bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 29.01.2020 | Vārda dienas: Aivars, Bille, Valērijs
LatviaLatvija

Pāvests mudina skatīties plašāk par pašu interesēm; Aglonā sagaidīts ar gavilēm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību, pirmdien, 24.septembrī, uzrunā Rīgā mudināja pāvests Francisks, kurš Latviju apmeklē vienas dienas vizītē.

Pēc pāvesta vārdiem, var apgalvot, ka ikreiz, kad iemācāmies kā sabiedrība skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, savstarpējā sadarbība pārtop par solidaritāti. Tā kļūst par vēstures veidošanas pamatu vidē, kur konflikti, spriedze un tie, kas pagātnē uzstatīti par pretiniekiem, var sasniegt daudzpusīgu vienotību, kas rada jaunu dzīvi.

«[Latvijas] simtgades svinības ir svarīgas, lai varētu koncentrēties uz brīvību un neatkarību, kas ir uzdevums, kas iesaista visus. Strādāt brīvības labā nozīmē iesaistīties visaptverošā attīstībā,» ir pārliecināts pāvests.

Katoļu baznīcas vadītājs uzsvēra, ka sabiedrības attīstību nevar sasniegt un izmērīt tikai un vienīgi pēc tai piederošiem īpašumiem un resursiem, bet arī pēc vēlmes radīt dzīvību un nākotni. «Tas kļūst iespējams tikai no tā, cik stipras ir saknes pagātnē un cik stiprs ir skatiens nākotnē,» teica pāvests un solīja, ka viņš lūgs Dievu, lai viņš svētītu šo zemi un padarītu auglīgu šīs nācijas darbu.

Latvija ir spējusi savas sāpes un bēdas pārvērst par dziesmu un deju, svinīgajā uzrunā Rīgas pilī sacīja pāvests Francisks. Pāvesta ieskatā, uz Latviju var attiecināt vārdus: «Manas žēlabas tu esi pārvērtis līksmē.» «Latvija, dainu zeme, ir pratusi savas sāpes un bēdas pārvērst par dziesmu un deju, spējot pārtapt par dialoga un mierpilnas satikšanās vietu,» vērtēja pāvests.

Pāvests atzina, ka viņam ir patiess prieks pirmo reizi būt Latvijā, kas piedzīvojusi nopietnus sociālos, politiskos un garīgos pārbaudījumus. «Šodien tā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem kultūras, politikas un ostu centriem šajā reģionā,» uzsvēra garīdznieks, piebilstot, ka kultūras un mākslas pārstāvji ir guvuši lielu ievērību ārvalstīs, ko viņam pašam izdevies novērtēt arī šodien sagaidīšanas ceremonijā lidostā.

Pāvests Francisks pauda, ka valsts neatkarības simtgade ir nozīmīgs notikums visai sabiedrībai kopumā. «Jūs labi apzināties savas iegūtās un atgūtās brīvības cenu. Tā ir brīvība, kas iegūta, pateicoties saknēm,» teica katoļu baznīcas galva. Citējot Zentas Mauriņas vārdus «Manas saknes ir debesīs», pāvests Francisks pauda, ka bez spējas skatīties augšup, nebūtu iespējama Latvijas nācijas atjaunošana.

«Garīgā spēja saredzēt tālāk, kas konkrēti izpaužas mazos solidaritātes, līdzjūtības un palīdzības apliecinājumos, ir bijusi par balstu un devusi radošumu, lai radītu jaunu sabiedrības dinamiku, saskaroties ar visiem reducēšanas un izslēgšanas mēģinājumiem, kas arvien vairāk apdraud sabiedrību,» teica pāvests.

Viņš pauda prieku, ka šīs zemes saknēs ir katoļu baznīca, kas cieši sadarbojas ar citām kristīgām baznīcām, tādējādi kalpojot par apliecinājumu tam, ka ir iespējama vienotība.

Uz pāvesta Franciska uzrunu Rīgas pilī bija sapulcējusies Ministru kabineta un Saeimas vadība, ministri un Saeimas deputāti, valsts institūciju pārstāvji, diplomātiskā korpusa darbinieki, Rīgas domes vadība, Latvijas Romas Katoļu baznīcas līderi, kā arī virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku.

Latvijā un sabiedrībā kopumā nepieciešamību cīnīties par Eiropas vienotību, ģimenes vērtībām un pret trūkumu un patēriņa kultu, šādas idejas izskanēja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunā pāvestam Franciskam Rīgas pilī.

Vējonis pauda cerību, ka pavisam drīz pieredzēsim laiku, kad Latvija būs bez bērnu namiem.

Latvijas prezidents uzsvēra, ka Latvijas valsts savā attīstības ceļā ir gājusi uz priekšu straujiem soļiem, taču ne katrs to sajūt ikdienā. «Latvijā vēl arvien ir daudz cilvēku, kuru dzīves caurauž trūkums. Nereti kā vienīgais risinājums tam seko migrācija un sarautas attiecības,» sacīja Vējonis, «sociālā nevienlīdzība arvien pieaug visā pasaulē. Lai to mazinātu, mums ir ne tikai jāveido taisnīgāka sabiedrība, bet arī jāpārskata savas vērtības kopumā.»

Vējonis uzteica pāvesta uzturēto dialogu, lai savā daudzveidībā Eiropa paliktu vienota. «Baltijas valstu likteņi 20.gadsimtā ir dzīva liecība tam, ka Eiropas šķelšanās nes tikai ciešanas. Tāpēc mūsu nākotne ir savienībā, kura ir balstīta uz cilvēka tiesībām, demokrātiju un solidaritāti, nevis uz savtīgām interesēm un izdevīgumu. Ticība vieno valstis pāri nacionālajām atšķirībām. Tikai kopā mēs varam būt tik stipri, lai izmantotu mūsdienu iespējas un pārvarētu visus izaicinājumus,» teica prezidents.

Latvijas prezidenta skatījumā, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir šobrīd valdošais patēriņa kults, kas «vienlīdz grauj cilvēka iekšējo un ārējo pasauli». «Tas rada vispārēju atsvešinātību. Tāpat cilvēces ietekme uz vidi ir jūtama arvien smagāk. Mēs to sevišķi sāpīgi piedzīvojam, redzot Baltijas jūras izmaiņas. Esmu pārliecināts, ka sociālā taisnīguma problēmas ir tieši saistītas ar vides ilgtspēju un klimata pārmaiņām,» tā prezidents.

«Sākums atbildēm uz visiem šiem jautājumiem atrodas cilvēka sirdī. Es ticu, ka Jūsu vizīte uzrunās jo daudzas sirdis, pamudinot uz labām pārmaiņām katrā no mums un visā pasaulē!» piebilda Vējonis.

No Latvijas puses pāvestam pasniegts īpašs Indriķa Hronikas sējums. Tas ir īpašs 1993.gada Indriķa Hronikas izdevums, kas izdots laikā pēc neatkarības atjaunošanas un skaidro mūsu tautas vēsturi – latviešu saknes. Vējonis pāvestam Franciskam tika sarūpējis arī privātu dāvanu. Zinot to, ka pāvests jaunībā bija iemīļojis komponista Sergeja Prokofjeva mūziku, Valsts prezidents pāvestam pasniedza ierakstu CD formātā ar latviešu diriģenta Marisa Jansona interpretāciju par Prokofjeva daiļradi. Savukārt pāvests Francisks dāvināja mākslas darbu, kurā mozaīkas tehnikā attēlota Jaunava Marija.

Pāvestu Francisku Aglonā ar gavilēm sagaidīja vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Ceļā līdz Aglonas bazilikai ceļa malās esošās autostāvvietas bija mašīnu pilnas, savukārt pie pašas bazilikas ieejām veidojās garas cilvēku rindas, kur sanākušos pārbaudīja drošības dienestu personas. Ņemot vērā to, ka laikapstākļi ir nepastāvīgi, daudzi sanākušie līdzi paņēmuši lietusmēteļus, tomēr cilvēku sejās manāms prieks un pozitīvisms.

 

Klātesošo vidū ir dažāda vecuma cilvēku, no kuriem daudzi ir vecāka gadagājuma. Tomēr pāvestu klātienē ieradušies sastapt arī daudzas ģimenes ar bērniem.

Pāvestam ar helikopteru ierodoties Aglonā un lidojot virs sakrālā laukuma, cilvēku tūkstoši vairākkārt uzgavilēja un māja ar karodziņiem. Jau pēc neilga brīža pāvests Francisks no helikoptera laukuma «papamobīl» ieradās pašā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā.

Pāvests pa laukuma ejām apsardzes pavadībā brauca gar cilvēku pūļiem, viņiem mājot un uzsmaidot. Cilvēki atbildēja ar to pašu – pāvesta braucienu pavadīja gaviles un sanākušie māja ar karodziņiem un steidza Francisku iemūžināt savos viedtālruņos.

Jau vēstīts, ka Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīte Baltijas valstīs norisinās no 22.septembra līdz 25.septembrim, kuras laikā viņš apmeklēja arī Viļņu un Kauņu Lietuvā un otrdien apmeklēs Tallinu Igaunijā.

Latvijas vēsturē pirmais gadījums, kad valsti apmeklēja pāvests, bija 1993.gada 8.septembris, kad Latvijā ieradās Jānis Pāvils II. Līdz ar to, šogad aprit 25 gadi kopš pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā.


Pievienot komentāru

SEB peļņa Igaunijā pērn augusi par 37 miljoniem eiro

Zviedru SEB bankas atzars Igaunijā 2019.gadā nopelnījis 100,4 miljonus eiro, kas ir par 37 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Levits: Jaunas vietas izvēle VDD ēkai aizkavētu projektu un radītu zaudējumus

Ja valdība izvēlētos meklēt jaunu vietu VDD ēkas būvniecībai, tas par vairākiem gadiem aizkavētu būvniecību un radītu lielus finansiālos zaudējumus, paziņojis Valsts prezidents Egils Levits.

LMT apgrozījums pērn sasniedzis 230 miljonus eiro

Mobilo sakaru operatora LMT apgrozījums 2019.gadā sasniedz 230 miljonus eiro, tam pieaugot par 6,2% salīdzinājumā ar 2018.gadu.

LVC: Satiksmes intensitāte 2019.gadā lielākā pēdējos desmit gados

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2019. gadā pieaugusi par 5%, salīdzinot ar 2018.gadu. Kopumā tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā, liecina LVC apkopotā informācija.

Pērn mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieaudzis par 2,3%

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,2%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielu, pieauga par 4%, bet autodegvielas – par 0,4%.

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu ir aizturētas vismaz divas personas

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ notika kratīšana arī likvidējamāABLV Bank, ir aizturētas vismaz divas personas, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Lietuvā investē amerikāņu militārā aprīkojuma ražotājs NBC Security

Lietuvā investē amerikāņu militārā aprīkojuma ražotājs NBC Security. Par ienākšanu Lietuvā paziņojis amerikāņu militārās un drošības nozares uzņēmums NBC Security, kas apņēmies Lietuvā izveidot ražotni, vēsta Lietuvas ieguldījumu piesaistes iestāde Investuok Lietuvoje.

ATD: Pērn pieprasītākās atļaujas starptautiskajiem pārvadājumiem bijušas uz Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu

Pērn pieprasītākās atļaujas starptautiskajiem bija uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ukrainu, Turciju un Poliju, informē VSIA Autotransporta direkcija.

SPRK: Dabasgāzes cena pērn zemākā kopš tirgus atvēršanas; mazākas izmaksas mājsaimniecībām arī šogad

Mājsaimniecības lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, mainīgā maksa šogad ir par 21% zemāka, kamēr tiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei, – 30%.

Igaunijas parlamentā cīņa ap pensiju reformu

Igaunijas parlamentā trešdien, 29.janvārī, paredzēts balsojums par pensiju reformu, kas apstiprināšanas gadījumā paredz iemaksu veicējiem iespēju izņemt pensiju otrajā līmenī uzkrātos līdzekļus vienā reizē.

Valsts policija brīdina par šifrējošo izspiedējvīrusu uzbrukumiem

Minētie vīrusi šifrē datorā esošos failus un cieto disku, liedzot lietotājiem turpmāku datora lietošanu, kā arī piekļuvi saturiskajai informācijai, informē policijā.

Brexit pārejas periodā pasta sūtījumu apmaiņa ar Lielbritāniju noritēs kā ierasts

Pasta sūtījumu apmaiņas regulējums starp Latviju un Lielbritāniju pēc 2020.gada 31.janvāra, kad sākas Brexit pārejas periods, paliek nemainīgs – pasta sūtījumu tarifos un procedūrās saglabājas līdz šim spēkā esošā kārtība.

Valstis evakuē pilsoņus no Ķīnas; koronavīrusa inficēto skaits tuvojas 6 000

Ārvalstis organizē pilsoņu evakuāciju no Ķīnas, kur bīstamā koronavīrusa inficēto skaits pārsniedzis to cilvēku skaitu, kuri savulaik sasirga ar smago akūto respiratorisko sindromu.

Kariņš: Viens no koalīcijas partneriem vēlētos visu trīs Latvijas specdienestu apvienošanu, bet to nepieļaušu

Viens no koalīcijas partneriem vēlētos visu trīs Latvijas specdienestu apvienošanu, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes pastāstīja premjers Krišjānis Kariņš, kurš savukārt ir kategoriski pret šādu ieceri.

Aizvadītajā gadā SEB banka aizdevumos piešķīrusi gandrīz 600 miljonus eiro

SEB banka 2019.gadā piešķīrusi aizdevumus par kopsummā 596 miljoniem eiro, saglabājot stabilu kopējā kredītportfeļa apjomu.

Tramps publisko Tuvo Austrumu miera plānu

Tuvajos Austrumos Palestīniešu pašpārvalde paudusi asu kritiku par ASV valdības piedāvātu reģiona miera plānu, kur Izraēlai piedāvāta tās okupēto teritoriju atzīšana, bet palestīniešiem – sava, ASV atzīta valsts.

Pūce plānojis atstādināt pēc paša vēlēšanās atkāpušos Garkalnes mēru Bauzi-Krastiņu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce bija plānojis atstādināt pēc paša vēlēšanās no amata atkāpušos Garkalnes novada mēru Mārtiņu Gunāru Bauzi-Krastiņu.

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu figurē sešas personas

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura ietvaros otrdien, 28.janvārī, notika procesuālās darbības arī likvidējamā ABLV Bank, figurē sešas personas.

Vairāki deputāti lūgs pārskatīt turpmāku e-veselības finansēšanu un mudinās valdību izvērtēt sistēmas efektivitāti

Vairāki Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti plāno rakstīt vēstuli Ministru kabinetam ar mudinājumu pārskatīt pašreizējo e-veselības funkcionēšanu un izvērtēt papildu finansējuma lietderību.

ES sarunas par nākotnes sakariem ar Lielbritāniju sāks martā

Eiropas Savienība (ES) martā, nevis februārī iesaistīsies saspringtās un apjomīgās sarunas ar Lielbritāniju par pušu nākotnes sakariem, tā noskaidrojis portāls The Guardian.

TM piedāvā VDD izvietot ēkā, kuru jau šobrīd būvē ministrijas vajadzībām

TM nosūtījusi vēstuli premjerministram, informējot par iespējamu alternatīvu risinājumu jaunai VDD ēkai, proti, dienestu izvietot ēkā, kura jau šobrīd tiek būvēta ministrijas iestāžu vajadzībām.

Ekonomikas ministram pagaidām nav plānu nodokļu «zaļināšanai»

Patlaban nav izstrādāts konkrēts plāns, kā ar nodokļu palīdzību veicināt valsts mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti, atzinis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Valdība: Klimata un enerģētikas plāns līdz 2030.gadam ir solis ceļā uz klimatneitraliti

Ministru kabinetā atbalstītais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030.gadam ir starpposms ceļā uz klimatneitraliti 2050.gadā, atzinuši ministri.

Aviācijas milzis Airbus izlīgst kukuļošanas izmeklēšanās trīs valstīs

Pasaulē vadošais lidmašīnu ražotājs, vairāku Eiropas valstu kopuzņēmums Airbus ir piekritis izlīgumam kukuļošanas izmeklēšanās, ko pret uzņēmumu ierosinājušas Francijas, Lielbritānijas un ASV iestādes.

Garkalnes mērs Bauze-Krastiņš atkāpjas no amata veselības stāvokļa dēļ

Garkalnes novada dome priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš nolēmis atstāt domes vadītāja posteni veselības stāvokļa dēļ.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!