bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 20.11.2019 | Vārda dienas: Anda, Andīna, Vigo
LatviaLatvija

Pēc Rimšēviča aizstāvju pieteikumiem ECT ierosinātas divas lietas pret Latviju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Latvijas Banka, Ilmārs Rimšēvičs, apsūdzība, korupcija, Latvijas Banka, Saulvedis Vārpiņš

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Pēc korupcijā apsūdzētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizstāvju iesniegumiem Eiropas Cilvēktiesību Tiesā (ECT) ir ierosinātas divas lietas pret Latviju, apstiprinājis advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Viņš skaidroja, ka viena no lietām ierosināta par nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu, proti, aizstāvības ieskatā, vairākas augstas valsts amatpersonas pēc Rimšēviča aizturēšanas publiski pauda viedokļus, kuros apgalvojuma formā norādīts, ka Rimšēvičs ir izdarījis noziegumus, par kuriem viņš tika aizturēts. Tāpat Vārpiņš atzīmēja, ka minētās amatpersonas arī publiski spriedušas par drošības līdzekļiem, kas varētu tikt piemēroti Rimšēvičam, tādējādi, aizstāvības ieskatā, netieši ietekmējot izmeklēšanas iestādes.

Savukārt otra lieta ECT ierosināta par Rimšēviča aizturēšanas pamatotību.

Vārpiņš sarunā nespēja sniegt detalizētāku informāciju, norādot, ka neatrodas Latvijā.

Eiropas Savienības tiesa (EST) februāra beigās paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija neesot sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa pirmdien, 4.novembrī, noraidīja Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona aizstāvju lūgumu tiesas sēdes pasludināt par slēgtām un norādīja, ka nepieciešamības gadījumā aizstāvji var atkārtoti pieteikt lūgumu par lietas skatīšanu slēgtās tiesas sēdēs.

Tāpat tiesa norādīja, ka lūgums par prejudiciālā jautājuma uzdošanu EST tiks izlemts nākamajā tiesas sēdē 20.decembrī. Uz šo sēdi lietas prokurorei Viorikai Jirgenai uzdots sagatavot argumentētu un motivētu viedokli par minēto lūgumu.

Pirmdienas tiesas sēdē arī tika nozīmētas tiesas sēdes uz nākamā gada janvāri un februāri.

Sākotnēji tiesnese pauda cerību, ka lietu varētu skatīt divas reizes nedēļā, taču aizstāvju noslodzes dēļ šajos mēnešos pārsvarā lieta tiks skatīta tikai vienu reizi nedēļā. Attiecīgi uz nākamo gadu nozīmētas sēdes – 17.janvārī un 24.janvārī, kā arī 7.februārī, 14.februārī, 17.februārī un 24.februārī.

Savukārt Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps tiesā pauda uzskata, ka viņa klientam kā Eiropas Centrālas bankas (ECB) padomes loceklim ir kriminālprocesuālā imunitāte pret tiesvedību, kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu, tādēļ Rimšēviča aizstāvis šodien Rīgas rajona tiesai Jūrmalā lūdza vērsties EST, lai tā pieņemtu prejudiciālu lēmumu šajā jautājumā.

Kvēps savu lūgumu pamatoja ar to, ka, atbilstoši imunitātei, Rimšēvičam nedrīkst celt apsūdzību par darbībām, kas saistītas ar viņa ieņemamo amatu ECB. Attiecīgi, aizstāvības ieskatā, ja prokuratūra vēlējās celt Rimšēvičam apsūdzību par šādām darbībām, tad tai bija jāvēršas ECB, lūdzot atcelt Rimšēvičam piešķirto imunitāti. Kvēps arī atsaucās uz EST Ģenerāladvokātes atziņām lietā, kurā Rimšēvičs tika atjaunots Latvijas Bankas prezidenta amatā. Attiecīgi Kvēps Ģenerāladvokātes sacīto interpretēja, ka Rimšēvičam arī nedrīkstēja tikt celta apsūdzība un sākta kriminālvajāšana.

Turpretim Jirgena atzīmēja, ka jautājums par imunitātes jēdziena paplašināšanu nav uzdodams EST, jo brīdī, kad tika lemta sākotnējā lieta, tiesai bija iespēja atzīmēt, ka tiek pārkāptas Rimšēviča kriminālprocesuālās tiesības, taču tas netika darīts.

Savukārt pats Rimšēvičs sēdes sākumā tiesai pauda cerību, ka process būs caurredzams un ātrs, taču viņa aizstāvis Māris Mezītis tiesai pieteica lūgumu lietu skatīt slēgtā procesā, skaidrojot, ka lietas materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta gan ar dažādu Latvijā operējošu komercbanku darbību, gan ar ECB atbildēm uz pirmstiesas procesā uzdotiem jautājumiem, kuriem piešķirta augstākā slepenības pakāpe.

Arī šajā jautājumā prokurore nepievienojās aizstāvja lūgumam, norādot, ka viņa nesaskata pamatu lietas skatīšanai slēgtā procesā.

Lasiet arī: Tiesa sāk skatīt Rimšēviča un Martinsona krimināllietu

Pārējie aizstāvji gan tiesai norādīja, ka, izskatot lietu atklātā tiesas procesā, pastāv risks, ka tiks aizskartas komercbanku tiesības, jo lietas materiālos ir atrodami atzinumi par banku darbību, proti, komercnoslēpums. Pārējie aizstāvji arī piekrita lūgumam, ka nepieciešams apturēt tiesvedību, lai vērstos EST, lūdzot prejudiciālo nolēmumu.

Rimšēvičs arī tiesai norādīja, ka ECB Padomes locekļa imunitāte netiek izmantota, lai slēptos no atbildības, bet gan kā sava veida «filtrs» pret nepamatotām apsūdzībām.

Viņš arī atzīmēja, ka lieta iegūtu no vēl viena augsta līmeņa juridiskā viedokļa.

Rimšēvičs šodien pirms tiesas sēdes Jūrmalā žurnālistiem atkārtoti noliedza vainu viņam inkriminētajos nodarījumos, kā arī pauda cerību, ka lieta tiks izskatīta iespējami ātri.

Es esmu ļoti priecīgs, ka šodien beidzot šī tiesa varēs sākties. Es domāju, ļoti svarīgi ir tas, ka šī tiesa ir ātra, taisnīga. Un lieki piebilst, ka es, protams, noraidu visus tos apvainojumus un tās apsūdzības, kas man šobrīd ir izvirzītas, pirms tiesas sēdes sacīja Rimšēvičs.

Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

24.maijā prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums MM Investīcijas iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās Trasta komercbankas akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas Trasta komercbankas akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi Trasta komercbankai, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Rimševics un Martinsons līdz šim publiski nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.


Pievienot komentāru

  1. eksistējošais teica:

    Tādi naudas piepildīti žurkulēni pat pa atslēgas caurumi izlīdīs!Būtu kāds pensionārs,kurš nozog maizīti lai paēstu,tad gan 100% sēdētu!

Zviedrija atceļ Wikileaks Asanžam apsūdzību izvarošanā

Zviedrija paziņojusi par apsūdzības atcelšanu trauksmes celšanas organizācijas Wikileaks dibinātājam Džulianam Asanžam. Apsūdzība bijusi par iespējamu izvarošanu un uzturēta kopš 2010.gada.

Autotransporta direkcija pagarina iepirkuma termiņu par mēnesi

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021.gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Saeimas komisija: Mazo valsts iestāžu reorganizāciju nenes gaidītos rezultātus

«Mazo valsts iestāžu izvērtēšana un reorganizācija pagaidām nesniedz gaidītos rezultātus, jo nav vērojams samazinājums valsts iestāžu darbinieku skaitā un finansējuma apjomā,» paudis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

Naftas cenas krītas, valdot neskaidrībai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Naftas cenas kritušās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru noskaņojumu ietekmēja neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu gaitu.

Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Burovs sāk revidēt viņa pārraudzītās kapitālsabiedrības

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir nolēmis atcelt pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.

Hipotēku procentlikmes Lietuvā krietni augstākas par eirozonas vidējām

Lietuvas Banka pavēstījusi, ka valstī kopš 2015.gada ir būtiski kāpušas procentlikmes mājokļu kredītiem un pašlaik par 0,5% pārsniedz eirozonas vidējo līmeni.

Valdība atbalsta inovāciju centru izveidi Cēsīs, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā

Četru gadu laikā iecerēts izveidot inovāciju centrus Cēsīs, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā kopumā 7,06 miljonu eiro vērtībā, to paredz valdības atbalstītais Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts.

Viņķele: Mediķu spiediens ir nepieciešams, bet nav skaidrs LVSADA protesta vēstījums

Arī turpmāks mediķu spiediens ir nepieciešams, tomēr nav skaidrs Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības protesta vēstījums, tā veselības ministre Ilze Viņķele.

Ģirģens piekristu kļūt par Futbola federācijas prezidentu; Kariņš skeptisks par ministra iespēju savienot divus amatus

Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, turklāt premjeram nav saprotams, kā būtu iespējams savienot ministra darbu ar sporta federācijas vadītāja amatu.

ES vienojas par ES budžetu 2020.gadam 169 miljardu eiro apmērā

Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir panācis vienošanos par bloka budžetu 2020.gadam. Kā prioritārās tēriņu jomas izvirzīta izaugsme, konkurētspēja, klimata saudzēšana un migrācijas pārvaldība.

Aizdomās par kukuļošanu aiztur trīs VUGD amatpersonas

Aizdomās par kukuļošanu aizturēts VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieks un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas lektors.

airBaltic apņemas palielināt sieviešu pārstāvniecību augstākā līmeņa amatos

airBalticpievienojusies vairāk nekā 20 aviokompānijām, parakstot Starptautiskās gaisa transporta asociācijas apņemšanos, kas paredz līdz 2025.gadam palielināt sieviešu pārstāvniecību augstākā līmeņa amatos.

Cīņa ar naudas atmazgāšanu: SEB saņem aizdomīgu Baltijas klientu sarakstu

Zviedru pētnieciskie žurnālisti, kuri pēta izspējamu naudas atmazgāšanu, iesnieguši banku uzņēmumam SEB sarakstu ar 194 juridiskām personām, kurus žurnālisti nosaukuši kā bankas klientus, pavēstījis uzņēmums.

Plāno noteikt papildu drošības prasības plaši apmeklētiem pasākumiem

Valdībā atbalstīts likumprojekts, kas paredz - lai nodrošinātu plaša mēroga publisko pasākumu apmeklētāju drošību, šo pasākumu organizatoriem būs jāizstrādā īpašs drošības plāns.

Vienā no Smiltenes vidusskolas ēkām ar vīrusu izraisītu zarnu infekciju saslimuši 57 bērni

Vienā no Smiltenes vidusskolas ēkām ar vīrusu izraisītu zarnu infekciju saslimuši 57 bērni, apstiprinājusi Smiltenes vidusskolas direktores vietniece Inese Raiskuma.

Valdība lemj slimnīcu peļņu novirzīt infrastruktūras uzlabošanai

Slimnīcas, kurās VM ir kapitāla daļu turētāja, 2018.gada peļņu varēs novirzīt infrastruktūras uzlabošanai.

Mediķi piesaka vēl vienu protestu, prasot Saeimas un Viņķeles atkāpšanos

LVSADA 28.novembrī nolēmusi rīkot protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu, izsakot neuzticību veselības ministrei Ilze Viņķelei un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu.

Latvija janvārī – oktobrī starp 14 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – oktobrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,4%, tai esot starp 14 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

VDD rosina sākt kriminālvajāšanu pret personu, kura noliegusi Latvijas okupāciju

Valsts drošības dienests 11.novembrī rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret Latvijas pilsoni par Latvijas Republikas okupācijas publisku noliegšanu un PSRS īstenoto kara noziegumu slavināšanu.

«Nekad nav bijis piemērots vicemēra amatam.» Baraņņiks zaudē amatu domes vadībā

Ar opozīcijas deputātu atbalstu Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks tika atstādināts no vicemēra amata.

Tuskam nācies ES atgādināt par Krieviju kā «stratēģisku problēmu», nevis partneri

Aizejošais Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, atskatoties uz pieciem gadiem amatā, atzinis, ka viņam nācies bieži atgādināt Eiropas Savienības dalībvalstīm, ka Krievija nav Eiropas «stratēģiskais partneris», bet gan «stratēģiskā problēma».

Kopš 1990.gada Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums audzis par desmit gadiem

Lai gan visās ES valstīs kopš 1990.gada ir novērojams iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugums, iedzīvotāju novecošana visizteiktākā ir Itālijā un Portugālē.

Latvijas Raidorganizāciju apvienība aicina apsvērt «digitālā nodokļa ieviešanu»

Latvijas Raidorganizāciju apvienība, lai atbalstītu Latvijas mediju vidi, aicina izvērtēt «digitālā nodokļa ieviešanu».

Honkongā apcietina vairākus simtus protestētāju

Ķīnas metropolē Honkongā varasiestādes apcietinājušas vairākus simtus protestētāju, kuri kādā universitātē trīs dienas iebarikādējušies, turpinot protesta akciju vilni ar mērķi panākt Honkongā demokrātiskas reformas.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!