bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.08.2018 | Vārda dienas: Linda, Janīna
LatviaLatvija

Pelēkā: VID ģenerāldirektora amatā jābūt cilvēkam, «aiz kura iet un strādāt»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Dace Pelēkā

Vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) var uzticēties? Vai kādam ir izdevīgi, ka VID joprojām nav vadītāja? Vai cilvēki redz jēgu samaksātajiem nodokļiem un kāpēc jārūpējas arī par VID darbiniekiem? Šie jautājumi BNN intervijā uzdoti pašreizējajai VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītājai Dacei Pelēkajai.

Kāpēc ir tik grūti atrast VID ģenerāldirektoru?

Latvijas Valsts ieņēmumu dienests dibināts 1993.gadā, un finanšu ministru pakļautībā jau 25 gadus pārrauga nodokļu un to maksātāju uzskaiti. Kā atzīst pati Dace Pelēkā, Latvijas VID ir struktūrvienībām bagāta iestāde ar daudzām funkcijām. Taču kopš šī gada 10.marta, kad mūžībā negaidīti devās VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, dienesta vadītāja krēsls joprojām ir vakants.

Dace Pelēkā atzīst, ka iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, no uzņēmējdarbības vides ienākot dienestā ar jaunām idejām, toreiz izraisīja darbiniekiem «mazu šoka terapiju». Proti, atsevišķos jautājumos, kur šķita, «nē, te nekas nevar sanākt», viņa sniedza risinājumus, kas iepriekš netika izskatīti.

«Ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, bija nepieciešamība palūkoties uz vairākiem jautājumiem no pilnīgi cita skatpunkta. Pašlaik, kad VID nav ģenerāldirektora, mēs turpinām to, ko bijām sākuši Ilzes Cīrules vadības laikā, tā kā nospraustie darbi ir gana izaicinoši un izpildāmi ilgtermiņā.» Viņa piebilst, ka VID pēdējā pusgada laikā nevienu brīdi nav apstājies savā darbībā un attīstībā.

Uz jautājumu, vai kādam ir izdevīgi dienestu tik ilgi atstāt bez vadītāja, pienākumu izpildītāja atbild noliedzoši. «Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir norādījusi, ka līdz vēlēšanām konkursu labāk nerīkot. Es tam piekrītu, jo ir skaidrs, ka priekšvēlēšanu laikā ir liela iespēja, ka kandidāti, pašiem to negribot, var kļūt par kādas partijas kampaņas sastāvdaļu.»

Dace Pelēkā gan uzsver: «Nevar noliegt līdera nepieciešamību tik lielā iestādē kā VID. Vadītāja loma darbinieku motivēšanā ir ārkārtīgi liela. Darbinieki šajā amatā grib redzēt cilvēku, aiz kura būtu motivācija iet, strādāt un mainīties.»

Viņa piebilst, ka ģenerāldirektora meklējumus ietekmē arī lielā sabiedrības uzmanība un publicitāte. «Jābūt gatavam, ka ne tikai vadītājam, bet arī viņa ģimenes locekļiem būs pievērsta pastiprināta uzmanība no mediju puses.» Vai atalgojums ir pietiekami vilinošs tiem kandidātiem, kuri nāk no biznesa vides, – to Pelēkā nevar komentēt.

BNN jau vēstīja par Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska ieceri daudz nopietnāk iesaistīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kā arī Drošības policiju jaunā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidāta izvērtēšanā.

Plānots, ka VID vadītāja amata konkurss varētu tikt izsludināts jūlija beigās vai augusta sākumā, paredzot gana ilgu laiku, lai pretendenti varētu pieteikties. «Lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods,» paudusi finanšu ministre.

Savukārt Dace Pelēkā jau iepriekš norādīja, ka vēl nav izlēmusi, vai pieteiksies VID ģenerāldirektora amata konkursā, jo vispirms vēloties redzēt konkursa nolikumu.

Vai un kā VID tiek galā ar negodprātīgiem darbiniekiem?

Dace Pelēkā uzsver, ka VID darbinieku deklarācijas tiek pārbaudītas ļoti rūpīgi. Tās tiek skatītas prioritārā kārtībā – pirms citu valsts amatpersonu deklarācijām. «Mūsu uzdevums ir operatīvi identificēt jebkuru signālu, kas varētu liecināt par kaut ko aizdomīgu amatpersonu deklarācijās. Mums ir īpaša pārvalde, kas iekšējās drošības kontekstā pēta visas iespējami aizdomīgās VID ierēdņu deklarācijas. Diemžēl ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad esam konstatējuši – mūsu darbinieki nav bijuši godprātīgi, un tad ir pieņemts lēmums par viņu atstādināšanu no amata. Šādi gadījumi ir bijuši. Ar tiem attiecīgi arī esam vērsušies KNAB,» atzīst Pelēkā

Par medijos izskanējušiem gadījumiem, kuros VID darbinieki atspoguļoti kā «pusmiljonāri», jo to deklarācijās parādījušās apjomīgas summas, Pelēkā saka: «Arī VID darbinieki mēdz kļūdīties, aizpildot deklarācijas. Pēdējos mēnešos publiskotajos sociālo tīklu ierakstos ir pausts ārkārtīgi daudz puspatiesību, ko mēs esam centušies vismaz sākotnēji atspēkot, bet neviens mūs nav gribējis sadzirdēt. Tas cilvēks absolūti nav miljonārs, viņš deklarācijā nejauši pierakstījis klāt, piemēram, vienu nulli. Vēlreiz izpētot konkrētā darbinieka konta izrakstu, dažādus darījumu pamatojošos dokumentus, var redzēt, ka bijusi neuzmanības kļūda amatpersonas deklarācijā.»

Vai VID nevarētu strādāt «vienkāršāk»?

«Ir jārunā par to, cik vienkārši vai sarežģīti ir nodokļu un grāmatvedības likumi. Jo sarežģītāk likuma normas ir uzrakstītas un jo sarežģītākas ir prasības no valsts puses, kas jāizpilda uzņēmējam vai iedzīvotājam, jo lielāks resurss ir jāiegulda arī VID – vispirms šīs normas ir jāsaprot, tad jāuzraksta tām skaidrojošie materiāli.»

Ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja stāsta, ka viens veids, kā optimizēt VID darbu, ir procesu pārskatīšana – jāatrod darbi, ko informācijas sistēmas var izdarīt cilvēku vietā. Otra lieta – dienests sniedz daudz priekšlikumu gan Finanšu ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai. «Ja uzņēmējam, piemēram, grāmatvedības atskaišu veikšana, būs vienkāršāka, tad arī varēs samazināt VID resursus.»

Pelēkā min piemēru, kā Igaunijā tiek ietaupīti darba resursi: «Pakalpojumu sniedzējs aizsūta informāciju nodokļu administrācijai, un VID jau zina – cilvēks ir šo pakalpojumu saņēmis. Atmaksas procesā netiek iesaistīts iedzīvotājs.»

Viņa arī piedāvā veidu, kā mazināt birokrātijas slogu mazajiem uzņēmējiem – tiem, kas maksā Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), – zemnieku saimniecībām, saimnieciskās darbības veicējiem: «Tas, uz ko mēs vienmēr esam likuši uzsvaru – atbrīvot mazos saimnieciskās darbības veicējus no grāmatvedības kārtošanas prasībām un no dažādu nodokļu deklarāciju pildīšanas, maksimāli pārejot uz konstantiem maksājumiem – kaut kam līdzīgam patenta maksai, kur mazais uzņēmējs samaksā konkrēto maksājumu un strādā mierīgi. Tad VID, redzot, ka no uzņēmēja valsts naudu ir saņēmusi, vairs viņu netraucē. Es tomēr gribu teikt, ka mūsu uzņēmēji Latvijā nodokļus maksā labprātīgi.»

«Salīdzinot ar citu valstu nodokļu administrācijām, Latvijā VID ir bezgala daudz funkciju,» saka Pelēkā. «Mūs bieži vien salīdzina ar Igaunijas nodokļu administrāciju, kurā ir uz pusi vai vēl mazāk nodarbināto, bet tas, par ko nerunā, ir struktūras. VID ir sava personālvadības pārvalde, savs IT departaments, kā arī grāmatveži kā jebkurai iestādei. Igaunijā visas šīs apkalpojošās funkcijas ir ārpus nodokļu administrācijas – tās nav VID sastāvā. Tāpat kaimiņos ir stipri mazāk muitas darbinieku, jo igauņiem robeža ir īsāka nekā Latvijai,» skaidro Pelēkā.

«Salīdzinot ar Lietuvas kolēģiem, ir lietas, ar ko kaimiņvalstīs nodokļu administrācijas nenodarbojas.» Viņa skaidro, ka Latvijas VID uzrauga sabiedriskā labuma organizācijas – tātad piešķir biedrībām sabiedriskā labuma organizācijas statusu un uzrauga šo organizāciju darbību. Citās nodokļu administrācijās to nedara. Pelēkā piebilst, ka VID Latvijā ir speciāla struktūrvienība – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde. Kaimiņvalstīs šādas pārvaldes nav.

Aldis Gobzems (KPV LV) jūnija intervijā Radio SWH nosaucis vairākus VID darbiniekus, kas atbalstījuši noslepkavotā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nelikumības. To vidū – Artis Naglis, Aleta Levinska, Rasma Ceple, Juris Petrovs, Signe Belova un Linda Aizstrauta.

Viņš norādījis, ka SIA Rego Trade maksātnespējas procesā VID atbalstījis ne tikai nesamērīgas atlīdzības, bet arī atļāvis vairāku gadu garumā nesagatavot gada pārskatus, lai nevarētu izsekot kreditoru darbības.

Pelēkā šos izteikumus komentē: «Mēs esam plaši iztirzājuši Gobzema kunga piesaukto uzņēmumu. No uzņēmēju puses bija gana daudz negodprātīgu rīcību un vēlme realizēt savtīgas intereses, kurām pretī nostājās arī VID pārstāvji kā kreditoru pārstāvji.»

Viņa piebilst: «Par Gobzema kunga minētajiem gadījumiem VID ir bijušas dienesta pārbaudes, arī Iekšējās drošības pārvalde ir pārbaudījusi viņa nosauktos cilvēkus. Nekādas nelikumības neesam konstatējuši.»

Vai ir iespējams uzņēmējiem draudzīgs VID?

Lai gan VID īpaši netiek asociēts ar mīlētāko iestādi iedzīvotāju vidū, tomēr, kā norāda Pelēkā, pēdējos gados dienests spējis uzlabot uzticības rādītājus. Ja 2016.gadā dienestam uzticējās vien 33% iedzīvotāju, tad 2017.gadā sasniegti jau 60%. Proti, vairāk nekā puse VID klientu novērtējuši dienesta darbību kā pozitīvu.

Ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja atzīmē, ka viena mēraukla tam, vai VID strādā labi vai slikti, ir paši nodokļu ieņēmumi valsts budžetā – vai ieņēmumu plāns tiek izpildīts. Tātad, kā VID spēj nodrošināt savu vistiešāko funkciju – nodokļu administrēšanu.

Kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada pirmajā pusgadā ir 4,65 miljardi eiro, kas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 101,4% apmērā. Salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, ieņēmumi palielinājušies par 0,47 miljardiem eiro jeb 11,1%, liecina VID apkopotā informācija.

Pelēkā atzīmē, ka nodokļu administrēšanas darbības pamatā vislielākais darbs ir konsultatīvais darbs. «Te varam arī runāt par uzticību – vai nodokļu konsultanta sniegtās atbildes ir atbilstošas likumam, vai tās ir vienādas visos iespējamos gadījumos.»

«Galu galā ir jārunā par vislielāko uzticēšanos no iedzīvotāju un uzņēmēju puses – uzticēšanos pašai valstij. Vai cilvēki saredz labumu sev no tā, ka valstij samaksājuši nodokļus – vai tie tiek iztērēti lietderīgi, jēgpilni?» runājot par to, kāpēc cilvēki uzticas vai neuzticas Valsts ieņēmumu dienestam, saka Pelēkā.

Kad esam parūpējušies par saviem cilvēkiem, viņi vairs nekautrējas pateikt, ka strādā VID

«Mēs vienmēr esam teikuši, ka nodokļus visi maksā brīvprātīgi. Ne jau VID iekasē, bet gan uzņēmēji samaksā nodokļus. Bet vienalga represīvā funkcija VID saglabājas,» skaidro Pelēkā.

Runājot par to, kā dienestam uzlabot darbību, viņa stāsta, ka daudz tiek runāts par procesu digitalizāciju. «Tas, ko mēs mācām saviem darbiniekiem ir, nevis paņemt veco procesu un no papīra pārlikt to elektroniskā vidē, bet, digitalizējot procesu, paskatīties, vai lietas varētu darīt citādi. Kad 2016.gada beigās tika sākta darbību pārskatīšana, no darbinieku puses bija pretestība, jo daudziem šķita, ka «nu pārskatīs to, ko es daru».»

VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja stāsta, ka nodokļu administrācijās izskata dažādus robotu risinājumus klientu apkalpošanā un konsultēšanā. Tāpat tiek izvērtētas darbības, kuras klienti var izdarīt tā saucamajos pašapkalpošanās portālos. Pelēkā gan atzīst, ka tas rada darbiniekiem zināma veida satraukumu – «tātad mēs atkal būsim lieki». «Tas, ko mēs stāstām saviem darbiniekiem: «Nē, tu nebūsi lieks, jo ir jābūt kādam, kurš robotam iemāca šīs lietas. Ir jābūt kādam, kas sagatavo atbildes, kuras robots varēs sniegt klientam. Tie ir darbi, kuriem vajadzīgi pavisam citas kvalitātes darbinieki. Tātad tu pats augsi. Tu vairs nestrādāsi rutīnas darbu, bet būsi jau pavisam citā līmenī, arī ar citu atalgojumu, jo tavs darbs būs augstāk novērtēts.»»

Pelēkā atzīst, ka nav viegli pārliecināt darbiniekus par vēlamajām izmaiņām. «Nevar šodien uztaisīt sapulci, izstāstīt un uz pusgadu likties mierā, jo visi ir sapratuši, kas no viņiem tiek gaidīts. Tas, ko es no savas pieredzes esmu sapratusi, ir, ka, ja sanāksmē ir 25 cilvēki, tad, aizejot no tās projām, informāciju dzirdējuši visi, sadzirdējuši, iespējams, tikai pieci. Ja izdodas «noķert» tos piecus, tad viņi var kļūt par vēstnešiem, kas ideju attīsta tālāk, izstāstot to saviem padotajiem.»

«Viena lieta, kas mūsu [2017.–2019.gada] stratēģijā ir pieminēta un ko nedrīkstam aizmirst, ir darbinieki. Tanī mirklī, kad darbinieki ir apmierināti ar darbu, kad viņi saprot, kādas ir iestādes vērtības, ko no viņa sagaida iestādes vadītājs, ko no viņa sagaida klients, tanī brīdī darbinieks strādā tā, lai arī klientam ir labi.»


Pievienot komentāru

Zviedrijā pēc sadursmes ar putnu avarē iznīcinātājs

Zviedrijas dienvidos avarējusi kara lidmašīna, kas kilometra augstumā nelaimīgi uzdūrusies putnam, tā pavēstījuši Zviedrijas Bruņotie spēki.

PVD kādā dzīvoklī Dzelzavas ielā izņem vairāk nekā 30 kaķus

Pārtikas un veterinārais dienests kādā dzīvoklī Rīgā, Dzelzavas ielā izņēmis 28 pieaugušus kaķus un četrus aptuveni nedēļu vecus kaķēnus, jo to saimniece nespēja par dzīvniekiem parūpēties, un dzīvnieku skaits dzīvoklī pārsniedza pieļaujamo, informē dienestā. 

KNAB piecu gadu laikā komandējumiem plāno tērēt 42 000 eiro

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs komandējumiem piecu gadu laikā plāno tērēt 42 000 eiro, norāda birojā.

Līdz šim lielākos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus deklarējusi Saskaņa, ZZS un Jaunā Vienotība

Lielākos izdevumus priekšvēlēšanu aģitācijai pagaidām deklarējušas partijas Saskaņa, Zaļo un Zemnieku savienība un apvienība Jaunā Vienotība, noskaidrots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Olas varēs piegādāt arī mazumtirgotājiem

Valdība otrdien, 21.augustā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus prasībās olu apritei nelielā apjomā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūlijā gada griezumā palielinājies par 4,8%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā šī gada jūlijā, salīdzinot ar 2017.gada jūliju, ir palielinājies par 4,8%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7%, savukārt eksportētajai produkcijai par 3,9%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,5%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 4,2%.

Ilvess: «Brīvība nav pasīvs stāvoklis, tā ir griba un rīcība»

Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess 27.gadadienā kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas atgādinājis tautiešiem, ka brīvību var klusi pazaudēt, ja to uztver par nemainīgu stāvokli, kas neprasa rīcību tās labā.

Pāvests atzīst, ka baznīca «ilgi ignorējusi» bērnu seksuālās izmantošanas problēmu

Pāvests Francisks pirmdien, 20.augustā, lūdza piedošanu par bērnu seksuālās izmantošanas skandāliem katoļu baznīcā, atzīstot, ka upuru sāpes «pārāk ilgi ignorētas, par to klusēts un tās noklusētas».

Policistu algas Igaunijā izdevies palielināt, samazinot štatus

Igaunijas pilsētu ielās Policisti šobrīd redzami mazāk nekā līdz 2015.gadam, kad, lai uzlabotu darbinieku motivāciju un atalgojumu, Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde nolēma samazināt štata vietu skaitu.

Ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 20.augusta plkst. 6.30 līdz 21.augusta plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 55 izsaukumus – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu un 39 uz glābšanas darbiem, bet seši no izsaukumiem bija maldinājumi.

Rīgas dome: Vairāku atkritumu apsaimniekošanas zonu izveide neļautu garantēt visiem vienādu cenu

Pilsētas sadalīšana vairākās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās neļautu garantēt vienādu pakalpojuma cenu visiem pašvaldības iedzīvotājiem, pauž Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

Lielbritānija aicina ES, ASV plašāk vērsties pret Krievijas agresīvo ārpolitiku

Lielbritānija nākusi klajā ar aicinājumu Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm sodīt Krieviju ikreiz, kad tā pārkāpj starptautiskās normas, un saskaņoti ieviest plašākas sankcijas pret Maskavu.

Iecelta jauna RB Rail padome; Lietuva nomaina vienu no saviem pārstāvjiem

Lietuvas akcionāram atsaucot vienu no saviem pārstāvjiem AS RB Rail padomē, dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta īstenotājiem iecelts jauns padomes sastāvs, informē RB Rail.

Ukraiņu režisora bada streiks Krievijas cietumā turpinās 100 dienas

Ukraiņu kinorežisors Oļegs Sentsovs jau 100 dienas ievēro bada steiku, būdams ieslodzīts cietumā Krievijas ziemeļos, jo ir notiesāts uz 20 gadiem cietumā par teroristiskām darbībām pret Krievijas varasiestādēm Krimā.

Kaimiņvalstu dienesti uzlabos prasmes sniegt palīdzību ēku sagrūšanas gadījumos

No 21.augusta līdz 23.augustam Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, Kalkūnes ielā 22, norisināsies Latvijas un Lietuvas operatīvo dienestu lauka mācības, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Iespējams, pārtrauks recepšu medikamentu pārdošanu pa daļām

Saistībā ar Eiropas Savienības regulas par zāļu verifikāciju ieviešanu varētu pārtraukt recepšu medikamentu izsniegšanu pa daļām, izriet no ekspertu paustā seminārā Zāļu verifikācijas sistēma: iespējas un riski pacientiem.

Akciju biržas piedzīvo kāpumu

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien, 20.augustā, pieauga, investoriem cerot, ka ASV un Ķīna sāks sarunas sava tirdzniecības konflikta atrisināšanai.

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji.