bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 13.11.2019 | Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
LatviaLatvija

Pavļuts: Latvijas sabiedrība ir reformatora sapnis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+9 vērtējums, 9 balsojumi)

Daniels Pavļuts

Valsts ir kā liels kuģis, kuru strauji pagriezt nav iespējams – pārmaiņām vajadzīgs ilgāks laiks un mērķtiecīgs darbs. Latvijas sabiedrība ir pacietīga, saprotoša un tās spējas pieņemt jaunus spēles noteikumus ir reformatora sapnis, intervijā portālam BNN norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pēdējā laikā vērojama asa vēršanās pret Reformu partijas (RP) ministriem, tostarp arī Jums. Esat aizskāris kāda intereses vai arī tā ir vēršanās pret partiju kopumā?

Domāju, ka gan, gan. Valdība jau zināmu laiku ir strādājusi, apmēram ir skaidrs, kurš ko dara un nedara. Tās interešu grupas, kas ir neapmierinātas ar ministru, valdības darbu un kuru jūtas ir aizskartas, ir sagrupējušās un sākušas aktīvu darbību. Turklāt sācies pirmsvēlēšanu periods pirms pašvaldību vēlēšanām, notiek budžeta gatavošana, kas jau pats par sevi ir tīrākais mīnu lauks. Reformu partija, būdama jaunpienācēja un koalīcijas «trakuļi», mēģina visu darīt, kas partijas programmā un valdības deklarācijā rakstīts, tāpēc neizbrīna, ka ar to izraisām pretreakciju. Nav nevienas vieglas tēmas – vai tā būtu reģionu attīstība un Latgales programma, vai izglītības, enerģētikas, uzņēmējdarbības – valsts atbalsta, valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldības jomas. Tās visas ir sfēras, kurās sakrājušies ilgstoši neatrisināti problemātiski jautājumi, izveidojušās zināmas politekonomiskās sistēmas, kas ieinteresētas esošā līdzsvara uzturēšanā un no kurām, tāpat kā lapseņu pūzni pabakstot ar nūju, metas ārā niknas lapsenes.

Pieļauju, ka šī vēršanās ir arī pret katru ministru individuāli, jo katrs ministrs kaut ko, lai aizkaitinātu kāda intereses, jau ir izdarījis. Visi esam sakāpuši kādam uz varžacīm. Kas mani līdz šim izbrīnīja – mēs neesam gluži vienīgie ministri, kas ir pietiekami nopietnas reformas īstenojuši. Arī citu partiju ministri cilā smagus jautājumus. Var tikai brīnīties, ka viņi vēl nav pievienojušies mūsu pulciņam, ko gan vairs nevarētu teikt par labklājības ministri Ilzi Viņķeli.

Kam varētu būt neizdevīga Jūsu atrašanās ekonomikas ministra amatā?

Ekonomikas ministrija kontrolē pietiekami lielus resursus. Lai arī šobrīd ES fondu plānošanas periods iet uz beigām, tomēr joprojām pietiekami nopietni saimnieciski ekonomiski jautājumi tiek risināti – tas attiecas gan uz lielajām kapitālsabiedrībām, gan fondu programmām. Tāpat esam aktualizējuši vairākas nopietnas problemātiskas jomas. Kā pirmā un galvenā jāmin enerģētika – visi tie ir jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalstu elektrības ražošanai gan no gāzes, gan atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā. Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas projektā, ko esam nodevuši publiskai apspriešanai un uzsaukuši valsts sekretāru sanāksmē, iezīmējas pietiekami skaidra ilgtermiņa redzējuma maiņa prom no vēsturiskās politikas, kas tika īstenota tikai pašas enerģētikas vai tajā iesaistīto uzņēmēju interesēs. Tagad tas viss lēni, smagi un sāpīgi jāgriež atpakaļ, lai enerģētika atrastos ar seju pret sabiedrību nevis otrādi.

Otra lieta ir valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas. Strīdēšanās ar Privatizācijas aģentūru ir sīkumi pret to, kādi nopietni jautājumi valdībā šobrīd tiek risināti. Pavasarī pēc ilgstošas skaņošanas un stīvēšanās valdībā tika saskaņotas divas koncepcijas – par publisko personu iesaistīšanos komercdarbībā un par kapitāla daļu pārvaldības modeļa maiņu. Tagad vasaras laikā esam izstrādājuši jaunus kapitāldaļu pārvaldības likumprojektus, kuri jau nosūtīti saskaņošanai. Ar bažām gaidu atzinumus. Tur būs daudz diskutablu jautājumu – par finanšu uzraudzību, dividenžu politiku, to, cik neatkarīgs savā darbībā būs valsts kapitāldaļu pārvaldības birojs, kurš jāveido no jauna. Paredzu, ka būs mēģinājumi diskusiju par pēc būtības ļoti nopietniem jautājumiem trivializēt tikai līdz kapitālsabiedrību padomju jautājumam. Tas robežojas ar populismu. Vienlaikus šobrīd trūkst arī skaidrības, kāpēc tās vai citas kapitālsabiedrības vispār ir valsts un pašvaldību īpašumā.

Kā komentētu Jūsu kandidatūras izvirzīšanu Rīgas mēra amatam?

Varu tikai teikt paldies cilvēkiem par novērtējumu, lai gan mana atpazīstamība vēl nav sevišķi augsta. Domāju, ka tik augstam politiskam amatam varētu gribēties, lai tā ir lielāka, bet kopumā tas ir ļoti atbildīgs un interesants darbs, noteikti ne viegls. Ja kāds novērtējis manas spējas, es, protams, priecājos. Taču te vēl daudz jādiskutē, jo ir daudz neskaidru un neizlemtu jautājumu par to, kā veidosies Rīgas pašvaldības vēlēšanu kampaņa.

Cik daudz kopš RP ienākšanas politikā paveikts cīņā pret oligarhiem?

No Saeimā pārstāvētajām partijām tādu, kam būtu tiešas saites ar oligarhiem, nav sevišķi daudz palicis. Gan valdība, gan Saeima ir pieņēmusi virkni lēmumu, kas nonāk vistiešākajā pretrunā ar oligarhu interesēm. Oligarhu ietekme uz parlamenta un valdības lēmumiem noteikti ir būtiski mazinājusies, lai gan ir atsevišķas pazīmes, kas liecina, ka tā vēl arvien kaut kur ir.

Vēl viens piemērs ir ostas. Domāju, ka arī ostu darbībā veselā saprāta pamazām kļūst arvien vairāk. Man par lēnu, bet tomēr ar arvien lielāku regularitāti nāk gaismā «nesmukumi» par nekvalitatīvām vai klaji nelikumīgām lietām. Reformu partija panāca arī izmaiņas brīvostu nolikumos, kas paredz lielāku caurskatāmību, piemēram, ka tagad tiek publicēti valdes sēžu protokoli. Lai gan tik un tā ir vērojamas lietas, kas ne gluži tā bija iecerētas un reizēm notiekošo drīzāk varētu dēvēt par caurspīdīguma teātri. Taču pamazām viss notiek – valsts ir kā liels kuģis, kuru strauji pagriezt nav iespējams. Var sarīkot šovu, kas izskatās pēc tā, ka nu viss notiek citādāk, bet lai pēc būtības lietas mainītos, vajadzīgs ilgāks laiks un mērķtiecīgs darbs. Kustība pareizajā virzienā notiek, bet man personīgi gribētos vairāk un ātrāk.

Tieši brīvostu ziņā?

Tai skaitā. Man liksies, ka brīvostās ir notikušas būtiskas izmaiņas, tajā brīdī, kad kāda brīvosta realizēs tiešām lielu investīciju projektu sadarbībā ar starptautiski atpazīstamiem partneriem un novedīs to līdz galam. Kad sabiedrībai būs redzami konkrēti īstenoti kvalitatīvi investīciju projekti, kas ne tikai ostai interesē, bet arī tautsaimniecībai dod pierādāmu labumu. Ja tas būs noticis saprotamā veidā un investori atzīs, ka te ir kvalitatīvi darba apstākļi.

Vai Latvijas sabiedrība ir kūtra pret reformām un pārmaiņām?

Ir normāli, un ar to rēķinās jebkurš reformu īstenotājs, ka pārmaiņas nāk grūti. Cilvēki nereti pieprasa reformas, bet nevēlas vai nav gatavi mainīt savu dzīvi. Parasti ir tā – pat ja esam situācijā, kas mums nepatīk, piedāvājums darīt lietas citādāk, satur baiļu elementus, jo nav skaidrs, kas no tā iznāks. Piemēram, izglītības jomā reformu vienmēr ir bijis ļoti daudz un, iespējams, šobrīd iestājies tāds kā reformu nogurums.

Vienlaikus negribētu teikt, ka Latvijas sabiedrība būtu negatavāka reformām. Pilnīgi otrādi – tā 20 gadu laikā ir absorbējusi, uztvērusi, pārdzīvojusi un arī realizējusi tik daudz reformu, ka grūti iztēloties sabiedrību, kur tas būtu noticis lielākā mērā. Varētu varbūt uzskatīt, ka citi to izdarījuši veiksmīgāk, piemēram, igauņi vai poļi, bet Latvijas sabiedrības spējas pieņemt jaunus spēles noteikumus ir reformatora sapnis. Valsts ir mobila, adaptīva, sabiedrība kopumā ir ļoti pacietīga, diezgan saprotoša. Protams, kādreiz pietrūkst izpratnes par kādām specifiskām tēmām, bet tas ir risināms jautājums.

Cik stabila šobrīd ir koalīcija?

Budžeta pieņemšana parādīs un saliks visu savās vietās. Man grūti komentēt norises Saeimā, jo es tur uzturos ļoti, ļoti maz, bet, ja runā par izpildvaru – sadarbība Ministru kabinetā ir ļoti laba. Partijiskai piederībai, strādājot valdībā, manuprāt, šobrīd nav izšķirošas nozīmes. Valdība daudzos jautājumos darbojas kā komanda, valdības līmenī problēmas neredzu.

Kāda šobrīd ir RP sadarbība ar Vienotību?

Kā vecākajam brālim ar jaunāko brāli. Lielajam brālim patīk pamācīt, ir savs viedoklis par to, kā mazajam brālim būtu jārīkojas, savukārt mazajam brālim ir daudz ideju, viņš grib skriet un darīt, ātri paveikt. Reizēm viedokļi par to, kas un kā būtu jādara, būtiski atšķiras.

Vai RP ir alternatīvi plāni gadījumam, ja Vienotība mazo brāli arvien vairāk sāk nostumt malā?

Domāju, ka ir jāskatās praktiski uz to, kas ir izdarīts. Valdība gadu būs nostrādājusi, tad arī vilksim ar pirkstu līdzi valdības deklarācijas saturam un atskaitīsimies, kurš ko ir izdarījis, bet ja nav, tad kāpēc. Šāds iekšējs dialogs un publisks izvērtējums, manuprāt, ir ļoti nepieciešams. Kopumā valdības virzība ir laba, no sabiedrības interešu viedokļa raugoties, šobrīd valdības sēdēs tās ir daudz vairāk ņemtas vērā nekā agrāk un tas ir liels solis uz priekšu.

Esat reiz teicis – «Ja citas valstis sper soli, mums jāveic divi vai jāskrien». Vai Latvijai tas šobrīd izdodas?

Skaidrs, ka mums ir jāskrien ātrāk par citiem, visos jautājumos jākonkurē. Mums nav laika, mēs esam maza ekonomika, bijām pakļauti pasaules vējiem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kopš darba tirgi ir atvērti, arī cilvēku kapitāls kļuvis mobils. Mēs ar citām valstīm konkurējam ne tikai par investīcijām, bet arī par saviem iedzīvotājiem, savu darbaspēku, cilvēku kapitālu. Lai uzlabotu nākotnes attīstības perspektīvas, mums ir jākustas ātrāk nekā citiem. Mēs to arī darām daudzās jomās, piemēram, ja paskatās, cik ātri Latvijas uzņēmēji pārorientējušies no iekšējā patēriņa un lielā burbuļa uz eksportu. Vienlaikus jāatzīst, ka eksportējošo uzņēmumu daļa vēl aizvien nav ļoti liela – 2011.gadā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem aprēķiniem Latvijā bija 80 591 uzņēmums, no kuriem eksportēja 5 601.

Viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem ir straujāk kāpt augšup pa produktivitātes trepi. Visi gribētu pelnīt vairāk, taču varam atļauties maksāt tādas algas, kas atbilst mūsu produktivitātes līmenim. Tieši dzīšanās pēc produktivitātes ir tā, kur mums jāaug visstraujāk. Jāsaprot, ka ir jāmācās, jāapgūst jaunas tehnoloģijas, jo nākotnē nebūs iespēju ilgstoši nodarbināt lielu daudzumu mazkvalificētu cilvēku par augstu atalgojumu.

Mazkvalificētie cilvēki lielākoties arī ir tie, kas pamet valsti.

Cilvēki, kuri veic ļoti vienkāršus darbus, Latvijā pie esošā attīstības līmeņa nevar cerēt uz tādu atalgojumu kā attīstītajās valstīs. Es saprotu cilvēkus, kas vēlas saņemt vairāk, un nevienu nevainoju viņu personīgajās izvēlēs, taču vienlaikus jāapzinās, ka katram pašam ir jāizdara sava izvēle. Cilvēks var mācīties, pārkvalificēties, apgūt to jomu, kas ļaus viņam nopelnīt vairāk. Tāpat jādomā, kā varam palīdzēt, lai cilvēks, kas vienmēr bijis darba ņēmējs, kļūtu par darba devēju. Ļoti daudzi no cilvēkiem, kas ir aizbraukuši, sirdī ir Latvijā. No cilvēku pieredzes stāstiem medijos, redzam arī, ka ir aizbraucēji, kuri meklē un saņem piedāvājumus atgriezties un sākt uzņēmējdarbību Latvijā. Esmu pārliecināts, ka ļoti daudz jaunu uzņēmumu perspektīvā radīsies tieši tāpēc, ka cilvēki atgriezīsies un būs gatavi ieguldīt tur sakrāto naudu savā biznesā.

Situācija eirozonā joprojām ir saspringta, atsevišķi eksperti brīdina par jaunas krīzes tuvošanos. Vai Latvija ir tai gatava?

Latvija ir daudz gatavāka nekā jebkad iepriekš. Ja pasaulē nenotiek militāra rakstura satricinājumi, kas nestu globālas ekonomiskas sekas, vai tādi satricinājumi kā, piemēram, recesijas iestāšanās Ķīnā, ar Latviju viss būs normāli. Situācija eirozonā jau sen kļuvusi par ticības jautājumu, to apcer nebeidzami daudz gudru cilvēku un viņu viedokļi par eirozonas nākotni radikāli atšķiras. Vieniem šķiet, ka eirozona sabruks, citi saka, ka pilnīgi noteikti nē. Es vairāk sliecos piekrist tiem, kas uzskata, ka lai arī kā finanšu tirgi brīžiem nešūpotos, Eiropas nākotne ir prognozējama, nesagaidu eirozonas sabrukumu vai ko tamlīdzīgu. Apstākļos, kad, visticamāk, Eiropa tuvākos piecus gadus sāpīgi pielāgosies jaunajiem spēles noteikumiem, jāatceras, ka Latvija savas nestabilitātes lielā mērā ir atrisinājusi, kaut arī patēriņš šobrīd kāpj uz augšu tik strauji, ka jādomā, kā vairāk eksportēt, lai izlīdzinātu importa – eksporta bilanci. Latvija iekšēji izdarījusi ļoti daudz, lai nenotiktu tā, ka mērena recesija eirozonā rada kaut attāli līdzīgu situāciju tai, kas mūs piemeklēja 2008.gadā. Šādam brīvajam kritienam nav pamata, jo Latvijas ekonomika ir daudz strukturāli sakārtotāka, stabilāka nekā bija, burbuļu nav.

Vai nebūtu jāatliek iestāšanās eirozonā?

Ja pieņemam, ka eiro kā valūta būs daudz maz stabila, Latvija pilnīgi noteikti iegūs no atrašanās šajā vienotajā telpā, jo eksports uz eirozonas valstīm veido aptuveni 40%, bet uz ES kopumā 70%. Ne tikai no šī tirgošanās aspekta, bet arī parādu finansēšanas un citiem aspektiem ir daudz ieguvumu no iestāšanās eirozonā. Pie nosacījumiem, ka eiro pastāvēs, to turpinās stabilizēt, problēmas tiks atrisinātas, paliekot ārpus eirozonas Latvija gūtu ievērojami mazāk plusu nekā pievienojoties. Jāatceras, ka jau sen savā veidā esam pievienojušies eiro caur valūtas kursa piesaisti, mūsu tirdzniecība, kā arī daudzi citi jautājumi ir cieši saistīti ar Eiropu. No vēl ciešākas integrācijas drīzāk iegūsim nekā zaudēsim.

Vai sākat apzināt EM prioritātes nākamajam gadam?

Ir nopietni jāturpina esošās prioritātes. Pārmaiņām enerģētikas jomā ir sperti tikai pirmie soļi. Tagad, kad esam fiksējuši esošo situāciju, uzskatu par lielu pienākumu panākt, ka jaunais atbalsts tiek saskaņots un ar likumu nostiprināts. Tāpat arī Nacionālā industriālā politika ir ne tikai jārada, bet arī jāievieš. Lai novestu līdz galam valsts kapitāldaļu pārvaldību reformu, nepieciešams vēl vismaz gads. Paralēli tam nākamā gada uzdevums numur viens ir arī sagatavošanās jaunam ES fondu plānošanas periodam, budžeta ietvarā definējot, kur šai naudai, atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam, jānonāk. Darbu ir pārpārēm.

Ref: 102.000.102.2633


Pievienot komentāru

  1. skats no alas teica:

    diemžēl Latvijas sabiedrība ir ne tikai reformatora sapnis, bet arī oligarhu, jo ne vienmēr prot un ir ieinteresēta aizstāvēt savas intereses

  2. Irma teica:

    Pavļuts zina, ko runā. Ja man būtu tagad jābalso, balsotu par RP un viņu.

  3. rīdziniece teica:

    skumji, bet kandidējot uz Rīgas mēra amatu ministra tēlu “pabojā” darbošanās valdībā, jo uz valdību daudziem zobs, pat neiedziļinoties, ko kurš ir darījis un cik daudz. Par tādu Ušakovu palēkdamies skries balsot tikai tāpēc, ka viņš mēģina Rīgā atgriezt padomju laikus, dāvinot visiem bezmaksas transportu un vēl visādas ekstras, kamēr neizglītotie vēlētāji pat neaizdomājas, no kurienes tam visam tiek ņemta nauda? Izdošanos Pavļutam, Rīgai ļoti derētu tāds mērs kā viņš :)

    • nodokļu maksātājs teica:

      pilnībā piekrītu! tagad Ušakovs visiem pedagogiem skolotāju dienā izmaksās pa 50 ls. Ok, šī profesija ir vajadzīga un godājama, bet no kurienes tāda nauda? Ja viņš no savas kabatas maksā, man nav žēl, bet ne jau no mūsu nodokļiem!!!

  4. sss teica:

    ja vien mums pašiem par labu nāktu tā spēja pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem! kā redzam, skatoties datos par aizbraukušajiem, ne visiem tas izdodas un ne visi to vēlas.

  5. Kārlis teica:

    Ļoti patīkami , ka LV beidzot ir viens patiešām zinošs un inteliģents ekonomikas ministrs .

  6. pūce teica:

    ir cilvēki, kuri pat ar lielu naudu kabatā nekad negribēs būt darba devēji. viņi labāk strādā vienkāršu darbu un nepazīst galvassāpju, kā ir veidot savu biznesu un noturēt to virs ūdens. šādi cilvēki Latvijā neatgriezīsies

Akciju cenas pieaug, neraugoties uz neskaidrību par tirdzniecības konfliktiem

Akciju cenas pasaulē augušas, neraugoties uz vilšanos par to, ka ASV prezidents Donalds Tramps nav nodrošinājis jaunas pozitīvas pazīmes par tirdzniecības konfliktu risināšanu.

Nīderlandē, lai samazinātu piesārņojumu, būs jābrauc lēnāk

Nīderlandē, lai cīnītos ar slāpekļa oksīda piesārņojumu, maksimālais ātruma ierobežojums uz autoceļiem dienas laikā tiks pazemināts no 130 uz 100 kilometriem stundā, tā liecina nopludināti valdības plāni.

Saistībā ar strādnieka bojāeju FM ēkas jumta nomaiņā VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas ēkas jumta nomaiņā VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata.

Turcijas izraidīts iespējamais džihādists iestrēgst starp robežām

ASV pilsonis, kuru Turcija tur aizdomās par līdzdalību teroristiskajā grupējumā «Islāma valsts» un izraidījusi no valsts, ir iestrēdzis starp Turcijas un Grieķijas robežām.

Latvijā būtiski pieaudzis graudaugu un elektroierīču eksports

Eksporta pieaugumu Latvijā septembrī būtiski ietekmēja graudaugu kultūru, elektroierīču un iekārtu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtības pieaugums.

Atbalsta stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu kontrolei

Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ĢMO uzraudzībai un kontrolei.

Pie Baltijas robežām pārtverta Krievijas kara lidmašīna

NATO iznīcinātājiem Lietuvā pagājušajā nedēļā bijis jāizlido vienu reizi, atsaucoties uz trauksmi par Krievijas militārās lidmašīnas klātbūtni.

Nemiro: Latvijai ir jāpiedalās izstādē Expo 2020 Dubai; lēmums vēl jāpieņem valdībai

Latvijai ir jāpiedalās nākamgad Dubaijā gaidāmajā starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai, tomēr gala lēmumu par to decembrī pieņems Ministru kabinets.

Mediķi: VM piedāvātais medicīnas darbinieku algu palielināšanas modelis nav godīgs

VM piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un iet pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā, paudušas nozares asociācijas.

Igaunijā ceļ ciematu pieaugušajiem ar autismu

Igaunijā sākts būvēt ciematu pieaugušajiem ar autiskā spektra traucējumiem un dažādiem intelekta traucējumiem. Ciematu pabeigt plānots jau 2020.gadā.

Eurostat: Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 141 miljonu eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2018.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 141 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem.

Uz trešo lasījumu virza priekšlikumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai

Saeimas Budžeta un finanšu komisija nolēmusi virzīt Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas tostarp paredz FKTK pievienot Latvijas Bankai.

Lukašenko viesojas Austrijā, meklē ciešāku saikni ar ES

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kuram nav tuvu partnervalstu apkārtējā reģionā, izņemot Krieviju, otrdien, 12.novembrī, devies vizītē uz Austriju. Šī ir viņa pirmā došanās uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti pēdējos trijos gados.

Septembrī Latvijas eksportēto preču vērtība par 2,5% lielāka nekā pirms gada

Latvijas eksports jeb ārējās tirdzniecības apgrozījums septembrī veidojis 2,44 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,6% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 2,5%, bet importa vērtība samazinājās par 4,6%.

2020.gadā iecerēts paplašināt atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Mājokļu atbalsta programmai šogad un 2020.gadā būs pieejami septiņi miljoni eiro, informē Ekonomikas ministrijā.

Tiesa kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludinājusi kosmētikas ražotāju AS Dzintars par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu.

«Bērni ierodas traumēti». Lietuvā mācās 500 skolēni no Ukrainas, Donbasa

Lietuvas skolās pašlaik mācās vairāk nekā 500 ukraiņu skolēni, no kuriem daudzi ir no Ukrainas karadarbības zonas Donbasa reģionā.

Veselības ministrija rosina rezidentiem atalgojumu palielināt par 20%

Veselības ministrija rosina rezidentu darba samaksu palielināt par 20%, bet pārējām ārstniecības personām zemāko darba samaksu palielināt par 10%.

Delna: 13.Saeimas deputāti «atturējušies» mazāk nekā 12.Saeimas

Šī Saeimas sasaukuma deputāti daudz retāk balsojumos izvēlējušies atturēties, secinājusi Sabiedrība par atklātību – Delna, apkopojot 13.Saeimas deputātu balsojumus no pērnā gada 6.novembra līdz šī gada 30.septembrim.

No 19.novembra mainīsies pasta sūtījumu deklarēšanas kārtība

No 19.novembra Valsts ieņēmumu dienests maina muitojamo sūtījumu apstrādes kārtību.

Ukrainas bankas eksprezidente uzbrukumos saredz oligarha atriebību par PrivatBank

Par vardarbīgu vēršanos pret Ukrainas centrālās bankas eksprezidentes ģimeni pati Valērija Gontareva vaino ukraiņu oligarhu, kuram viņa atņēmusi Ukrainas lielāko banku PrivatBank.

Līdz šim notiesāta 41 persona. IDB izmeklējumi nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos

Iekšējās drošības biroja pirmstiesas izmeklēšanas rezultāti nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos, kuros joprojām nemazinās vairāku kategoriju noziegumi.

Policija pie kāda vīrieša atrod gandrīz 38 tūkstošus cigaretes

Pie kāda vīrieša automašīnā un īpašumā atrastas un konfiscētas 37 800 nelegālo cigarešu, informē Valsts policijā.

Austrālija cieš katastrofālos krūmāju ugunsgrēkos

Austrālijas austrumos, tostarp Sidnejā, izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar plašiem krūmāju ugunsgrēkiem, ko pastiprina karstums un stiprs vējš.

Bondars: Ir grūti balsot pret populārām lietām

«Ir ļoti grūti balsot pret populārām lietām. Politikā vienmēr būs situācija, ka ieceres būs lielākas par iespējām,» skaidrojot 2020.gada budžeta pieņemšanas procesu, teicis Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!