bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 17.11.2018 | Vārda dienas: Uga, Hugo, Uģis
LatviaLatvija

Pelēkā: VID ģenerāldirektora amatā jābūt cilvēkam, «aiz kura iet un strādāt»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Dace Pelēkā

Vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) var uzticēties? Vai kādam ir izdevīgi, ka VID joprojām nav vadītāja? Vai cilvēki redz jēgu samaksātajiem nodokļiem un kāpēc jārūpējas arī par VID darbiniekiem? Šie jautājumi BNN intervijā uzdoti pašreizējajai VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītājai Dacei Pelēkajai.

Kāpēc ir tik grūti atrast VID ģenerāldirektoru?

Latvijas Valsts ieņēmumu dienests dibināts 1993.gadā, un finanšu ministru pakļautībā jau 25 gadus pārrauga nodokļu un to maksātāju uzskaiti. Kā atzīst pati Dace Pelēkā, Latvijas VID ir struktūrvienībām bagāta iestāde ar daudzām funkcijām. Taču kopš šī gada 10.marta, kad mūžībā negaidīti devās VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, dienesta vadītāja krēsls joprojām ir vakants.

Dace Pelēkā atzīst, ka iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, no uzņēmējdarbības vides ienākot dienestā ar jaunām idejām, toreiz izraisīja darbiniekiem «mazu šoka terapiju». Proti, atsevišķos jautājumos, kur šķita, «nē, te nekas nevar sanākt», viņa sniedza risinājumus, kas iepriekš netika izskatīti.

«Ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, bija nepieciešamība palūkoties uz vairākiem jautājumiem no pilnīgi cita skatpunkta. Pašlaik, kad VID nav ģenerāldirektora, mēs turpinām to, ko bijām sākuši Ilzes Cīrules vadības laikā, tā kā nospraustie darbi ir gana izaicinoši un izpildāmi ilgtermiņā.» Viņa piebilst, ka VID pēdējā pusgada laikā nevienu brīdi nav apstājies savā darbībā un attīstībā.

Uz jautājumu, vai kādam ir izdevīgi dienestu tik ilgi atstāt bez vadītāja, pienākumu izpildītāja atbild noliedzoši. «Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir norādījusi, ka līdz vēlēšanām konkursu labāk nerīkot. Es tam piekrītu, jo ir skaidrs, ka priekšvēlēšanu laikā ir liela iespēja, ka kandidāti, pašiem to negribot, var kļūt par kādas partijas kampaņas sastāvdaļu.»

Dace Pelēkā gan uzsver: «Nevar noliegt līdera nepieciešamību tik lielā iestādē kā VID. Vadītāja loma darbinieku motivēšanā ir ārkārtīgi liela. Darbinieki šajā amatā grib redzēt cilvēku, aiz kura būtu motivācija iet, strādāt un mainīties.»

Viņa piebilst, ka ģenerāldirektora meklējumus ietekmē arī lielā sabiedrības uzmanība un publicitāte. «Jābūt gatavam, ka ne tikai vadītājam, bet arī viņa ģimenes locekļiem būs pievērsta pastiprināta uzmanība no mediju puses.» Vai atalgojums ir pietiekami vilinošs tiem kandidātiem, kuri nāk no biznesa vides, – to Pelēkā nevar komentēt.

BNN jau vēstīja par Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska ieceri daudz nopietnāk iesaistīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kā arī Drošības policiju jaunā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidāta izvērtēšanā.

Plānots, ka VID vadītāja amata konkurss varētu tikt izsludināts jūlija beigās vai augusta sākumā, paredzot gana ilgu laiku, lai pretendenti varētu pieteikties. «Lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods,» paudusi finanšu ministre.

Savukārt Dace Pelēkā jau iepriekš norādīja, ka vēl nav izlēmusi, vai pieteiksies VID ģenerāldirektora amata konkursā, jo vispirms vēloties redzēt konkursa nolikumu.

Vai un kā VID tiek galā ar negodprātīgiem darbiniekiem?

Dace Pelēkā uzsver, ka VID darbinieku deklarācijas tiek pārbaudītas ļoti rūpīgi. Tās tiek skatītas prioritārā kārtībā – pirms citu valsts amatpersonu deklarācijām. «Mūsu uzdevums ir operatīvi identificēt jebkuru signālu, kas varētu liecināt par kaut ko aizdomīgu amatpersonu deklarācijās. Mums ir īpaša pārvalde, kas iekšējās drošības kontekstā pēta visas iespējami aizdomīgās VID ierēdņu deklarācijas. Diemžēl ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad esam konstatējuši – mūsu darbinieki nav bijuši godprātīgi, un tad ir pieņemts lēmums par viņu atstādināšanu no amata. Šādi gadījumi ir bijuši. Ar tiem attiecīgi arī esam vērsušies KNAB,» atzīst Pelēkā

Par medijos izskanējušiem gadījumiem, kuros VID darbinieki atspoguļoti kā «pusmiljonāri», jo to deklarācijās parādījušās apjomīgas summas, Pelēkā saka: «Arī VID darbinieki mēdz kļūdīties, aizpildot deklarācijas. Pēdējos mēnešos publiskotajos sociālo tīklu ierakstos ir pausts ārkārtīgi daudz puspatiesību, ko mēs esam centušies vismaz sākotnēji atspēkot, bet neviens mūs nav gribējis sadzirdēt. Tas cilvēks absolūti nav miljonārs, viņš deklarācijā nejauši pierakstījis klāt, piemēram, vienu nulli. Vēlreiz izpētot konkrētā darbinieka konta izrakstu, dažādus darījumu pamatojošos dokumentus, var redzēt, ka bijusi neuzmanības kļūda amatpersonas deklarācijā.»

Vai VID nevarētu strādāt «vienkāršāk»?

«Ir jārunā par to, cik vienkārši vai sarežģīti ir nodokļu un grāmatvedības likumi. Jo sarežģītāk likuma normas ir uzrakstītas un jo sarežģītākas ir prasības no valsts puses, kas jāizpilda uzņēmējam vai iedzīvotājam, jo lielāks resurss ir jāiegulda arī VID – vispirms šīs normas ir jāsaprot, tad jāuzraksta tām skaidrojošie materiāli.»

Ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja stāsta, ka viens veids, kā optimizēt VID darbu, ir procesu pārskatīšana – jāatrod darbi, ko informācijas sistēmas var izdarīt cilvēku vietā. Otra lieta – dienests sniedz daudz priekšlikumu gan Finanšu ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai. «Ja uzņēmējam, piemēram, grāmatvedības atskaišu veikšana, būs vienkāršāka, tad arī varēs samazināt VID resursus.»

Pelēkā min piemēru, kā Igaunijā tiek ietaupīti darba resursi: «Pakalpojumu sniedzējs aizsūta informāciju nodokļu administrācijai, un VID jau zina – cilvēks ir šo pakalpojumu saņēmis. Atmaksas procesā netiek iesaistīts iedzīvotājs.»

Viņa arī piedāvā veidu, kā mazināt birokrātijas slogu mazajiem uzņēmējiem – tiem, kas maksā Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), – zemnieku saimniecībām, saimnieciskās darbības veicējiem: «Tas, uz ko mēs vienmēr esam likuši uzsvaru – atbrīvot mazos saimnieciskās darbības veicējus no grāmatvedības kārtošanas prasībām un no dažādu nodokļu deklarāciju pildīšanas, maksimāli pārejot uz konstantiem maksājumiem – kaut kam līdzīgam patenta maksai, kur mazais uzņēmējs samaksā konkrēto maksājumu un strādā mierīgi. Tad VID, redzot, ka no uzņēmēja valsts naudu ir saņēmusi, vairs viņu netraucē. Es tomēr gribu teikt, ka mūsu uzņēmēji Latvijā nodokļus maksā labprātīgi.»

«Salīdzinot ar citu valstu nodokļu administrācijām, Latvijā VID ir bezgala daudz funkciju,» saka Pelēkā. «Mūs bieži vien salīdzina ar Igaunijas nodokļu administrāciju, kurā ir uz pusi vai vēl mazāk nodarbināto, bet tas, par ko nerunā, ir struktūras. VID ir sava personālvadības pārvalde, savs IT departaments, kā arī grāmatveži kā jebkurai iestādei. Igaunijā visas šīs apkalpojošās funkcijas ir ārpus nodokļu administrācijas – tās nav VID sastāvā. Tāpat kaimiņos ir stipri mazāk muitas darbinieku, jo igauņiem robeža ir īsāka nekā Latvijai,» skaidro Pelēkā.

«Salīdzinot ar Lietuvas kolēģiem, ir lietas, ar ko kaimiņvalstīs nodokļu administrācijas nenodarbojas.» Viņa skaidro, ka Latvijas VID uzrauga sabiedriskā labuma organizācijas – tātad piešķir biedrībām sabiedriskā labuma organizācijas statusu un uzrauga šo organizāciju darbību. Citās nodokļu administrācijās to nedara. Pelēkā piebilst, ka VID Latvijā ir speciāla struktūrvienība – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde. Kaimiņvalstīs šādas pārvaldes nav.

Aldis Gobzems (KPV LV) jūnija intervijā Radio SWH nosaucis vairākus VID darbiniekus, kas atbalstījuši noslepkavotā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nelikumības. To vidū – Artis Naglis, Aleta Levinska, Rasma Ceple, Juris Petrovs, Signe Belova un Linda Aizstrauta.

Viņš norādījis, ka SIA Rego Trade maksātnespējas procesā VID atbalstījis ne tikai nesamērīgas atlīdzības, bet arī atļāvis vairāku gadu garumā nesagatavot gada pārskatus, lai nevarētu izsekot kreditoru darbības.

Pelēkā šos izteikumus komentē: «Mēs esam plaši iztirzājuši Gobzema kunga piesaukto uzņēmumu. No uzņēmēju puses bija gana daudz negodprātīgu rīcību un vēlme realizēt savtīgas intereses, kurām pretī nostājās arī VID pārstāvji kā kreditoru pārstāvji.»

Viņa piebilst: «Par Gobzema kunga minētajiem gadījumiem VID ir bijušas dienesta pārbaudes, arī Iekšējās drošības pārvalde ir pārbaudījusi viņa nosauktos cilvēkus. Nekādas nelikumības neesam konstatējuši.»

Vai ir iespējams uzņēmējiem draudzīgs VID?

Lai gan VID īpaši netiek asociēts ar mīlētāko iestādi iedzīvotāju vidū, tomēr, kā norāda Pelēkā, pēdējos gados dienests spējis uzlabot uzticības rādītājus. Ja 2016.gadā dienestam uzticējās vien 33% iedzīvotāju, tad 2017.gadā sasniegti jau 60%. Proti, vairāk nekā puse VID klientu novērtējuši dienesta darbību kā pozitīvu.

Ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja atzīmē, ka viena mēraukla tam, vai VID strādā labi vai slikti, ir paši nodokļu ieņēmumi valsts budžetā – vai ieņēmumu plāns tiek izpildīts. Tātad, kā VID spēj nodrošināt savu vistiešāko funkciju – nodokļu administrēšanu.

Kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada pirmajā pusgadā ir 4,65 miljardi eiro, kas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 101,4% apmērā. Salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, ieņēmumi palielinājušies par 0,47 miljardiem eiro jeb 11,1%, liecina VID apkopotā informācija.

Pelēkā atzīmē, ka nodokļu administrēšanas darbības pamatā vislielākais darbs ir konsultatīvais darbs. «Te varam arī runāt par uzticību – vai nodokļu konsultanta sniegtās atbildes ir atbilstošas likumam, vai tās ir vienādas visos iespējamos gadījumos.»

«Galu galā ir jārunā par vislielāko uzticēšanos no iedzīvotāju un uzņēmēju puses – uzticēšanos pašai valstij. Vai cilvēki saredz labumu sev no tā, ka valstij samaksājuši nodokļus – vai tie tiek iztērēti lietderīgi, jēgpilni?» runājot par to, kāpēc cilvēki uzticas vai neuzticas Valsts ieņēmumu dienestam, saka Pelēkā.

Kad esam parūpējušies par saviem cilvēkiem, viņi vairs nekautrējas pateikt, ka strādā VID

«Mēs vienmēr esam teikuši, ka nodokļus visi maksā brīvprātīgi. Ne jau VID iekasē, bet gan uzņēmēji samaksā nodokļus. Bet vienalga represīvā funkcija VID saglabājas,» skaidro Pelēkā.

Runājot par to, kā dienestam uzlabot darbību, viņa stāsta, ka daudz tiek runāts par procesu digitalizāciju. «Tas, ko mēs mācām saviem darbiniekiem ir, nevis paņemt veco procesu un no papīra pārlikt to elektroniskā vidē, bet, digitalizējot procesu, paskatīties, vai lietas varētu darīt citādi. Kad 2016.gada beigās tika sākta darbību pārskatīšana, no darbinieku puses bija pretestība, jo daudziem šķita, ka «nu pārskatīs to, ko es daru».»

VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja stāsta, ka nodokļu administrācijās izskata dažādus robotu risinājumus klientu apkalpošanā un konsultēšanā. Tāpat tiek izvērtētas darbības, kuras klienti var izdarīt tā saucamajos pašapkalpošanās portālos. Pelēkā gan atzīst, ka tas rada darbiniekiem zināma veida satraukumu – «tātad mēs atkal būsim lieki». «Tas, ko mēs stāstām saviem darbiniekiem: «Nē, tu nebūsi lieks, jo ir jābūt kādam, kurš robotam iemāca šīs lietas. Ir jābūt kādam, kas sagatavo atbildes, kuras robots varēs sniegt klientam. Tie ir darbi, kuriem vajadzīgi pavisam citas kvalitātes darbinieki. Tātad tu pats augsi. Tu vairs nestrādāsi rutīnas darbu, bet būsi jau pavisam citā līmenī, arī ar citu atalgojumu, jo tavs darbs būs augstāk novērtēts.»»

Pelēkā atzīst, ka nav viegli pārliecināt darbiniekus par vēlamajām izmaiņām. «Nevar šodien uztaisīt sapulci, izstāstīt un uz pusgadu likties mierā, jo visi ir sapratuši, kas no viņiem tiek gaidīts. Tas, ko es no savas pieredzes esmu sapratusi, ir, ka, ja sanāksmē ir 25 cilvēki, tad, aizejot no tās projām, informāciju dzirdējuši visi, sadzirdējuši, iespējams, tikai pieci. Ja izdodas «noķert» tos piecus, tad viņi var kļūt par vēstnešiem, kas ideju attīsta tālāk, izstāstot to saviem padotajiem.»

«Viena lieta, kas mūsu [2017.–2019.gada] stratēģijā ir pieminēta un ko nedrīkstam aizmirst, ir darbinieki. Tanī mirklī, kad darbinieki ir apmierināti ar darbu, kad viņi saprot, kādas ir iestādes vērtības, ko no viņa sagaida iestādes vadītājs, ko no viņa sagaida klients, tanī brīdī darbinieks strādā tā, lai arī klientam ir labi.»


Pievienot komentāru

Matemātika ļoti nežēlīgi nospēlēja savu lomu 13.Saeimas vēlēšanās, tā Smiltēns

«Latvijā šobrīd ir lame duck [klibās pīles – angļu val.] valdība. Kamēr jaunievēlētie politiķi netiek galā ar jaunas valdības izveidošanu un savā starpā «kasās», šobrīd reāli strādā Kučinska valdība. Tātad tie, kuri cīnās pret oligarhiem [ar savu neizlēmību] šobrīd uztur valdību, kuru viņi kritizē kā oligarhu valdību,» norāda Saeimā neiekļuvušās Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns.

Deviņos mēnešos Latvijā saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā saražoti 38,04 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada deviņiem mēnešiem, šogad saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu.

Eurostat: Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 16.novembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

SPRK ierosina strīdu starp AS Gaso un dabasgāzes lietotāju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome piektdien, 16.novembrī, nolēma ierosināt strīdu starp dabasgāzes lietotāju un AS GASO par dabasgāzes piegādi. Strīds ierosināts, izvērtējot privātpersonas iesniegumu un AS Gaso sniegtos argumentus.

ANO migrācijas pakts uzkuļ kaislības rāmajā Igaunijas politikā

Igaunijas valdībai ilgi nav varējusi vienoties atbalstīt vai neatbalstīt ANO Vispasaules nolīgumu par drošu, kontrolētu un likumīgu migrāciju, kas priekšvēlēšanu gaisotnē izraisījis asas diskusijas.

Līdz jauna premjera kandidāta nominēšanai politiķi turpinās neformālas konsultācijas

Līdz Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēs jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu turpināsies politiķu neformālas konsultācijas, bet oficiālas sarunas līdz tam nav plānotas.

Latvijā aizturēts CityCommerce Bank līdzīpašnieks, kuru tur aizdomās par 300 miljonu Ukrainas grivnu piesavināšanos

Latvijā aizturēts viens no Ukrainas bankas CityCommerce Bank īpašniekiem Reinis Tumovs, kurš tiek turēts aizdomās par teju 300 miljonu grivnu piesavināšanos, ceturtdien, 15.novembrī, paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas ekonomikas aizsardzības departamentā.

Tiesa: Krievijai jāmaksā Navaļnijam 64 000 eiro par politiskiem arestiem

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nolēmusi, ka Krievijai ir jāmaksā pretkorupcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam 64 000 eiro par kaitējumu, kāds viņam nodarīts īstenojot virkni politiski motivētu arestu.

Kambodžas Sarkano khmeru līderus notiesā par genocīdu

Par genocīdu pret etniskām un reliģiskām minoritātēm Kambodžā piektdien notiesātas divas augstākās no joprojām dzīvajām Sarkano khmeru režīma amatpersonām. Nežēlīgais komunistiski noskaņotais režīms laika posmā no 1977. līdz 1979.gadam valstī īstenoja represijas, kas noveda pie 1,7 miljonu cilvēku bojāejas.

Prezidents Latvijas premjera amatam sākotnēji vērtēs Gobzemu un Pabriku

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus – Aldi Gobzemu un Arti Pabriku.

EK grib samazināt finansējumu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Eiropas Komisijas regulas priekšlikumā par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju paredzēts par 29,2 miljoniem eiro samazināt ES finansējumu atbalsta programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu.

ASV biržu indeksi kāpj, mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi krītas

ASV biržu indeksi ceturtdien, 15.novembrī, pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

ES līderi: Citas Brexit vienošanās nebūs

Vadoši Eiropas Savienības politiķi ir noraidījuši britu aicinājumus pārskatīt panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektu. Uz sarunu kursa maiņu aicinājuši četri Lielbritānijas valdības locekļi, kuri ceturtdien atkāpušies no amatiem.

Partijas piesaka savus kandidātus darbam Saeimas komisijās

Saeimā ievēlētās partijas izvirzījušas pārstāvjus darbam parlamenta komisijās, kas tiks vēlētas 20.novembrī.

Simtgades svētkos gaidāms neliels lietus, nākamajā nedēļā daudzviet sals

Tuvākajās dienās debesis brīžiem skaidrosies, taču valsts simtgades svētkos tās būs lielākoties apmākušās un daudzviet gaidāms neliels lietus, austrumos pat slapjš sniegs. Nākamajā nedēļā teritorijas lielākajā daļā laiks būs pārsvarā sauss.

18.novembra pasākumi visā Latvijā – kur un kā svinēt valsts simtgadi?

Ir pienācis tas brīdis, kad visi kopā varēsim svinēt Latvijas valsts simto jubileju, visā Latvijā atzīmējot to, ka 1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas Otrajā teātrī, kuru šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri, tiek proklamēta Latvijas Republika. Gandrīz ikvienā pilsētā iedzīvotāji tiek aicināti pulcēties kopā, lai dziedātu himnu, priecātos par to, ka var būt kopā un ka ir sava dziesma un savs dejas solis, lai iedegtu sveču ceļus, izzinātu, kā valsts vēsture attīstījusies konkrētajā vietā, un kopīgi izskrietu Latvijas kontūru. Kas, kur un cikos notiek tev tuvākajā pilsētā – meklē 18.novembra Maršrutā!

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.