bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 21.01.2020 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Pēc Rimšēviča aizstāvju pieteikumiem ECT ierosinātas divas lietas pret Latviju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Latvijas Banka, Ilmārs Rimšēvičs, apsūdzība, korupcija, Latvijas Banka, Saulvedis Vārpiņš

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Pēc korupcijā apsūdzētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizstāvju iesniegumiem Eiropas Cilvēktiesību Tiesā (ECT) ir ierosinātas divas lietas pret Latviju, apstiprinājis advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Viņš skaidroja, ka viena no lietām ierosināta par nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu, proti, aizstāvības ieskatā, vairākas augstas valsts amatpersonas pēc Rimšēviča aizturēšanas publiski pauda viedokļus, kuros apgalvojuma formā norādīts, ka Rimšēvičs ir izdarījis noziegumus, par kuriem viņš tika aizturēts. Tāpat Vārpiņš atzīmēja, ka minētās amatpersonas arī publiski spriedušas par drošības līdzekļiem, kas varētu tikt piemēroti Rimšēvičam, tādējādi, aizstāvības ieskatā, netieši ietekmējot izmeklēšanas iestādes.

Savukārt otra lieta ECT ierosināta par Rimšēviča aizturēšanas pamatotību.

Vārpiņš sarunā nespēja sniegt detalizētāku informāciju, norādot, ka neatrodas Latvijā.

Eiropas Savienības tiesa (EST) februāra beigās paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija neesot sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa pirmdien, 4.novembrī, noraidīja Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona aizstāvju lūgumu tiesas sēdes pasludināt par slēgtām un norādīja, ka nepieciešamības gadījumā aizstāvji var atkārtoti pieteikt lūgumu par lietas skatīšanu slēgtās tiesas sēdēs.

Tāpat tiesa norādīja, ka lūgums par prejudiciālā jautājuma uzdošanu EST tiks izlemts nākamajā tiesas sēdē 20.decembrī. Uz šo sēdi lietas prokurorei Viorikai Jirgenai uzdots sagatavot argumentētu un motivētu viedokli par minēto lūgumu.

Pirmdienas tiesas sēdē arī tika nozīmētas tiesas sēdes uz nākamā gada janvāri un februāri.

Sākotnēji tiesnese pauda cerību, ka lietu varētu skatīt divas reizes nedēļā, taču aizstāvju noslodzes dēļ šajos mēnešos pārsvarā lieta tiks skatīta tikai vienu reizi nedēļā. Attiecīgi uz nākamo gadu nozīmētas sēdes – 17.janvārī un 24.janvārī, kā arī 7.februārī, 14.februārī, 17.februārī un 24.februārī.

Savukārt Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps tiesā pauda uzskata, ka viņa klientam kā Eiropas Centrālas bankas (ECB) padomes loceklim ir kriminālprocesuālā imunitāte pret tiesvedību, kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu, tādēļ Rimšēviča aizstāvis šodien Rīgas rajona tiesai Jūrmalā lūdza vērsties EST, lai tā pieņemtu prejudiciālu lēmumu šajā jautājumā.

Kvēps savu lūgumu pamatoja ar to, ka, atbilstoši imunitātei, Rimšēvičam nedrīkst celt apsūdzību par darbībām, kas saistītas ar viņa ieņemamo amatu ECB. Attiecīgi, aizstāvības ieskatā, ja prokuratūra vēlējās celt Rimšēvičam apsūdzību par šādām darbībām, tad tai bija jāvēršas ECB, lūdzot atcelt Rimšēvičam piešķirto imunitāti. Kvēps arī atsaucās uz EST Ģenerāladvokātes atziņām lietā, kurā Rimšēvičs tika atjaunots Latvijas Bankas prezidenta amatā. Attiecīgi Kvēps Ģenerāladvokātes sacīto interpretēja, ka Rimšēvičam arī nedrīkstēja tikt celta apsūdzība un sākta kriminālvajāšana.

Turpretim Jirgena atzīmēja, ka jautājums par imunitātes jēdziena paplašināšanu nav uzdodams EST, jo brīdī, kad tika lemta sākotnējā lieta, tiesai bija iespēja atzīmēt, ka tiek pārkāptas Rimšēviča kriminālprocesuālās tiesības, taču tas netika darīts.

Savukārt pats Rimšēvičs sēdes sākumā tiesai pauda cerību, ka process būs caurredzams un ātrs, taču viņa aizstāvis Māris Mezītis tiesai pieteica lūgumu lietu skatīt slēgtā procesā, skaidrojot, ka lietas materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta gan ar dažādu Latvijā operējošu komercbanku darbību, gan ar ECB atbildēm uz pirmstiesas procesā uzdotiem jautājumiem, kuriem piešķirta augstākā slepenības pakāpe.

Arī šajā jautājumā prokurore nepievienojās aizstāvja lūgumam, norādot, ka viņa nesaskata pamatu lietas skatīšanai slēgtā procesā.

Lasiet arī: Tiesa sāk skatīt Rimšēviča un Martinsona krimināllietu

Pārējie aizstāvji gan tiesai norādīja, ka, izskatot lietu atklātā tiesas procesā, pastāv risks, ka tiks aizskartas komercbanku tiesības, jo lietas materiālos ir atrodami atzinumi par banku darbību, proti, komercnoslēpums. Pārējie aizstāvji arī piekrita lūgumam, ka nepieciešams apturēt tiesvedību, lai vērstos EST, lūdzot prejudiciālo nolēmumu.

Rimšēvičs arī tiesai norādīja, ka ECB Padomes locekļa imunitāte netiek izmantota, lai slēptos no atbildības, bet gan kā sava veida «filtrs» pret nepamatotām apsūdzībām.

Viņš arī atzīmēja, ka lieta iegūtu no vēl viena augsta līmeņa juridiskā viedokļa.

Rimšēvičs šodien pirms tiesas sēdes Jūrmalā žurnālistiem atkārtoti noliedza vainu viņam inkriminētajos nodarījumos, kā arī pauda cerību, ka lieta tiks izskatīta iespējami ātri.

Es esmu ļoti priecīgs, ka šodien beidzot šī tiesa varēs sākties. Es domāju, ļoti svarīgi ir tas, ka šī tiesa ir ātra, taisnīga. Un lieki piebilst, ka es, protams, noraidu visus tos apvainojumus un tās apsūdzības, kas man šobrīd ir izvirzītas, pirms tiesas sēdes sacīja Rimšēvičs.

Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

24.maijā prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums MM Investīcijas iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās Trasta komercbankas akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas Trasta komercbankas akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi Trasta komercbankai, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Rimševics un Martinsons līdz šim publiski nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.


Pievienot komentāru

  1. eksistējošais teica:

    Tādi naudas piepildīti žurkulēni pat pa atslēgas caurumi izlīdīs!Būtu kāds pensionārs,kurš nozog maizīti lai paēstu,tad gan 100% sēdētu!

Konkurences padome: Tikai 41% no Latvijā patērētā alus ražo šeit uz vietas

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm, secinājusi Konkurences padome.

ASV sākas impīčmenta tiesa pret Donaldu Trampu

ASV Kongresa Senātā otrdien, 21.janvārī, paredzēts sākums impīčmenta tiesai, kuras mērķis ir noskaidrot, vai ASV prezidents Donalds Tramps ir vainīgs apsūdzībās, kas saistītas ar viņa ārpolitikas kontaktiem ar Ukrainu.

Aptauja: Puse iedzīvotāju uzskata, ka valsts autoceļu būvdarbu kvalitāte ir uzlabojusies

Puse jeb 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā ārpus apdzīvotām vietām esošo valsts autoceļu būvdarbu kvalitāte kopumā ir uzlabojusies, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

LZP reģionālā nodaļa rosina runāt par partijas atšķelšanos no ZZS

Latvijas Zaļās partijas Cēsu nodaļa uzskata, ka partijai būtu jāuzsāk diskusija par iespējamu aiziešanu no Zaļo un zemnieku savienības, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

SVF samazina pasaules ekonomikas prognozi 2020.gadam

Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis tā ekonomiskās izaugsmes prognozi pasaulei 2020.gadam, lēmumu skaidrojot ar neskaidrību, ko rada ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecību saspīlējums un gausa tautsaimniecības izaugsme Indijā.

Klimatam veltītā Davosas forumā pretējus skatījumus paudīs Tunberga un Tramps

Davosā, Šveicē otrdien, 21.janvārī, sākas Pasaules Ekonomikas forums, un tas ir veltīs ekonomikas pārmaiņām ceļā uz ilgtspējīgu tautsaimniecību. Pretēji skatījumi ir gaidāmi ASV prezidenta Donalda Trampa un klimata aktīvistes Grētas Tunbergas.

Swedbank Latvijas ekonomikas izaugsmi 2020.gadā paredz 2,2% apmērā

Latvijas tautsaimniecības izaugsme arī 2020.gadā balstīsies privātajā patēriņā un izaugsme gaidāma 2,2% apmērā, prognozē Swedbank galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Arī Jūlija Krūmiņa sodīšana par nelikumīgu partijas finansēšanu neesot iemesls ZZS nepiešķirt valsts finansējumu

Prokuratūras piemērotais naudas sods uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam neliedz pārtraukt valsts finansējuma izmaksu Zaļo un zemnieku savienībai.

Gaisa spēku komandiera amatā stāsies pulkvežleitnants Viesturs Masulis

Pulkvežleitnants Masulis dienējis dažādos amatos Gaisa spēkos, tostarp bijis Gaisa telpas novērošanas eskadriļas komandieris un Gaisa spēku štāba priekšnieks, un starptautisku dienesta pieredzi ieguvis NATO štābā.

Ģirģens: Plašāks pretendentu loks VP vadītāja amatam būtu sabiedrības interesēs

Plašaks pretendentu loks Valsts policijas priekšnieka amatam būtu sabiedrības interesēs, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Valodas inspektori Igaunijā lūdz Hesburger pārtulkot «drive-in» zīmes

Igaunijas Valodas inspekcija norādījusi somu ātrās ēdināšanas tīklam Hesbruger, ka tas pārkāpj Valodas likumu, izvietojot zīmes ar anglisko uzrakstu «drive-in» bez tulkojuma igauņu valodā.

Piemin arī barikāžu laika žurnālistus

«Var jau būt, ka toreiz zāle bija zaļāka un mēs paši – jaunāki, bet mēs un mūsu atmiņas ir tās pašas – par Latvijas brīvību.»

Lietuva pārdēvēs autoceļus, godinot Baltijas ceļu; mudinās Latviju un Igauniju darīt tāpat

Lietuva plāno godināt Baltijas ceļa akciju, par Baltijas ceļu nosaucot maģistrālos autoceļus, uz kuriem cilvēki tolaik veidoja dzīvo ķēdi, kā arī iecerējusi aicināt līdzīgi rīkoties arī Latviju un Igauniju.

Akciju cenas sarūk, investoriem pārdodot sadārdzinājušās akcijas

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

Kariņš: Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām kandidātiem VP vadītāja amatam, nevis pret konkursa rīkošanu

Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām Valsts policijas vadītāja amata kandidātiem, bet nevis pret konkursa rīkošanu, pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Lietuvā novēro jaunuzņēmumu pieplūdumu no valstīm ārpus ES

Lietuvā 2019.gadā uzskaitīts divkārt vairāk ārvalstu jaunuzņēmumu, kuri izmantojuši īpašu vīzu programmu, kas ļauj iegūt uzturēšanās atļauju, ja tiek izpildītas konkrētas konkrētu kapitāla vai nodarbinātības prasības.

Saskaņa aizvien gatava cīnīties par Burova atstādināšanu no Rīgas mēra amata

Saskaņas frakcija joprojām ir noskaņota censties panākt Oļega Burova atbrīvošanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, atzina Saskaņas frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs.

ANO: Valstis nedrīkst klimata bēgļus sūtīt mājās

Valstīm ir nelikumīgi sūtīt cilvēkus atpakaļ viņu dzimteni, ja tajā šo cilvēku dzīvības var apdraudēt klimata izmaiņas, tā ANO Cilvēktiesību komiteja secinājusi lietā par kāda applūstošas Okeānijas salu valsts pilsoņa lūgumu Jaunzēlandei dot viņam patvērumu.

Nemiro: Rebenoks ir viens no Latvenergo padomes locekļu konkursā uzvarējušajiem

Lēmumu par jauno AS Latvenergo padomi, kurā plānots iekļaut arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku, varētu pieņemt nākamais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, sacīja Nemiro.

Konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%

Salīdzinājumā ar 2018.gadu, pērn konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%, informē SIA Autotransporta direkcija.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pērn Latvijā sarucis par 15,8%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 15,8% salīdzinājumā ar 2018.gadu un bija 41,492 miljoni tonnu.

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kaimiņš aicina KPV LV biedrus kongresā lemt par partijas likvidāciju

KPV LV šobrīd valstij nodara vairāk ļaunumu nekā labuma un vairs nav iespējams to izglābt, tā intervijā Latvijas Radio paudis Artuss Kaimiņš, aicinot partijas biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra rotēšana uz CSP atkarīga no atbilstoša atalgojuma

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iecerējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā, tomēr Eglītis šai rotācijai piekritīs, ja viņam tiks nodrošināts atbilstošs atalgojums.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!