Pensiju 2.līmeņa uzkrājuma mantošana – kas jāzina?

Sākot ar 2020.gada 1.janvāri uzkrājumu 2.pensiju līmenī varēs mantot. Veidot uzkrājumus 2.pensiju līmenī Latvijā izmanto jau 1,3 miljoni cilvēku ar mērķi vecumdienās saņemt ne tikai vecuma pensiju, bet arī iekrāto naudu un no tās iegūtos peļņas procentus.

«Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā. Jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē,» norāda Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2.līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Otra iespēja ir pensiju 2.līmeni nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Pēc noteiktas procedūras ievērošanas un dokumentu iesniegšanas notāram (un dokumentu izvērtējuma), mantotais pensiju 2.līmeņa kapitāls tiks pieskaitīts pie mantinieka pensiju 2.līmeņa uzkrājuma vai tiks pārskaitīts uz mantinieka norēķinu kontu (ja mantinieks nav deklarēts Latvijā vai tas ir juridiskā persona).

Mantinieki varēs pieteikties naudas izmaksai desmit gadu laikā – ja šajā laikā tie nepieteiksies, kapitāls tiks ieskaitīts valsts speciālajā budžetā.

Treškārt, tāpat kā līdz šim pensiju 2.līmeņa dalībnieks varēs atstāt savu uzkrāto kapitālu valsts pensiju speciālajā budžetā. Šādā gadījumā uzkrājums tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tātad palielināsies tā naudas summa, ko apgādnieka zaudējuma gadījumā saņem tuvinieki (apgādājamie). Faktiski tā ir līdzšinējā kārtība un tā paliks spēkā attiecībā uz tiem, kuri nebūs izraudzījušies nevienu no iepriekš minētajām mantošanas iespējām.

Vēl par šo tematu: VSAA: No nākamā gada pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs arī mantot

Būtiski ir tas, likumdevējs ļauj katram pensijas krājējam pašam brīvi izvēlēties kādu no mantošanas iespējām, turklāt, šo izvēli varēs mainīt, cik vien katrs pats vēlēsies.

«Pensijas mantošanas iespēja ir vēl viens mudinājums apdomāties «aplokšņu algu» saņēmējiem, jo viņi savai nākotnes pensijai nekrāj un līdz ar to – nekādu atbalstu savām ģimenēm nenodrošina. Mantojot aizgājēja pensiju, pārējiem ģimenes locekļiem ir iespējams atvieglot vismaz šo – kaut tobrīd šķietami nebūtisko – ikdienas daļu,» atgādina Stepiņš.

Iesniegumu par pensiju 2.līmeņa kapitāla izmantošanu nāves gadījumā dalībnieks varēs iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) sākot no 2020.gada 1.janvāra portālā www.latvija.lv vai nosūtot VSAA elektroniski ar e-parakstu un laika zīmogu, vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros.

Būs arī ierobežojumi

Stājoties spēkā izmaiņām likumdošanā, jāmin divi ierobežojumi, kas skar pensiju 2.līmeņa kapitāla mantošanu. Pirmkārt, mantot varēs visu kapitālu, kas uzkrāts sākot no 2020.gada 1.janvāra un 80% no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla apmēra, kas reģistrēts 2019.gada 31.decembrī. Pārējie 20% no šī kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā.

Otrkārt, ja pensiju 2.līmeņa dalībnieks būs miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas un nebūs izvēlēta neviena no uzkrātā kapitāla mantošanas iespējām, vai, ja uzkrātais kapitāls nesasniedz 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (pašlaik 22,41 eiro), kapitāls tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

Līdz šim kopumā iedzīvotāji uzkrājuši 4,36 miljardus eiro

Līdz šā gada oktobra beigām, pensiju 2.līmenī kopumā ir uzkrāti 4,36 miljardi eiro, liecina manapensija.lv dati. VSAA dati liecina, ka līdz 2019.gada 1.oktobrim 33% pensiju 2.līmeņa dalībnieku uzkrātais kapitāls ir mazāks par 1 000 eiro. Tiesa, vairāk nekā puse no šiem dalībniekiem ir vecumā no 15 līdz 35 gadiem, tātad šie ir tālākas nākotnes pensionāri, kuri savu uzkrājumu veidos vēl 30 līdz 50 gadus. No diviem līdz četriem tūkstošiem eiro ir uzkrājuši 39% pensiju 2.līmeņa dalībnieku, bet no pieciem līdz desmit tūkstošiem eiro – 16% dalībnieku.

Uzkrājums pensiju 2.līmenī ilgtermiņā veido nozīmīgu papildinājumu pie t.s. vecuma pensijas. Katru mēnesi 6% no strādājošā bruto algas tiek novirzīti viņa pensiju 2.līmeņa pensijas kapitālā. Piemēram, ja bruto alga ir 1 000 eiro, pensijas uzkrājumā ik mēnesi nonāk 60 eiro. Ikviens krājējs var izraudzīties sev piemērotāko pensijas pārvaldnieku un pensijas plānu (aktīvs, konservatīvs, sabalansēts).

Lasiet arī: Aptauja: 45% Latvijas iedzīvotāju cer saņemt vidēji 1 000 eiro lielu pensiju

«Iespēja mantot šo uzkrājumu ir taisnīga valsts attieksme pret godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, jo šie līdzekļi (atšķirībā no obligātajām iemaksām pensiju pirmajā līmenī) ir uzskatāmi par katra cilvēka paša uzkrātu īpašumu,» atzīmē Stepiņš.

Uzzināt to, cik liels ir uzkrātais kapitāls, var portālā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta izrakstu vai VSAA klientu apkalpošanas centros.

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. … un ja 2. līmeņa pensijas pievienotājs,sasniedzot vecuma pensijas pieprasīšanas vecumu , ir dzīvs ?
    Ko tad ? Nekur nekas nav teikts …
    Sanāk ka persona,kuras 2. līmenim bija pievienota tā pensija tiek uzmesta ?

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas