bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 06.04.2020 | Vārda dienas: Dzinta, Filips, Vīlips, Zinta
LatviaLatvija

Pedagogi netiek pie prasītās papildu naudas algām un sola piketēt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām. Savukārt LIZDA vadītāja Inga Vanaga pēc valdības sēdes teica, ka pedagogi pret šādu valdības lēmumu piketēs pie Saeimas, un gadījumā, ja arī parlaments nesadzirdēs pedagogu prasības, tie streikos.

Vanaga aicināja valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un pārtraukt retoriku, ka izglītībā netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15 veiktām vai procesā esošām reformām.

LIZDA informē, ka arodbiedrība 6.martā Rīgas pilsētas pašvaldībai iesniegs pieteikumu par piketa organizēšanu šī gada 20.martā no pulksten 8.30 līdz pulksten 11.00 pie Latvijas Republikas Saeimas. Piketā pulcēsies ap 2 500 izglītības un zinātnes darbinieku, kā arī citi atbalstītāji, «lai pieprasītu politikas veidotājiem pildīt Izglītības likumu, kas nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019 gada 1.septembra», informē arodbiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) tomēr norādīja, ka reformas izglītībā netiek veiktas. Turklāt ministre aicināja vērtēt, vai situācija ar pedagogu darba samaksu tiešām ir tik kritiska, norādot uz statistiku, kad skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk.

Tajā pašā laikā Šuplinska atzina, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.

Arodbiedrībā atzīmē, ka jau iepriekš valdībā apstiprinātais grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, t. sk pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro plānots celt līdz 750 eiro – 2019.gada septembrī, 790 eiro – 2020.gada septembrī, 830 eiro – 2021.gada septembrī un 900 eiro – 2022.gada septembrī. Grafiks paredz arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2018.gada līdz 2022.gadam.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka finansējuma pieaugumu iespējams nodrošināt tikai reformu ceļā.

«Ja vēlamies pieaugumu, to var panākt vienīgi reformējot. Šo valdību sagaida vairākas reformas un viena no tām ir administratīvi teritoriālā reforma, kas ļaus sakārtot arī izglītības sistēmu. Tāpēc izglītības un zinātnes ministrei būs liels izaicinājums izveidot tādu izglītības modeli, kas nodrošinās kvalitatīvu izglītību. Lai varētu maksāt pedagogiem atbilstošas algas, vispirms ir jāsakārto sistēma,» uzsvēra premjers.

Jau vēstīts, ka Ministru kabineta sēdē otrdien, 5.martā, apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2019.gadam un ka šī gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019.gadā prognozēts 3% apmērā.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Eksprezidentei darbs ANO, slēdz robežu Baltkrievijas, Krievijas automašīnām, ceļ mediķu algas

Lietuvā aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi ziņās bija eksprezidentes Daļas Grībauskaites jaunais amats ANO, robežas slēgšana vieglajām automašīnām no Baltkrievijas un Krievijas, kā arī Lietuvas mediķu algu celšana.

Ar COVID-19 inficējušies jau 40 veselības aprūpes darbinieki

Varianti, kā ārstniecības personas inficējušās, varētu būt dažādi, klāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka infekcijas avots varētu būt gan pacienti, gan arī kolēģi.

airBaltic līdz oktobra beigām atcels apmēram 50% plānoto reisu

Turpinoties COVID-19 pandēmijas izraisītajai krīzei, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim atcels apmēram 50% plānoto lidojumu.

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies 1 792 iedzīvotāji

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies vēl 1 792 iedzīvotāji, tādējādi kopējais bezdarbnieku skaits valstī sasniedzis 63 319, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.

Igaunijā pašvaldībām gatavo 30 miljonu eiro atbalstu no papildbudžeta

Igaunijas valdība ir izstrādājusi valsts papildbudžetu. Tajā pašvaldībām krīzes ietekmes mazināšanai paredzēts piešķirt 30 miljonus eiro un vēl 100 miljoni eiro ieplānoti ekonomikas stimulēšanai.

Baltkrievija noraida Lietuvas bažas par rīcības trūkumu pret COVID-19

Lietuva šonedēļ paudusi satraukumu, ka Baltkrievijas valdība nerīkojas adekvāti koronavīrusa pandēmijā un var kļūt par nekontrolētu slimības perēkli, kas apdraud kaimiņus. Minska šo kritiku ir noraidījusi, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Palielina sodu par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu

Paaugstināts naudas sods par epidemioloģiskās drošības prasību, kā arī par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu.

Mājas. Ziepes. Divi metri – SPKC atgādina galvenos piesardzības pasākumus

SPKC iesaka palikt mājās, ja tas ir iespējams, strādāt attālināti un atturēties no publisku vietu apmeklēšanas vispār vai darīt to tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā mirusi 99 gadus veca pensionāre, kurai konstatēts COVID-19

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 493, pēdējā diennaktī nākot klāt 35 gadījumiem.

COVID-19 pandēmija un korupcijas riski. Kā valdībai un sabiedrībai pret tiem nodrošināties?

Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

ANO Ģenerālā asambleja aicina ciešāk sadarboties bezprecedenta situācijā

ANO Ģenerālajā asamblejā pasaules valstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas rezolūciju, kur atzīts, ka pandēmijas ietekmei uz cilvēci nav precedenta, un aicinājušas valstis pastiprināti sadarboties, lai apturētu postošās slimības izplatību, ziņo Kataras raidorganizācija Al Jazeera.

Jaunākie dati par COVID-19 Baltijā. Latvijā – 493, Lietuvā – 696, Igaunijā – 961

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!