bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 17.11.2019 | Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
LatviaLatvija

Pavļuts: Latvijas sabiedrība ir reformatora sapnis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+9 vērtējums, 9 balsojumi)

Daniels Pavļuts

Valsts ir kā liels kuģis, kuru strauji pagriezt nav iespējams – pārmaiņām vajadzīgs ilgāks laiks un mērķtiecīgs darbs. Latvijas sabiedrība ir pacietīga, saprotoša un tās spējas pieņemt jaunus spēles noteikumus ir reformatora sapnis, intervijā portālam BNN norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pēdējā laikā vērojama asa vēršanās pret Reformu partijas (RP) ministriem, tostarp arī Jums. Esat aizskāris kāda intereses vai arī tā ir vēršanās pret partiju kopumā?

Domāju, ka gan, gan. Valdība jau zināmu laiku ir strādājusi, apmēram ir skaidrs, kurš ko dara un nedara. Tās interešu grupas, kas ir neapmierinātas ar ministru, valdības darbu un kuru jūtas ir aizskartas, ir sagrupējušās un sākušas aktīvu darbību. Turklāt sācies pirmsvēlēšanu periods pirms pašvaldību vēlēšanām, notiek budžeta gatavošana, kas jau pats par sevi ir tīrākais mīnu lauks. Reformu partija, būdama jaunpienācēja un koalīcijas «trakuļi», mēģina visu darīt, kas partijas programmā un valdības deklarācijā rakstīts, tāpēc neizbrīna, ka ar to izraisām pretreakciju. Nav nevienas vieglas tēmas – vai tā būtu reģionu attīstība un Latgales programma, vai izglītības, enerģētikas, uzņēmējdarbības – valsts atbalsta, valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldības jomas. Tās visas ir sfēras, kurās sakrājušies ilgstoši neatrisināti problemātiski jautājumi, izveidojušās zināmas politekonomiskās sistēmas, kas ieinteresētas esošā līdzsvara uzturēšanā un no kurām, tāpat kā lapseņu pūzni pabakstot ar nūju, metas ārā niknas lapsenes.

Pieļauju, ka šī vēršanās ir arī pret katru ministru individuāli, jo katrs ministrs kaut ko, lai aizkaitinātu kāda intereses, jau ir izdarījis. Visi esam sakāpuši kādam uz varžacīm. Kas mani līdz šim izbrīnīja – mēs neesam gluži vienīgie ministri, kas ir pietiekami nopietnas reformas īstenojuši. Arī citu partiju ministri cilā smagus jautājumus. Var tikai brīnīties, ka viņi vēl nav pievienojušies mūsu pulciņam, ko gan vairs nevarētu teikt par labklājības ministri Ilzi Viņķeli.

Kam varētu būt neizdevīga Jūsu atrašanās ekonomikas ministra amatā?

Ekonomikas ministrija kontrolē pietiekami lielus resursus. Lai arī šobrīd ES fondu plānošanas periods iet uz beigām, tomēr joprojām pietiekami nopietni saimnieciski ekonomiski jautājumi tiek risināti – tas attiecas gan uz lielajām kapitālsabiedrībām, gan fondu programmām. Tāpat esam aktualizējuši vairākas nopietnas problemātiskas jomas. Kā pirmā un galvenā jāmin enerģētika – visi tie ir jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalstu elektrības ražošanai gan no gāzes, gan atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā. Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas projektā, ko esam nodevuši publiskai apspriešanai un uzsaukuši valsts sekretāru sanāksmē, iezīmējas pietiekami skaidra ilgtermiņa redzējuma maiņa prom no vēsturiskās politikas, kas tika īstenota tikai pašas enerģētikas vai tajā iesaistīto uzņēmēju interesēs. Tagad tas viss lēni, smagi un sāpīgi jāgriež atpakaļ, lai enerģētika atrastos ar seju pret sabiedrību nevis otrādi.

Otra lieta ir valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas. Strīdēšanās ar Privatizācijas aģentūru ir sīkumi pret to, kādi nopietni jautājumi valdībā šobrīd tiek risināti. Pavasarī pēc ilgstošas skaņošanas un stīvēšanās valdībā tika saskaņotas divas koncepcijas – par publisko personu iesaistīšanos komercdarbībā un par kapitāla daļu pārvaldības modeļa maiņu. Tagad vasaras laikā esam izstrādājuši jaunus kapitāldaļu pārvaldības likumprojektus, kuri jau nosūtīti saskaņošanai. Ar bažām gaidu atzinumus. Tur būs daudz diskutablu jautājumu – par finanšu uzraudzību, dividenžu politiku, to, cik neatkarīgs savā darbībā būs valsts kapitāldaļu pārvaldības birojs, kurš jāveido no jauna. Paredzu, ka būs mēģinājumi diskusiju par pēc būtības ļoti nopietniem jautājumiem trivializēt tikai līdz kapitālsabiedrību padomju jautājumam. Tas robežojas ar populismu. Vienlaikus šobrīd trūkst arī skaidrības, kāpēc tās vai citas kapitālsabiedrības vispār ir valsts un pašvaldību īpašumā.

Kā komentētu Jūsu kandidatūras izvirzīšanu Rīgas mēra amatam?

Varu tikai teikt paldies cilvēkiem par novērtējumu, lai gan mana atpazīstamība vēl nav sevišķi augsta. Domāju, ka tik augstam politiskam amatam varētu gribēties, lai tā ir lielāka, bet kopumā tas ir ļoti atbildīgs un interesants darbs, noteikti ne viegls. Ja kāds novērtējis manas spējas, es, protams, priecājos. Taču te vēl daudz jādiskutē, jo ir daudz neskaidru un neizlemtu jautājumu par to, kā veidosies Rīgas pašvaldības vēlēšanu kampaņa.

Cik daudz kopš RP ienākšanas politikā paveikts cīņā pret oligarhiem?

No Saeimā pārstāvētajām partijām tādu, kam būtu tiešas saites ar oligarhiem, nav sevišķi daudz palicis. Gan valdība, gan Saeima ir pieņēmusi virkni lēmumu, kas nonāk vistiešākajā pretrunā ar oligarhu interesēm. Oligarhu ietekme uz parlamenta un valdības lēmumiem noteikti ir būtiski mazinājusies, lai gan ir atsevišķas pazīmes, kas liecina, ka tā vēl arvien kaut kur ir.

Vēl viens piemērs ir ostas. Domāju, ka arī ostu darbībā veselā saprāta pamazām kļūst arvien vairāk. Man par lēnu, bet tomēr ar arvien lielāku regularitāti nāk gaismā «nesmukumi» par nekvalitatīvām vai klaji nelikumīgām lietām. Reformu partija panāca arī izmaiņas brīvostu nolikumos, kas paredz lielāku caurskatāmību, piemēram, ka tagad tiek publicēti valdes sēžu protokoli. Lai gan tik un tā ir vērojamas lietas, kas ne gluži tā bija iecerētas un reizēm notiekošo drīzāk varētu dēvēt par caurspīdīguma teātri. Taču pamazām viss notiek – valsts ir kā liels kuģis, kuru strauji pagriezt nav iespējams. Var sarīkot šovu, kas izskatās pēc tā, ka nu viss notiek citādāk, bet lai pēc būtības lietas mainītos, vajadzīgs ilgāks laiks un mērķtiecīgs darbs. Kustība pareizajā virzienā notiek, bet man personīgi gribētos vairāk un ātrāk.

Tieši brīvostu ziņā?

Tai skaitā. Man liksies, ka brīvostās ir notikušas būtiskas izmaiņas, tajā brīdī, kad kāda brīvosta realizēs tiešām lielu investīciju projektu sadarbībā ar starptautiski atpazīstamiem partneriem un novedīs to līdz galam. Kad sabiedrībai būs redzami konkrēti īstenoti kvalitatīvi investīciju projekti, kas ne tikai ostai interesē, bet arī tautsaimniecībai dod pierādāmu labumu. Ja tas būs noticis saprotamā veidā un investori atzīs, ka te ir kvalitatīvi darba apstākļi.

Vai Latvijas sabiedrība ir kūtra pret reformām un pārmaiņām?

Ir normāli, un ar to rēķinās jebkurš reformu īstenotājs, ka pārmaiņas nāk grūti. Cilvēki nereti pieprasa reformas, bet nevēlas vai nav gatavi mainīt savu dzīvi. Parasti ir tā – pat ja esam situācijā, kas mums nepatīk, piedāvājums darīt lietas citādāk, satur baiļu elementus, jo nav skaidrs, kas no tā iznāks. Piemēram, izglītības jomā reformu vienmēr ir bijis ļoti daudz un, iespējams, šobrīd iestājies tāds kā reformu nogurums.

Vienlaikus negribētu teikt, ka Latvijas sabiedrība būtu negatavāka reformām. Pilnīgi otrādi – tā 20 gadu laikā ir absorbējusi, uztvērusi, pārdzīvojusi un arī realizējusi tik daudz reformu, ka grūti iztēloties sabiedrību, kur tas būtu noticis lielākā mērā. Varētu varbūt uzskatīt, ka citi to izdarījuši veiksmīgāk, piemēram, igauņi vai poļi, bet Latvijas sabiedrības spējas pieņemt jaunus spēles noteikumus ir reformatora sapnis. Valsts ir mobila, adaptīva, sabiedrība kopumā ir ļoti pacietīga, diezgan saprotoša. Protams, kādreiz pietrūkst izpratnes par kādām specifiskām tēmām, bet tas ir risināms jautājums.

Cik stabila šobrīd ir koalīcija?

Budžeta pieņemšana parādīs un saliks visu savās vietās. Man grūti komentēt norises Saeimā, jo es tur uzturos ļoti, ļoti maz, bet, ja runā par izpildvaru – sadarbība Ministru kabinetā ir ļoti laba. Partijiskai piederībai, strādājot valdībā, manuprāt, šobrīd nav izšķirošas nozīmes. Valdība daudzos jautājumos darbojas kā komanda, valdības līmenī problēmas neredzu.

Kāda šobrīd ir RP sadarbība ar Vienotību?

Kā vecākajam brālim ar jaunāko brāli. Lielajam brālim patīk pamācīt, ir savs viedoklis par to, kā mazajam brālim būtu jārīkojas, savukārt mazajam brālim ir daudz ideju, viņš grib skriet un darīt, ātri paveikt. Reizēm viedokļi par to, kas un kā būtu jādara, būtiski atšķiras.

Vai RP ir alternatīvi plāni gadījumam, ja Vienotība mazo brāli arvien vairāk sāk nostumt malā?

Domāju, ka ir jāskatās praktiski uz to, kas ir izdarīts. Valdība gadu būs nostrādājusi, tad arī vilksim ar pirkstu līdzi valdības deklarācijas saturam un atskaitīsimies, kurš ko ir izdarījis, bet ja nav, tad kāpēc. Šāds iekšējs dialogs un publisks izvērtējums, manuprāt, ir ļoti nepieciešams. Kopumā valdības virzība ir laba, no sabiedrības interešu viedokļa raugoties, šobrīd valdības sēdēs tās ir daudz vairāk ņemtas vērā nekā agrāk un tas ir liels solis uz priekšu.

Esat reiz teicis – «Ja citas valstis sper soli, mums jāveic divi vai jāskrien». Vai Latvijai tas šobrīd izdodas?

Skaidrs, ka mums ir jāskrien ātrāk par citiem, visos jautājumos jākonkurē. Mums nav laika, mēs esam maza ekonomika, bijām pakļauti pasaules vējiem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kopš darba tirgi ir atvērti, arī cilvēku kapitāls kļuvis mobils. Mēs ar citām valstīm konkurējam ne tikai par investīcijām, bet arī par saviem iedzīvotājiem, savu darbaspēku, cilvēku kapitālu. Lai uzlabotu nākotnes attīstības perspektīvas, mums ir jākustas ātrāk nekā citiem. Mēs to arī darām daudzās jomās, piemēram, ja paskatās, cik ātri Latvijas uzņēmēji pārorientējušies no iekšējā patēriņa un lielā burbuļa uz eksportu. Vienlaikus jāatzīst, ka eksportējošo uzņēmumu daļa vēl aizvien nav ļoti liela – 2011.gadā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem aprēķiniem Latvijā bija 80 591 uzņēmums, no kuriem eksportēja 5 601.

Viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem ir straujāk kāpt augšup pa produktivitātes trepi. Visi gribētu pelnīt vairāk, taču varam atļauties maksāt tādas algas, kas atbilst mūsu produktivitātes līmenim. Tieši dzīšanās pēc produktivitātes ir tā, kur mums jāaug visstraujāk. Jāsaprot, ka ir jāmācās, jāapgūst jaunas tehnoloģijas, jo nākotnē nebūs iespēju ilgstoši nodarbināt lielu daudzumu mazkvalificētu cilvēku par augstu atalgojumu.

Mazkvalificētie cilvēki lielākoties arī ir tie, kas pamet valsti.

Cilvēki, kuri veic ļoti vienkāršus darbus, Latvijā pie esošā attīstības līmeņa nevar cerēt uz tādu atalgojumu kā attīstītajās valstīs. Es saprotu cilvēkus, kas vēlas saņemt vairāk, un nevienu nevainoju viņu personīgajās izvēlēs, taču vienlaikus jāapzinās, ka katram pašam ir jāizdara sava izvēle. Cilvēks var mācīties, pārkvalificēties, apgūt to jomu, kas ļaus viņam nopelnīt vairāk. Tāpat jādomā, kā varam palīdzēt, lai cilvēks, kas vienmēr bijis darba ņēmējs, kļūtu par darba devēju. Ļoti daudzi no cilvēkiem, kas ir aizbraukuši, sirdī ir Latvijā. No cilvēku pieredzes stāstiem medijos, redzam arī, ka ir aizbraucēji, kuri meklē un saņem piedāvājumus atgriezties un sākt uzņēmējdarbību Latvijā. Esmu pārliecināts, ka ļoti daudz jaunu uzņēmumu perspektīvā radīsies tieši tāpēc, ka cilvēki atgriezīsies un būs gatavi ieguldīt tur sakrāto naudu savā biznesā.

Situācija eirozonā joprojām ir saspringta, atsevišķi eksperti brīdina par jaunas krīzes tuvošanos. Vai Latvija ir tai gatava?

Latvija ir daudz gatavāka nekā jebkad iepriekš. Ja pasaulē nenotiek militāra rakstura satricinājumi, kas nestu globālas ekonomiskas sekas, vai tādi satricinājumi kā, piemēram, recesijas iestāšanās Ķīnā, ar Latviju viss būs normāli. Situācija eirozonā jau sen kļuvusi par ticības jautājumu, to apcer nebeidzami daudz gudru cilvēku un viņu viedokļi par eirozonas nākotni radikāli atšķiras. Vieniem šķiet, ka eirozona sabruks, citi saka, ka pilnīgi noteikti nē. Es vairāk sliecos piekrist tiem, kas uzskata, ka lai arī kā finanšu tirgi brīžiem nešūpotos, Eiropas nākotne ir prognozējama, nesagaidu eirozonas sabrukumu vai ko tamlīdzīgu. Apstākļos, kad, visticamāk, Eiropa tuvākos piecus gadus sāpīgi pielāgosies jaunajiem spēles noteikumiem, jāatceras, ka Latvija savas nestabilitātes lielā mērā ir atrisinājusi, kaut arī patēriņš šobrīd kāpj uz augšu tik strauji, ka jādomā, kā vairāk eksportēt, lai izlīdzinātu importa – eksporta bilanci. Latvija iekšēji izdarījusi ļoti daudz, lai nenotiktu tā, ka mērena recesija eirozonā rada kaut attāli līdzīgu situāciju tai, kas mūs piemeklēja 2008.gadā. Šādam brīvajam kritienam nav pamata, jo Latvijas ekonomika ir daudz strukturāli sakārtotāka, stabilāka nekā bija, burbuļu nav.

Vai nebūtu jāatliek iestāšanās eirozonā?

Ja pieņemam, ka eiro kā valūta būs daudz maz stabila, Latvija pilnīgi noteikti iegūs no atrašanās šajā vienotajā telpā, jo eksports uz eirozonas valstīm veido aptuveni 40%, bet uz ES kopumā 70%. Ne tikai no šī tirgošanās aspekta, bet arī parādu finansēšanas un citiem aspektiem ir daudz ieguvumu no iestāšanās eirozonā. Pie nosacījumiem, ka eiro pastāvēs, to turpinās stabilizēt, problēmas tiks atrisinātas, paliekot ārpus eirozonas Latvija gūtu ievērojami mazāk plusu nekā pievienojoties. Jāatceras, ka jau sen savā veidā esam pievienojušies eiro caur valūtas kursa piesaisti, mūsu tirdzniecība, kā arī daudzi citi jautājumi ir cieši saistīti ar Eiropu. No vēl ciešākas integrācijas drīzāk iegūsim nekā zaudēsim.

Vai sākat apzināt EM prioritātes nākamajam gadam?

Ir nopietni jāturpina esošās prioritātes. Pārmaiņām enerģētikas jomā ir sperti tikai pirmie soļi. Tagad, kad esam fiksējuši esošo situāciju, uzskatu par lielu pienākumu panākt, ka jaunais atbalsts tiek saskaņots un ar likumu nostiprināts. Tāpat arī Nacionālā industriālā politika ir ne tikai jārada, bet arī jāievieš. Lai novestu līdz galam valsts kapitāldaļu pārvaldību reformu, nepieciešams vēl vismaz gads. Paralēli tam nākamā gada uzdevums numur viens ir arī sagatavošanās jaunam ES fondu plānošanas periodam, budžeta ietvarā definējot, kur šai naudai, atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam, jānonāk. Darbu ir pārpārēm.

Ref: 102.000.102.2633


Pievienot komentāru

  1. skats no alas teica:

    diemžēl Latvijas sabiedrība ir ne tikai reformatora sapnis, bet arī oligarhu, jo ne vienmēr prot un ir ieinteresēta aizstāvēt savas intereses

  2. Irma teica:

    Pavļuts zina, ko runā. Ja man būtu tagad jābalso, balsotu par RP un viņu.

  3. rīdziniece teica:

    skumji, bet kandidējot uz Rīgas mēra amatu ministra tēlu “pabojā” darbošanās valdībā, jo uz valdību daudziem zobs, pat neiedziļinoties, ko kurš ir darījis un cik daudz. Par tādu Ušakovu palēkdamies skries balsot tikai tāpēc, ka viņš mēģina Rīgā atgriezt padomju laikus, dāvinot visiem bezmaksas transportu un vēl visādas ekstras, kamēr neizglītotie vēlētāji pat neaizdomājas, no kurienes tam visam tiek ņemta nauda? Izdošanos Pavļutam, Rīgai ļoti derētu tāds mērs kā viņš :)

    • nodokļu maksātājs teica:

      pilnībā piekrītu! tagad Ušakovs visiem pedagogiem skolotāju dienā izmaksās pa 50 ls. Ok, šī profesija ir vajadzīga un godājama, bet no kurienes tāda nauda? Ja viņš no savas kabatas maksā, man nav žēl, bet ne jau no mūsu nodokļiem!!!

  4. sss teica:

    ja vien mums pašiem par labu nāktu tā spēja pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem! kā redzam, skatoties datos par aizbraukušajiem, ne visiem tas izdodas un ne visi to vēlas.

  5. Kārlis teica:

    Ļoti patīkami , ka LV beidzot ir viens patiešām zinošs un inteliģents ekonomikas ministrs .

  6. pūce teica:

    ir cilvēki, kuri pat ar lielu naudu kabatā nekad negribēs būt darba devēji. viņi labāk strādā vienkāršu darbu un nepazīst galvassāpju, kā ir veidot savu biznesu un noturēt to virs ūdens. šādi cilvēki Latvijā neatgriezīsies

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!