bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.02.2019 | Vārda dienas: Haralds, Almants
LatviaLatvija

Pelēkā: VID ģenerāldirektora amatā jābūt cilvēkam, «aiz kura iet un strādāt»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Dace Pelēkā

Vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) var uzticēties? Vai kādam ir izdevīgi, ka VID joprojām nav vadītāja? Vai cilvēki redz jēgu samaksātajiem nodokļiem un kāpēc jārūpējas arī par VID darbiniekiem? Šie jautājumi BNN intervijā uzdoti pašreizējajai VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītājai Dacei Pelēkajai.

Kāpēc ir tik grūti atrast VID ģenerāldirektoru?

Latvijas Valsts ieņēmumu dienests dibināts 1993.gadā, un finanšu ministru pakļautībā jau 25 gadus pārrauga nodokļu un to maksātāju uzskaiti. Kā atzīst pati Dace Pelēkā, Latvijas VID ir struktūrvienībām bagāta iestāde ar daudzām funkcijām. Taču kopš šī gada 10.marta, kad mūžībā negaidīti devās VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, dienesta vadītāja krēsls joprojām ir vakants.

Dace Pelēkā atzīst, ka iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, no uzņēmējdarbības vides ienākot dienestā ar jaunām idejām, toreiz izraisīja darbiniekiem «mazu šoka terapiju». Proti, atsevišķos jautājumos, kur šķita, «nē, te nekas nevar sanākt», viņa sniedza risinājumus, kas iepriekš netika izskatīti.

«Ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, bija nepieciešamība palūkoties uz vairākiem jautājumiem no pilnīgi cita skatpunkta. Pašlaik, kad VID nav ģenerāldirektora, mēs turpinām to, ko bijām sākuši Ilzes Cīrules vadības laikā, tā kā nospraustie darbi ir gana izaicinoši un izpildāmi ilgtermiņā.» Viņa piebilst, ka VID pēdējā pusgada laikā nevienu brīdi nav apstājies savā darbībā un attīstībā.

Uz jautājumu, vai kādam ir izdevīgi dienestu tik ilgi atstāt bez vadītāja, pienākumu izpildītāja atbild noliedzoši. «Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir norādījusi, ka līdz vēlēšanām konkursu labāk nerīkot. Es tam piekrītu, jo ir skaidrs, ka priekšvēlēšanu laikā ir liela iespēja, ka kandidāti, pašiem to negribot, var kļūt par kādas partijas kampaņas sastāvdaļu.»

Dace Pelēkā gan uzsver: «Nevar noliegt līdera nepieciešamību tik lielā iestādē kā VID. Vadītāja loma darbinieku motivēšanā ir ārkārtīgi liela. Darbinieki šajā amatā grib redzēt cilvēku, aiz kura būtu motivācija iet, strādāt un mainīties.»

Viņa piebilst, ka ģenerāldirektora meklējumus ietekmē arī lielā sabiedrības uzmanība un publicitāte. «Jābūt gatavam, ka ne tikai vadītājam, bet arī viņa ģimenes locekļiem būs pievērsta pastiprināta uzmanība no mediju puses.» Vai atalgojums ir pietiekami vilinošs tiem kandidātiem, kuri nāk no biznesa vides, – to Pelēkā nevar komentēt.

BNN jau vēstīja par Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska ieceri daudz nopietnāk iesaistīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kā arī Drošības policiju jaunā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidāta izvērtēšanā.

Plānots, ka VID vadītāja amata konkurss varētu tikt izsludināts jūlija beigās vai augusta sākumā, paredzot gana ilgu laiku, lai pretendenti varētu pieteikties. «Lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods,» paudusi finanšu ministre.

Savukārt Dace Pelēkā jau iepriekš norādīja, ka vēl nav izlēmusi, vai pieteiksies VID ģenerāldirektora amata konkursā, jo vispirms vēloties redzēt konkursa nolikumu.

Vai un kā VID tiek galā ar negodprātīgiem darbiniekiem?

Dace Pelēkā uzsver, ka VID darbinieku deklarācijas tiek pārbaudītas ļoti rūpīgi. Tās tiek skatītas prioritārā kārtībā – pirms citu valsts amatpersonu deklarācijām. «Mūsu uzdevums ir operatīvi identificēt jebkuru signālu, kas varētu liecināt par kaut ko aizdomīgu amatpersonu deklarācijās. Mums ir īpaša pārvalde, kas iekšējās drošības kontekstā pēta visas iespējami aizdomīgās VID ierēdņu deklarācijas. Diemžēl ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad esam konstatējuši – mūsu darbinieki nav bijuši godprātīgi, un tad ir pieņemts lēmums par viņu atstādināšanu no amata. Šādi gadījumi ir bijuši. Ar tiem attiecīgi arī esam vērsušies KNAB,» atzīst Pelēkā

Par medijos izskanējušiem gadījumiem, kuros VID darbinieki atspoguļoti kā «pusmiljonāri», jo to deklarācijās parādījušās apjomīgas summas, Pelēkā saka: «Arī VID darbinieki mēdz kļūdīties, aizpildot deklarācijas. Pēdējos mēnešos publiskotajos sociālo tīklu ierakstos ir pausts ārkārtīgi daudz puspatiesību, ko mēs esam centušies vismaz sākotnēji atspēkot, bet neviens mūs nav gribējis sadzirdēt. Tas cilvēks absolūti nav miljonārs, viņš deklarācijā nejauši pierakstījis klāt, piemēram, vienu nulli. Vēlreiz izpētot konkrētā darbinieka konta izrakstu, dažādus darījumu pamatojošos dokumentus, var redzēt, ka bijusi neuzmanības kļūda amatpersonas deklarācijā.»

Vai VID nevarētu strādāt «vienkāršāk»?

«Ir jārunā par to, cik vienkārši vai sarežģīti ir nodokļu un grāmatvedības likumi. Jo sarežģītāk likuma normas ir uzrakstītas un jo sarežģītākas ir prasības no valsts puses, kas jāizpilda uzņēmējam vai iedzīvotājam, jo lielāks resurss ir jāiegulda arī VID – vispirms šīs normas ir jāsaprot, tad jāuzraksta tām skaidrojošie materiāli.»

Ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja stāsta, ka viens veids, kā optimizēt VID darbu, ir procesu pārskatīšana – jāatrod darbi, ko informācijas sistēmas var izdarīt cilvēku vietā. Otra lieta – dienests sniedz daudz priekšlikumu gan Finanšu ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai. «Ja uzņēmējam, piemēram, grāmatvedības atskaišu veikšana, būs vienkāršāka, tad arī varēs samazināt VID resursus.»

Pelēkā min piemēru, kā Igaunijā tiek ietaupīti darba resursi: «Pakalpojumu sniedzējs aizsūta informāciju nodokļu administrācijai, un VID jau zina – cilvēks ir šo pakalpojumu saņēmis. Atmaksas procesā netiek iesaistīts iedzīvotājs.»

Viņa arī piedāvā veidu, kā mazināt birokrātijas slogu mazajiem uzņēmējiem – tiem, kas maksā Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), – zemnieku saimniecībām, saimnieciskās darbības veicējiem: «Tas, uz ko mēs vienmēr esam likuši uzsvaru – atbrīvot mazos saimnieciskās darbības veicējus no grāmatvedības kārtošanas prasībām un no dažādu nodokļu deklarāciju pildīšanas, maksimāli pārejot uz konstantiem maksājumiem – kaut kam līdzīgam patenta maksai, kur mazais uzņēmējs samaksā konkrēto maksājumu un strādā mierīgi. Tad VID, redzot, ka no uzņēmēja valsts naudu ir saņēmusi, vairs viņu netraucē. Es tomēr gribu teikt, ka mūsu uzņēmēji Latvijā nodokļus maksā labprātīgi.»

«Salīdzinot ar citu valstu nodokļu administrācijām, Latvijā VID ir bezgala daudz funkciju,» saka Pelēkā. «Mūs bieži vien salīdzina ar Igaunijas nodokļu administrāciju, kurā ir uz pusi vai vēl mazāk nodarbināto, bet tas, par ko nerunā, ir struktūras. VID ir sava personālvadības pārvalde, savs IT departaments, kā arī grāmatveži kā jebkurai iestādei. Igaunijā visas šīs apkalpojošās funkcijas ir ārpus nodokļu administrācijas – tās nav VID sastāvā. Tāpat kaimiņos ir stipri mazāk muitas darbinieku, jo igauņiem robeža ir īsāka nekā Latvijai,» skaidro Pelēkā.

«Salīdzinot ar Lietuvas kolēģiem, ir lietas, ar ko kaimiņvalstīs nodokļu administrācijas nenodarbojas.» Viņa skaidro, ka Latvijas VID uzrauga sabiedriskā labuma organizācijas – tātad piešķir biedrībām sabiedriskā labuma organizācijas statusu un uzrauga šo organizāciju darbību. Citās nodokļu administrācijās to nedara. Pelēkā piebilst, ka VID Latvijā ir speciāla struktūrvienība – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde. Kaimiņvalstīs šādas pārvaldes nav.

Aldis Gobzems (KPV LV) jūnija intervijā Radio SWH nosaucis vairākus VID darbiniekus, kas atbalstījuši noslepkavotā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nelikumības. To vidū – Artis Naglis, Aleta Levinska, Rasma Ceple, Juris Petrovs, Signe Belova un Linda Aizstrauta.

Viņš norādījis, ka SIA Rego Trade maksātnespējas procesā VID atbalstījis ne tikai nesamērīgas atlīdzības, bet arī atļāvis vairāku gadu garumā nesagatavot gada pārskatus, lai nevarētu izsekot kreditoru darbības.

Pelēkā šos izteikumus komentē: «Mēs esam plaši iztirzājuši Gobzema kunga piesaukto uzņēmumu. No uzņēmēju puses bija gana daudz negodprātīgu rīcību un vēlme realizēt savtīgas intereses, kurām pretī nostājās arī VID pārstāvji kā kreditoru pārstāvji.»

Viņa piebilst: «Par Gobzema kunga minētajiem gadījumiem VID ir bijušas dienesta pārbaudes, arī Iekšējās drošības pārvalde ir pārbaudījusi viņa nosauktos cilvēkus. Nekādas nelikumības neesam konstatējuši.»

Vai ir iespējams uzņēmējiem draudzīgs VID?

Lai gan VID īpaši netiek asociēts ar mīlētāko iestādi iedzīvotāju vidū, tomēr, kā norāda Pelēkā, pēdējos gados dienests spējis uzlabot uzticības rādītājus. Ja 2016.gadā dienestam uzticējās vien 33% iedzīvotāju, tad 2017.gadā sasniegti jau 60%. Proti, vairāk nekā puse VID klientu novērtējuši dienesta darbību kā pozitīvu.

Ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja atzīmē, ka viena mēraukla tam, vai VID strādā labi vai slikti, ir paši nodokļu ieņēmumi valsts budžetā – vai ieņēmumu plāns tiek izpildīts. Tātad, kā VID spēj nodrošināt savu vistiešāko funkciju – nodokļu administrēšanu.

Kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada pirmajā pusgadā ir 4,65 miljardi eiro, kas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 101,4% apmērā. Salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, ieņēmumi palielinājušies par 0,47 miljardiem eiro jeb 11,1%, liecina VID apkopotā informācija.

Pelēkā atzīmē, ka nodokļu administrēšanas darbības pamatā vislielākais darbs ir konsultatīvais darbs. «Te varam arī runāt par uzticību – vai nodokļu konsultanta sniegtās atbildes ir atbilstošas likumam, vai tās ir vienādas visos iespējamos gadījumos.»

«Galu galā ir jārunā par vislielāko uzticēšanos no iedzīvotāju un uzņēmēju puses – uzticēšanos pašai valstij. Vai cilvēki saredz labumu sev no tā, ka valstij samaksājuši nodokļus – vai tie tiek iztērēti lietderīgi, jēgpilni?» runājot par to, kāpēc cilvēki uzticas vai neuzticas Valsts ieņēmumu dienestam, saka Pelēkā.

Kad esam parūpējušies par saviem cilvēkiem, viņi vairs nekautrējas pateikt, ka strādā VID

«Mēs vienmēr esam teikuši, ka nodokļus visi maksā brīvprātīgi. Ne jau VID iekasē, bet gan uzņēmēji samaksā nodokļus. Bet vienalga represīvā funkcija VID saglabājas,» skaidro Pelēkā.

Runājot par to, kā dienestam uzlabot darbību, viņa stāsta, ka daudz tiek runāts par procesu digitalizāciju. «Tas, ko mēs mācām saviem darbiniekiem ir, nevis paņemt veco procesu un no papīra pārlikt to elektroniskā vidē, bet, digitalizējot procesu, paskatīties, vai lietas varētu darīt citādi. Kad 2016.gada beigās tika sākta darbību pārskatīšana, no darbinieku puses bija pretestība, jo daudziem šķita, ka «nu pārskatīs to, ko es daru».»

VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja stāsta, ka nodokļu administrācijās izskata dažādus robotu risinājumus klientu apkalpošanā un konsultēšanā. Tāpat tiek izvērtētas darbības, kuras klienti var izdarīt tā saucamajos pašapkalpošanās portālos. Pelēkā gan atzīst, ka tas rada darbiniekiem zināma veida satraukumu – «tātad mēs atkal būsim lieki». «Tas, ko mēs stāstām saviem darbiniekiem: «Nē, tu nebūsi lieks, jo ir jābūt kādam, kurš robotam iemāca šīs lietas. Ir jābūt kādam, kas sagatavo atbildes, kuras robots varēs sniegt klientam. Tie ir darbi, kuriem vajadzīgi pavisam citas kvalitātes darbinieki. Tātad tu pats augsi. Tu vairs nestrādāsi rutīnas darbu, bet būsi jau pavisam citā līmenī, arī ar citu atalgojumu, jo tavs darbs būs augstāk novērtēts.»»

Pelēkā atzīst, ka nav viegli pārliecināt darbiniekus par vēlamajām izmaiņām. «Nevar šodien uztaisīt sapulci, izstāstīt un uz pusgadu likties mierā, jo visi ir sapratuši, kas no viņiem tiek gaidīts. Tas, ko es no savas pieredzes esmu sapratusi, ir, ka, ja sanāksmē ir 25 cilvēki, tad, aizejot no tās projām, informāciju dzirdējuši visi, sadzirdējuši, iespējams, tikai pieci. Ja izdodas «noķert» tos piecus, tad viņi var kļūt par vēstnešiem, kas ideju attīsta tālāk, izstāstot to saviem padotajiem.»

«Viena lieta, kas mūsu [2017.–2019.gada] stratēģijā ir pieminēta un ko nedrīkstam aizmirst, ir darbinieki. Tanī mirklī, kad darbinieki ir apmierināti ar darbu, kad viņi saprot, kādas ir iestādes vērtības, ko no viņa sagaida iestādes vadītājs, ko no viņa sagaida klients, tanī brīdī darbinieks strādā tā, lai arī klientam ir labi.»


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.