Pēc COVID-19 satricinājumiem atkal novēro pozitīvas tendences darba tirgū

COVID-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6 900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7 900 iedzīvotājiem, bet februārī – 6 100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4 800 jaunu vakanču, tad augustā – 6 500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Pieprasītākās profesijas, kas reģistrētas 2020.gadā, ir palīgstrādnieks, kravas automobiļa vadītājs, būvstrādnieks, pavārs, betonētājs, elektriķis, ēku celtnieks, būvnieks, veikala pārdevējs, mūrnieks, santehniķis, ceha strādnieks, metinātājs un citas.

Vispieprasītākās augstas kvalifikācijas profesijas ir programmētājs, skolotājs, apdares darbu tehniķis, tehniskais speciālists, medicīnas māsa, projekta vadītājs, pārdošanas speciālists.

Vienlaikus NVA atgādina, ka septembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 8,2%, kas nozīmē, ka salīdzinājumā ar augusta sākumu, tas pazeminājies par 0,4 procentpunktiem. NVA uzskaitē septembra sākumā bija 75 013 bezdarbnieki, bet mēneša laikā bezdarbnieku skaits samazinājies par 2 985 cilvēkiem.

Savukārt, ja šī gada septembra sākumā reģistrētos bezdarba datus salīdzina ar 2020.gada sākuma datiem, secināms, ka reģistrētā bezdarba līmenis ir par 2 procentpunktiem augstāks nekā 2019.gada 31.decembrī, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits par 17 205 personām augstāks.

Saistībā ar situāciju darba tirgū, ko ietekmējis COVID-19 izplatības apdraudējums un drošības pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai, reģistrētā bezdarba līmenis un bezdarbnieku skaits pieauga no marta vidus līdz jūnija beigām. Šajā periodā no 30 500 līdz 18 000 samazinājās arī darba devēju reģistrēto brīvo darba vietu skaits.

Aprīlī to skaits bija sarucis par aptuveni 8 300 vakanču, bet tieši aprīlis bija tas mēnesis, kad visstraujāk palielinājās bezdarbnieku skaits un visstraujāk kritās reģistrēto vakanču skaits.

Atbilstoši NVA paustajam, kopš jūlija reģistrētā bezdarba līmenis un bezdarbnieku skaits samazinās.

NVA līdz šim iesniegti 50 darba devēju paziņojumi par kolektīvo atlaišanu saistībā ar COVID-19 krīzes izraisītajām sekām. Darba devēji ziņoja par kopumā 5 322 darbinieku plānoto atlaišanu. Šie uzņēmumi darbojās tādās nozarēs un jomās kā transports un uzglabāšana, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, māksla izklaide un atpūta un citas.

Vienlaikus visu šo laiku virkne darba devēju turpināja meklēt darbiniekus un reģistrēt vakances, bet bezdarbnieki iekārtojās darbā. Vidējais bezdarba ilgums vasaras vidū bija 144 dienas jeb nedaudz vairāk nekā pieci mēneši, kas, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, ir par 29 dienām mazāk.

Augustā darbā iekārtojās 6 611 NVA reģistrētie bezdarbnieki, bet šī gada astoņu mēnešu laikā – 39 124.

Jau ziņots, ka kopš marta visvairāk NVA jaunreģistrēto bezdarbnieku pirms bezdarba perioda bija nodarbināti tādās profesiju pamatgrupās kā speciālisti un vecākie speciālisti, kvalificēti strādnieki un amatnieki, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kā arī daudzi bija strādājuši citās izplatītākās profesijās.

Ar COVID-19 saistītā krīze visbūtiskāk ir skārusi tādas jomas kā tūrisms, pasažieru pārvadājumi, izmitināšana, ēdināšana, kultūra, māksla, un šo jomu pārstāvji visvairāk koncentrēti tieši Rīgā un Pierīgā, tāpēc bezdarba pieaugums, ko ietekmējuši drošības pasākumi COVID-19 izplatības ierobežošanai, vairāk bija novērojams Rīgā un Rīgas reģionā, mazāk – citos valsts reģionos.

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas