bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 06.04.2020 | Vārda dienas: Dzinta, Filips, Vīlips, Zinta
LatviaLatvija

Pavļuts: «ātro» kredītu nozarē skatāmi jauna burbuļa riski

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

Viena no straujāk augošajām patēriņa kredītu jomām Latvijā ir tā saucamie ātrie kredīti. Tos ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību izsniedz patērētājiem īstermiņa finanšu grūtību risināšanai. Diemžēl fakti liecina, ka ātro kredītu nozare piedzīvo vāji regulētu, bet strauju izplešanos, kas rada nopietnus riskus virknei Latvijas kredītņēmēju par salīdzinoši nelieliem aizņēmumiem nonākt ilgtermiņa parādu slazdā, sabiedrības uzmanību vērš ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Atsaucoties uz biznesa portāla nozare.lv un gudriem.lv datiem, tiek norādīts, ka 22% jeb gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju ir izmantojuši ātros kredītus, un 48% no viņiem ir problēmas ar kredītu laicīgu atmaksu.

Lai nodrošinātu stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību, ekonomikas ministrs ir izveidojis darba grupu, kuras uzdevums būs sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iesniegšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Tāpat ekonomikas ministrs atbalsta Saeimas jau sagatavotos grozījumus Civillikumā, kas paredz noteikt maksimālo līgumsoda apmēru, lai izvairītos no gadījumiem, kad parādniekam ir jāmaksā nesamērīga summa, ko veido gan līgumsods, gan nokavējuma procenti, gan zaudējuma atlīdzība.

«Līdz 2008.gada krīzei mūsu valsts piedzīvoja nekustamā īpašuma «burbuli», ko balstīja lētu hipotekāro kredītu viegla pieejamība. Šī perioda sekas mēs visi labi zinām un liela daļa tās ir izjutusi arī uz savas ādas. Situācija ātro kredītu nozarē veidojas satraucoša un ir redzami jauna sociālekonomiska «burbuļa» riski. Aizņemšanās bez nopietnas maksātspējas izvērtēšanas un jaunu kredītu ņemšana veco dzēšanai noved cilvēkus parādu slazdā, no kura izrauties ir ļoti grūti. Turklāt šādās situācijās bieži nonāk jaunieši un cilvēki ar neregulāriem ienākumiem,» tā minisrs.

Pavļuts atzīmē, ka nespējot šķietami nelielo aizdevumu atmaksāt noteiktajā termiņā, aizdevuma saņēmēji īsā laika posmā var kļūt par parādniekiem pat uz visu atlikušo dzīvi. «Nozares spēlētāju īstenotā komercprakse liek nekavējoties meklēt risinājumus, jo pašlaik tiek noteiktas nesamērīgas procentu likmes (no 170% līdz pat 360% gadā, izņemot pirmo kredītu), neizprotamas pakalpojumu maksas, bet arī reklāmas un mārketinga kampaņas nozarē nereti ir manipulatīvas un maldinošas, piemēram, «pirmais kredīts bez maksas» vai «ņem kredītu un pica par brīvu». Valsts pienākums ir rast saprātīgu situācijas risinājumu, lai patērētāju interesēs ieviestu stingrāku regulējumu, novēršot potenciāli ārkārtīgi nelabvēlīgas sociālekonomiskās sekas,» norāda ekonomikas ministrs.

Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai priekšlikumi situācijas risinājumam ir jāizstrādā līdz 2013.gada 1.aprīlim. Tajā uzaicināti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv gan iesaistītās nozares, gan arī patērētājus. Galvenie darba grupas uzdevumi būs sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai ierobežotu ātro kredītu aizdevumu likmju apmēru, aizdevumu izsniegšanu bez kredītņēmēja maksātspējas izvērtēšanas un izstrādātu kritērijus ātro kredītu reklāmas un mārketinga aktivitātēm, lai veicinātu ilgtspējīgu aizņemšanos.

Tāpat paredzēts stiprināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvaras, nodrošinot tam plašākas iespējas saņemt uzraudzībai nepieciešamo informāciju no nebanku kreditētājiem, noteikt standartus nebanku kredītdevēju darbības pārskatiem un statistikai, kā arī kontrolēt atbildīgu kreditēšanas principu ievērošanu.

Ref:103.000.103.1360


Atbildēt uz beidzot komentāru

  1. pesimists teica:

    tas ir tikai likumsakarīgi, cenas kāpj, bet algas netiek līdzi

  2. beidzot teica:

    Kas tur likumsakarīgs. Muļķi cilvēki, ja domā, ka vivus lv viņiem palīdzēs. Turkāt man kauns par visiem tiem mūziķiem, kas rīko visādus sirsnīgos koncertus, bet reklāmā skandina – paņem ātro kredīt. Pauls, Busulis, Aiša.. tautas mīluļi. Paskatieties, kas šobrīd ir visur galvenais sponsors – svini Jāņus un pirmais kredīts “BEZ maksas”, kādas vērtības tā saucamajai Nacionālajai televīzijai. Tikai kur vairāk piķi no naivā letiņa izkrāpt.

  3. krā teica:

    protams, ka ātro kredītu devēji izmantos vieglprātīgu cilvēku vēlmi padzīvoties zaļi un patērēties. tas ir bizness. taču diemžēl daļa cilvēku šos kredītus izmanto kā pēdējo glābiņu gadījumos, kad nevar savilkt galus kopā, nav no kā aizņemties vai negribas, lai citi zina, ka tev nav naudas

  4. beidzot teica:

    Es jau nesaku, ka cilvēki dzīvo zaļi. Zaļi dzīvojot šādus kredītus neņem. Tikai problēma jau tajā, ka cilvēki arī “zaļajos” laikos par sevi nedomā, neko neiekrāj. Atceros, ka vēl paziņa paņēma Ergo karti, cerībā uz ātru naudu, pēc tam gadiem nevarēja atdot.
    Un vēl trakāk, ja tādi uzņēmumi kļūst par galvenajiem sponsoriem latviešu tradicionālos svētkos. Valdībai tas ir jāierobežo.

  5. Biber teica:

    Šobrīd jau ir ”pelni ar vivus un smscred.” 10LVL par katru iesaistīto. Un es jau izcēlu 70LVL aiz gara laika.

  6. pūce teica:

    skumji ir tas, ka pieauguši cilvēki paši nespēj izvērtēt savas iespējas naudu atdod un aizņemas bezatbildīgi. Valdība ierobežos šo kantoru darbību, bet uzradīsies jauni pagrīdes kantori, jo kur ir aitas, būs cirpēji

Līdz šim Latvijā izveseļošanās no koronavīrusa apstiprināta 16 cilvēkiem

Pacienti, kuriem laboratoriski apstiprināts COVID-19, pārtraukt karantīnu un doties ikdienas gaitās drīkst tikai ar ārsta atļauju.

Baltkrievija paziņo par astoņiem letāliem COVID-19 gadījumiem

Baltkrievijā no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši kopskaitā astoņi cilvēki, tā vēsta Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA pēc tam, kad Lietuvas amatpersonas paudušas aizdomas, ka Minska neziņo par uzliesmojuma patieso apmēru.

Mediju atbalstam novirzīs 2,04 miljonus eiro

COVID-19 radītās krīzes mazināšanai Latvijas mediju atbalstam no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem novirzīs 2,04 miljonus eiro.

Latviju šonedēļ plāno šķērsot kilometru garš kravas vilciena sastāvs no Ķīnas

Kravas vilciens galamērķi Kaļiņingradā sasniegs aptuveni deviņās diennaktīs, bet Latvijas teritoriju tas šķērsos desmit stundās, ieskaitot muitas un robežšķērsošanas procedūrām nepieciešamo laiku.

Medijs: Krievijas ārstu biedrības vadītāja arestēta, sista par aizsargaprīkojuma piegādi

Krievijas mediķu arodbiedrības Ārstu alianse vadītāju arestējusi un situsi policija pēc tam, kad viņa mēģinājusi piegādāt aizsardzības līdzekļus mediķiem, tā vēsta ziņu portāls Meduza.

Projektēšanas darbi sākas visā Rail Baltica pamata trasē Latvijā

85% no Rail Baltica projektēšanas darbiem nepieciešamā finansējuma nodrošina Eiropas Savienība un 15% – Latvijas valsts budžets.

NEPLP vēlas 1,6 miljonu eiro piešķīrumu medijiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai

NEPLP sagatavojusi valsts atbalsta programmu elektroniskajiem TV un radio vietējā satura un pārraižu nepārtrauktības nodrošināšanai COVID-19 krīzes apstākļos, kuras apmērs ir 1,6 miljoni.

Igaunijā vīrusa saslimstības virsotni prognozē ilgstošu un līdzenu

Igaunijas valdības COVID-19 darba grupas locekle, virusoloģe Irja Lutsara prognozējusi, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojuma augstākais punkts būs ilgstošs, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Par TM parlamentāro sekretāru iecelts Bordāna padomnieks Andris Vītols

Parlamentārā sekretāra kompetencē ir pārstāvēt ministru likumdošanas procesā Saeimā un piedalīties likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā.

Kazāks: Vīrusa dēļ kritums Latvijas ekonomikā ik mēnesi ir 2–3 procentpunkti

«Galvenais nezināmais ir, kad izdosies šo vīrusu apturēt, un ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Pašreizējie dati liecina, ka viens mēnesis ekonomikai maksā apmēram 2–3 procentpunktus.»

Lielbritānijā hospitalizē ar COVID-19 sirgstošo premjerministru

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ir ievietots slimnīcā desmit dienas pēc pozitīvu COVID-19 analīžu saņemšanas, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Koronavīrusa skaitļi Baltijā. Latvijā – 542, Lietuvā – 843, Igaunijā – 1 108

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Augstskolas neplāno organizēt iestājeksāmenus centralizēto eksāmenu atcelšanas gadījumā

«Iestājpārbaudījumu testi būtu jāveic attālināti un tas būtu sarežģīts process, jo būtu jāapkalpo liela reflektantu plūsma.»

Grieķijā ievieš karantīnu patvēruma meklētāju izmitināšanas centros

Grieķijā veselības aprūpes iestādes ir noslēgušas no ārpasaules divus patvēruma meklētāju izmitināšanas centrus, kur apstiprināti saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusu, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Šonedēļ gaidāms +20 grādu silts laiks

Termometra stabiņš dienā pakāpsies līdz +11…+16 grādu atzīmei, otrdien, 7.aprīlī, vietām centrālajos rajonos gaiss iesils līdz pat +20 grādiem.

Pieaudzis COVID-19 slimnieku skaits vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem

Ar COVID-19 sasirgušo iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem nedēļas laikā ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 83 gadījumus.

Nedēļa Lietuvā: Eksprezidentei darbs ANO, slēdz robežu Baltkrievijas, Krievijas automašīnām, ceļ mediķu algas

Lietuvā aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi ziņās bija eksprezidentes Daļas Grībauskaites jaunais amats ANO, robežas slēgšana vieglajām automašīnām no Baltkrievijas un Krievijas, kā arī Lietuvas mediķu algu celšana.

BNN nedēļas apkopojums: Cits ekonomikas ministrs. Neaizpildītais budžeta plāns. Radzeviča bezatbildība?

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Arī dejas un dziesmas nākamgad, Amats, Parādu atlaišana, Jauns ministrs, Lejupslīde un Nepielūdzamie skaitļi.

Avots: Ventspils turpina sportot arī COVID-19 laikā. Politiķi melo par OC Ventspils darbību

Ja privātie sporta infrastruktūras turētāji ir savus infrastruktūras objektus slēgušas pilnībā, tad atrodas mūsu valstī gudrinieki, kuri turpina attiekties pret COVID-19 vieglprātīgi.

Ar COVID-19 inficējušies jau 40 veselības aprūpes darbinieki

Varianti, kā ārstniecības personas inficējušās, varētu būt dažādi, klāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka infekcijas avots varētu būt gan pacienti, gan arī kolēģi.

airBaltic līdz oktobra beigām atcels apmēram 50% plānoto reisu

Turpinoties COVID-19 pandēmijas izraisītajai krīzei, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim atcels apmēram 50% plānoto lidojumu.

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies 1 792 iedzīvotāji

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies vēl 1 792 iedzīvotāji, tādējādi kopējais bezdarbnieku skaits valstī sasniedzis 63 319, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.

Igaunijā pašvaldībām gatavo 30 miljonu eiro atbalstu no papildbudžeta

Igaunijas valdība ir izstrādājusi valsts papildbudžetu. Tajā pašvaldībām krīzes ietekmes mazināšanai paredzēts piešķirt 30 miljonus eiro un vēl 100 miljoni eiro ieplānoti ekonomikas stimulēšanai.

Baltkrievija noraida Lietuvas bažas par rīcības trūkumu pret COVID-19

Lietuva šonedēļ paudusi satraukumu, ka Baltkrievijas valdība nerīkojas adekvāti koronavīrusa pandēmijā un var kļūt par nekontrolētu slimības perēkli, kas apdraud kaimiņus. Minska šo kritiku ir noraidījusi, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!