bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.05.2019 | Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
LatviaLatvija

Pāvests mudina skatīties plašāk par pašu interesēm; Aglonā sagaidīts ar gavilēm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību, pirmdien, 24.septembrī, uzrunā Rīgā mudināja pāvests Francisks, kurš Latviju apmeklē vienas dienas vizītē.

Pēc pāvesta vārdiem, var apgalvot, ka ikreiz, kad iemācāmies kā sabiedrība skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, savstarpējā sadarbība pārtop par solidaritāti. Tā kļūst par vēstures veidošanas pamatu vidē, kur konflikti, spriedze un tie, kas pagātnē uzstatīti par pretiniekiem, var sasniegt daudzpusīgu vienotību, kas rada jaunu dzīvi.

«[Latvijas] simtgades svinības ir svarīgas, lai varētu koncentrēties uz brīvību un neatkarību, kas ir uzdevums, kas iesaista visus. Strādāt brīvības labā nozīmē iesaistīties visaptverošā attīstībā,» ir pārliecināts pāvests.

Katoļu baznīcas vadītājs uzsvēra, ka sabiedrības attīstību nevar sasniegt un izmērīt tikai un vienīgi pēc tai piederošiem īpašumiem un resursiem, bet arī pēc vēlmes radīt dzīvību un nākotni. «Tas kļūst iespējams tikai no tā, cik stipras ir saknes pagātnē un cik stiprs ir skatiens nākotnē,» teica pāvests un solīja, ka viņš lūgs Dievu, lai viņš svētītu šo zemi un padarītu auglīgu šīs nācijas darbu.

Latvija ir spējusi savas sāpes un bēdas pārvērst par dziesmu un deju, svinīgajā uzrunā Rīgas pilī sacīja pāvests Francisks. Pāvesta ieskatā, uz Latviju var attiecināt vārdus: «Manas žēlabas tu esi pārvērtis līksmē.» «Latvija, dainu zeme, ir pratusi savas sāpes un bēdas pārvērst par dziesmu un deju, spējot pārtapt par dialoga un mierpilnas satikšanās vietu,» vērtēja pāvests.

Pāvests atzina, ka viņam ir patiess prieks pirmo reizi būt Latvijā, kas piedzīvojusi nopietnus sociālos, politiskos un garīgos pārbaudījumus. «Šodien tā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem kultūras, politikas un ostu centriem šajā reģionā,» uzsvēra garīdznieks, piebilstot, ka kultūras un mākslas pārstāvji ir guvuši lielu ievērību ārvalstīs, ko viņam pašam izdevies novērtēt arī šodien sagaidīšanas ceremonijā lidostā.

Pāvests Francisks pauda, ka valsts neatkarības simtgade ir nozīmīgs notikums visai sabiedrībai kopumā. «Jūs labi apzināties savas iegūtās un atgūtās brīvības cenu. Tā ir brīvība, kas iegūta, pateicoties saknēm,» teica katoļu baznīcas galva. Citējot Zentas Mauriņas vārdus «Manas saknes ir debesīs», pāvests Francisks pauda, ka bez spējas skatīties augšup, nebūtu iespējama Latvijas nācijas atjaunošana.

«Garīgā spēja saredzēt tālāk, kas konkrēti izpaužas mazos solidaritātes, līdzjūtības un palīdzības apliecinājumos, ir bijusi par balstu un devusi radošumu, lai radītu jaunu sabiedrības dinamiku, saskaroties ar visiem reducēšanas un izslēgšanas mēģinājumiem, kas arvien vairāk apdraud sabiedrību,» teica pāvests.

Viņš pauda prieku, ka šīs zemes saknēs ir katoļu baznīca, kas cieši sadarbojas ar citām kristīgām baznīcām, tādējādi kalpojot par apliecinājumu tam, ka ir iespējama vienotība.

Uz pāvesta Franciska uzrunu Rīgas pilī bija sapulcējusies Ministru kabineta un Saeimas vadība, ministri un Saeimas deputāti, valsts institūciju pārstāvji, diplomātiskā korpusa darbinieki, Rīgas domes vadība, Latvijas Romas Katoļu baznīcas līderi, kā arī virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku.

Latvijā un sabiedrībā kopumā nepieciešamību cīnīties par Eiropas vienotību, ģimenes vērtībām un pret trūkumu un patēriņa kultu, šādas idejas izskanēja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunā pāvestam Franciskam Rīgas pilī.

Vējonis pauda cerību, ka pavisam drīz pieredzēsim laiku, kad Latvija būs bez bērnu namiem.

Latvijas prezidents uzsvēra, ka Latvijas valsts savā attīstības ceļā ir gājusi uz priekšu straujiem soļiem, taču ne katrs to sajūt ikdienā. «Latvijā vēl arvien ir daudz cilvēku, kuru dzīves caurauž trūkums. Nereti kā vienīgais risinājums tam seko migrācija un sarautas attiecības,» sacīja Vējonis, «sociālā nevienlīdzība arvien pieaug visā pasaulē. Lai to mazinātu, mums ir ne tikai jāveido taisnīgāka sabiedrība, bet arī jāpārskata savas vērtības kopumā.»

Vējonis uzteica pāvesta uzturēto dialogu, lai savā daudzveidībā Eiropa paliktu vienota. «Baltijas valstu likteņi 20.gadsimtā ir dzīva liecība tam, ka Eiropas šķelšanās nes tikai ciešanas. Tāpēc mūsu nākotne ir savienībā, kura ir balstīta uz cilvēka tiesībām, demokrātiju un solidaritāti, nevis uz savtīgām interesēm un izdevīgumu. Ticība vieno valstis pāri nacionālajām atšķirībām. Tikai kopā mēs varam būt tik stipri, lai izmantotu mūsdienu iespējas un pārvarētu visus izaicinājumus,» teica prezidents.

Latvijas prezidenta skatījumā, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir šobrīd valdošais patēriņa kults, kas «vienlīdz grauj cilvēka iekšējo un ārējo pasauli». «Tas rada vispārēju atsvešinātību. Tāpat cilvēces ietekme uz vidi ir jūtama arvien smagāk. Mēs to sevišķi sāpīgi piedzīvojam, redzot Baltijas jūras izmaiņas. Esmu pārliecināts, ka sociālā taisnīguma problēmas ir tieši saistītas ar vides ilgtspēju un klimata pārmaiņām,» tā prezidents.

«Sākums atbildēm uz visiem šiem jautājumiem atrodas cilvēka sirdī. Es ticu, ka Jūsu vizīte uzrunās jo daudzas sirdis, pamudinot uz labām pārmaiņām katrā no mums un visā pasaulē!» piebilda Vējonis.

No Latvijas puses pāvestam pasniegts īpašs Indriķa Hronikas sējums. Tas ir īpašs 1993.gada Indriķa Hronikas izdevums, kas izdots laikā pēc neatkarības atjaunošanas un skaidro mūsu tautas vēsturi – latviešu saknes. Vējonis pāvestam Franciskam tika sarūpējis arī privātu dāvanu. Zinot to, ka pāvests jaunībā bija iemīļojis komponista Sergeja Prokofjeva mūziku, Valsts prezidents pāvestam pasniedza ierakstu CD formātā ar latviešu diriģenta Marisa Jansona interpretāciju par Prokofjeva daiļradi. Savukārt pāvests Francisks dāvināja mākslas darbu, kurā mozaīkas tehnikā attēlota Jaunava Marija.

Pāvestu Francisku Aglonā ar gavilēm sagaidīja vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Ceļā līdz Aglonas bazilikai ceļa malās esošās autostāvvietas bija mašīnu pilnas, savukārt pie pašas bazilikas ieejām veidojās garas cilvēku rindas, kur sanākušos pārbaudīja drošības dienestu personas. Ņemot vērā to, ka laikapstākļi ir nepastāvīgi, daudzi sanākušie līdzi paņēmuši lietusmēteļus, tomēr cilvēku sejās manāms prieks un pozitīvisms.

 

Klātesošo vidū ir dažāda vecuma cilvēku, no kuriem daudzi ir vecāka gadagājuma. Tomēr pāvestu klātienē ieradušies sastapt arī daudzas ģimenes ar bērniem.

Pāvestam ar helikopteru ierodoties Aglonā un lidojot virs sakrālā laukuma, cilvēku tūkstoši vairākkārt uzgavilēja un māja ar karodziņiem. Jau pēc neilga brīža pāvests Francisks no helikoptera laukuma «papamobīl» ieradās pašā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā.

Pāvests pa laukuma ejām apsardzes pavadībā brauca gar cilvēku pūļiem, viņiem mājot un uzsmaidot. Cilvēki atbildēja ar to pašu – pāvesta braucienu pavadīja gaviles un sanākušie māja ar karodziņiem un steidza Francisku iemūžināt savos viedtālruņos.

Jau vēstīts, ka Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīte Baltijas valstīs norisinās no 22.septembra līdz 25.septembrim, kuras laikā viņš apmeklēja arī Viļņu un Kauņu Lietuvā un otrdien apmeklēs Tallinu Igaunijā.

Latvijas vēsturē pirmais gadījums, kad valsti apmeklēja pāvests, bija 1993.gada 8.septembris, kad Latvijā ieradās Jānis Pāvils II. Līdz ar to, šogad aprit 25 gadi kopš pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā.


Pievienot komentāru

Pirmajā Rīgas maratonā zem IAAF zelta zīmes uzvar etiopieši; Serjogins finišē desmitniekā

Pirmajā Tet Rīgas maratonā, kas ar šo gadu ieguvis Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas Zelta kvalitātes zīmi, uzvaras svinēja etiopieši Andualem Belajs Šiferavs un Birke Debele.

Par spīti spēcīgajiem lietiem šonedēļ gaidāmi +29 grādi

Šīs nedēļas sākumā debesis būs mākoņainas, tomēr tās arī bieži skaidrosies. Saulei uzspīdot, dienās gaiss iesils līdz +24…+29 grādiem pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.