Pavļuts: aizbraukušajiem jāsniedz praktiska palīdzība, nevis nereāli solījumi

Daniels Pavļuts

Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izveidotā darba grupa, kurā strādā valsts pārvaldes, pašvaldību, arodbiedrību, uzņēmēju un ārzemju latviešu organizāciju pārstāvji, sabiedriskajai apspriešanai nodevusi sākotnējos priekšlikumus un pirmās idejas reemigrācijas atbalsta pasākumiem.

«Aktīvās diskusijas publiskajā telpā apliecina, ka par emigrāciju Latvijā vienaldzīgo ir maz. Teju ikviens no mums ir saskāries ar kādu emigrējušā stāstu, kuri, lai arī ir ļoti dažādi, tomēr lielākajā daļā gadījumu ekonomisku un sociālu problēmu pilni – zaudēts darbs vai nestabilitāte darbavietā, zems atalgojums, neiecietība sabiedrībā u.c. Reemigrācijas atbalsta pasākumu mērķis nav dot veltas cerības vai solīt pašlaik nereālo, bet gan sniegt praktisku palīdzību tiem ekonomiskās emigrācijas aizbraucējiem, kuri patlaban redz iespējas atgriezties, dzīvot un strādāt Latvijā, vēlas dibināt savu uzņēmumu vai citādāk attīstīt biznesa saiknes ar Latviju. Vienlaikus jāuzsver, ka galvenie faktori, kas dos stimulu atgriezties Latvijā būs ekonomiskās situācijas turpmāka uzlabošanās, iespējas atrast darbu un vidējā atalgojuma līmeņa kāpums atbilstoši produktivitātei,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Darba grupas piedāvātie priekšlikumi paredz informācijas pieejamības nodrošināšanu par Latvijas darba tirgu. Tas nozīmētu efektīva divvirzienu komunikācijas mehānisma ieviešanu, kā darba devēji informētu ārvalstīs dzīvojošo valsts piederīgos par nepieciešamajiem speciālistiem, vakancēm un prakses iespējām, bet ārvalstīs dzīvojošie varētu uzrunāt potenciālos darba devējus.

Priekšlikumi paredz arī veidot programmu augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei Latvijas uzņēmumos inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanai un personu loka paplašināšanu, kam iespējams pretendēt uz repatrianta statusu. Iespējas saņemt repatrianta statusu būtu arī tiem Latvijas valsts piederīgajiem, kas izceļojuši no valsts pēc 1990.gada 4.maija, izceļošanas brīdī bija sasnieguši pilngadību un ārpus Latvijas dzīvojuši vismaz 10 gadus.

Plānots arī sadarboties ar diasporu, aktīvi izmantojot ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizāciju tīklu un to organizētos pasākumus informēšanai par aktualitātēm Latvijā, īpaši par darba un uzņēmējdarbības iespējām, Latvijā nepieciešamajiem speciālistiem un veiksmes stāstiem. Tāpat paredzēts atbalstīt latviešu valodas apmācību iespējas pēc ierašanās Latvijā visiem Latvijas valsts piederīgā ģimenes locekļiem (arī laulātajam un bērniem) neatkarīgi no viņu valstiskās piederības un latviešu valodas zināšanu līmeņa. Priekšlikumi paredz atbalstīt skolēnus, kas atgriežas vai iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākus.

No trešdienas, 31.oktobra līdz 18.novembrim ikviens iedzīvotājs un valsts piederīgais var izteikt savu viedokli par priekšlikumiem un sniegt ieteikumus rīcības virzienu pilnveidošanai portālā www.musuvalsts.lv. Apspriešanas rezultāti tiks izmantoti, lai līdz šā gada 14.decembrim izstrādātu Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projektu.

Laikā no 2000. līdz 2011.gada sākumam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par aptuveni 300 tūkstošiem cilvēku. Samazinājumu galvenokārt noteica negatīvais migrācijas saldo. Kopumā no Latvijas šajā laikā ir emigrējuši aptuveni 213 000 iedzīvotāju, tostarp 192 000 – Latvijas valsts piederīgo. Galvenie iedzīvotāju emigrācijas iemesli bija zemais atalgojums, Eiropas Savienības veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana jaunajām dalībvalstīm un straujais bezdarba kāpums krīzes laikā.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātam tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenārijam, paredzams, ka līdz 2020.gadam tautsaimniecība pieaugs vidēji par 4-5% gadā, savukārt, pieaugot labklājības līmenim, nākamajā desmitgadē – vidēji par 3-4% gadā. Vienlaikus sagaidāms, ka negatīvās demogrāfijas tendences turpināsies arī nākotnē, kas var kavēt izaugsmi.

Pie šāda tautsaimniecības attīstības scenārija tiek prognozēts, ka ilgtermiņā – līdz 2030.gadam varētu veidoties 120 tūkstoši brīvu darba vietu, kuru aizpildīšanai būs nepieciešams papildu darbaspēks. Ministrijas mērķis ir panākt, lai brīvās darbavietas tiktu aizpildītas ar emigrējušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, nevis imigrantiem no citām valstīm.

Ref: 102.000.102.2812

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. ministrs malacis, ka uztraucas par šo problēmu. bet latviešiem ārzemēs taču ir pieejams internets, ir iespēja pašiem atrast darbu sludinājumu portālos un ar saviem bērniem runāt latviski, nevis buldurēt vāciski vai angliski. ja viņi to nedara, tātad nevēlas atgriezties! tiem, kas patiešām vēlas, puse no tiem priekšlikumiem nemaz nav vajadzīga

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas