistu pa burbuli», sākotnējais īpašnieks kompāniju ieliek profesionālā pārvaldības struktūrā. Mantinieki joprojām ir mantiskā labuma guvēji, tomēr nekādas kontroles viņiem nav. Viņi nevar, piemēram, atcelt kompānijas valdi, pieņemt aplamus lēmumus, kas potenciāli var kompāniju izputināt. Respektīvi, struktūra tiek veidota tā, ka persona saglabā mantiskā labuma gūšanas tiesības, bet tai nav kontroles pār kompāniju. Šī struktūra Nīderlandē ir atrunāta arī likuma izpratnē, kas nozīmē, ka primāri jādeklarē ekonomiskie labuma guvēji. Ja tādi ir, tad nekādus menedžerus, valdi nedeklarē.

Mulsuma Latvijā būtu mazāk, ja arī Latvijas likums arī skaidri izšķirtu šādus patiesos mantiskā labuma guvējus no pseido labuma guvējiem, saucot vienus par, piemēram, patiesajiem mantiskā labuma guvējiem, bet otrus – par patiesajiem kontrolētājiem vai pseido patiesajiem labuma guvējiem.

Teorija praksē

Lai ilustrētu, kā nupat apskatītā teorija darbojas realitātē, BNN nolēma aplūkot vienu no apspriestākajiem tematiem saistībā ar PLG. Ir daudz neskaidrību, kādēļ Šveices advokāts Rudolfs Meroni Latvijas Uzņēmumu reģistrā ir deklarēts kā patiesā labuma guvējs uzņēmumos, kur Aivaram Lembergam pieder kompānijas daļas, tādēļ ir vērts izpētīt, kā likums darbojas šajā konkrētajā gadījumā.

Lembergam PLG tiesības ir arestētas. Viņš nevar dot nekādas instrukcijas arestētās mantas glabātājam Meroni par to, ko darīt un ko nedarīt uzņēmumā. Normālos apstākļos Lembergam būtu tiesības mēģināt ietekmēt holdinga struktūru, taču pašlaik viņam tas ir liegts.

Attiecībā uz arestētās mantas glabātāju Rudolfu Meroni, piemēram, Ventbunkera, deklarācijā, kas iesniegta UR, ir pateikts, ka viņš nav ne tieši, ne netieši Ventbunkers akcionārs. Taču viņš īsteno kontroli pār Ventbunkers akcionāru struktūras vairākumu, tādēļ Latvijas likuma izpratnē viņš atbilst PLG definīcijai. Viņš var tikt uzskatīts par PLG, pamatojoties uz holdinga struktūru, tajā esošajiem korporatīvajiem amatiem un aresta lēmumiem. Respektīvi, Meroni var tikt uzskatīts par uzņēmumu VentbunkersKālija parksVentspils tirdzniecības osta PLG, tādēļ, ka viņš kontrolē šos uzņēmumus, bet nav to nedz tiešs, nedz netiešs akcionārs.

Jebkurš PLG statuss kompānijā nebūt nenozīmē līdzīpašnieka statusu kompānijā. Latvijas likuma izpratnē PLG var būt arī cilvēks, kas nav tās īpašnieks, bet tikai kontrolē to.


Pievienot komentāru

  1. Guncha teica:

    Pat neizlasot rakstu līdz galam man ir skaidrs. ka visi ierēdņi, juristi, konsultanti un politiķi un visi viņu tuvākie divās paaudzēs uz abām pusēm, kas iesaistīti šī likuma pieņemšanā, sodāmi par tautas nodevību ar visas mantas un īpašumu konfiskāciju un mūža aizliegumu ieņemt jebkādu no budžeta tieši vai pastarpināti apmaksātu amatu vai pat fizisku darbu, kā arī saņemt jebkādus budžeta apmaksātus pakalpojumus un atbalstu.

  2. Anonīms teica:

    Mans lielais brālis patiesais labuma guvējs.

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!